Bailes un augstais novÄ“rÅ¡amo nÄves gadÄ«jumu skaits (ko re:Äekisti jums nestÄsta)
PÄ“teris Apinis, Ärsts · 06.12.2021. · Komentāri (0)Jau otro mÄ“nesi cenšamies atbildÄ“t uz jautÄjumiem: kÄpÄ“c LatvijÄ mirstÄ«ba no Covid–19 ir daudzkÄrt augstÄka nekÄ EiropÄ? KÄpÄ“c LatvijÄ ir lielÄka vakcinÄ“to saslimstÄ«ba un mirstÄ«ba no Covid–19? KÄpÄ“c LatvijÄ no visÄm 38 EkonomiskÄs sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizÄcijas (OECD) valstÄ«m ir augstÄkais novÄ“ršamo nÄves gadÄ«jumu skaits, kÄ arÄ« otrais zemÄkais vidÄ“jÄ mūža ilgums, pie kam mÅ«su rÄdÄ«tÄji pÄ“dÄ“jÄ gadÄ ir ar ļoti negatÄ«vu tendenci?
VeselÄ«bas ministrija un tai pakļÄvÄ«gie mediji uz šiem jautÄjumiem parasti vainu meklÄ“ antivakceros un visu vainu uzveļ tiem, kas nevakcinÄ“jas. PÄ“c šÄ«s pazÄ«mes Latvijas iedzÄ«votÄjus visvieglÄk dalÄ«t – ja tu vakcinÄ“jies, tad atbalsti valdÄ«bu, ja nevakcinÄ“jies – tad esi sliktais, kas vainÄ«gs pie visÄm trim iepriekšminÄ“tajÄm problÄ“mÄm. ValdÄ«bas un meinstrÄ«ma mediju saziÅ†Ä nav ne vÄrda par to, ka tieši valdÄ«bas rÄ«cÄ«ba pÄ“dÄ“jÄ gada laikÄ nozÄ«mÄ“ja Ärstu un diagnostisko izmeklÄ“jumu pieejamÄ«bas samazinÄšanu, ambulatoriskÄs palÄ«dzÄ«bas birokratizÄciju, plÄnveida medicÄ«nas ierobežošanu, bet jo Ä«paši fizisko aktivitÄšu un citu veselÄ«bu veicinošo faktoru faktoru nÄ«dÄ“šanu no cilvÄ“ku ikdienas.
SliktÄk ir ar tiem, kas paši vakcinÄ“jas, aicina lÄ«dzcilvÄ“kus vakcinÄ“ties, taÄu meklÄ“ atbildes uz šiem jautÄjumiem un norÄda valdÄ«bai uz kļūdÄm un darÄmajiem darbiem. Tad tiek darbÄ laisti melnÄ PR speciÄlisti re:Äekisti, kas uzreiz nolej melnÄ PR vircu pÄr valdÄ«bas kritiÄ·i.
Atbildes uz iepriekšminÄ“tajiem jautÄjumiem nav un nevar izteikt vienÄ teikumÄ. Un tomÄ“r, balstoties uz dažÄdiem pÄ“tÄ«jumiem un rakstiem, mÄ“s varam izteikt aizdomas, ka galvenÄ problÄ“ma LatvijÄ pandÄ“mijas laikÄ ir pilnÄ«gÄ citu slimÄ«bu ignorancÄ“ – gan ministra runÄs, gan VeselÄ«bas ministrijas paziņojumos medijiem, gan pašu mediju materiÄlos >90% dominÄ“ bailes no Covid–19 neatkarÄ«gi no tÄ, vai tas bÅ«tu deltas vai omikrona variants.
CilvÄ“ka smadzeņu potenciÄlu nosaka gan kapacitÄte, gan iepriekšÄ“jÄs zinÄšanas, gan laiks. CilvÄ“ks nevar visu laiku domÄt par veselÄ«bu un slimÄ«bÄm, kaut mums – Ärstiem gribÄ“tos, lai cilvÄ“ks šim jautÄjumu lokam pievÄ“rstos daudz vairÄk. Bet nÄ“ – cilvÄ“ka smadzeņu kapacitÄti un laiku aizņem darbs, sadzÄ«ve, komunÄlie maksÄjumi, Ä£imene, mašÄ«na, veikals, seriÄls, bijušÄs ministres fotogalerija vÄ«riešu žurnÄlÄ un kas tik vÄ“l ne. Paši optimistiskÄkie autori apgalvo, ka rÅ«pÄ“m par savu veselÄ«bu atliek 15% laika un kapacitÄtes, bet patiesÄ«bÄ – mazÄk par 10%. Bet no šiem 10% valdÄ«ba un mediji gandrÄ«z visu piepildÄ«juši ar Covid–19 saturu. VienkÄršoti sanÄk, ka cilvÄ“kam 9% piepildÄs ar Covid–19 šausmÄm, bet paliek pÄri viens procents rÅ«pÄ“m par savu veselÄ«bu un savu slimÄ«bu ÄrstÄ“šanu. Šai atziņai lÄ«dzÄ«gas pÄrdomas pašlaik dominÄ“ Amerikas kontinentÄ, bet nav ne mazÄkÄ iemesla uzskatÄ«t, ka Latvijas iedzÄ«votÄji par savÄm hroniskajÄm slimÄ«bÄm un savu vispÄrÄ“jo veselÄ«bas stÄvokli interesÄ“jas vairÄk par amerikÄņiem.
Mani kolÄ“Ä£i stÄsta, ka cilvÄ“ki kļuvuši nelÄ«dzestÄ«gÄki – vÄ“lÄk vÄ“ršas pie Ärsta ar aizdomÄm par jaunveidojumu ÄdÄ vai krÅ«tÄ«, nesaprotamu asiņošanu no ginekoloÄ£iskajiem orgÄniem vai resnÄs zarnas, nepÄrbauda savus dislipidÄ“mijas skaitļus, neÄrstÄ“ augstu asinsspiedienu un astmu, neregulÄ“ cukura lÄ«meni un paliek aizvien tuklÄki un mazkustÄ«gÄki. LatvijÄ par pacientu lÄ«dzestÄ«bu pÄ“tÄ«jumu ir maz, bet pasaules literatÅ«rÄ var atrast bažas par to, ka Covid–19 pandÄ“mijas laikÄ cilvÄ“ki nelieto vai pÄrtrauc lietot zÄles pret holesterÄ«nu, pret augstu asinsspiedienu, perorÄlos antikoagulantus utt., lÄ«dz ar to palielinot iespÄ“ju, ka viņu hroniskÄ slimÄ«ba kombinÄcijÄ ar Covid–19 izpaudÄ«sies kÄ Ä¼oti smaga slimÄ«ba vai beigsies ar nÄvi. Un nav svarÄ«gi, vai insults notika Covid–19 slimÄ«bas laikÄ vai nesaistÄ«ti ar to, – pÄrÄk bieži šis insults liecina par nelÄ«dzestÄ«bu – nerÅ«pÄ“šanos par savu veselÄ«bu. Pieaugošais hemorÄÄ£isko insultu skaits liecina tikai un vienÄ«gi par savu augsto asinsspiediena skaitļu nekontrolÄ“šanu. SavukÄrt pieaugošais išÄ“misko insultu skaits liek domÄt par nevÄ“lÄ“šanos ÄrstÄ“t aritmijas un lietot perorÄlos antikoagulantus.
Šo rezultÄtu (augstÄs priekšlaicÄ«gÄs mirstÄ«bas) iemesls ir bailes, kas paralizÄ“jušas spÄ“ju rÅ«pÄ“ties par savu veselÄ«bu. Un bailes visvairÄk ir sÄ“jis premjerministrs KrišjÄnis Kariņš un ministrs Daniels Pavļuts, Äakli apmaksÄjot publiskÄs attiecÄ«bas un medijus, kas pavairojušas histÄ“riju.
Bailes, nÄves bailes un sabiedrÄ«bas šÄ·elšana
Viedokli par bailÄ“m lielÄ mÄ“rÄ balstu uz sava kolÄ“Ä£a, Ärsta, psihoterapeita Andra Veselovska publikÄcijÄm un izteikumiem, kaut arÄ« viņš nebÅ«t nav vienÄ«gais psihes Ärsts, kas tam vÄ“rsis uzmanÄ«bu.
NÄves bailes ir ļoti biedÄ“jošas un grÅ«ti pÄrdzÄ«vojamas emocijas. IzjÅ«tot nÄves bailes, cilvÄ“kam rodas impulsi - cÄ«nÄ«ties, bÄ“gt vai sastingt. Ja prÄts nespÄ“j analizÄ“t informÄciju un izvÄ“rtÄ“t baiļu iemeslu, emocijas pÄrvÄ“ršas negatÄ«vÄ enerÄ£ijÄ un rÄ«cÄ«bÄ. NÄves baiļu izraisÄ«tÄs enerÄ£ijas mÄ“s redzam darbÄ«bÄ, Ä«paši – sociÄlajos tÄ«klos. CilvÄ“ki cÄ«nÄs savÄ starpÄ – kolÄ“Ä£is pret kolÄ“Ä£i, rads pret radu, politiÄ·i pret tautu. Daļa ļaužu no šÄ«m trauksmainajÄm emocijÄm bÄ“g, slÄ“pjas, izliekas neko satraucošu neredzam. Citi sastingst, apstÄdina savu rÄ«cÄ«bu (nevakcinÄ“jas, neÄrstÄ“ savas slimÄ«bas, neapmeklÄ“ Ärstu) un nespÄ“j izlemt, ko tad darÄ«t tÄlÄk vispÄr. NÄves bailÄ“s cilvÄ“ki nespÄ“j racionÄli un efektÄ«vi pÄrvarÄ“t krÄ«zi.
Baiļu uzdevums ir brÄ«dinÄt cilvÄ“ku par iespÄ“jamÄm briesmÄm, lai cilvÄ“ks var izvÄ“lÄ“ties maksimÄli efektÄ«vu veidu, kÄ briesmas pÄrvarÄ“t. TaÄu bailes tÄpat kÄ jebkuras citas emocijas var bÅ«t pÄrmÄ“rÄ«gas. CilvÄ“ks nÄves bailÄ“s sÄk baidÄ«ties no jebkÄda kairinÄtÄja. Ja sÄkumÄ cilvÄ“ks ir nobaidÄ«ts no vÄ«rusa, tad pÄ“c kÄda laika sÄk baidÄ«ties arÄ« no vakcÄ«nÄm. TÄpÄ“c papildu biedÄ“šana jau esošu baiļu gadÄ«jumÄ liek cilvÄ“kam neapdomÄ«gi reaģēt - bÄ“gt vai uzbrukt, nevis mierÄ«gi apdomÄties un pieņemt racionÄlu lÄ“mumu.
PolitiÄ·u un mediju tiražētÄ Ä¼aužu biedÄ“šana ir krÄ«zi padziļinÄjusi un turpina padziļinÄt. Par informÄcijas lÄ«deriem uzmetas cilvÄ“ki, kas patiesÄ«bÄ nekÄ no veselÄ«bas un medicÄ«nas nesaprot, un re:Äekisti vislabÄk aizpilda šo nišu – viņi spÄ“j pastÄstÄ«t tikai patiesÄ«bas fragmentus, nevis patiesÄ«bu, un detaļu noklusÄ“šana vairo bailes. Ja starp puslÄ«dz normÄliem valdÄ«bas un VeselÄ«bas ministrijas lÄ“mumiem parÄdÄs daži pilnÄ«gi stulbi, tie vairo neticÄ«bu un bailes.
CilvÄ“kam ir iespÄ“jas bailes pÄrvarÄ“t – to, kas ir nobijies, var nomierinÄt, visi ļaudis var rast spÄ“ju bailes pÄrvarÄ“t un šo spÄ“ju var trenÄ“t. Covid–19 krÄ«zes gadÄ«jumÄ Ä¼oti nozÄ«mÄ«ga ir visas sabiedrÄ«bas kolektÄ«vÄ spÄ“ja izturÄ“t bailes.
ŠobrÄ«d visas medicÄ«nas (gan valdÄ«bas un ministrijas, gan nevalstisko organizÄciju, bet Ä«paši – viedokļu lÄ«deru) bÅ«tiskais uzdevums ir samazinÄt bailes, pÄrtraukt sabiedrÄ«bas šÄ·elšanu. Īpaši svarÄ«gi palÄ«dzÄ“t pÄrvarÄ“t bailes no vÄ«rusa, bailes no injekcijas plecÄ, bailes vÄ“rsties pÄ“c palÄ«dzÄ«bas. Ir normÄli, ka cilvÄ“ki ar izglÄ«tÄ«bas izaugsmes potenciÄlu (tÄds ir arÄ« Daniels Pavļuts un re:Äekisti) ir nobijušies ar vai bez redzama iemesla, tikai viņiem vajadzÄ“tu pÄrtraukt savas aktivitÄtes – sÄ“t iracionÄlas bailes.
CilvÄ“ki jÅ«tas droši, ja spÄ“j prognozÄ“t notikumu gaitu. Jaunais un nezinÄmais rada trauksmi un bailes. Covid–19 krÄ«zes gaita diemžēl nav paredzama. MainÄ«go faktoru ir ļoti daudz. Var parÄdÄ«ties jauni vÄ«rusa varianti. Ir neparedzama lÄ«dzcilvÄ“ku reakcija un rÄ«cÄ«ba. MÄ“s nezinÄm, kÄdi bÅ«s ierobežojumi rÄ«tdien, pie kam valdÄ«ba – vai nu no bailÄ“m vai zinÄšanu trÅ«kuma - parasti pieņem iracionÄlÄkos ierobežojumus. NezinÄm – strÄdÄs vai nestrÄdÄs skolas. NezinÄm – bÅ«s vai nebÅ«s darbs. NezinÄm – cik balstvakcÄ«nas vÄ“l bÅ«s nepieciešamas, nezinÄm – cik efektÄ«vas bÅ«s vakcÄ«nas ilgtermiņÄ. NeskaidrÄ«ba palielina trauksmi un spriedzi. Spriedze nomoka, nogurdina, saasina iepriekš nebÅ«tiskas problÄ“mas. Spriedze liek kļūt kašÄ·Ä«gÄkam. Ä»audis satrauc un biedÄ“ katrs sÄ«kums.
Un tomÄ“r – galvenais sÄ“to nÄves baiļu rezultÄts ir sabiedrÄ«bas šÄ·elšana. Draugi un Ä£imenes locekļi kļūst par ienaidniekiem. SabiedrÄ«ba sašÄ·eļas karojošÄs nometnÄ“s, pie kam ne tikai pÄ“c pazÄ«mes – vakcinÄ“tie vs nevakcinÄ“tie, bet arÄ« pÄ“c nenozÄ«mÄ«giem viedokļu konfliktiem. CilvÄ“ki nesaprot un nevÄ“las saprast citÄdi domÄjošos. CitÄdi domÄjošie kļūst par ienaidniekiem. Par ienÄ«stamiem ienaidniekiem pÄ“kšÅ†i kļūst ļaudis, ko iepriekš esat cienÄ«juši, kuru viedoklÄ« ieklausÄ«jušies. PÄ“dÄ“jÄs nedēļas notikums – izcila pianista Vestarda Šimkus paziņojums par koncertdzÄ«ves pÄrtraukšanu - licis daudziem nekritiski nomelnot izcilo pianistu. SociÄlo tÄ«klu aktÄ«vistu agresija ir baiļu rezultÄts – neadekvÄta rÄ«cÄ«ba, jo Vestards Šimkus ar vai bez vakcÄ«nas taÄu paliks izcilÄkais mÅ«slaiku latviešu pianists, Latvijas lepnums. Agresija un re:Äekistu centieni ievietot Vestardu Šimku „ļauno” sarakstÄ neveicina viņa vÄ“lmi vakcinÄ“ties, bet nostÄda pret vakcinÄciju arÄ« viņa talanta cienÄ«tÄjus.
SabiedrÄ«ba un valsts tiek sašÄ·elta divÄs vai vairÄk karojošÄs nometnÄ“s, kas sÄkušas nežēlÄ«gu cīņu ar ienaidnieku. Abu nometņu pÄrstÄvji ir nekļūdÄ«gi pÄrliecinÄti, ka „ļaunuma sakne” ir tie citi. Ja „tie citi” darÄ«tu citÄdÄk, tad nekÄdas krÄ«zes nebÅ«tu vai krÄ«ze viegli atrisinÄtos.
Zinot, ka ar nÄkošo apgalvojumu nonÄkšu pretrunÄ pats ar sevi, manuprÄt, iemesls sabiedrÄ«bas šÄ·elšanai ir vienas vai otras politiskas partijas (PAR vai “JaunÄ vienotÄ«ba”) priekšvÄ“lÄ“šanu stratÄ“Ä£ija, sadalot ļaudis „pareizajos” un „nepareizajos”. ŠÄ« stratÄ“Ä£ija labi zinÄma ir partiju mediju speciÄlistiem, lai aiz kÄdÄm taisnÄ«bas cÄ«nÄ«tÄju maskÄm viņi neslÄ“ptos, un viņu uzdevums ir visus tos, kas nemÄ«l konkrÄ“to partiju vai konkrÄ“to koalÄ«ciju, padarÄ«t par ļaunajiem, sliktajiem.
Tieši paristi uzsÄka cīņu ar „sliktajiem”, bet realitÄtÄ“ tieši šÄ« cīņa un karš ir pamatÄ „nÄves bailÄ“m”, citu veselÄ«bas problÄ“mu neredzÄ“šanai, pÄragras nÄves statistikas pieaugumam.
Spriedzes apstÄkļos cilvÄ“ka prÄts strÄdÄ citÄdÄk. AktivÄ“jas primitÄ«vÄkas smadzeņu struktÅ«ras un senÄki aizsardzÄ«bas mehÄnismi. GudrÄ, analizÄ“jošÄ, dažÄdus viedokļus pieņemošÄ smadzeņu garoza atslÄ“dzas. BÄ«stamos apstÄkļos cilvÄ“kam vecajÄs smadzeņu struktÅ«rÄs ieprogrammÄ“ts Ätri vÄ“rtÄ“t – kurš draugs, kurš ienaidnieks. Ienaidnieks ir jÄnogalina, jÄpaslÄ“pjas vai jÄbÄ“g (ar sabiedrotajiem ir jÄapvienojas cÄ«Å†Ä pret ienaidnieku. NedrÄ«kst bÅ«t nekÄdu šaubu. Ja tu šaubÄ«sies, tevi nogalinÄs vai apÄ“dÄ«s. Pasaule tiek zibens ÄtrumÄ sašÄ·irota draugos un ienaidniekos, labajos un sliktajos. Nav laika izvÄ“rtÄ“t krÄsu nianses, jo pirmais uzdevums ir izdzÄ«vot, nosargÄt sevi, savu cilti).
KrÄ«zes laikÄ racionÄlais prÄts nespÄ“j pÄrvarÄ“t spriedzi un izmaiņas. ŠÄ·elšanas procesi notiek visur – katra indivÄ«da prÄtÄ, starp sabiedrÄ«bas daļÄm. Tie kļūst stiprÄki par racionÄlo domÄšanu. MÄ“s nokļūstam primitÄ«vÄkÄ pasaulÄ“, kur nepastÄv diskusija. MÄ“s nokļūstam pasaulÄ“, kurÄ notiek karš. Karš starp „labajiem” un „ļaunajiem”. Tikai labie un ļaunie esam mÄ“s paši – Latvijas tauta. CÄ«nÄmies paši savÄ starpÄ. NodarÄm kaitÄ“jumu paši sev.
Pretstats šÄ·elšanai ir dažÄdu viedokļu uzklausÄ«šana, integrÄcija, pieņemšana, diskusija, sadarbÄ«ba. Visi iepriekšÄ“jie traumatiskie konflikti – okupÄcijas, kari, izsÅ«tÄ«šanas – glabÄjas Latvijas sabiedrÄ«bas zemapziņÄ. LÄ«dzcilvÄ“ks ar citu viedokli tiek ļoti Ätri identificÄ“ts kÄ ienaidnieks, izsÅ«tÄ«tÄjs, sarkanais, fašists. Agresijas lÄ«menis sociÄlajos tÄ«klos daudzus šokÄ“ un biedÄ“.
ŠÄ« raksta mÄ“rÄ·is nav analizÄ“t baiļu un sabiedrÄ«bas šÄ·elšanas ietekmi uz cilvÄ“ka psihisko veselÄ«bu, kas palielinÄjušas psihotropo medikamentu, alkohola, narkotisko vielu lietošanu, palielinÄjušas spriedzes, trauksmes, depresijas lÄ«meni, bet arÄ« šajÄ jomÄ ir pierÄdÄ«jumi un publikÄcijas.
SecinÄjums – mazinÄt saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu var mazinot bailes un sabiedrÄ«bas šÄ·elšanu
MeÄ£inÄšu apkopot rakstÄ pausto. Augsto smago saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu no Covid–19 un citÄm slimÄ«bÄm lielÄ mÄ“rÄ nosaka valdÄ«bas sÄ“tÄs nÄves bailes un sabiedrÄ«bas šÄ·elšana, kas no cilvÄ“ka smadzeņu kapacitÄtes un laika izspiedušas rÅ«pes par savu veselÄ«bu, savu (hronisko) somatisko un psihisko slimÄ«bu kontroli un ÄrstÄ“šanu, vÄ“lÄ«nu (vēža u.c. slimÄ«bu) diagnostiku. VeselÄ«bas ministrija nedrÄ«kst bÅ«t VakcinÄcijas ministrija, šai ministrijai ir jÄdomÄ par cilvÄ“ku veselÄ«bu un citu slimÄ«bu profilaksi. Pasaules literatÅ«rÄ ir pÄrliecinoši pierÄdÄ«jumi tam, ka smagu Covid–19 slimÄ«bas gaitu nosaka liekais svars un mazkustÄ«ba, dislipidÄ“mija, augsts asinsspiediens, cukura lÄ«meņa svÄrstÄ«bas vai kontroles neesamÄ«ba, bet Ä«paši – nelÄ«dzestÄ«ba visu slimÄ«bu ÄrstÄ“šanai. Veidojot priekšvÄ“lÄ“šanu platformu, kurÄ valsts vienÄ«gÄ problÄ“ma ir vakcinÄcijas pretinieki, patiesÄ«bÄ ir radÄ«ts pamats augstai saslimstÄ«bai un mirstÄ«bai no sirds-asinsvadu slimÄ«bÄm, vēža, elpceļu slimÄ«bÄm un citiem priekšlaicÄ«gas nÄves iemesliem.