Bezprecedenta gadÄ«jums Latvijas tiesu sistÄ“mÄ â€“ lieta par Vladimira VaÅ¡keviÄa slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumu tiek skatÄ«ta jau piekto reizi apelÄcijas instancÄ“
AdvokÄtu birojs Zvejsalnieks un partneri · 11.01.2022. · Komentāri (0)ŠÄ gada 14. janvÄrÄ« turpinÄsies tiesas prÄva par VID Muitas kriminÄlpÄrvaldes direktora un Ä£enerÄldirektora vietnieka pienÄkumu izpildÄ«tÄja Vladimira VaškeviÄa spridzinÄšanu un slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumu 2007. gada 21. maijÄ. Kopš atentÄta mÄ“Ä£inÄjuma pret vienu no Latvijas Republikas augstÄkajÄm ierÄ“dniecÄ«bas amatpersonÄm ir pagÄjuši turpat 15 gadi, bet ne nozieguma plÄnotÄji, ne izpildÄ«tÄji nav saņēmuši taisnÄ«gu sodu.
ŠobrÄ«d kriminÄllieta tiek iztiesÄta piekto reizi apelÄcijas instancÄ“, kas ir rets precedents Latvijas tiesu vÄ“sturÄ“, turklÄt attiecÄ«bÄ uz tik smagÄm apsÅ«dzÄ«bÄm. Uz apsÅ«dzÄ“to sola atrodas trÄ«s LR ProkuratÅ«ras apsÅ«dzÄ“tas personas MÄrtiņš Putniņš, un Lietuvas pilsoņi Sergejs MarkeviÄs un Edgars Krogerts. KriminÄllieta ir unikÄla arÄ« ar apstÄkli, ka gan apsÅ«dzÄ“tie, gan cietušais Vladimirs VaškeviÄs neuzskata apsÅ«dzÄ“tos par vainÄ«giem, bet tiesa lÄ«dz šim negribÄ«gi ir vÄ“rtÄ“jusi materiÄlus, kas apstiprina izvirzÄ«to apsÅ«dzÄ«bu apšaubÄmÄ«bu.
AugstÄkÄ tiesa: ApelÄcijas instances tiesas pieļautie likuma pÄrkÄpumi atzÄ«stami par KriminÄlprocesa likuma bÅ«tiskiem pÄrkÄpumiem
SaskaÅ†Ä ar AugstÄkÄs tiesas (AT) KriminÄllietu departamenta pagÄjušÄ gada 14. jÅ«lijÄ lÄ“mumu šobrÄ«d RÄ«gas apgabaltiesÄ piekto reizi izskata kriminÄllietu, kurÄ trÄ«s vÄ«rieši apsÅ«dzÄ“ti Muitas kriminÄlpÄrvaldes priekšnieka un VID Ä£enerÄldirektora vietnieka pienÄkumu izpildÄ«tÄja Vladimira VaškeviÄa slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumÄ.
KÄ Muitas kriminÄlpÄrvaldes priekšnieks V. VaškeviÄs atbildÄ“ja par pretkorupcijas pasÄkumiem un kontrabandas novÄ“ršanu, kas bija traucÄ“klis ne vienam vien. Nogalinot vai pÄrtraucot darba attiecÄ«bas ar Muitas kriminÄllietu pÄrvaldes dibinÄtÄju un priekšnieku, šaubÄ«gas personas varÄ“ja attÄ«rÄ«t ceļu kontrabandas plÅ«smai un finanšu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanai.
Visi apsÅ«dzÄ“tie pirmÄs instances tiesÄ 2011. gadÄ tika atzÄ«ti par vainÄ«giem trÄ«s uzņēmÄ“ju slepkavÄ«bÄs, kas notika 2007. gadÄ, un V.VaškeviÄa slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumÄ tÄ paša gada maijÄ RÄ«gÄ, pie Muitas kriminÄlpÄrvaldes Ä“kas. ŠÄdu spriedumu 2013. gadÄ saglabÄja arÄ« AugstÄkÄs tiesas palÄta, savukÄrt 2014. gadÄ, lietu izskatot AT SenÄtÄ, spriedums pirmo reizi tiek pilnÄ«bÄ atcelts un nosÅ«tÄ«ts Apgabaltiesai lietas atkÄrtotai izskatÄ«šanai.
2015.gadÄ Apgabaltiesa piesprieda faktiski identisku lÄ“mumu pirmajai instancei, nosakot visiem trim aizdomÄs turÄ“tajiem mūža ieslodzÄ«jumu, ko gadu vÄ“lÄk AT vÄ“lreiz atcÄ“la. 2018.gadÄ, lietas izskatÄ«šanai nonÄkot AugstÄkajÄ tiesÄ, MÄrtiņš Putniņš tika attaisnots trÄ«s slepkavÄ«bu epizodÄ“s, bet Sergejs MarkeviÄs un Edgars Krogerts divÄs slepkavÄ«bÄs, visiem trim saglabÄjot apsÅ«dzÄ«bu par V. VaškeviÄa slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumu.
Turpinoties tiesvedÄ«bai 2019.gadÄ AT, izskatot 2018. gada Apgabaltiesas spriedumu, atstÄja spÄ“kÄ sprieduma attaisnojošo daļu, kÄ arÄ« atcÄ“la notiesÄjošo daļu, atkÄrtoti lietu nosÅ«tot izskatÄ«šanai ApgabaltiesÄ. PÄrsteidzoši, bet Apgabaltiesa 2019. gada decembrÄ« pieņēma identisku spriedumu kÄ AT 2018. gadÄ. Visbeidzot pÄ“rn AugstÄkÄ tiesa atkÄrtoti atcÄ“la šo spriedumu.
JÄuzsver, ka lÄ«dz šim visi šie notiesÄjošie spriedumi ir tikuši pilnÄ«bÄ atcelti AugstÄkajÄ tiesÄ. AT atcÄ“la spriedumus arÄ« daÄ¼Ä par apsÅ«dzÄ“to atzÄ«šanu par vainÄ«giem un sodÄ«šanu pÄ“c KriminÄllikuma 233. panta otrÄs daļas par nelikumÄ«gÄm darbÄ«bÄm ar šaujamieroÄiem, šaujamieroÄu munÄ«ciju, sprÄgstvielu un spridzinÄšanas ierÄ«ci. M.Putniņš pilnÄ«bÄ attaisnots arÄ« apsÅ«dzÄ«bÄ iepriekš minÄ“tajÄ slepkavÄ«bÄ 2007. gada februÄrÄ«, un attiecÄ«bÄ uz viņu saglabÄtas apsÅ«dzÄ«bas vienÄ«gi par V.VaškeviÄa slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumu, kuru prokuratÅ«ras ieskatÄ viņš esot organizÄ“jis.
ŠobrÄ«d apsÅ«dzÄ“tajiem vairs nedraud mūža ieslodzÄ«jums, bet gari un galÄ«gi cietumsodi. Ar apgabaltiesas 2019. gada 19. decembra spriedumu par V.VaškeviÄa slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumu M.Putniņam tika piespriesta brÄ«vÄ«bas atņemšana uz 17 gadiem un sešiem mÄ“nešiem ar policijas kontroli uz trÄ«s gadiem, savukÄrt S.MarkeviÄam un E.Krogertam piespriesta brÄ«vÄ«bas atņemšana uz 19 gadiem un sešiem mÄ“nešiem ar policijas kontroli uz trÄ«s gadiem. Šis spriedums ar SenÄta 2021. gada 14. jÅ«lija lÄ“mumu atcelts pilnÄ«bÄ, un lieta nu jau piekto reizi nodota izskatÄ«šanai apelÄcijas instances tiesÄ.
AT lÄ“mumÄ, atceļot arÄ« šo notiesÄjošo spriedumu, ir atzÄ«ts, ka apelÄcijas instances tiesa, iztiesÄjot lietu, nav ņēmusi vÄ“rÄ likumÄ noteiktÄs prasÄ«bas izvÄ“rtÄ“t noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma sastÄva esamÄ«bu vai neesamÄ«bu apsÅ«dzÄ“to rÄ«cÄ«bÄ, ņemot vÄ“rÄ lietas faktiskos apstÄkļus, judikatÅ«ru un apsÅ«dzÄ«bas formulÄ“jumu, atzinumus pamatojot ar likumu, pÄrbaudÄ«tajiem un novÄ“rtÄ“tajiem pierÄdÄ«jumiem. Atceļot RÄ«gas apgabaltiesas spriedumu, AT 14. jÅ«lija lÄ“mumÄ norÄdÄ«jusi, ka apelÄcijas instances tiesas pieļautie likuma pÄrkÄpumi atzÄ«stami par KriminÄlprocesa likuma bÅ«tiskiem pÄrkÄpumiem šÄ likuma 575.panta trešÄs daļas izpratnÄ“, kas noveduši pie nelikumÄ«ga nolÄ“muma.
12 gadi apcietinÄjumÄ bez spÄ“kÄ esoša tiesas sprieduma nav ne samÄ“rÄ«gi, ne taisnÄ«gi
Diemžēl pat pÄ“c 12 gadiem joprojÄm nav mainÄ«ts apsÅ«dzÄ“tajiem piemÄ“rotais drošÄ«bas lÄ«dzeklis – apcietinÄjums. MÄrtiņš Putniņš minÄ“tÄs kriminÄllietas ietvaros ir apcietinÄts kopš 2009. gada 25. novembra. Tolaik M. Putniņam bija 38 gadi, šobrÄ«d jau 50. Savas dzÄ«ves laikÄ ne MÄrtiņš Putniņš, ne Sergejs MarkeviÄs, ne Edgars Krogerts nav bijuši svÄ“tie vai priekšzÄ«mÄ«gÄkie sabiedrÄ«bas locekļi, tomÄ“r ikviens sabiedrÄ«bas loceklis ir pelnÄ«jis taisnÄ«gu tiesu un saprÄtÄ«gos termiņos notikušu tiesas veiktu pierÄdÄ«jumu izvÄ“rtÄ“šanu. PavadÄ«t 12 gadus apcietinÄjumÄ – izolÄcijas apstÄkļos – bez spÄ“kÄ esoša tiesas sprieduma, apstÄkļos, kad kopÄ ar cietušo uzstÄj uz savu un likteņa biedru nevainÄ«bu, nav ne samÄ“rÄ«gi, ne taisnÄ«gi. TurklÄt, liela daļa no šÄ« laika pavadÄ«ta Jelgavas cietumÄ, Ä«paši stingros apstÄkļos, kÄdi tiek attiecinÄti tikai uz ieslodzÄ«tajiem, kuri notiesÄti uz mūžu.
Ja apsÅ«dzÄ“tajiem bÅ«tu spÄ“kÄ esošs tiesas spriedums, ņemot vÄ“rÄ, ka pirmstermiņa atbrÄ«vošanu ar elektronisko uzraudzÄ«bu iespÄ“jams var pieprasÄ«t pÄ“c divu trešdaļu soda izciešanas, M. Putniņš varÄ“tu vÄ“rsties ar atbilstošu iesniegumu. NeiedomÄjami, ka pÄ“c 12 gadiem ieslodzÄ«jumÄ nav sprieduma, kas bÅ«tu stÄjies spÄ“kÄ, drošÄ«bas lÄ«dzeklis netiek mainÄ«ts, lÅ«gumu par pirmstermiņa atbrÄ«vošanu nav iespÄ“jams iesniegt.
SenÄts: tiesa, atzÄ«stot apsÅ«dzÄ“tos par vainÄ«giem, nav pienÄcÄ«gi pÄrbaudÄ«jusi pierÄdÄ«jumus un izmantojusi nepieļaujamus pierÄdÄ«jumus
ŠobrÄ«d beidzamajÄ (bet visticamÄk, ka ne pÄ“dÄ“jÄ) SenÄta 2021. gada 14. jÅ«lija lÄ“mumÄ tika t.sk. arÄ« norÄdÄ«ts, ka pÄrkÄptas apsÅ«dzÄ“to Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 6. pantÄ un Satversmes 92. pantÄ noteiktÄs tiesÄ«bas uz lietas izskatÄ«šanu taisnÄ«gÄ un objektÄ«vÄ tiesÄ.
“Izskatot lietu tiesÄ, rodas iespaids, ka piemeklÄ“ti cilvÄ“ki, kurus apsÅ«dzÄ“t, un tad viņiem pielÄgoti pierÄdÄ«jumi, nevis, analizÄ“jot pierÄdÄ«jumus, atrasti vainÄ«gie,” uzsver zvÄ“rinÄts advokÄts ArtÅ«rs Zvejsalnieks. „LietÄ ir daudz neatbildÄ“tu jautÄjumu. AizstÄvÄ«ba turpinÄs darÄ«t visu iespÄ“jamo, lai tiktu noskaidrota patiesÄ«ba.” Likums noteic, ka tiesÄ«bas uzzinÄt objektÄ«vo patiesÄ«bu par notikušo ir arÄ« cietušajam.
Tiesa nav vÄ“rtÄ“jusi arÄ« apstÄkli, ka esošajiem aizdomÄs turÄ“tajiem nebija nekÄda motÄ«va, nolÅ«ka veikt atentÄtu pret vienu no augstÄkajÄm valsts amatpersonÄm. SaskaÅ†Ä ar oficiÄlo apsÅ«dzÄ«bas versiju M.Putniņš, S.MarkeviÄs un E.Krogerts esot nolÄ“muši uzspridzinÄt VID Ä£enerÄldirektora vietnieku, Muitas kriminÄlpÄrvaldes direktoru V.VaškeviÄu, lai šÄdÄ veidÄ panÄktu, ka tiek noņemts aizliegums viņu uzņēmumam arestÄ“to naudas lÄ«dzekļu izmantošanai.
Vienlaikus jÄnorÄda, ka šÄds motÄ«vs ir pilnÄ«gi bezjÄ“dzÄ«gs, VID Ä£enerÄldirektora vietnieks, Muitas kriminÄlpÄrvaldes direktors šÄdus lÄ“mumus nepieņem, bet tikai apstiprina (saskaņo). LÄ“mumu pieņem konkrÄ“tÄs lietas izmeklÄ“tÄjs, kas apsÅ«dzÄ“tajiem bija labi zinÄms.
Virkne faktu liecina: trÄ«s "grÄ“kÄži" ir tikuši izvÄ“lÄ“ti, lai, iespÄ“jams, no atbildÄ«bas varÄ“tu pasargÄt patiesos šÄ« nozieguma organizÄ“tÄjus un veicÄ“jus
Par spÄ«ti virknei acÄ«mredzamu pretrunu un nesakritÄ«bu oficiÄlajÄ apsÅ«dzÄ«bÄ un konstatÄ“tajos faktos 2011. gada 18. martÄ RÄ«gas apgabaltiesa tikai viena tiesneša Jura StukÄna personÄ visiem trim piesprieda mūža ieslodzÄ«jumu. Tika ignorÄ“ts pat eksperta atzinums, ka videoieraksts skaidri rÄda – spridzekļa novietotÄjs zem cietušÄ Vladimira VaškeviÄa automašÄ«nas ir bijis augumÄ krietni garÄks (par 10cm) nekÄ cilvÄ“ks, kas par to tika apsÅ«dzÄ“ts.
InformÄcijas pieprasÄ«jumu izdrukas rÄda, ka tikai trÄ«s stundas pirms sprÄdziena – 2007. gada 21. maijÄ pulksten 14.21 KNAB darbinieks ar lietotÄjvÄrdu "varajs1637" ir pieprasÄ«jis GPRS datus par Vladimira VaškeviÄa atrašanÄs vietu. IzmeklÄ“šanÄ šis fakts ir ticis ignorÄ“ts.
ArÄ« Muitas kriminÄlpÄrvaldes darbinieks Ralfs Celmiņš ir sniedzis oficiÄlas liecÄ«bas, ka jau dažas minÅ«tes pÄ“c sprÄdziena notikuma vietÄ parÄdÄ«jies toreiz vÄ“l Satversmes aizsardzÄ«bas biroja darbinieks Aigars SparÄns, kurš nekavÄ“joties iegÄjis zem policijas lentÄm norobežotajÄ notikušÄ sprÄdziena teritorijÄ. IzmeklÄ“tÄjiem nav bijis arÄ« nekÄdas intereses par A.SparÄna oficiÄlo versiju – viņš sprÄdziena vietÄ esot ieradies pÄ“c tam, kad viņu palÅ«dzis “pÄrliecinÄties, vai tiešÄm ir noticis sprÄdziens” tÄ laika premjera padomnieks Raimonds Lazdiņš.
Tiesa arÄ« nav vÄ“rtÄ“jusi A.SparÄna kÄ liecinieka pausto, ka sprÄdziena laikÄ viņš atradies sporta zÄlÄ“ blakus eksplozijas vietai. A.SparÄna liecÄ«ba, ka viņš ir bijis sporta zÄlÄ“, neiztur kritiku, jo tÄdas sporta zÄles norÄdÄ«tajÄ adresÄ“ nekad nav bijis.
Papildus tam ar OrganizÄ“tÄs noziedzÄ«bas apkarošanas pÄrvaldes izmeklÄ“tÄjas, kura izmeklÄ“ja atentÄta lietu, un pÄ“c lietas pabeigšanas jau KNAB darbinieces, Anitas Ringo lÄ“mumu ir tikuši iznÄ«cinÄti bÅ«tiski pierÄdÄ«jumi Vladimira VaškeviÄa slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inÄjuma lietÄ. PÄ“c sprÄdziena ir tikusi iznÄ«cinÄta gan videokasete, kurÄ fiksÄ“ta iepriekš tiesÄto – kÄda bijušÄ mÄklera Raimonda ŠtÄlberga un viņa partnera Edgara Gulbja kompanjona Aleksandra Belova slÄ“pta cietušÄ V.VaškeviÄa novÄ“rošana, gan R.ŠtÄlberga telefonsarunu ieraksti. ŠobrÄ«d ir saglabÄjušies tikai lÄ“mumi par šo pierÄdÄ«jumu iznÄ«cinÄšanu. ZÄ«mÄ«gi, ka sÄkotnÄ“ji izmeklÄ“šana savas aizdomas par V.VaškeviÄa slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumu vÄ“rsa tieši pret šo personu grupu. Tas ir atspoguļots kriminÄllietas arhÄ«vÄ, kuru tiesa kategoriski atsakÄs izskatÄ«t.
No lietas materiÄliem redzams, ka notikuma vietas tuvumÄ atradies arÄ« lietÄ vÄ“lÄk aizturÄ“tais, bet pÄ“c odioza bÄ“gšanas mÄ“Ä£inÄjuma un politiÄ·u iesaistÄ«šanÄs atbrÄ«votais Edgars Gulbis. E.Gulbis Ä«si pirms notikušÄ izslÄ“dza mobilo tÄlruni, visticamÄk, lai slÄ“ptu savu atrašanÄs vietu. KÄ vÄ“lÄk atklÄjÄs, E.Gulbis Latvijas specdienestu struktÅ«rÄs dienÄ“jis ar viltotiem dokumentiem un sacerÄ“tu biogrÄfiju. R.ŠtÄlbergs un sprÄgstvielu eksperts E.Gulbis tika apsÅ«dzÄ“ti par gadu iepriekš – 2006. gada 28. jÅ«nijÄ notikušu neveiksmÄ«gu mÄ“Ä£inÄjumu aizdedzinÄt V.VaškeviÄa automašÄ«nu. Šo un citu kriminÄlprocesu materiÄlos atrodama virkne bÅ«tisku faktu, kas norÄda uz notikušo sprÄdzienu un tÄ gatavošanu, kuri ir ignorÄ“ti izmeklÄ“šanas un tiesas prÄvas laikÄ.
“PÄ“c manis uzradÄ«sies ne tikai oficiÄlas struktÅ«ras, bet arÄ« skrandaiņi, nenotveramie atriebÄ“ji,” – arÄ« šÄdu Ä«sziņu R.ŠtÄlbergs ir sÅ«tÄ«jis V.VaškeviÄa Ä£imenei. Dažus mÄ“nešus pÄ“c spridzinÄšana E.Gulbis, kurš ir bijis sprÄgstvielu instruktors NBS, Valsts policiju ir informÄ“jis par sekojošo: “PÄ“c savas atbrÄ«vošanas 2007. gadÄ R.ŠtÄlbergs (aptuveni marta mÄ“nesÄ«) man parÄdÄ«ja shÄ“mu, kurÄ bija attÄ“lots iespÄ“jamais radiovadÄms spridzeklis. R.ŠtÄlbergs man prasÄ«ja, vai tas ir spridzeklis vai ne, es teicu, ka ir. Viņš teica, ka mana palÄ«dzÄ«ba nav vajadzÄ«ga, jo tagad viņam ir radinieks, kurš arÄ« ir speciÄlists spridzinÄšanas jautÄjumos.” Šie ieraksti ir iznÄ«cinÄti, taÄu saglabÄjies OrganizÄ“tÄs noziedzÄ«bas apkarošanas pÄrvaldes 1. biroja 1. nodaļas vecÄkÄ inspektora, kapteiņa JÄņa KÄpostiņa oficiÄlais ziņojums priekšniecÄ«bai: “KriminÄlprocesa ietvaros, kas ierosinÄts par V.VaškeviÄa slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumu, tiek veiktas speciÄlÄs izmeklÄ“šanas darbÄ«bas — sakaru lÄ«dzekļu, mobilo telefonu Nr. kontrole, ko izmanto Raimonds ŠtÄlbergs. Kontrole tiek veikta sÄkot ar 04.06.2007, sarunu laikÄ ar saviem sakariem, R. ŠtÄlbergs runÄ par V.VaškeviÄu un problÄ“mÄm ar viņu, tiek apspriesta izmeklÄ“šanas gaita, konsultÄ“jas par iespÄ“jÄm iegÅ«t informÄciju, vai viņš tiek pÄrbaudÄ«ts sakarÄ ar uzbrukumu V.VaškeviÄam...” Nesaprotamu iemeslu dēļ izmeklÄ“tÄja izvÄ“lÄ“jÄs iznÄ«cinÄt šos telefonu sarunu ierakstus.
LÄ«dz ar to joprojÄm ļoti iespÄ“jams, ka patiesie Vladimira VaškeviÄa, Muitas kriminÄlpÄrvaldes direktora un VID Ä£enerÄldirektora vietnieka pienÄkumu izpildÄ«tÄja, slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inÄjuma organizÄ“tÄji un Ä«stenotÄji tÄ arÄ« paliks neatklÄti un nesodÄ«ti, bet viņu vietÄ ieslodzÄ«jumÄ atrodas nevainÄ«gas personas. ApstÄkļos, kamÄ“r patiesie atentÄta organizatori un Ä«stenotÄji nav noskaidroti, joprojÄm ir apdraudÄ“ta Vladimira VaškeviÄa un viņa Ä£imenes dzÄ«vÄ«ba un veselÄ«ba. Tas pats attiecas uz apsÅ«dzÄ“tajiem.
“ŠÄ« lieta nu jau ir kļuvusi par unikÄlu gadÄ«jumu Latvijas tiesvedÄ«bas vÄ“sturÄ“ ne tikai tÄdēļ, ka AugstÄkÄ tiesa Äetras reizes pilnÄ«bÄ atcÄ“la apelÄcijas instances tiesas spriedumus, lietu nosÅ«tot jaunai izskatÄ«šanai, bet arÄ« tÄ iemesla dēļ, ka šajÄ lietÄ apsÅ«dzÄ“tie, un konkrÄ“ti, mans aizstÄvamais, apcietinÄjumÄ ir pavadÄ«jis jau vairÄk nekÄ 12 gadus, joprojÄm gaidot taisnÄ«gu spriedumu. Tas apstÄklis, ka mans aizstÄvamais uz doto brÄ«di jau tika atzÄ«ts par nevainÄ«gu jeb attaisnots pusÄ“ no viņam sÄkotnÄ“ji inkriminÄ“to noziegumu izdarÄ«šanas, stiprina manu kÄ aizstÄvja pÄrliecÄ«bu, ka apelÄcijas instances tiesa vienreiz pieliks punktu šai nesamÄ“rÄ«gi ilgajai tiesvedÄ«bas gaitai un beidzot pilnÄ«bÄ attaisnos visas šajÄ lietÄ nepamatoti apsÅ«dzÄ“tÄs personas, kamÄ“r šajÄ lietÄ vÄ“l nav iestÄjies kriminÄlatbildÄ«bas noilgums,” situÄciju komentÄ“ Edgara Krogerta aizstÄvis, zvÄ“rinÄts advokÄts Igors Sandlers.
AizstÄvÄ«ba un arÄ« cietušÄ V.VaškeviÄa pÄrstÄvji dara visu iespÄ“jamo, lai RÄ«gas apgabaltiesa beidzot, pÄ“c vairÄkkÄrtÄ“jiem AugstÄkÄs tiesas lÄ“mumiem, atceltu sava ilggadÄ“jÄ priekšsÄ“dÄ“tÄja, bet nu jau Ä£enerÄlprokurora J.StukÄna vÄ“l 2011. gadÄ pieņemto spriedumu. Tas nozÄ«mÄ“tu, ka policijai bÅ«tu vÄ“lreiz jÄizmeklÄ“ un jÄnoskaidro patiesie vainÄ«gie trÄ«s cilvÄ“ku slepkavÄ«bÄs un V.VaškeviÄa spridzinÄtÄji.