Iesaki rakstu:

Jau otro mÄ“nesi cenšamies atbildÄ“t uz jautājumiem: kāpÄ“c Latvijā mirstÄ«ba no Covid–19 ir daudzkārt augstāka nekā Eiropā? KāpÄ“c Latvijā ir lielāka vakcinÄ“to saslimstÄ«ba un mirstÄ«ba no Covid–19? KāpÄ“c Latvijā no visām 38 Ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizācijas (OECD) valstÄ«m ir augstākais novÄ“ršamo nāves gadÄ«jumu skaits, kā arÄ« otrais zemākais vidÄ“jā mūža ilgums, pie kam mÅ«su rādÄ«tāji pÄ“dÄ“jā gadā ir ar ļoti negatÄ«vu tendenci?

VeselÄ«bas ministrija un tai pakļāvÄ«gie mediji uz šiem jautājumiem parasti vainu meklÄ“  antivakceros un visu vainu uzveļ tiem, kas nevakcinÄ“jas. PÄ“c šÄ«s pazÄ«mes Latvijas iedzÄ«votājus visvieglāk dalÄ«t – ja tu vakcinÄ“jies, tad atbalsti valdÄ«bu, ja nevakcinÄ“jies – tad esi sliktais, kas vainÄ«gs pie visām trim iepriekšminÄ“tajām problÄ“mām. ValdÄ«bas un meinstrÄ«ma mediju saziņā nav ne vārda par to, ka tieši valdÄ«bas rÄ«cÄ«ba pÄ“dÄ“jā gada laikā nozÄ«mÄ“ja ārstu un diagnostisko izmeklÄ“jumu pieejamÄ«bas samazināšanu, ambulatoriskās palÄ«dzÄ«bas birokratizāciju, plānveida medicÄ«nas ierobežošanu, bet jo Ä«paši fizisko aktivitāšu un citu veselÄ«bu veicinošo faktoru faktoru nÄ«dÄ“šanu no cilvÄ“ku ikdienas.

Sliktāk ir ar tiem, kas paši vakcinÄ“jas, aicina lÄ«dzcilvÄ“kus vakcinÄ“ties, taču meklÄ“ atbildes uz šiem jautājumiem un norāda valdÄ«bai uz kļūdām un darāmajiem darbiem. Tad tiek darbā laisti melnā PR speciālisti re:čekisti, kas uzreiz nolej melnā PR vircu pār valdÄ«bas kritiÄ·i.

Atbildes uz iepriekšminÄ“tajiem jautājumiem nav un nevar izteikt vienā teikumā. Un tomÄ“r, balstoties uz dažādiem pÄ“tÄ«jumiem un rakstiem, mÄ“s varam izteikt aizdomas, ka galvenā problÄ“ma Latvijā pandÄ“mijas laikā ir pilnÄ«gā citu slimÄ«bu ignorancÄ“ – gan ministra runās, gan VeselÄ«bas ministrijas paziņojumos medijiem, gan pašu mediju materiālos >90% dominÄ“ bailes no Covid–19 neatkarÄ«gi no tā, vai tas bÅ«tu deltas vai omikrona variants.

CilvÄ“ka smadzeņu potenciālu nosaka gan kapacitāte, gan iepriekšÄ“jās zināšanas, gan laiks. CilvÄ“ks nevar visu laiku domāt par veselÄ«bu un slimÄ«bām, kaut mums – ārstiem gribÄ“tos, lai cilvÄ“ks šim jautājumu lokam pievÄ“rstos daudz vairāk. Bet nÄ“ – cilvÄ“ka smadzeņu kapacitāti un laiku aizņem darbs, sadzÄ«ve, komunālie maksājumi, Ä£imene, mašÄ«na, veikals, seriāls, bijušÄs ministres fotogalerija vÄ«riešu žurnālā un kas tik vÄ“l ne. Paši optimistiskākie autori apgalvo, ka rÅ«pÄ“m par savu veselÄ«bu atliek 15% laika un kapacitātes, bet patiesÄ«bā – mazāk par 10%.  Bet no šiem 10% valdÄ«ba un mediji gandrÄ«z visu piepildÄ«juši ar Covid–19 saturu. Vienkāršoti sanāk, ka cilvÄ“kam 9% piepildās ar Covid–19 šausmām, bet paliek pāri viens procents rÅ«pÄ“m par savu veselÄ«bu un savu slimÄ«bu ārstÄ“šanu. Šai atziņai lÄ«dzÄ«gas pārdomas pašlaik dominÄ“ Amerikas kontinentā, bet nav ne mazākā iemesla uzskatÄ«t, ka Latvijas iedzÄ«votāji par savām hroniskajām slimÄ«bām un savu vispārÄ“jo veselÄ«bas stāvokli interesÄ“jas vairāk par amerikāņiem.

Mani kolÄ“Ä£i stāsta, ka cilvÄ“ki kļuvuši nelÄ«dzestÄ«gāki – vÄ“lāk vÄ“ršas pie ārsta ar aizdomām par jaunveidojumu ādā vai krÅ«tÄ«, nesaprotamu asiņošanu no ginekoloÄ£iskajiem orgāniem vai resnās zarnas, nepārbauda savus dislipidÄ“mijas skaitļus, neārstÄ“ augstu asinsspiedienu un astmu, neregulÄ“ cukura lÄ«meni un paliek aizvien tuklāki un mazkustÄ«gāki. Latvijā par pacientu lÄ«dzestÄ«bu pÄ“tÄ«jumu ir maz, bet pasaules literatÅ«rā var atrast bažas par to, ka Covid–19 pandÄ“mijas laikā cilvÄ“ki nelieto vai pārtrauc lietot zāles pret holesterÄ«nu, pret augstu asinsspiedienu, perorālos antikoagulantus utt., lÄ«dz ar to palielinot iespÄ“ju, ka viņu hroniskā slimÄ«ba kombinācijā ar Covid–19 izpaudÄ«sies kā ļoti smaga slimÄ«ba vai beigsies ar nāvi. Un nav svarÄ«gi, vai insults notika Covid–19 slimÄ«bas laikā vai nesaistÄ«ti ar to, – pārāk bieži šis insults liecina par nelÄ«dzestÄ«bu –  nerÅ«pÄ“šanos par savu veselÄ«bu. Pieaugošais hemorāģisko insultu skaits liecina tikai un vienÄ«gi par savu augsto asinsspiediena skaitļu nekontrolÄ“šanu. Savukārt pieaugošais išÄ“misko insultu skaits liek domāt par nevÄ“lÄ“šanos ārstÄ“t aritmijas un lietot perorālos antikoagulantus.

Šo rezultātu (augstās priekšlaicÄ«gās mirstÄ«bas) iemesls ir bailes, kas paralizÄ“jušas spÄ“ju rÅ«pÄ“ties par savu veselÄ«bu. Un bailes visvairāk ir sÄ“jis premjerministrs Krišjānis Kariņš un ministrs Daniels Pavļuts, čakli apmaksājot publiskās attiecÄ«bas un medijus, kas pavairojušas histÄ“riju.

Bailes, nāves bailes un sabiedrÄ«bas šÄ·elšana

Viedokli par bailÄ“m lielā mÄ“rā balstu uz sava kolÄ“Ä£a, ārsta, psihoterapeita Andra Veselovska publikācijām un izteikumiem, kaut arÄ« viņš nebÅ«t nav vienÄ«gais psihes ārsts, kas tam vÄ“rsis uzmanÄ«bu.

Nāves bailes ir ļoti biedÄ“jošas un grÅ«ti pārdzÄ«vojamas emocijas. IzjÅ«tot nāves bailes, cilvÄ“kam rodas impulsi - cÄ«nÄ«ties, bÄ“gt vai sastingt. Ja prāts nespÄ“j analizÄ“t informāciju un izvÄ“rtÄ“t baiļu iemeslu, emocijas pārvÄ“ršas negatÄ«vā enerÄ£ijā un rÄ«cÄ«bā. Nāves baiļu izraisÄ«tās enerÄ£ijas mÄ“s redzam darbÄ«bā, Ä«paši – sociālajos tÄ«klos. CilvÄ“ki cÄ«nās savā starpā – kolÄ“Ä£is pret kolÄ“Ä£i, rads pret radu, politiÄ·i pret tautu. Daļa ļaužu no šÄ«m trauksmainajām emocijām bÄ“g, slÄ“pjas, izliekas neko satraucošu neredzam. Citi sastingst, apstādina savu rÄ«cÄ«bu (nevakcinÄ“jas, neārstÄ“ savas slimÄ«bas, neapmeklÄ“ ārstu) un nespÄ“j izlemt, ko tad darÄ«t tālāk vispār. Nāves bailÄ“s cilvÄ“ki nespÄ“j racionāli un efektÄ«vi pārvarÄ“t krÄ«zi. 
Baiļu uzdevums ir brÄ«dināt cilvÄ“ku par iespÄ“jamām briesmām, lai cilvÄ“ks var izvÄ“lÄ“ties maksimāli efektÄ«vu veidu, kā briesmas pārvarÄ“t. Taču bailes tāpat kā jebkuras citas emocijas var bÅ«t pārmÄ“rÄ«gas. CilvÄ“ks nāves bailÄ“s sāk baidÄ«ties no jebkāda kairinātāja. Ja sākumā cilvÄ“ks ir nobaidÄ«ts no vÄ«rusa, tad pÄ“c kāda laika sāk baidÄ«ties arÄ« no vakcÄ«nām. TāpÄ“c papildu biedÄ“šana jau esošu baiļu gadÄ«jumā liek cilvÄ“kam neapdomÄ«gi reaģēt - bÄ“gt vai uzbrukt, nevis mierÄ«gi apdomāties un pieņemt racionālu lÄ“mumu.

PolitiÄ·u un mediju tiražētā ļaužu biedÄ“šana ir krÄ«zi padziļinājusi un turpina padziļināt. Par informācijas lÄ«deriem uzmetas cilvÄ“ki, kas patiesÄ«bā nekā no veselÄ«bas un medicÄ«nas nesaprot, un re:čekisti vislabāk aizpilda šo nišu – viņi spÄ“j pastāstÄ«t tikai patiesÄ«bas fragmentus, nevis patiesÄ«bu, un detaļu noklusÄ“šana vairo bailes. Ja starp puslÄ«dz normāliem valdÄ«bas un VeselÄ«bas ministrijas lÄ“mumiem parādās daži pilnÄ«gi stulbi, tie vairo neticÄ«bu un bailes.

CilvÄ“kam ir iespÄ“jas bailes pārvarÄ“t – to, kas ir nobijies, var nomierināt, visi ļaudis var rast spÄ“ju bailes pārvarÄ“t un šo spÄ“ju var trenÄ“t. Covid–19 krÄ«zes gadÄ«jumā ļoti nozÄ«mÄ«ga ir visas sabiedrÄ«bas kolektÄ«vā spÄ“ja izturÄ“t bailes. 
ŠobrÄ«d visas medicÄ«nas (gan valdÄ«bas un ministrijas, gan nevalstisko organizāciju, bet Ä«paši – viedokļu lÄ«deru) bÅ«tiskais uzdevums ir samazināt bailes, pārtraukt sabiedrÄ«bas šÄ·elšanu. Īpaši svarÄ«gi palÄ«dzÄ“t pārvarÄ“t bailes no vÄ«rusa, bailes no injekcijas plecā, bailes vÄ“rsties pÄ“c palÄ«dzÄ«bas. Ir normāli, ka cilvÄ“ki ar izglÄ«tÄ«bas izaugsmes potenciālu (tāds ir arÄ« Daniels Pavļuts un re:čekisti) ir nobijušies ar vai bez redzama iemesla, tikai viņiem vajadzÄ“tu pārtraukt savas aktivitātes – sÄ“t iracionālas bailes.

CilvÄ“ki jÅ«tas droši, ja spÄ“j prognozÄ“t notikumu gaitu. Jaunais un nezināmais rada trauksmi un bailes. Covid–19 krÄ«zes gaita diemžēl nav paredzama. MainÄ«go faktoru ir ļoti daudz. Var parādÄ«ties jauni vÄ«rusa varianti. Ir neparedzama lÄ«dzcilvÄ“ku reakcija un rÄ«cÄ«ba. MÄ“s nezinām, kādi bÅ«s ierobežojumi rÄ«tdien, pie kam valdÄ«ba – vai nu no bailÄ“m vai zināšanu trÅ«kuma - parasti pieņem iracionālākos ierobežojumus. Nezinām – strādās vai nestrādās skolas. Nezinām – bÅ«s vai nebÅ«s darbs. Nezinām – cik balstvakcÄ«nas vÄ“l bÅ«s nepieciešamas, nezinām – cik efektÄ«vas bÅ«s vakcÄ«nas ilgtermiņā. NeskaidrÄ«ba palielina trauksmi un spriedzi. Spriedze nomoka, nogurdina, saasina iepriekš nebÅ«tiskas problÄ“mas. Spriedze liek kļūt kašÄ·Ä«gākam. Ä»audis satrauc un biedÄ“ katrs sÄ«kums.

Un tomÄ“r – galvenais sÄ“to nāves baiļu rezultāts ir sabiedrÄ«bas šÄ·elšana. Draugi un Ä£imenes locekļi kļūst par ienaidniekiem. SabiedrÄ«ba sašÄ·eļas karojošÄs nometnÄ“s, pie kam ne tikai pÄ“c pazÄ«mes – vakcinÄ“tie vs nevakcinÄ“tie, bet arÄ« pÄ“c nenozÄ«mÄ«giem viedokļu konfliktiem. CilvÄ“ki nesaprot un nevÄ“las saprast citādi domājošos. Citādi domājošie kļūst par ienaidniekiem. Par ienÄ«stamiem ienaidniekiem pÄ“kšÅ†i kļūst ļaudis, ko iepriekš esat cienÄ«juši, kuru viedoklÄ« ieklausÄ«jušies. PÄ“dÄ“jās nedēļas notikums – izcila pianista Vestarda Šimkus paziņojums par koncertdzÄ«ves pārtraukšanu - licis daudziem nekritiski nomelnot izcilo pianistu. Sociālo tÄ«klu aktÄ«vistu agresija ir baiļu rezultāts – neadekvāta rÄ«cÄ«ba, jo Vestards Šimkus ar vai bez vakcÄ«nas taču paliks izcilākais mÅ«slaiku latviešu pianists, Latvijas lepnums. Agresija un re:čekistu centieni ievietot Vestardu Šimku „ļauno” sarakstā neveicina viņa vÄ“lmi vakcinÄ“ties, bet nostāda pret vakcināciju arÄ« viņa talanta cienÄ«tājus.

SabiedrÄ«ba un valsts tiek sašÄ·elta divās vai vairāk karojošÄs nometnÄ“s, kas sākušas nežēlÄ«gu cīņu ar ienaidnieku. Abu nometņu pārstāvji ir nekļūdÄ«gi pārliecināti, ka „ļaunuma sakne” ir tie citi. Ja „tie citi” darÄ«tu citādāk, tad nekādas krÄ«zes nebÅ«tu vai krÄ«ze viegli atrisinātos.

Zinot, ka ar nākošo apgalvojumu nonākšu pretrunā pats ar sevi, manuprāt, iemesls sabiedrÄ«bas šÄ·elšanai ir vienas vai otras politiskas partijas (PAR vai “Jaunā vienotÄ«ba”) priekšvÄ“lÄ“šanu stratÄ“Ä£ija, sadalot ļaudis „pareizajos” un „nepareizajos”. ŠÄ« stratÄ“Ä£ija labi zināma ir partiju mediju speciālistiem, lai aiz kādām taisnÄ«bas cÄ«nÄ«tāju maskām viņi neslÄ“ptos, un viņu uzdevums ir visus tos, kas nemÄ«l konkrÄ“to partiju vai konkrÄ“to koalÄ«ciju, padarÄ«t par ļaunajiem, sliktajiem.

Tieši paristi uzsāka cīņu ar „sliktajiem”, bet realitātÄ“ tieši šÄ« cīņa un karš ir pamatā „nāves bailÄ“m”, citu veselÄ«bas problÄ“mu neredzÄ“šanai, pāragras nāves statistikas pieaugumam.

Spriedzes apstākļos cilvÄ“ka prāts strādā citādāk. AktivÄ“jas primitÄ«vākas smadzeņu struktÅ«ras un senāki aizsardzÄ«bas mehānismi. Gudrā, analizÄ“jošÄ, dažādus viedokļus pieņemošÄ smadzeņu garoza atslÄ“dzas. BÄ«stamos apstākļos cilvÄ“kam vecajās smadzeņu struktÅ«rās ieprogrammÄ“ts ātri vÄ“rtÄ“t – kurš draugs, kurš ienaidnieks. Ienaidnieks ir jānogalina, jāpaslÄ“pjas vai jābÄ“g (ar sabiedrotajiem ir jāapvienojas cīņā pret ienaidnieku. NedrÄ«kst bÅ«t nekādu šaubu. Ja tu šaubÄ«sies, tevi nogalinās vai apÄ“dÄ«s. Pasaule tiek zibens ātrumā sašÄ·irota draugos un ienaidniekos, labajos un sliktajos. Nav laika izvÄ“rtÄ“t krāsu nianses, jo pirmais uzdevums ir izdzÄ«vot, nosargāt sevi, savu cilti).
KrÄ«zes laikā racionālais prāts nespÄ“j pārvarÄ“t spriedzi un izmaiņas. ŠÄ·elšanas procesi notiek visur – katra indivÄ«da prātā, starp sabiedrÄ«bas daļām. Tie kļūst stiprāki par racionālo domāšanu. MÄ“s nokļūstam primitÄ«vākā pasaulÄ“, kur nepastāv diskusija. MÄ“s nokļūstam pasaulÄ“, kurā notiek karš. Karš starp „labajiem” un „ļaunajiem”. Tikai labie un ļaunie esam mÄ“s paši – Latvijas tauta. CÄ«nāmies paši savā starpā. Nodarām kaitÄ“jumu paši sev. 
Pretstats šÄ·elšanai ir dažādu viedokļu uzklausÄ«šana, integrācija, pieņemšana, diskusija, sadarbÄ«ba. Visi iepriekšÄ“jie traumatiskie konflikti – okupācijas, kari, izsÅ«tÄ«šanas – glabājas Latvijas sabiedrÄ«bas zemapziņā. LÄ«dzcilvÄ“ks ar citu viedokli tiek ļoti ātri identificÄ“ts kā ienaidnieks, izsÅ«tÄ«tājs, sarkanais, fašists. Agresijas lÄ«menis sociālajos tÄ«klos daudzus šokÄ“ un biedÄ“. 

ŠÄ« raksta mÄ“rÄ·is nav analizÄ“t baiļu un sabiedrÄ«bas šÄ·elšanas ietekmi uz cilvÄ“ka psihisko veselÄ«bu, kas palielinājušas psihotropo medikamentu, alkohola, narkotisko vielu lietošanu, palielinājušas spriedzes, trauksmes, depresijas lÄ«meni, bet arÄ« šajā jomā ir pierādÄ«jumi un publikācijas.

Secinājums – mazināt saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu var mazinot bailes un sabiedrÄ«bas šÄ·elšanu

MeÄ£ināšu apkopot rakstā pausto. Augsto smago saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu no Covid–19 un citām slimÄ«bām lielā mÄ“rā nosaka valdÄ«bas sÄ“tās nāves bailes un sabiedrÄ«bas šÄ·elšana, kas no cilvÄ“ka smadzeņu kapacitātes un laika izspiedušas rÅ«pes par savu veselÄ«bu, savu (hronisko) somatisko un psihisko slimÄ«bu kontroli un ārstÄ“šanu, vÄ“lÄ«nu (vēža u.c. slimÄ«bu) diagnostiku. VeselÄ«bas ministrija nedrÄ«kst bÅ«t Vakcinācijas ministrija, šai ministrijai ir jādomā par cilvÄ“ku veselÄ«bu un citu slimÄ«bu profilaksi. Pasaules literatÅ«rā ir pārliecinoši pierādÄ«jumi tam, ka smagu Covid–19 slimÄ«bas gaitu nosaka liekais svars un mazkustÄ«ba, dislipidÄ“mija, augsts asinsspiediens, cukura lÄ«meņa svārstÄ«bas vai kontroles neesamÄ«ba, bet Ä«paši – nelÄ«dzestÄ«ba visu slimÄ«bu ārstÄ“šanai. Veidojot priekšvÄ“lÄ“šanu platformu, kurā valsts vienÄ«gā problÄ“ma ir vakcinācijas pretinieki, patiesÄ«bā ir radÄ«ts pamats augstai saslimstÄ«bai un mirstÄ«bai no sirds-asinsvadu slimÄ«bām, vēža, elpceļu slimÄ«bām un citiem priekšlaicÄ«gas nāves iemesliem.