Iesaki rakstu:

Alekseja Navaļnija lÄ«dzgaitnieki LeonÄ«ds Volkovs un Ivans Ždanovs nesen aicināja uz nopietniem protestiem, kuros varÄ“tu izmantot arÄ« nekonvencionālas metodes, tas nozÄ«mÄ“ telpu demolÄ“šanu, kara komisariātu dedzināšanu un vÄ“l vairāk par to. Krievijas vÄ“sture liecina, ka krievi (un citi Krievijā dzÄ«vojošie) spÄ“j rÄ«kot revolÅ«cijas un apvÄ“rsumus. Tam gan vÄ“l bÅ«tu nepieciešama elites šÄ·elšanās. Bet vai krievi spÄ“j izveidot konsolidÄ“tu demokrātiju un nodrošināt likuma varu? Laiks rādÄ«s.

Pagaidām neko nopietnu no tā Krievijas vÄ“sturÄ“ neatrodam. Ir, protams, bijusi Novgorodas veče, Ä«sais parlamentārisma posms 20. gs. sākumā un Borisa Jeļcina valdÄ«šanas laiks, bet neko ilgtspÄ“jÄ«gu mÄ“s šajā ziņā neesam vÄ“l redzÄ“juši. NovÄ“lu, lai tas kādreiz izdotos, bet pagaidām neticu labam rezultātam. TicÄ“šu, ja redzÄ“šu.

Volkovs un Ždanovs saprot, ka Putins ir pārkāpis neformālo vienošanos ar tautu: nelieniet politikā (lasi – netraucÄ“jiet zagt!), un mÄ“s jÅ«s neaiztiksim, turklāt nedaudz padalÄ«simies ar naftas dolāriem! Karš, ko ierindas krievi ignorÄ“ja, nu ir pieklauvÄ“jis pie daudzu pilsoņu durvÄ«m. TikmÄ“r mÄ“s tiekam kaunināti par nesapratni.

Mums atkal māca demokrātiju

Daudzi steidz pamest Krieviju, veidojot rindas pie Kazahstānas un Gruzijas robežām. ZÄ«mÄ«gi, ka daļa bÄ“gošo pirms izbraukšanas nav padomājuši, ka Z burtu un Georgija lentÄ«ti vajadzÄ“ja noņemt no automašÄ«nām, un bija pārsteigti, ka ne gruzÄ«niem, ne kazahiem nekas tāds pie sirds neiet. Kādi krievu tÅ«risti pamatÄ«gi sakaitināja gruzÄ«nu sievietes ar vārdiem "Slava Rossiji". GruzÄ«nietes nav latvietes, un situācija kļuva tik karsta, ka "tÅ«ristiem" nācās izkāpt no mikroautobusa.

TikmÄ“r "TV Doždj" žurnāliste Jekaterina Kotrikadze un daži Krievijas opozÄ«cijas politiÄ·i kaunina Latviju par solidaritātes trÅ«kumu ar vÄ«riešiem, bÄ“gošiem no Krievijas, kuri nevÄ“las tikt mobilizÄ“ti. Krievijas propagandists Dmitrijs Kiseļevs izmantoja Kotrikadzes intervijas fragmentus no sarunas ar RÄ«gas mÄ“ru Mārtiņu StaÄ·i savā raidÄ«jumā, lai ar "TV Doždj" žurnālistes palÄ«dzÄ«bu kritizÄ“tu Rietumus un Latviju tai skaitā.

Nedomāju, ka Kotrikadze bija priecÄ«ga tikt parādÄ«ta Kiseļeva propagandas raidÄ«jumā, bet fakts paliek fakts – šoreiz Kremļa un daļas demokrātisko Krievijas žurnālistu vÄ“stÄ«jumi lielā mÄ“rā sakrita. Kiseļevs bija pietiekami piesardzÄ«gs un veidoja savu sižetu tā, ka StaÄ·a atbildes nebija iekļautas.

AtcerÄ“simies 90. gadus, kad Eiropas emisāri mācÄ«ja mÅ«s, ka vÄ“sturiskais taisnÄ«gums nepastāv, mums viss ir jāaizmirst un jāizdabā Krievijas tautiešu politikas prasÄ«bām krievu valodas, pilsonÄ«bas un izglÄ«tÄ«bas jomā. Tagad mÅ«s kaunina citi. Jekaterina Kotrikadze saka: kā jÅ«s spÄ“siet nodalÄ«t ieceļojošos labos no sliktajiem? TāpÄ“c ielaidiet visus!

Žurnālistes argumentu lietosim pret viņu pašu – tur jau tā lieta, ka nevaram nodalÄ«t, nav tādu iespÄ“ju, tāpÄ“c pagaidām nelaidÄ«sim gandrÄ«z nevienu. Kremļa lakstÄ«gala Margarita Simoņana kādā TV raidÄ«jumā teica, ka uz Eiropu atkal var nākties braukt tÅ«ristiem, kuri apjÅ«smos baznÄ«cu torņus... Tas ir mājiens ar mietu par GRU slepkavu eventuālo ieceļošanu.

No "demokrātiem" uz "liberāļiem"

Agrāk, kad vÄ“l braucu uz Krieviju uz dažādiem politikas semināriem un konferencÄ“m, ievÄ“roju, ka demokrātiski domājošos krievos bieži vien bija klātesošs spilgts neiecietÄ«bas elements pret citādi domājošiem, tāda melnbalta pieeja, kas diskusijā ar atšÄ·irÄ«gi domājošiem var radÄ«t spriedzi.

Ap 2005.–2008. gadu Krievijā Putina opozÄ«ciju nesauca par liberāļiem, toreiz vÄ“l bija spÄ“kā 90. gadu sadalÄ«jums: demokrāti pret autoritārisma atbalstÄ«tājiem un dažādiem "hozaistveņņikiem" (saimniekotājiem). ArÄ« diskusiju tÄ“mas bija saistÄ«tas ne ar LGBT un lÄ«dzÄ«giem jautājumiem, bet ar godÄ«gām vÄ“lÄ“šanām, preses brÄ«vÄ«bu, likuma varu, ko demokrātiskās valstÄ«s atbalsta kā sociāldemokrāti un liberāļi, tā arÄ« konservatÄ«vie. Kremlis samainÄ«ja virsrakstus, demokrāti pÄ“kšÅ†i kļuva par liberāļiem. Daļa demokrātisko krievu to pat nepamanÄ«ja, savukārt cita daļa piekrita, jo apzinājās sevi tieši kā liberāļus, nevis kā citu politisko ideoloÄ£iju aizstāvjus.

JÄ“dzienu nomaiņa Kremlim kalpoja ar sevišÄ·u mÄ“rÄ·i. Ap 2007.–2009. gadu Krievijas ārpolitikas konceptuālie dokumenti tika piesātināti ar "civilizāciju dialoga/sadursmju" un "krievu pasaules" idejām. Kremļa propagandistiem bija grÅ«ti skaidrot savai tautai, ka likuma vara un demokrātija ir slikta, tāpÄ“c Putina un viņa draugu nenomainÄ«bai bija jāvelk citas konfrontācijas robežas, kurās varÄ“ja ievilkt arÄ« daļu Rietumu, proti – "tradicionālā Krievija" pret "izvirtušo Eiropu".

Kā kristietis saku: jā, Eiropā ir ļoti daudz grÄ“ka, bet, vÄ“rojot Krievijā notiekošo, vÄ“los paust: Krievijā grÄ“ka ir katastrofāli daudz, turklāt valsts aprÅ«pÄ“tā BaznÄ«ca ir sakompromitÄ“jusi sevi ar nespÄ“ju pateikt taisnÄ«bu valdniekam par pareizticÄ«go ukraiņu nogalināšanu. Maskavas patriarhāta vadÄ«bas atbalsts Krievijas agresijai ir nožēlojama parādÄ«ba, gļēvums nav garÄ«gums. Savukārt, ja atbalsts ir pārliecÄ«bas, nevis gļēvuma dēļ, tad aina nav Ä«paši labāka.

Ja sadursmÄ“ "demokrātija pret autoritārismu" Maskavai bija grÅ«ti atrast sabiedrotos Eiropas SavienÄ«bā un ASV, tad pretstāve "tradicionālisms (un konservatÄ«visms) pret liberālismu" labi der arÄ« Eiropā un Amerikā, lai mantotu LepÄ“nu un citus. Latvijas liberāļi un kreisie spÄ«tÄ«gi nevÄ“las atzÄ«t, ka vairums Polijas un Baltijas konservatÄ«vo labāk redzÄ“tu Putinu ejam, nevis nākam. Tā vietā viņi palÄ«dz Putinam melot, ka viņš ir konservatÄ«vais, kurš pats, protams, saka, ka cÄ«noties Ukrainā pret "geijropu". PatiesÄ«bā viņš cÄ«nās par savu varu un savu draugu, miljardieru, netraucÄ“tām iespÄ“jām izzagt Krieviju.

Kā konservatÄ«visma ideju atbalstÄ«tājs ceru, ka Putina režīms aizies pa pieskari, jo tad Eiropas radikālajiem liberāļiem (tiem, kuri de facto ir pa kreisi no centra) vairs nebÅ«s iespÄ“jams sasaistÄ«t nesaistāmo – Eiropas konservatÄ«vismu un putinismu. Kāds sakars ir konservatÄ«visma ideju pamatlicÄ“jam – britu domātājam Edmundam BÄ“rkam – ar Ä»eņingradas pašpuiku Putinu? Nekāds! Bet tiem, kas mÅ«sdienās koÄ·etÄ“ ar Marksu, lamā Eiropas konservatÄ«vos un lÄ«dz ar to palÄ«dz Kremlim stāstÄ«t pasakas, atgādināšu, ka Latvijā tieši nacionālkonservatÄ«vie pirmie iestājās par Kremļa dezinformācijas ierobežošanu un okupekļa gāšanu, kamÄ“r liberāļi vÄ“l ilgi runāja par "multi-kulti" un Eiropu kā caurstaigājamu šÄ·Å«ni.

Putins palÄ«dzÄ“ja lielai daļai liberāļu attapties un attieksmÄ“ pret Krievijas tautiešu politiku nostāties vÄ“stures pareizajā pusÄ“, kur viņus jau sen gaidÄ«ja Latvijas un Polijas nacionālkonservatÄ«vie. Lamāsiet poļus, tāpat kā daļa no jums kopā ar Ragozinu lamāja azoviešus? Polija lÄ«dz ar Ukrainu kļūs par svarÄ«gu gravitācijas centru Eiropas nākotnes drošÄ«bas arhitektÅ«rā. Tieši konservatÄ«vā Polija spÄ“j iestāties pret putinisko Krieviju tā, kā reta valsts to spÄ“j. Liberālā Francija un Vācija pat tuvu nestāv.

Ar Krievijas demokrātu pārdÄ“vÄ“šanu par liberāļiem Kremlim izdevās viņus ievilināt idejiskā slazdā, samazinot iespÄ“ju, ka Krievijas konservatÄ«vi domājošie iedzÄ«votāji varÄ“tu nostāties pret Putina autoritāro režīmu. Ja nespÄ“jat kādu kustÄ«bu apturÄ“t, tad nostājieties tās vadÄ«bā un novirziet tās darbÄ«bas virzienu jums vajadzÄ«gajā gultnÄ“! Ar jauno šÄ·eļošo lÄ«niju Kremlim zināmā mÄ“rā izdevās sašaurināt un kompromitÄ“t demokrātijas ideju to krievu acÄ«s, kuri Ä“d TV propagandu rÄ«tā un vakarā.

Liberāla impērija?

Atgriežoties pie Jekaterinas Kotrikadzes un "TV Doždj" vÄ“stÄ«jumiem par to, ka Latvijai un pārÄ“jām Baltijas valstÄ«m bÅ«tu jāielaiž visi (vai lielākā daļa) no Krievijas izceļot gribošie, vÄ“los paust, ka viņas vÄ“stÄ«jums vairāk iekļaujas kreisā liberālisma ietvarā un ne tik daudz impÄ“rismā. Tā spriežu, jau vairākus gadus klausoties Kotrikadzes vÄ“stÄ«jumos RTVi kanālā (agrāk) un tagad "TV Doždj".

Kotrikadze vairākus gadus kritizÄ“jusi Putina politiku kā reti kurš Krievijas žurnālists. Cienu viņu par to. Bet nav jau arÄ« tā, ka liberālisms krievu gaumÄ“ nekad un necik nebÅ«tu savienojams ar impÄ“rismu. Krievijas politiÄ·is Anatolijs ÄŒubaiss pirms daudziem gadiem izteicās, ka Krievija varot bÅ«t "liberāla impÄ“rija". Pirms dažiem mÄ“nešiem viņš tika nobildÄ“ts Turcijā, no bankomāta izņemot naudu... Mums nekas Ä«paši no tā nemainās, jo vienalga, vai motivācija ir radikāls liberālisms vai impÄ“risms, šoreiz Krievijas demokrātisko žurnālistu un putinistu vÄ“stÄ«jums sakrÄ«t – ļaujiet krieviem darÄ«t pie jums, ko viņi vÄ“las!

No mums atšÄ·irÄ«ga nostāja migrācijas un dažādos ārpolitikas jautājumos ir arÄ« citiem, kurus par Putina draugiem nenosauksi. Mihails Hodorkovskis reiz teica, ka Kaukāzu nedrÄ«kst atlaist, jo Krievija ir karojusi par to. Visspilgtākais negatÄ«vais piemÄ“rs laikam ir Ukrainu kauninošais LeonÄ«ds Ragozins, kurš ar vārdiskiem uzbrukumiem latviešiem un ukraiņiem "Twitter" platformā ir daudzus sakaitinājis Latvijā. Lielbritānijā (un JÅ«rmalā) dzÄ«vojošais Jevgēņijs ÄŒičvarkins izteicās negatÄ«vi par Latvijas pilsonÄ«bas politiku, jo tā esot atgrÅ«dusi krievus.

Lielas impÄ“rijas pÄ“ctečiem laikam ir grÅ«ti saprast skaitliski mazu nāciju ilgas pÄ“c brÄ«vÄ«bas un pašnoteikšanās. Dārgie krievu kolÄ“Ä£i, varbÅ«t jums kādreiz izdosies panākt savā zemÄ“ to, ko mācāt pie mums? LÅ«dzu, neaizmirstiet, ka Latvija ir unitāra nācijvalsts, nevis federatÄ«va, daudznacionāla valsts, kā jÅ«s dÄ“vÄ“jat Krieviju. AtzÄ«šos, ka ar interesi klausos gan Hodorkovski, gan Kotrikadzi un ÄŒičvarkinu, kad viņi ir runā par Putina režīma destruktÄ«vo raksturu. Viņiem jau nav arÄ« jāiekļaujas ne manā, ne kāda cita cilvÄ“ka vÄ“rtÄ«bu rāmÄ«. NevajadzÄ“tu skatÄ«ties ne uz vienu cilvÄ“ku kā dievu vai velnu. Te gan ir cits jautājums – vai Latvijai ir jābÅ«t krievu demokrātiskajam "media hub" (mediju tiltam) uz Krieviju un tās iedzÄ«votāju prātiem un sirdÄ«m?

Jekaterina Kotrikadze kādā no raidÄ«jumiem, runājot par nepieciešamÄ«bu ietekmÄ“t situāciju Krievijā, savienoja Rietumos un Krievijā dzÄ«vojošos labas gribas cilvÄ“kus un lietoja apvienojošo "mÄ“s". Doma izskanÄ“ja aptuveni šÄdi: "mums" kopā ir jādara viss, lai Putina režīms pārtrauktu karu. Jā, tikai kā? Pirmkārt, Latvija, atbalstot Ukrainu karā, jau zāģē Putina varas pÄ«lāru. Otrkārt, mums nav jāielaiž pie sevis tÅ«kstoši to, kuri lÄ«dz šim bija mierā ar agresÄ«vo kleptokrātu režīmu Krievijā. VÄ“l vairāk – ja nu krievu vÄ«riešu palikšana Krievijā veicinās Putina režīma krišanu, ko mÄ“s labprāt piedzÄ«votu? Kotrikadzes lietotais "mÄ“s" un "mums" raisÄ«ja pārdomas arÄ« par pilsonisko sabiedrÄ«bu bez robežām.

Ap 2005. gadu ANO ietvaros tika aktÄ«vi kultivÄ“ta ideja – "responsibility to protect" (pienākums aizstāvÄ“t), kas daļēji aizvietoja pirms tam lietoto jÄ“dzienu "humānā intervence". JÄ“dziena bÅ«tÄ«ba ir tāda, ka starptautiskajai sabiedrÄ«bai ir jāiejaucas, ja kādā no valstÄ«m tiek rupji pārkāptas cilvÄ“ktiesÄ«bas. Ja notiek genocÄ«ds, etniskā tÄ«rÄ«šana, tad šaubu nav, bet ja kas mazāk? Kur ir robeža, pÄ“c kuras sākas iejaukšanās citas valsts iekšÄ“jās lietās un teritoriālās integritātes neaizskaramÄ«bas pārkāpums? Liberālā doma šajā jautājumā ir tāda, ka valstu robežām nav jābÅ«t tik lielai lomai kā agrāk un valstu A un B pilsoniskajai sabiedrÄ«bai ir jāsoļo pāri robežām un jāpalÄ«dz valsts C pilsoniskajai sabiedrÄ«bai cÄ«nÄ«ties par tās tiesÄ«bām. Solidaritāte ir laba lieta, bet kā lai palÄ«dz tiem, kuri nemaz nevÄ“las demokrātiju un likuma varu?

Dibini Krievijā partijas, cik gribi, bet beigās vienmēr būs komunistiskā

Krievijas demokrātiski domājošo pilsoņu traģēdija ir tā, ka viņi ir mazākumā savā valstÄ«. Atskatoties Krievijas vÄ“sturÄ“, varam novÄ“rot (novÄ“rojums, starp citu, ir viena no zinātniskajām metodÄ“m), ka tur valda specifiska "noturÄ«ba" pret demokrātiju. Angliski šo vārdu var tulkot kā "resilience". MinÄ“tais jÄ“dziens pirms dažiem gadiem kļuva populārs, runājot par sabiedrÄ«bas noturÄ«bu pret propagandu un dezinformāciju. "Resilience" ideja ir tāda, ka objektam pÄ“c trieciena vai spiediena ir jābÅ«t spÄ“jÄ«gam atjaunot iepriekšÄ“jo formu. Objekts šajā kontekstā ir sabiedrÄ«ba, tās uzskati un noskaņojums, kam ar dezinformāciju uzbrÅ«k ārÄ“js aktors.

Nu, lÅ«k – lai kādas demokrātiskas reformas Krievijas impÄ“rijā, Padomju SavienÄ«bā un Krievijas Federācijā bÅ«tu notikušas, tās ilgst salÄ«dzinoši neilgu laiku, un cilvÄ“ki atkal meklÄ“ caru, tātad atgriežas atpakaļ ierastajā formā. Pat ja nemeklÄ“, tad vismaz padevÄ«gi pakļaujas pirmajam, kurš piesakās valdÄ«t. KāpÄ“c mums sist ar konstitÅ«cijas tekstu pa galvu tam, kurš saka – vai, kā mÄ«lu to caru, kurš piecÄ“la Krievzemi no ceļiem!

Tad nu kam mums palÄ«dzÄ“t? Ceru, ka kādreiz Krievija bÅ«s demokrātiska un tajā beidzot bÅ«s vārda un reliÄ£ijas brÄ«vÄ«ba, bet nezinu, vai to pieredzÄ“šu. Te uzsveru, ka rakstu par ilgtermiņa izmaiņām, nevis kārtÄ“jo revolÅ«ciju vai apvÄ“rsumu, kas, protams, ir iespÄ“jams. Pirms pāris mÄ“nešiem Jeila UniversitātÄ“ (ASV) runāju ar kādu ASV armijas virsnieku, kurš izteica sajÅ«smu par ukraiņu kareivjiem, kuri drosmÄ«gi un veiksmÄ«gi cÄ«nās. Tieši pašu ukraiņu sniegums bija tas izšÄ·irošais faktors, kas lika amerikāņiem un citiem mainÄ«t nostāju par viņu palÄ«dzÄ«bas Ukrainai raksturu. Ja sākumā tas bija – "demage control" (kontrolÄ“t jeb mazināt bojājumu apjomu), tad ukraiņu kaujas spars to mainÄ«ja uz – "help to win" (palÄ«dzÄ“t uzvarÄ“t).

Un kā lai palÄ«dz Krievijas pilsoniskajai sabiedrÄ«bai? Diemžēl bÅ«tiskām izmaiņām Krievijā varÄ“tu palÄ«dzÄ“t drÄ«zāk Vācijas un Japānas pieredze, nevis demokratizācijas programmas un granti. Tas, ko "TV Doždj" dara Krievijas virzienā, ir labi, bet mums nav pienākuma pamatÄ«gi ieguldÄ«ties Krievijas demokratizācijā, kamÄ“r krievi paši nekļūst kā ukraiņi, kuri drosmÄ«gi cÄ«nÄ«jās Maidanā un tagad frontÄ“. Un vÄ“l mazāk mums jāpievÄ“ršas no Krievijas bÄ“gošo uzņemšanai Latvijā.

Nobeigumā

Jekaterina Kotrikadze nesaņēma atbalstu savām idejām par migrāciju, kad intervÄ“ja ideoloÄ£iski tuvos Andreju Judinu, Mariju Golubevu un Mārtiņu StaÄ·i. Kā nesen trāpÄ«gi norādÄ«ja Bens Latkovskis – tas ir tāpÄ“c, ka kreisi liberālā ideoloÄ£ija, saskaroties ar nacionālās drošÄ«bas realitāti, sabirst drumslās. Nacionālās drošÄ«bas sfÄ“rā starp Latvijas konservatÄ«vajiem un liberālajiem šodien galvenajos jautājumos valda konsenss, ko palÄ«dzÄ“ja panākt Putins, iebrÅ«kot Ukrainā. No pamatstraumes gan atšÄ·iras kreisi noskaņoto jauniešu skatÄ«jums uz Valsts aizsardzÄ«bas dienestu. Ja valsts ir izveidojusies netÄ«šÄm un ja tai ir tikai ekonomiski mÄ“rÄ·i, tad jau indivÄ«ds tos var sasniegt arÄ« citā valstÄ«, kura nekaro, vai ne tā, jaunie marksisti?

ŠÄdos apstākļos Krievijas neatkarÄ«gie mediji kļūst par tādu kā glābšanas riņķi Krievijas absolÅ«ti sagrautajam tÄ“lam un ietekmei. No represijām paglābušies, šie mediji kritizÄ“ Krievijas karu un aizstāv Ukrainu. Taču vienlaikus apšauba ES sankciju lietderÄ«bu, padomju pieminekļu nojaukšanu, aizstāv Krievijas pilsoņu arÄ« turpmāku brÄ«vu ceļošanu Eiropā.

Atgādināšu, ka mÄ“s savas "uzņemšanas kvotas" jau esam ar uzviju pārpildÄ«juši padomju okupācijas laikā. Kad 2000. gadā pirmo reizi devos uz kādu kristÄ«gu konferenci ASV, zināju, ka ierÄ“dnim uz robežas ir vara mani neielaist, pat ja man ir vÄ«za. Ja radÄ«šu neuzticÄ«bu, zÄ«mogu pasÄ“ neiespiedÄ«s, un dodies mājās! Atceros, ka respektÄ“ju to, jo sapratu, ka man ir tiesÄ«bas pieteikties, bet viņiem tiesÄ«bas ielaist vai neielaist. Man iebraukšanu neliedza, bet, ja tas nebÅ«tu noticis, es neteiktu, ka manas cilvÄ“ktiesÄ«bas ir pārkāptas, jo varu taču doties uz daudzām citām valstÄ«m, turklāt bez vÄ«zas.

Tad nu, draugi, respektÄ“jiet arÄ« jÅ«s Latvijas tiesÄ«bas izvÄ“lÄ“ties, kurus ielaist, kurus ne! Ja esat pilsoņi vārda Ä«stajā nozÄ«mÄ“, tad esiet atbildÄ«gi par to, ko jÅ«su valsts dara. Ja esat nomadu piemājotāji teritorijā ar nosaukumu "Krievija", tad tā ir cita lieta. Tad protams, ja vÄ“laties, varat doties arÄ« uz citām "teritorijām". Savukārt, ja izvÄ“lÄ“sities doties uz Ä«stām valstÄ«m, kurās ir pilsoņi, tad respektÄ“jiet mÅ«su brÄ«vÄ«bu teikt "jā" vai "nÄ“". Krievijā pašlaik nepastāv valstiskums tajā izpratnÄ“, kādā par valsti spriežam Rietumos. Par to – kādā no nākamajiem rakstiem.