Iesaki rakstu:

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespÄ“jams, nenoskaidrotas izcelsmes lÄ«dzekļu konfiskāciju tÅ«daļ nonāks tiesā. ŠÄ« ir viena no pirmajām reizÄ“m, kad uzņēmums gatavs stāstÄ«t par notiekošo, kas precÄ«zi sakrÄ«t ar iepriekš izteiktajām bažām par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzÄ«bām. SākotnÄ“jie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju tiek izskatÄ«tas steigā, formāli, un, lai lietu nodotu tiesai naudas lÄ«dzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklÄ“tāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darÄ«jumi ir neloÄ£iski.

Stāsta likumdošanas priekšvÄ“sture

2019. gada sākumā tika grozÄ«ts NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansÄ“šanas novÄ“ršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrÄ«d atkal atvÄ“rts tieši pieļauto likumdevÄ“ja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalÄ“ tika ieviesti ar legalizāciju saistÄ«ti grozÄ«jumi Kriminālprocesa likumā, bÅ«tiski atvieglojot izmeklÄ“šanas darbÄ«bu un paredzot cilvÄ“ka vainas nodalÄ«šanu no noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas fakta, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas bÅ«tu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādÄ«šanas priekšmets var bÅ«t manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzÄ«gu, nevis likumÄ«gu izcelsmi.

Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslÄ“gvārdi ir “spÄ“t ticami izskaidrot”, pÄ“c noklusÄ“juma pasakot, ka procesa virzÄ«tājam nav obligāti jātic un nekādi ticÄ«bas kritÄ“riji lÄ«dz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsÅ«dzÄ«bas zināšanai pÄ“rn tika izstrādāta Finanšu izlÅ«košanas dienesta (FID) tipoloÄ£ija, kā saskatÄ«t lÄ«dzekļos iespÄ“jami noziedzÄ«go izcelsmi, kas pÄ“c institÅ«ciju norādes ņemtas no starptautiskām institÅ«cijām kā vadlÄ«nijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrÄ«z tādu spÄ“ku, kas stāv pat virs normatÄ«vajiem aktiem.

Par visām šÄ«m nebÅ«šanām iepriekš rakstÄ«ts vairākkārt, tostarp analizÄ“jot FID vadlÄ«nijas, konkrÄ“tus naudas iesaldÄ“šanas, aresta gadÄ«jumus, vien teoretizÄ“jot par to, kā izskatās praktiskais izpildÄ«jums, kad lieta nonāk lÄ«dz tiesai. LÄ«dz šim aizstāvji runājuši rezervÄ“ti, jo nav prakses, ko izmeklÄ“tāji uzskata par ticamiem skaidrojumiem un kā organizÄ“ procesu. Ir bijušas sÅ«dzÄ«bas par pārsÅ«dzÄ«bas kārtÄ«bu, ka tā netiek lÄ«dzi FID virzÄ«tajām lietām, ko šobrÄ«d labo Saeimā, sakārtojot vismaz lietas formālo pusi.

Sarmal Oil Ltd lieta ir vairāk par procesa jÄ“gu, par to, ka uz frāzÄ“m balstÄ«tas aizdomas var kļūt par pietiekamu pamatu tiesvedÄ«bai un mantas konfiskācijai. Un ne tikai – šÄ« lieta ir arÄ« par to, kā izmeklÄ“tājs ir ignorÄ“jis aizskartās mantas Ä«pašnieka tiesÄ«bas iesniegt paskaidrojumus, atspÄ“kojot aizdomas.

Pusgadā līdz tiesai

Sarmal Oil Ltd ir likvidÄ“jamās AS ABLV Bank kreditors, par kura kontu FID interesi izrādÄ«ja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma lÄ«dzekļus FID iesaldÄ“ja, vÄ“lāk lietu nosÅ«tot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Kas notika tālāk? Redzot, ka noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu tik viegli atrast neizdosies vai neizdosies atrast nemaz, lietā tika izdalÄ«ts process par mantas konfiskāciju. Tas viss šajā gadÄ«jumā noticis vien pusgada laikā. VÄ“l vairāk – lieta par naudas konfiskāciju jau ir nosÅ«tÄ«ta uz tiesu.

Uzklausot zvÄ“rināta advokāta Kristapa Andersona izklāstu, rodas pamatotas šaubas, vai adekvāta izmeklÄ“šana lÄ«dz tiesai vispār ir notikusi un kādā veidā notiek lietā noskaidrojamo apstākļu un procesa virzÄ«tājas FID aizdomu pārbaude, vai šis jautājums tiek pārlikts uz tiesas pleciem?

Izskatot NILLTPFN likuma grozÄ«jumus Saeimas AizsardzÄ«bas komisijā, FID vadÄ«tāja Ilze Znotiņa deputātiem marta sÄ“dÄ“ norādÄ«ja, ka FID nevar sniegt plašÄkus skaidrojumus aizskartās mantas Ä«pašniekiem, un tieši tā arÄ« notiek. Proti, no naudas iesaldÄ“šanas un visu tās aresta laiku lÄ«dz pat tiesas namam aizskartās mantas Ä«pašnieks tā arÄ« nezina, par kādu konkrÄ“tu darÄ«jumu, darÄ«jumu partneriem vai kādiem pārskaitÄ«jumiem satraucas izmeklÄ“tāji.

To izmeklÄ“tāji paziņo, vien dodot lietu uz tiesu, kas turklāt tiek nozÄ«mÄ“ta 10 dienu laikā. LÄ«dz ar to lÄ«dz tiesai aizskartās mantas Ä«pašniekam ir jāsniedz informācija par visiem darÄ«jumiem, kādi vien bijuši konkrÄ“tajā finanšu iestādÄ“, turklāt nereti visā apskatāmajā laika periodā.

Sarmal Oil Ltd kontu ABLV Bank atvÄ“ra 2016. gadā, bet jau 2018. gada februārÄ« sākās bankas likvidācija. LÄ«dz ar to uzņēmuma skaidrojumi par visiem darÄ«jumiem kopā ar tos apstiprinošiem pierādÄ«jumiem aizņēma vairāk nekā 300 lapas, norāda Sarmal Oil Ltd pārstāvis, zvÄ“rināts advokāts Kristaps Andersons. Tā kā lieta bija steidzama un arestÄ“tā summa klientam nozÄ«mÄ«ga – vairāk nekā viens miljons eiro –, tika sagatavoti skaidrojumi, saņemtas izziņas no dažādu valstu iestādÄ“m, rÄ“Ä·ini, pavadzÄ«mes, lÄ«gumi, kas iesniegti procesa virzÄ«tājai, no valstÄ«m, kur tika veikta uzņēmÄ“jdarbÄ«ba.

Uzņēmuma darbÄ«ba saistÄ«ta ar dažādu kravu starptautiskiem pārvadājumiem, tādēļ arÄ« attiecÄ«gi dokumenti ir krievu un angļu valodā. Skaidrojums izmeklÄ“tājai iesniegts jau pÄ“rnā gada novembrÄ«. Diemžēl izmeklÄ“tāji Sarmal Oil Ltd paskaidrojumus un pamatojošos dokumentus atteica pieņemt, tā vietā uzliekot pienākumu un pieprasot visus dokumentus iztulkot valsts valodā.

“Klients uzskatÄ«ja, ka, tā kā viņa nauda ir arestÄ“ta, bet tulkošana prasa ievÄ“rojamus lÄ«dzekļus, kā arÄ« laiku, tulkošana bÅ«tu jāveic procesa virzÄ«tājam, un lÄ“mumu pārsÅ«dzÄ“ja. PÄ“c vairāku instanču lÄ“mumiem un sÅ«dzÄ«bu izvÄ“rtÄ“šanas, Ä¢enerālprokuratÅ«ra šÄ« gada 1. martā atbildÄ“ja, ka tomÄ“r tulkošana jānodrošina aizskartās mantas Ä«pašniekam. Å…emot vÄ“rā, ka tas bija gala lÄ“mums no prokuratÅ«ras puses, Sarmal Oil Ltd 2. martā vÄ“rsās ar iesniegumu pie izmeklÄ“jas un informÄ“ja, ka visi dokumenti tiks iztulkoti, noformÄ“ti atbilstoši likuma prasÄ«bām un nekavÄ“joties iesniegti procesa virzÄ«tājai, taču, ņemot vÄ“rā lielo apjomu, tulkošanai ir nepieciešams ilgāks laiks. Uz ko tika saņemta atbilde no izmeklÄ“tājas, ka iesniegums saņemts un pievienots lietas materiāliem.

Diemžēl, par lielu pārsteigumu, nesagaidot Sarmal Oil Ltd paskaidrojumus, sagatavotos pierādÄ«jumus un to tulkojumus latviešu valodā, 1. aprÄ«lÄ« saņēmām izmeklÄ“tājas lÄ“mumu un paziņojumu par lietas nosÅ«tÄ«šanu uz tiesu,” atklāj K. Andersons.

No fakta izriet, ka lieta uz tiesu tiek nodota, neņemot vÄ“rā nekādus skaidrojumus un pÄ“c iespÄ“jas ātrāk, pieļaujot, ka aizskartās mantas Ä«pašnieks nepagÅ«s sagatavoties. “Es vÄ“los uzsvÄ“rt, ka attiecÄ«bā pret aizskartās mantas Ä«pašnieku nav izteiktas nekādas aizdomas, ka tas bÅ«tu veicis kādas noziedzÄ«gas darbÄ«bas, vienkārši FID vai izmeklÄ“tājai ir aizdomas un liekas ticami, ka, iespÄ“jams, izmantojot uzņēmuma bankas kontu, notikusi noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācija. Tiesā lieta nonāk, tikai balstoties uz procesa virzÄ«tājas pārliecÄ«bu par to, ka ir tā un ne citādi, jo mana klienta skaidrojumi pat nav izlasÄ«ti un vÄ“rtÄ“ti,” saka K. Andersons.

Legalizācijas fakta neticamais pamats

K. Andersons atklāj, ka, tikai lietu nosÅ«tot uz tiesu, aizskartās mantas Ä«pašniekam tiek atklāts izmeklÄ“šanas aizdomu konkrÄ“tais pamatojums un tas, viņaprāt, balstÄ«ts tikai uz pieņēmumiem. “Redziet, lÄ“mumā, kas tiek sÅ«tÄ«ts uz tiesu, minÄ“ts, ka klients sadarbojies ar uzņēmumiem, kas reÄ£istrÄ“ti tādās valstÄ«s kā Honkonga un Kanāda, kur uzņēmumu darbÄ«bas kontrole esot vāja, reÄ£istrācijas nosacÄ«jumi – zemi. PatiešÄm!? Šaubu pamats ir Kanāda? Vai arÄ« tas, ka izmeklÄ“šanā iesaistÄ«tajām kompānijām un sadarbÄ«bas partneriem nav pieejamu interneta vietņu, bÅ«tu pamats konfiscÄ“t naudas lÄ«dzekļus?” jautā K. Andersons, piebilstot, ka policijas izmeklÄ“tāja norāda arÄ« uz kaut kādiem dokumentiem, kuriem esot viltojumu pazÄ«mes.

“Dokumentu viltošana pati par sevi ir krimināli sodāma un, ja tiešÄm tā šÄ·iet un ar to tiek pamatots kriminālprocess, tad procesa virzÄ«tājam bÅ«tu atbilstoši jārÄ«kojas. TomÄ“r nÄ“, interese pierādÄ«t sacÄ«to nav, tas kalpo vien par pamatu, lai lietu ātrāk nodotu tiesai. Neskatoties uz Sarmal Oil Ltd pārstāvju gatavÄ«bu sniegt paskaidrojumus un liecÄ«bas par izmeklÄ“tājas interesÄ“jošiem jautājumiem, nekādi konkrÄ“ti pieprasÄ«jumi vai jautājumi no procesa virzÄ«tājas netika saņemti,” uzsver K. Andersons.

Kā Ä«pašu juridiska pamatojuma “paraugu” K. Andersons atradis policijas norādes, kas ir loÄ£iska un racionāla rÄ«cÄ«ba uzņēmÄ“jdarbÄ«bā. “Bankā iesniegts viens rÄ“Ä·ins, kuru apskatot redzams, ka tas satur informāciju divās valodās – angļu un krievu, lai gan pats lÄ«gums ir krievu valodā,” procesa virzÄ«tājas lÄ“mumu citÄ“ K. Andersons, piebilstot, ka tālāk seko apgalvojums, ka izrakstÄ«t rÄ“Ä·inu divās valodās, ja lÄ«gums ir tikai vienā valodā, izmeklÄ“tājam šÄ·iet aizdomÄ«ga lieta.

“VÄ“l es šajā kriminālprocesā saskaros ar jaunu juridisku terminu – neloÄ£iski, kuram neseko kāds dziļāks paskaidrojums. NeloÄ£iska šÄ·iet pat lÄ«gumu numerācija, aizdomÄ«ga arÄ« esot sarežģīta darÄ«jumu shÄ“ma, jo policijas pārstāvjiem tā nav saprotama. Ko lai tagad iesāk? Visi uzņēmumi, kuri Ä«steno sarežģītus darÄ«jumus, bÅ«s aizdomÄ«gi? Manuprāt, ka nÄ“. Sarežģīta darÄ«jumu shÄ“ma neliecina par noziegumu!” tā K. Andersons, komentÄ“jot lÄ“mumu, un piebilst, ka noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanu izmeklÄ“tājs noslÄ“gumā pamato ar diviem galvenajiem pierādÄ«juma vārdiem – “acÄ«mredzami” un “visticamāk”.

K. Andersons citÄ“ ilustratÄ«vu tekstu no nosÅ«tÄ«juma tiesai: “Viss iepriekšminÄ“tais acÄ«mredzami norāda, ka Sarmal Oil Ltd konts Latvijas kredÄ«tiestādÄ“ ir izmantots, lai, visticamāk, fiktÄ«vu lÄ«gumu aizsegā legalizÄ“tu nezināmas izcelsmes naudas lÄ«dzekļus lielā apmÄ“rā. Veicot pirmstiesas izmeklÄ“šanu, secināts, ka finanšu lÄ«dzekļi iegÅ«ti sarežģītā savstarpÄ“ju darÄ«jumu Ä·Ä“dÄ“ starp vairākiem uzņēmumiem, kuriem nav acÄ«mredzama ekonomiska pamatojuma Latvijā, un nav skaidra naudas lÄ«dzekļu sākotnÄ“jā izcelsme. NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanā iesaistÄ«ti vairāki ārvalstu uzņēmumi. LÄ«dz ar to minÄ“tie fakti dod pietiekamu pamatu secinājumam, ka minÄ“tie uzņēmumi ir rÄ«kojušies saistÄ«ti un ka arestÄ“tie naudas lÄ«dzekļi ir noziedzÄ«gi iegÅ«ti.”

Jau noslÄ“guma daļā lÄ“mumā tiek pateikts, ka Sarmal Oil Ltd nav iesniedzis ticamu lÄ«dzekļu izskaidrojumu. IzmeklÄ“tāja noklusÄ“ un nepievieno izdalÄ«tajiem materiāliem, kas nosÅ«tÄ«ti tiesai, nevienu Sarmal Oil Ltd iesniegumu, paskaidrojumus. K. Andersons pieļauj, ka tādÄ“jādi, iespÄ“jams, izmeklÄ“tāja pat maldina gan uzraugošo prokuroru, gan tiesu par Sarmal Oil Ltd KPL 126. panta 3.1 daļā paredzÄ“to pienākumu nepildÄ«šanu.

Nav jābūt noziegumam, lai atņemtu naudu

Šis ir tas brÄ«dis, kad policija pÄ“c noklusÄ“juma pasaka, ka nemaz negrasās pierādÄ«t kādu konkrÄ“tu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, bet gan uz aizdomu pamata atņemt lÄ«dzekļus uzņēmumam Sarmal Oil Ltd. Advokāts norāda, ka rodas iespaids par darbu pÄ“c principa “jo mazāk aizskartais mantas Ä«pašnieks zinās, paskaidros un pierādÄ«s, jo mazāk izmeklÄ“tājiem bÅ«s jāpārbauda un jāvÄ“rtÄ“ un vieglāk varÄ“sim konfiscÄ“t!”.

Kā jau iepriekš rakstÄ«ts, lai konfiscÄ“tu kontā esošu naudu, šobrÄ«d nav nepieciešams pierādÄ«t konkrÄ“tu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, atliek pateikt, ka aizskartās mantas Ä«pašnieks, kas paliek nevainÄ«gs tiesas un sabiedrÄ«bas priekšÄ, policijai neticamā veidā ir ticis pie naudas, kas FID un procesa virzÄ«tāja izpratnÄ“ ir noziedzÄ«gi iegÅ«ta, un tā ir jākonfiscÄ“. Turklāt – šajā gadÄ«jumā pat nevÄ“rtÄ“jot pierādÄ«jumus, kas pamatotu un izskaidrotu naudas izcelsmi.

Zināms, ka FID vadÄ«tāja Ilze Znotiņa piedalÄ«jusies izglÄ«tojošos semināros tiesnešiem, kur likumu piemÄ“rošanas skaidrojumu gaitā, Ä«si runājot, liek vienādÄ«bas zÄ«mi starp nenoskaidrotas izcelsmes lÄ«dzekļiem un noziedzÄ«gi iegÅ«tiem lÄ«dzekļiem. Proti, aizskartās mantas Ä«pašniekam ir ticami jāskaidro nenoskaidrotā izcelsme un, ja viņš to nedara ticami, tad lÄ«dzekļus pielÄ«dzina noziedzÄ«gi iegÅ«tiem.

Ir pienācis brÄ«dis, kad tiesai bÅ«s jāizšÄ·iras, vai šÄ« vienādÄ«bas zÄ«me ir tik vienkārši ieliekama. “Bažas piepildās – ignorÄ“jot pierādÄ«jumus, uz tiesām virza formāli izmeklÄ“tas naudas konfiskācijas lietas!” no Sarmal Oil Ltd lietas secina zvÄ“rināts advokāts Kristaps Andersons.

Pārpublicēts no db.lv