Iesaki rakstu:

“Atceros tos jocÄ«gos laikus, kad amatpersonas atkāpās sÄ«kumu dēļ. (..) VeselÄ«bas ministrs Guntis BelÄ“vičs atkāpās tāpÄ“c, ka tika pieÄ·erts ārpusrindas apkalpošanā OnkoloÄ£ijas centrā,” piektdien rakstÄ«ju savā “Dienas citātā”. Guntis BelÄ“vičs sarunā ar “NeatkarÄ«go” papildināja redzÄ“jumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.

“Sākoties skandālam, es ne tikai demisionÄ“ju kā ministrs, bet noliku arÄ« Saeimas deputāta mandātu, ko mani frakcijas vadÄ«ba aicināja nedarÄ«t nekādā gadÄ«jumā,” iesāk BelÄ“vičs.

“Toreiz premjers Kučinskis uzdeva Straumem (KNAB priekšnieks JÄ“kabs Straume - E.V.) ierosināt krimināllietu nolÅ«kā noskaidrot, vai neesmu ļaunprātÄ«gi izmantojis dienesta stāvokli, lai apietu rindu uz valsts sniegtu veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu. KNAB ierosinātās krimināllietas ietvaros, kuras laikā tika veikta arÄ« kratÄ«šana manā dzÄ«ves vietā, kā arÄ« daudzas nopratināšanas, noskaidroja, ka ministrs BelÄ“vičs nav izmantojis dienesta stāvokli rindas apiešanai, jo valsts to pakalpojumu, kas viņam tika sniegts, vispār neapmaksā, lÄ«dz ar to nav rindas, kas varÄ“ja tikt apieta. Manā vietā Saeimā ienāca Valdis Kalnozols,” turpina BelÄ“vičs.

Šo skaidrojumu Guntis BelÄ“vičs uzskatÄ«ja par nepieciešamu paust skaļi, jo publiskajā telpā joprojām turpinās neglÄ«tais skandāls, kura centrā ir bijušÄ premjera Krišjāņa Kariņa izšÄ·Ä“rdÄ«gie lidojumi ar privātiem lidaparātiem. Taču Kariņš - atšÄ·irÄ«bā no bijušÄ veselÄ«bas ministra BelÄ“viča - pat netaisās domāt par demisiju. Jo ministru prezidentam bija “jāieņem aktÄ«va loma Latvijas ārpolitikas veidošanā”, - tā rakstiskā paziņojumā, kas bija adresÄ“ts Latvijas Radio, pauda mÅ«su neaizstājamais Krišjānis.

Par to “aktÄ«vo lomu” joprojām nav skaidrÄ«bas, taču viena lieta gan ir klāra kā GlāžšÄ·Å«Å†a stikliņš: pirms Kariņa valdÄ«bas, kas stiepās 2014. gada lÄ«dz 2018. gadam, valsts parāds faktiski bija nemainÄ«gs - 10 miljardu eiro apmÄ“rā. Kad pie varas stÅ«res nonāca Kariņa valdÄ«ba, parāds strauji pieauga, un 2024. gadā tas bÅ«s gandrÄ«z 19 miljardi eiro. Bonusā klāt pieliekot Latvijas vispārÄ“jo atpalicÄ«bu gandrÄ«z visās jomās, Kariņa loma šajā valsts “vadÄ«šanas” afÄ“rā iezÄ«mÄ“jas jo skaidri, jo viņš ir galvenais šÄ«s afÄ“ras figurants.

Valsts “vadÄ«šana” ir lielā bilde, privāto lidaparātu noma - tikai daļa no tās. Kariņš gan mÄ“Ä£ināja visu vainu par privāto džetu izmantošanu novelt uz Valsts kancelejas vadÄ«tāju Jāni Citskovski, sak, viņš tos spārnus izvÄ“lÄ“jās, es jau neko. Taču BelÄ“vičs turpina: “NeizslÄ“dzu iespÄ“ju, ka Citkovskim Kariņa lidojumu laikmetā ir palielināta darba alga vai piešÄ·irti kādi citi labumi apmaiņā pret premjeru kukuļošanu ar valsts labumu.”

1. jÅ«nijā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska alga tika palielināta par 600 eiro, sasniedzot 5600 eiro mÄ“nesÄ«. Par to liecina ministru prezidenta Kariņa izdotais rÄ«kojums. LÄ«dzÄ«gā rÄ«kojumā vÄ“l pirms gada valsts galvenā ierÄ“dņa alga tika noteikta 5000 eiro mÄ“nesÄ«. Tātad alga augusi laikā, kad Kariņš intensÄ«vi lidinājās par mÅ«su nodokļu naudu. 2021. gadā Citskovskis algā no Valsts kancelejas saņēma 62 815 eiro, savukārt 2022. gadā - jau 69 587 eiro (dati no amatpersonas deklarācijas).

ŠÄ gada sākumā LTV raidÄ«jumā “Kas notiek Latvijā?” Kariņš aizstāvÄ“ja ideju, ka nedrÄ«kst iesaldÄ“t valsts augstāko amatpersonu algas, proti, tās jāpaaugstina regulāri. Tam piekrita arÄ« toreizÄ“jais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), pirms tam negribÄ«gi atzÄ«stot, ka viņa alga ir 7000 eiro mÄ“nesÄ«. TiešÄm - kā var iedomāties nepaaugstināt algu: ar tādiem sÄ«kumiem kā 7000 eiro mÄ“nesÄ« taču nav iespÄ“jams izdzÄ«vot!

BelÄ“vičs turpina: “KNAB varÄ“tu ierosināt krimināllietu (par faktu), lai noskaidrotu, vai Kariņš kā premjers un vÄ“lāk kā ārlietu ministrs nav ļaunprātÄ«gi izmantojis dienesta stāvokli. ŠÄdas izmeklÄ“šanas laikā tiktu nopratināti arÄ« Valsts kancelejas darbinieki, kuri parakstÄ«jušies par atbildÄ«bu par nepatiesu ziņu sniegšanu, vaļsirdÄ«gi izklāstÄ«tu, vai un ko Kariņš viņiem lika darÄ«t, kā arÄ« - vai Citskovskis ar valsts labumu dāļāšanu nekukuļoja šo un citus premjerus.”

Domāju, ka vārna drÄ«zāk par gulbi pārvÄ“rtÄ«sies nekā likumsargi vai Valsts kontrole paņems aiz žaunām kādu lielu, starptautiski un iekšzemÄ«gi svarÄ«gu, bet nogrÄ“kojušos zivi. Tāds troksnis! Un nekādu izredžu kļūt par kādas militāri politiskas alianses galveno lÄ«daku. ŠÄ·iet, tādā gadÄ«jumā nespÄ«dÄ“s arÄ« iepeldÄ“šana bezzobainajā un nekam nederÄ«gajā Apvienoto nespÄ“jnieku organizācijā. Tā ka… Bijušajam premjeram jāstāv cieti savās pozÄ«cijās: neko sliktu neesmu darÄ«jis!

PatiesÄ«bā jautājums par Kariņa plivināšanos ir daudz dziļāks: ir neglābjami salÅ«zis politiÄ·u morālais kompass. Izskatās, jau sen. Nekrietna pārdošanās, lai ieņemtu labākās vietas pie siles, izlikšanās, ka rÅ«pes par tautas labklājÄ«bu ir pirmajā vietā, prastas zagšanas “skaidrošana” ar “aktÄ«vu lomu ārpolitikā” un tamlÄ«dzÄ«gi. Tas viss valdošajās aprindās tiek pieņemts un akceptÄ“ts kā jaunā normālÄ«ba. Uz priekšu, draugi! Bet priekšÄ tikai bezdibenis…