Iesaki rakstu:

ŠÄ gada 14. janvārÄ« turpināsies tiesas prāva par VID Muitas kriminālpārvaldes direktora un Ä£enerāldirektora vietnieka pienākumu izpildÄ«tāja Vladimira Vaškeviča spridzināšanu un slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumu 2007. gada 21. maijā. Kopš atentāta mÄ“Ä£inājuma pret vienu no Latvijas Republikas augstākajām ierÄ“dniecÄ«bas amatpersonām ir pagājuši turpat 15 gadi, bet ne nozieguma plānotāji, ne izpildÄ«tāji nav saņēmuši taisnÄ«gu sodu.

ŠobrÄ«d krimināllieta tiek iztiesāta piekto reizi apelācijas instancÄ“, kas ir rets precedents Latvijas tiesu vÄ“sturÄ“, turklāt attiecÄ«bā uz tik smagām apsÅ«dzÄ«bām. Uz apsÅ«dzÄ“to sola atrodas trÄ«s LR ProkuratÅ«ras apsÅ«dzÄ“tas personas Mārtiņš Putniņš, un Lietuvas pilsoņi Sergejs Markevičs un Edgars Krogerts. Krimināllieta ir unikāla arÄ« ar apstākli, ka gan apsÅ«dzÄ“tie, gan cietušais Vladimirs Vaškevičs neuzskata apsÅ«dzÄ“tos par vainÄ«giem, bet tiesa lÄ«dz šim negribÄ«gi ir vÄ“rtÄ“jusi materiālus, kas apstiprina izvirzÄ«to apsÅ«dzÄ«bu apšaubāmÄ«bu.

Augstākā tiesa: Apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem

Saskaņā ar Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta pagājušÄ gada 14. jÅ«lijā lÄ“mumu šobrÄ«d RÄ«gas apgabaltiesā piekto reizi izskata krimināllietu, kurā trÄ«s vÄ«rieši apsÅ«dzÄ“ti Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka un VID Ä£enerāldirektora vietnieka pienākumu izpildÄ«tāja Vladimira Vaškeviča slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumā.

Kā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks V. Vaškevičs atbildÄ“ja par pretkorupcijas pasākumiem un kontrabandas novÄ“ršanu, kas bija traucÄ“klis ne vienam vien. Nogalinot vai pārtraucot darba attiecÄ«bas ar Muitas krimināllietu pārvaldes dibinātāju un priekšnieku, šaubÄ«gas personas varÄ“ja attÄ«rÄ«t ceļu kontrabandas plÅ«smai un finanšu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanai.

Visi apsÅ«dzÄ“tie pirmās instances tiesā 2011. gadā tika atzÄ«ti par vainÄ«giem trÄ«s uzņēmÄ“ju slepkavÄ«bās, kas notika 2007. gadā, un V.Vaškeviča slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumā tā paša gada maijā RÄ«gā, pie Muitas kriminālpārvaldes Ä“kas. ŠÄdu spriedumu 2013. gadā saglabāja arÄ« Augstākās tiesas palāta, savukārt 2014. gadā, lietu izskatot AT Senātā, spriedums pirmo reizi tiek pilnÄ«bā atcelts un nosÅ«tÄ«ts Apgabaltiesai lietas atkārtotai izskatÄ«šanai.

2015.gadā Apgabaltiesa piesprieda faktiski identisku lÄ“mumu pirmajai instancei, nosakot visiem trim aizdomās turÄ“tajiem mūža ieslodzÄ«jumu, ko gadu vÄ“lāk AT vÄ“lreiz atcÄ“la. 2018.gadā, lietas izskatÄ«šanai nonākot Augstākajā tiesā, Mārtiņš Putniņš tika attaisnots trÄ«s slepkavÄ«bu epizodÄ“s, bet Sergejs Markevičs un Edgars Krogerts divās slepkavÄ«bās, visiem trim saglabājot apsÅ«dzÄ«bu par V. Vaškeviča slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumu.

Turpinoties tiesvedÄ«bai 2019.gadā AT, izskatot 2018. gada Apgabaltiesas spriedumu, atstāja spÄ“kā sprieduma attaisnojošo daļu, kā arÄ« atcÄ“la notiesājošo daļu, atkārtoti lietu nosÅ«tot izskatÄ«šanai Apgabaltiesā. Pārsteidzoši, bet Apgabaltiesa 2019. gada decembrÄ« pieņēma identisku spriedumu kā AT 2018. gadā. Visbeidzot pÄ“rn Augstākā tiesa atkārtoti atcÄ“la šo spriedumu.

Jāuzsver, ka lÄ«dz šim visi šie notiesājošie spriedumi ir tikuši pilnÄ«bā atcelti Augstākajā tiesā. AT atcÄ“la spriedumus arÄ« daļā par apsÅ«dzÄ“to atzÄ«šanu par vainÄ«giem un sodÄ«šanu pÄ“c Krimināllikuma 233. panta otrās daļas par nelikumÄ«gām darbÄ«bām ar šaujamieročiem, šaujamieroču munÄ«ciju, sprāgstvielu un spridzināšanas ierÄ«ci. M.Putniņš pilnÄ«bā attaisnots arÄ« apsÅ«dzÄ«bā iepriekš minÄ“tajā slepkavÄ«bā 2007. gada februārÄ«, un attiecÄ«bā uz viņu saglabātas apsÅ«dzÄ«bas vienÄ«gi par V.Vaškeviča slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumu, kuru prokuratÅ«ras ieskatā viņš esot organizÄ“jis.

ŠobrÄ«d apsÅ«dzÄ“tajiem vairs nedraud mūža ieslodzÄ«jums, bet gari un galÄ«gi cietumsodi. Ar apgabaltiesas 2019. gada 19. decembra spriedumu par V.Vaškeviča slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumu M.Putniņam tika piespriesta brÄ«vÄ«bas atņemšana uz 17 gadiem un sešiem mÄ“nešiem ar policijas kontroli uz trÄ«s gadiem, savukārt S.Markevičam un E.Krogertam piespriesta brÄ«vÄ«bas atņemšana uz 19 gadiem un sešiem mÄ“nešiem ar policijas kontroli uz trÄ«s gadiem. Šis spriedums ar Senāta 2021. gada 14. jÅ«lija lÄ“mumu atcelts pilnÄ«bā, un lieta nu jau piekto reizi nodota izskatÄ«šanai apelācijas instances tiesā.

 AT lÄ“mumā, atceļot arÄ« šo notiesājošo spriedumu, ir atzÄ«ts, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu, nav ņēmusi vÄ“rā likumā noteiktās prasÄ«bas izvÄ“rtÄ“t noziedzÄ«gā nodarÄ«juma sastāva esamÄ«bu vai neesamÄ«bu apsÅ«dzÄ“to rÄ«cÄ«bā, ņemot vÄ“rā lietas faktiskos apstākļus, judikatÅ«ru un apsÅ«dzÄ«bas formulÄ“jumu, atzinumus pamatojot ar likumu, pārbaudÄ«tajiem un novÄ“rtÄ“tajiem pierādÄ«jumiem. Atceļot RÄ«gas apgabaltiesas spriedumu, AT 14. jÅ«lija lÄ“mumā norādÄ«jusi, ka apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzÄ«stami par Kriminālprocesa likuma bÅ«tiskiem pārkāpumiem šÄ likuma 575.panta trešÄs daļas izpratnÄ“, kas noveduši pie nelikumÄ«ga nolÄ“muma.

12 gadi apcietinājumā bez spÄ“kā esoša tiesas sprieduma nav ne samÄ“rÄ«gi, ne taisnÄ«gi

Diemžēl pat pÄ“c 12 gadiem joprojām nav mainÄ«ts apsÅ«dzÄ“tajiem piemÄ“rotais drošÄ«bas lÄ«dzeklis – apcietinājums. Mārtiņš Putniņš minÄ“tās krimināllietas ietvaros ir apcietināts kopš 2009. gada 25. novembra. Tolaik M. Putniņam bija 38 gadi, šobrÄ«d jau 50. Savas dzÄ«ves laikā ne Mārtiņš Putniņš, ne Sergejs Markevičs, ne Edgars Krogerts nav bijuši svÄ“tie vai priekšzÄ«mÄ«gākie sabiedrÄ«bas locekļi, tomÄ“r ikviens sabiedrÄ«bas loceklis ir pelnÄ«jis taisnÄ«gu tiesu un saprātÄ«gos termiņos notikušu tiesas veiktu pierādÄ«jumu izvÄ“rtÄ“šanu. PavadÄ«t 12 gadus apcietinājumā – izolācijas apstākļos – bez spÄ“kā esoša tiesas sprieduma, apstākļos, kad kopā ar cietušo uzstāj uz savu un likteņa biedru nevainÄ«bu, nav ne samÄ“rÄ«gi, ne taisnÄ«gi. Turklāt, liela daļa no šÄ« laika pavadÄ«ta Jelgavas cietumā, Ä«paši stingros apstākļos, kādi tiek attiecināti tikai uz ieslodzÄ«tajiem, kuri notiesāti uz mūžu.

Ja apsÅ«dzÄ“tajiem bÅ«tu spÄ“kā esošs tiesas spriedums, ņemot vÄ“rā, ka pirmstermiņa atbrÄ«vošanu ar elektronisko uzraudzÄ«bu iespÄ“jams var pieprasÄ«t pÄ“c divu trešdaļu soda izciešanas, M. Putniņš varÄ“tu vÄ“rsties ar atbilstošu iesniegumu. Neiedomājami, ka pÄ“c 12 gadiem ieslodzÄ«jumā nav sprieduma, kas bÅ«tu stājies spÄ“kā, drošÄ«bas lÄ«dzeklis netiek mainÄ«ts, lÅ«gumu par pirmstermiņa atbrÄ«vošanu nav iespÄ“jams iesniegt.

Senāts: tiesa, atzīstot apsūdzētos par vainīgiem, nav pienācīgi pārbaudījusi pierādījumus un izmantojusi nepieļaujamus pierādījumus

ŠobrÄ«d beidzamajā (bet visticamāk, ka ne pÄ“dÄ“jā) Senāta 2021. gada 14. jÅ«lija lÄ“mumā tika t.sk. arÄ« norādÄ«ts, ka pārkāptas apsÅ«dzÄ“to Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 6. pantā un Satversmes 92. pantā noteiktās tiesÄ«bas uz lietas izskatÄ«šanu taisnÄ«gā un objektÄ«vā tiesā.

“Izskatot lietu tiesā, rodas iespaids, ka piemeklÄ“ti cilvÄ“ki, kurus apsÅ«dzÄ“t, un tad viņiem pielāgoti pierādÄ«jumi, nevis, analizÄ“jot pierādÄ«jumus, atrasti vainÄ«gie,” uzsver zvÄ“rināts advokāts ArtÅ«rs Zvejsalnieks. „Lietā ir daudz neatbildÄ“tu jautājumu. AizstāvÄ«ba turpinās darÄ«t visu iespÄ“jamo, lai tiktu noskaidrota patiesÄ«ba.” Likums noteic, ka tiesÄ«bas uzzināt objektÄ«vo patiesÄ«bu par notikušo ir arÄ« cietušajam.

Tiesa nav vÄ“rtÄ“jusi arÄ« apstākli, ka esošajiem aizdomās turÄ“tajiem nebija nekāda motÄ«va, nolÅ«ka veikt atentātu pret vienu no augstākajām valsts amatpersonām. Saskaņā ar oficiālo apsÅ«dzÄ«bas versiju M.Putniņš, S.Markevičs un E.Krogerts esot nolÄ“muši uzspridzināt VID Ä£enerāldirektora vietnieku, Muitas kriminālpārvaldes direktoru V.Vaškeviču, lai šÄdā veidā panāktu, ka tiek noņemts aizliegums viņu uzņēmumam arestÄ“to naudas lÄ«dzekļu izmantošanai.

Vienlaikus jānorāda, ka šÄds motÄ«vs ir pilnÄ«gi bezjÄ“dzÄ«gs, VID Ä£enerāldirektora vietnieks, Muitas kriminālpārvaldes direktors šÄdus lÄ“mumus nepieņem, bet tikai apstiprina (saskaņo). LÄ“mumu pieņem konkrÄ“tās lietas izmeklÄ“tājs, kas apsÅ«dzÄ“tajiem bija labi zināms.

Virkne faktu liecina: trÄ«s "grÄ“kāži" ir tikuši izvÄ“lÄ“ti, lai, iespÄ“jams, no atbildÄ«bas varÄ“tu pasargāt patiesos šÄ« nozieguma organizÄ“tājus un veicÄ“jus

Par spÄ«ti virknei acÄ«mredzamu pretrunu un nesakritÄ«bu oficiālajā apsÅ«dzÄ«bā un konstatÄ“tajos faktos 2011. gada 18. martā RÄ«gas apgabaltiesa tikai viena tiesneša Jura Stukāna personā visiem trim piesprieda mūža ieslodzÄ«jumu. Tika ignorÄ“ts pat eksperta atzinums, ka videoieraksts skaidri rāda – spridzekļa novietotājs zem cietušÄ Vladimira Vaškeviča automašÄ«nas ir bijis augumā krietni garāks (par 10cm) nekā cilvÄ“ks, kas par to tika apsÅ«dzÄ“ts.

Informācijas pieprasÄ«jumu izdrukas rāda, ka tikai trÄ«s stundas pirms sprādziena – 2007. gada 21. maijā pulksten 14.21 KNAB darbinieks ar lietotājvārdu "varajs1637" ir pieprasÄ«jis GPRS datus par Vladimira Vaškeviča atrašanās vietu. IzmeklÄ“šanā šis fakts ir ticis ignorÄ“ts.

ArÄ« Muitas kriminālpārvaldes darbinieks Ralfs Celmiņš ir sniedzis oficiālas liecÄ«bas, ka jau dažas minÅ«tes pÄ“c sprādziena notikuma vietā parādÄ«jies toreiz vÄ“l Satversmes aizsardzÄ«bas biroja darbinieks Aigars Sparāns, kurš nekavÄ“joties iegājis zem policijas lentām norobežotajā notikušÄ sprādziena teritorijā. IzmeklÄ“tājiem nav bijis arÄ« nekādas intereses par A.Sparāna oficiālo versiju – viņš sprādziena vietā esot ieradies pÄ“c tam, kad viņu palÅ«dzis “pārliecināties, vai tiešÄm ir noticis sprādziens” tā laika premjera padomnieks Raimonds Lazdiņš.

Tiesa arÄ« nav vÄ“rtÄ“jusi A.Sparāna kā liecinieka pausto, ka sprādziena laikā viņš atradies sporta zālÄ“ blakus eksplozijas vietai. A.Sparāna liecÄ«ba, ka viņš ir bijis sporta zālÄ“, neiztur kritiku, jo tādas sporta zāles norādÄ«tajā adresÄ“ nekad nav bijis.

Papildus tam ar OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldes izmeklÄ“tājas, kura izmeklÄ“ja atentāta lietu, un pÄ“c lietas pabeigšanas jau KNAB darbinieces, Anitas Ringo lÄ“mumu ir tikuši iznÄ«cināti bÅ«tiski pierādÄ«jumi Vladimira Vaškeviča slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājuma lietā. PÄ“c sprādziena ir tikusi iznÄ«cināta gan videokasete, kurā fiksÄ“ta iepriekš tiesāto – kāda bijušÄ māklera Raimonda Štālberga un viņa partnera Edgara Gulbja kompanjona Aleksandra Belova slÄ“pta cietušÄ V.Vaškeviča novÄ“rošana, gan R.Štālberga telefonsarunu ieraksti. ŠobrÄ«d ir saglabājušies tikai lÄ“mumi par šo pierādÄ«jumu iznÄ«cināšanu. ZÄ«mÄ«gi, ka sākotnÄ“ji izmeklÄ“šana savas aizdomas par V.Vaškeviča slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumu vÄ“rsa tieši pret šo personu grupu. Tas ir atspoguļots krimināllietas arhÄ«vā, kuru tiesa kategoriski atsakās izskatÄ«t.

No lietas materiāliem redzams, ka notikuma vietas tuvumā atradies arÄ« lietā vÄ“lāk aizturÄ“tais, bet pÄ“c odioza bÄ“gšanas mÄ“Ä£inājuma un politiÄ·u iesaistÄ«šanās atbrÄ«votais Edgars Gulbis. E.Gulbis Ä«si pirms notikušÄ izslÄ“dza mobilo tālruni, visticamāk, lai slÄ“ptu savu atrašanās vietu. Kā vÄ“lāk atklājās, E.Gulbis Latvijas specdienestu struktÅ«rās dienÄ“jis ar viltotiem dokumentiem un sacerÄ“tu biogrāfiju. R.Štālbergs un sprāgstvielu eksperts E.Gulbis tika apsÅ«dzÄ“ti par gadu iepriekš – 2006. gada 28. jÅ«nijā notikušu neveiksmÄ«gu mÄ“Ä£inājumu aizdedzināt V.Vaškeviča automašÄ«nu. Šo un citu kriminālprocesu materiālos atrodama virkne bÅ«tisku faktu, kas norāda uz notikušo sprādzienu un tā gatavošanu, kuri ir ignorÄ“ti izmeklÄ“šanas un tiesas prāvas laikā.

“PÄ“c manis uzradÄ«sies ne tikai oficiālas struktÅ«ras, bet arÄ« skrandaiņi, nenotveramie atriebÄ“ji,” – arÄ« šÄdu Ä«sziņu R.Štālbergs ir sÅ«tÄ«jis V.Vaškeviča Ä£imenei. Dažus mÄ“nešus pÄ“c spridzināšana E.Gulbis, kurš ir bijis sprāgstvielu instruktors NBS, Valsts policiju ir informÄ“jis par sekojošo: “PÄ“c savas atbrÄ«vošanas 2007. gadā R.Štālbergs (aptuveni marta mÄ“nesÄ«) man parādÄ«ja shÄ“mu, kurā bija attÄ“lots iespÄ“jamais radiovadāms spridzeklis. R.Štālbergs man prasÄ«ja, vai tas ir spridzeklis vai ne, es teicu, ka ir. Viņš teica, ka mana palÄ«dzÄ«ba nav vajadzÄ«ga, jo tagad viņam ir radinieks, kurš arÄ« ir speciālists spridzināšanas jautājumos.” Šie ieraksti ir iznÄ«cināti, taču saglabājies OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldes 1. biroja 1. nodaļas vecākā inspektora, kapteiņa Jāņa Kāpostiņa oficiālais ziņojums priekšniecÄ«bai: “Kriminālprocesa ietvaros, kas ierosināts par V.Vaškeviča slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumu, tiek veiktas speciālās izmeklÄ“šanas darbÄ«bas — sakaru lÄ«dzekļu, mobilo telefonu Nr. kontrole, ko izmanto Raimonds Štālbergs. Kontrole tiek veikta sākot ar 04.06.2007, sarunu laikā ar saviem sakariem, R. Štālbergs runā par V.Vaškeviču un problÄ“mām ar viņu, tiek apspriesta izmeklÄ“šanas gaita, konsultÄ“jas par iespÄ“jām iegÅ«t informāciju, vai viņš tiek pārbaudÄ«ts sakarā ar uzbrukumu V.Vaškevičam...” Nesaprotamu iemeslu dēļ izmeklÄ“tāja izvÄ“lÄ“jās iznÄ«cināt šos telefonu sarunu ierakstus.

LÄ«dz ar to joprojām ļoti iespÄ“jams, ka patiesie Vladimira Vaškeviča, Muitas kriminālpārvaldes direktora un VID Ä£enerāldirektora vietnieka pienākumu izpildÄ«tāja, slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājuma organizÄ“tāji un Ä«stenotāji tā arÄ« paliks neatklāti un nesodÄ«ti, bet viņu vietā ieslodzÄ«jumā atrodas nevainÄ«gas personas. Apstākļos, kamÄ“r patiesie atentāta organizatori un Ä«stenotāji nav noskaidroti, joprojām ir apdraudÄ“ta Vladimira Vaškeviča un viņa Ä£imenes dzÄ«vÄ«ba un veselÄ«ba. Tas pats attiecas uz apsÅ«dzÄ“tajiem.

“ŠÄ« lieta nu jau ir kļuvusi par unikālu gadÄ«jumu Latvijas tiesvedÄ«bas vÄ“sturÄ“ ne tikai tādēļ, ka Augstākā tiesa četras reizes pilnÄ«bā atcÄ“la apelācijas instances tiesas spriedumus, lietu nosÅ«tot jaunai izskatÄ«šanai, bet arÄ« tā iemesla dēļ, ka šajā lietā apsÅ«dzÄ“tie, un konkrÄ“ti, mans aizstāvamais, apcietinājumā ir pavadÄ«jis jau vairāk nekā 12 gadus, joprojām gaidot taisnÄ«gu spriedumu. Tas apstāklis, ka mans aizstāvamais uz doto brÄ«di jau tika atzÄ«ts par nevainÄ«gu jeb attaisnots pusÄ“ no viņam sākotnÄ“ji inkriminÄ“to noziegumu izdarÄ«šanas, stiprina manu kā aizstāvja pārliecÄ«bu, ka apelācijas instances tiesa vienreiz pieliks punktu šai nesamÄ“rÄ«gi ilgajai tiesvedÄ«bas gaitai un beidzot pilnÄ«bā attaisnos visas šajā lietā nepamatoti apsÅ«dzÄ“tās personas, kamÄ“r šajā lietā vÄ“l nav iestājies kriminālatbildÄ«bas noilgums,” situāciju komentÄ“ Edgara Krogerta aizstāvis, zvÄ“rināts advokāts Igors Sandlers.

AizstāvÄ«ba un arÄ« cietušÄ V.Vaškeviča pārstāvji dara visu iespÄ“jamo, lai RÄ«gas apgabaltiesa beidzot, pÄ“c vairākkārtÄ“jiem Augstākās tiesas lÄ“mumiem, atceltu sava ilggadÄ“jā priekšsÄ“dÄ“tāja, bet nu jau Ä£enerālprokurora J.Stukāna vÄ“l 2011. gadā pieņemto spriedumu. Tas nozÄ«mÄ“tu, ka policijai bÅ«tu vÄ“lreiz jāizmeklÄ“ un jānoskaidro patiesie vainÄ«gie trÄ«s cilvÄ“ku slepkavÄ«bās un V.Vaškeviča spridzinātāji.