Augsti godÄtajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam VÄ“jonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi
LIZDA · 19.03.2019. · Komentāri (0)InformÄ“jam, ka Ministru kabineta (turpmÄk - MK) atbalstÄ«tajÄ un Saeimai iesniegtajÄ likumprojektÄ “Par valsts budžetu 2019. gadam” nav paredzÄ“ts finansÄ“jums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra, un, balstoties uz 2019. gada 20. februÄra LIZDA Padomes ÄrkÄrtas sÄ“dÄ“ pieņemto lÄ“mumu, 2019. gada 20. martÄ no plkst. 8.30 lÄ«dz plkst. 11:00 pie Latvijas Republikas Saeimas Latvijas IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes darbinieku arodbiedrÄ«ba (turpmÄk - LIZDA) organizÄ“s izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes darbinieku piketu.
Piketējot LIZDA pieprasīs Saeimai un valdībai pildīt:
1. IzglÄ«tÄ«bas likuma (turpmÄk - IL) 53. panta trešo daļu: “Pedagoga mÄ“nešalga par vienu slodzi nav zemÄka par MK apstiprinÄto pedagogu darba samaksas paaugstinÄšanas grafikÄ noteikto mÄ“nešalgu attiecÄ«gajÄ laikposmÄ.”,
2. 2018. gada 15. janvÄra MK rÄ«kojumu Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra lÄ«dz 2022. gada 31. decembrim”,
3. IzglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bas pamatnostÄdnÄ“s 2014. - 2020. gadam noteikto, ka izglÄ«tÄ«bÄ strÄdÄjošo vidÄ“jÄ darba alga (bruto) salÄ«dzinÄjumÄ ar vidÄ“jo darba algu valstÄ« - 2020. gadÄ ir vienÄda,
4. Pirms 13. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm LIZDA un politisko partiju noslÄ“gtÄs vienošanÄs, kas paredz panÄkt, lai 13. Saeima un MK nodrošina, ka tiek pildÄ«ts 2018. gada 15. janvÄra MK rÄ«kojums Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra lÄ«dz 2022. gada 31. decembrim”.
Atsaucoties uz 2019. gada 14. marta Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumÄ “RÄ«ta panorÄma” JÅ«su sniegto interviju, kurÄ norÄdÄ«jÄt, ka, lai panÄktu iepriekšminÄ“to LIZDA prasÄ«bu izpildi, pirms proaktÄ«vu akciju rÄ«košanas - sÄkotnÄ“ji nepieciešams meklÄ“t risinÄjumus sarunu ceļÄ, vÄ“lamies informÄ“t par LIZDA Ä«stenotajÄm aktivitÄtÄ“m.
Lai aktualizÄ“tu jautÄjumu, ka 2019. gada valsts budžetÄ tiek paredzÄ“ts finansÄ“jums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra, LIZDA:
- 07.06.2018., 23.11.2018., 31.01.2019., 14.03.2019. - nosūtījusi vēstules Saeimas
komisijÄm, frakcijÄm, IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijai (turpmÄk - IZM), Finanšu ministrijai (turpmÄk - FM) par priekšlikumiem un prioritÄrajiem pasÄkumiem 2019. gada valsts budžetÄ un vidÄ“jÄ termiņa budžetÄ,
- 08.01.2019. un 22.02.2019. - Saeimas frakcijÄm un IZM nosÅ«tÄ«jusi priekšlikumus ValdÄ«bas deklarÄcijai un rÄ«cÄ«bas plÄnam,
- 08.02.2019. - nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinÄtnes komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ar aicinÄjumu organizÄ“t kopsÄ“di,
- 01.03.2019. - nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli Saeimas IlgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas komisijai ar aicinÄjumu sÄ“dÄ“ izskatÄ«t jautÄjumu par izglÄ«tÄ«bas nozarÄ“ uzsÄkto reformu ilgtspÄ“ju pedagogu darba samaksas kontekstÄ,
- 25.02.2019. - nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli Latvijas Republikas Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄjai I. MÅ«rniecei, Ministru prezidentam A.K. Kariņam, IZM, FM, Saeimas frakcijÄm par LIZDA Padomes lÄ“mumu un prasÄ«bÄm nodrošinÄt pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi,
- 12.03.2019. - Eiropas Komisijai nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli par spÄ“kÄ esošu likumu nepildÄ«šanu,
- 13.03.2019. - nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli Ministru prezidentam A.K. Kariņam par iespÄ“jamiem finanšu avotiem pedagogu darba samaksas paaugstinÄšanas grafika nodrošinÄšanai,
- 14.03.2019. - nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄjai InÄrai MÅ«rniecei par tikšanÄs iespÄ“jÄm ar LIZDA pirms piketa.
LIZDA piedalÄ«jusies sekojošÄs sÄ“dÄ“s un tikšanÄs, kurÄs aktualizÄ“ts jautÄjums par finansÄ“jumu 2019. gada valsts budžetÄ pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei:
- 04.02.2019. - NacionÄlÄs trÄ«spusÄ“jÄs sadarbÄ«bas padomes Budžeta un nodokļu trÄ«spusÄ“jÄs sadarbÄ«bas apakšpadomes sÄ“dÄ“ par 2019. gada Valsts budžeta sagatavošanas aktuÄlajiem jautÄjumiem,
- 05.02.2019. - MK sÄ“dÄ“ par informatÄ«vo ziņojumu "Par valsts budžeta izdevumu pÄrskatÄ«šanas 2019., 2020. un 2021.gadam rezultÄtiem un priekšlikumi par šo rezultÄtu izmantošanu likumprojekta "Par vidÄ“ja termiņa budžeta 2019., 2020. un 2021.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" izstrÄdes procesÄ",
- 06.02.2019. - NacionÄlajÄ trÄ«spusÄ“jÄ sadarbÄ«bas padomes sÄ“dÄ“ par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020., 2021. gadam un valsts budžetu 2019. gadam,
- 08.02.2019. - MK ÄrkÄrtas sÄ“dÄ“ par likumprojektÄ "Par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" un likumprojektÄ "Par valsts budžetu 2019.gadam" iekļaujamajiem pasÄkumiem,
- 14.02.2019. - kopÄ ar Latvijas BrÄ«vo arodbiedrÄ«bu savienÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tÄju E. BaldzÄ“nu tikšanÄs ar Ministru prezidentu A.K. Kariņu;
- 20.02.2019. - organizÄ“ta LIZDA Padomes ÄrkÄrtas sÄ“de (no MK piedalÄ«jÄs - A.K. Kariņš, I. Šuplinska, J. Reirs, A. Ašeradens, no Saeimas- E. Papule, R. Jansons),
- 21. 02.2019. - ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plÄna projekta apspriedÄ“,
- 27.02.2019. - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sÄ“dÄ“ par 2019. gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu,
- 27.02.2019. - tikšanÄs ar Zaļo un zemnieku savienÄ«bas frakciju,
- 27. 02.2019. - tikšanÄs ar frakciju “Saskaņa”,
- 05.03.2019. - MK sēdē par 2019.gada valsts budžeta likumprojektu,
- 06.03.2019. - tikšanÄs ar frakciju “JAUNÄ€ VIENOTĪBA”,
- 13.03.2019. - tikšanÄs ar IZM ministri I. Šuplinsku,
- 14.03.2019. - tikšanÄs ar partiju Latvijas ReÄ£ionu ApvienÄ«bu.
LIZDA uzskata, ka ir veiktas visas iespÄ“jamÄs aktivitÄtes, lai jautÄjumu risinÄtu pÄrrunu ceļÄ, nerÄ«kojot piketu. TÄ kÄ iepriekš uzskaitÄ«to aktivitÄšu rezultÄtÄ nav panÄkti kompromisi un finansÄ“jums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra nav rasts, LIZDA Padome ir nolÄ“musi savas prasÄ«bas paust, organizÄ“jot izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes darbinieku piketu.
Ar 2018. gada 15. janvÄra MK rÄ«kojumu "Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018. gada 1. septembra lÄ«dz 2022. gada 31. decembrim” grafiks tiek apstiprinÄts un norÄdÄ«ts, ka tas Ä«stenojams atbilstoši šÄ« rÄ«kojumÄ minÄ“tajiem pasÄkumiem un ņemot vÄ“rÄ attiecÄ«gÄ gada valsts ekonomisko situÄciju. LIZDA norÄda, ka Latvija joprojÄm ir to valstu vidÅ«, kas visstraujÄk tuvinÄs ES vidÄ“jiem rÄdÄ«tÄjiem un izaugsme 2018. gadÄ palielinÄta lÄ«dz 4,7 % (2019. gada Eiropas pusgads - novÄ“rtÄ“jums par progresu strukturÄlo reformu Ä«stenošanÄ, makroekonomikas nelÄ«dzsvarotÄ«bas novÄ“ršanÄ un koriģēšanÄ, un saskaÅ†Ä ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 veikto padziļinÄto pÄrskatu rezultÄti).
MK rÄ«kojumÄ, tiek norÄdÄ«ti arÄ« trÄ«s finanšu resursi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošinÄšanai: izglÄ«tÄ«bas iestÄžu tÄ«kla sakÄrtošana, izglÄ«tÄ«bas procesa efektivizÄ“šana, papildu finansÄ“juma no pašvaldÄ«bu budžetiem un valsts budžeta piešÄ·iršana.
L LIZDA uzskata, ka turpinÄs intensÄ«vs darbs pie izglÄ«tÄ«bas iestÄžu tÄ«klu sakÄrtošanas.
PÄ“dÄ“jos trÄ«s gados (2016.-2018. pÄ“c IZM datiem) ir slÄ“gtas 42 izglÄ«tÄ«bas iestÄdes, 36 - ir pievienotas citai izglÄ«tÄ«bas iestÄdei, 40 - reorganizÄ“tas apvienojot, 37- ir mainÄ«ta izglÄ«tÄ«bas pakÄpe. LIZDA skatÄ«jumÄ, iepriekšminÄ“tie dati liecina par nozÄ«mÄ«gu izglÄ«tÄ«bas iestÄžu optimizÄcijas procesu.
2. IzglÄ«tÄ«bas procesa efektivizÄ“šanÄ bÅ«tiski akcentÄ“t, ka Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma labi darbojas mÄcÄ«bu sasniegumu ziņÄ, pamatprasmju rÄdÄ«tÄji saskaÅ†Ä ar ESAO StarptautiskÄs skolÄ“nu novÄ“rtÄ“šanas programmas (PISA) vÄ“rtÄ“jumu joprojÄm krietni pÄrsniedz ES vidÄ“jo rÄdÄ«tÄju. (2019. gada Eiropas pusgads - novÄ“rtÄ“jums par progresu strukturÄlo reformu Ä«stenošanÄ, makroekonomikas nelÄ«dzsvarotÄ«bas novÄ“ršanÄ un koriģēšanÄ, un saskaÅ†Ä ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 veikto padziļinÄto pÄrskatu rezultÄti). LIZDA norÄda uz virkni reformÄm, kuras jau ir Ä«stenotas vai atrodas realizÄ“šanas procesÄ:
- Jaunas, uz kompetencÄ“m balstÄ«tas mÄcÄ«bu programmas pirmsskolÄs tiks Ä«stenotas no 2019./2020. mÄcÄ«bu gada, bet pamatskolas un vidusskolas izglÄ«tÄ«bÄ - pakÄpeniski laikposmÄ no 2020. lÄ«dz 2023. gadam. Ir apstiprinÄtas Pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas vadlÄ«nijas, PamatizglÄ«tÄ«bas standarts un izstrÄdÄts projekts VidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas standartam.
- IzstrÄdÄti jauni MK noteikumi vidusskolÄm, nosakot to kvantitatÄ«vos un kvalitatÄ«vos kritÄ“rijus, kas stÄsies spÄ“kÄ 2020. gadÄ, lai saņemtu valsts finansÄ“jumu.
- BÅ«tiski paÄtrinÄjies profesionÄlÄs izglÄ«tÄ«bas un apmÄcÄ«bas reformu temps: lÄ«dz 2018. gada beigÄm tika atjauninÄta lielÄkÄ daļa profesiju standartu (230 no 242 standartiem). PakÄpeniski tiek ieviestas modulÄrÄs profesionÄlÄs izglÄ«tÄ«bas programmas un izvÄ“rsta mÄcÄ«šanÄs darbavietÄ. Tiek Ä«stenoti plÄni par visaptverošas prasmju stratÄ“Ä£ijas izstrÄdi.
- Par pabeigtu var uzskatÄ«t internÄtskolu reformu, samazinot internÄtskolu skaitu no 15 (2016./2017.mÄcÄ«bu gadÄ) lÄ«dz 7 (2018./2019.mÄcÄ«bu gadÄ). ŠobrÄ«d notiek diskusija par atlikušo internÄtskolu reorganizÄ“šanu.
- NozÄ«mÄ«gas reformas tiek Ä«stenotas iekļaujošÄs izglÄ«tÄ«bas jomÄ: no 2020. gada 1.septembra tiks uzsÄkta Äetru speciÄlo izglÄ«tÄ«bas programmu Ä«stenošana vispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“s; IZM veidotÄ starpinstitucionÄlÄ darba grupa ir izstrÄdÄjusi priekšlikumus jauniem MK noteikumiem par vispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄžu nodrošinÄjumu atbilstoši izglÄ«tojamo speciÄlajÄm vajadzÄ«bÄm, kuri jÄapstiprina ne vÄ“lÄk kÄ lÄ«dz 2019.gada 1.septembrim.
- SešÄs augtÄkÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“s tiek pilnveidotas pedagoÄ£ijas programmas.
- Ir sÄkusies pakÄpeniska pÄreja lÄ«dz 2021. gadam uz latviešu valodu kÄ vienÄ«go mÄcÄ«bu valodu.
LIZDA uzskata, ka iepriekšminÄ“tie pasÄkumi izglÄ«tÄ«bas reformu Ä«stenošanai pierÄda, ka izglÄ«tÄ«bas process tiek strauji efektivizÄ“ts.
3. Lai rastu papildu finansÄ“jumu no pašvaldÄ«bu budžetiem un valsts budžeta LIZDA ir vÄ“rsusies ar vÄ“stuli pie Ministru prezidenta A. K. Kariņa, ar lÅ«gumu izvÄ“rtÄ“t sociÄlo partneru rosinÄtos finansÄ“juma avotus pedagogu darba samaksas paaugstinÄšanas grafika nodrošinÄšanai no 2019.gada 1.septembra.
LIZDA kÄ iespÄ“jamos finansÄ“juma avotus rosina izmantot:
- Ä¢enerÄlvienošanÄs bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“, kas mazinÄtu Ä“nu ekonomikas Ä«patsvaru LatvijÄ;
- LiepÄjas cietuma kompleksa bÅ«vniecÄ«bas finansÄ“šanas atlikšana;
- Meža apsaimniekošanas liberalizÄ“šana, veicot grozÄ«jumus 2012.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.936 “Dabas aizsardzÄ«bas noteikumi meža apsaimniekošanÄ”;
- 2019.gada budžeta pašvaldÄ«bu budžetu nodokļu ieņēmumi kopÄ ar speciÄlo dotÄciju ir 19,6% no plÄnotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas obligÄtÄs iemaksas valsts pamatbudžetÄ veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanai. TajÄ skaitÄ norÄdÄ«ts, ka IIN ieņēmumi kopÄ ar speciÄlo dotÄciju nav mazÄki kÄ 1,47 miljardu euro, kas sastÄda 19,4%, rezultÄtÄ radot starpÄ«bu 0,2%, kuru varÄ“tu izmantot.
Pamatojoties uz iepriekš izklÄstÄ«to, aicinÄm JÅ«s kÄ Latvijas Valsts prezidentu veicinÄt cieņpilnu attieksmi pret pedagogiem. Ir svarÄ«gi, lai tiktu pildÄ«ti spÄ“kÄ esošie normatÄ«vie akti,
nodrošinot pedagogiem cienÄ«gu un konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu atalgojumu salÄ«dzinÄjumÄ ar citÄm intelektuÄlajÄm profesijÄm, kas atbilst pedagogu veiktajam darbam un atbildÄ«bai, izglÄ«tojot un audzinot paaudzi, kas veidos Latvijas nÄkotni.
PielikumÄ:
1. bÅ«tiskÄkie argumenti IL 53. panta trešÄs daļas un 2018. gada 15. janvÄra Ministru kabineta rÄ«kojuma Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra lÄ«dz 2022. gada 31. decembrim” izpildei uz 3 lpp.
Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika Ä«stenošanu
Latvijas IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes darbinieku arodbiedrÄ«ba (turpmÄk - LIZDA), atsaucoties uz IzglÄ«tÄ«bas likuma (turpmÄk - IL) 53. panta trešo daļu: “Pedagoga mÄ“nešalga par vienu slodzi nav zemÄka par Ministru kabineta (turpmÄk - MK) apstiprinÄto pedagogu darba samaksas paaugstinÄšanas grafikÄ (turpmÄk - grafiks) noteikto mÄ“nešalgu attiecÄ«gajÄ laikposmÄ.”, norÄda, ka likuma norma netiek pildÄ«ta.
LIZDA pieprasa Ä«stenot, “Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018. gada 1. septembra lÄ«dz 2022. gada 31. decembrim”, kas apstiprinÄts ar 2018. gada 15. janvÄra Ministru kabineta (turpmÄk - MK) rÄ«kojumu Nr. 17. Grafiks paredz pakÄpeniski palielinÄt pedagogu zemÄkÄs mÄ“neša darba algas likmes vispÄrÄ“jÄ izglÄ«tÄ«bÄ, t. sk, pirmsskolÄ un speciÄlajÄ izglÄ«tÄ«bÄ, profesionÄlajÄ izglÄ«tÄ«bÄ, interešu izglÄ«tÄ«bÄ, kÄ arÄ« augstskolÄs un koledžÄs. ZemÄko mÄ“neša darba algas likmi pedagogiem no pašreizÄ“jiem 680 euro plÄnots celt lÄ«dz 710 euro 2018. gada 1. septembrÄ«, lÄ«dz 750 euro - 2019. gada septembrÄ«, 790 euro - 2020. gada septembrÄ«, 830 euro - 2021. gada septembrÄ« un 900 euro - 2022. gada septembrÄ«. Grafiks paredz arÄ« augstskolu un koledžu mÄcÄ«bspÄ“ku zemÄkÄs mÄ“neša darba algas likmes pakÄpenisku palielinÄšanu no 2018. gada lÄ«dz 2022. gadam.
LIZDA vÄ“rš lÄ“mÄ“jvaras, izpildvaras un citu iesaistÄ«to pušu uzmanÄ«bu, ka bÅ«tiskÄkie argumenti IL 53. panta trešÄs daļas Ä«stenošanai ir:
1) Tiek apdraudÄ“ta ANO IlgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·a par nevienlÄ«dzÄ«bas mazinÄšanu izpilde, jo pie pašreizÄ“jÄ finansÄ“šanas modeļa “Nauda seko skolÄ“nam” netiek nodrošinÄta lÄ«dzvÄ“rtÄ«ga pedagoÄ£iskÄ darba samaksas likme par vienÄdu darbu dažÄdÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“s. Pedagogu darba samaksa par pedagoÄ£isko likmi atšÄ·Ä«rÄs no 680 euro lÄ«dz 1020 euro mÄ“nesÄ«.
2) Nesapratni rada 2018. gada 7. augustÄ, MK apstiprinÄtais IZM sagatavotais rÄ«kojuma projekts par papildu finansÄ“juma sadalÄ«jumu pašvaldÄ«bÄm pedagogu darba samaksai no 2018. gada 1. septembra lÄ«dz 31. decembrim vispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄžu pedagogiem. ŠÄ mÄ“rÄ·a Ä«stenošanai šogad piešÄ·irti aptuveni 1,4 milj. euro, kas tika sadalÄ«ti 88 pašvaldÄ«bÄm. Papildu finansÄ“jums tiks izmaksÄts pedagogiem tajÄs pašvaldÄ«bÄs, kuras 2017./2018. mÄcÄ«bu gadÄ izpildÄ«ja noteikto normÄ“tÄ skolÄ“nu skaita attiecÄ«bu pret vienu pedagoga mÄ“neša darba likmi, kÄ arÄ« pašvaldÄ«bÄm, kas veikušas ar skolu tÄ«kla sakÄrtošanu saistÄ«tus pasÄkumus, sniedzot reÄlu mÄ“rÄ·dotÄcijas ietaupÄ«jumu 2016., 2017. un 2018. gadÄ. KopumÄ trijos gados pašvaldÄ«bu veiktÄ skolu tÄ«kla sakÄrtošana devusi aptuveni 4,3 milj. euro ietaupÄ«jumu. Ne visÄs pašvaldÄ«bÄs vienlÄ«dzÄ«gi ir iespÄ“jams mehÄniski veikt skolu tÄ«kla reorganizÄciju, jo ir pašvaldÄ«bas, kuru pagastos skola ir, piemÄ“ram, vienÄ«gais kultÅ«ras un/vai sporta centrs. IZM iniciÄ“tÄ pašvaldÄ«bu motivÄ“šana rada vÄ“l lielÄku nevienlÄ«dzÄ«bas plaisu starp pedagogiem, jo pedagogi nepieņem pašvaldÄ«bas lÄ“mumus un nevar bÅ«t atbildÄ«gi par tiem.
3) EkonomiskÄs sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizÄcijas (turpmÄk - OECD) IzglÄ«tÄ«bas pÄrskatÄ “Education at a Glance” tiek secinÄts, ka absolÅ«tajos skaitļos vidÄ“jÄs Latvijas pedagogu (no pirmsskolas lÄ«dz vidusskolai) algas vidÄ“ji gadÄ ir zemÄkÄs starp visÄm OECD dalÄ«bvalstÄ«m un partnervalstÄ«m. VidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas skolotÄja vidÄ“jÄ alga gadÄ ir 15 482 EUR (USD 18 400), t.i. apmÄ“ram 2,5 reizes mazÄk par 27 766 euro (USD 33 000) OECD valstÄ«s vidÄ“jo.
4) CentrÄlÄs statistikas pÄrvaldes (turpmÄk - CSP) dati apliecina, ka 2017. gadÄ mÄ“neša vidÄ“jÄ bruto darba samaksa valstÄ« par pilnas slodzes darbu bija 926 euro, salÄ«dzinot ar 2016. gadu, vidÄ“jÄ alga palielinÄjÄs par 67 euro jeb 7,9%, un tÄ pieauga visÄs jomÄs. SalÄ«dzinoši - izglÄ«tÄ«bÄ strÄdÄjošajiem vidÄ“jÄ bruto darba samaksa 2017. gadÄ 775 euro, kas ir viena no zemÄkajÄm starp darbÄ«bas jomÄm.
5) PozitÄ«vi vÄ“rtÄ“jams, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (turpmÄk - IKP) šogad otrajÄ ceturksnÄ«, pÄ“c sezonÄli un kalendÄri neizlÄ«dzinÄtiem ÄtrÄ novÄ“rtÄ“juma datiem, ir pieaudzis par 5,1%, salÄ«dzinot ar 2017. gada attiecÄ«go periodu, liecina CSP dati. LielÄkais kÄpums vÄ“rojams nodokļu ieņēmumiem. TomÄ“r arÄ« patÄ“riņa cenu pÄrmaiņÄm pret iepriekšÄ“jo mÄ“nesi (mÄ“neša inflÄcijai) 2018. gadÄ ir tendence pieaugt. Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likums nosaka, ja valstÄ« ir ekonomiskÄ izaugsme, tad automÄtiski atalgojums katru gadu palielinÄs virknei publiskajÄ sektorÄ strÄdÄjošajiem, t.sk., Saeimas deputÄtiem un valdÄ«bas pÄrstÄvjiem. LIZDA 2018. gada 20. jÅ«nija padomes sÄ“dÄ“ lÄ“ma, ka solidÄri bÅ«tu veikt grozÄ«jumus Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumÄ, paredzot, ka tÄpat kÄ pedagogiem, arÄ« valdÄ«bas pÄrstÄvjiem un Saeimas deputÄtiem 2019. gadÄ nepalielinÄt darba algas apmÄ“ru vai tomÄ“r rast iespÄ“ju arÄ« pedagogiem palielinÄt darba samaksu.
6) PÄ“dÄ“jos trÄ«s gados ir palielinÄjies neapliekamais minimums, tostarp salÄ«dzinot ar 2017. gadu, no 380 lÄ«dz 430 euro palielinÄjÄs - 2018. gadÄ. LÄ«dz ar to paliek arvien mazÄka starpÄ«ba starp minimÄlo algu valstÄ« un zemÄko mÄ“neša darba algas likmi pedagogiem. PÄ“c IZM sniegtÄs informÄcijas MK prezentÄcijÄ (07.08.2018.) jÄsecina, ka joprojÄm LatvijÄ 2017./2018.mÄcÄ«bu gadÄ 41% izglÄ«tÄ«bas iestÄžu pedagogu vidÄ“jÄs algas likme ir mazÄka par 680 euro mÄ“nesÄ«.
7) Latvijas sabiedrÄ«ba, t.sk., pedagogi noveco. PamatizglÄ«tÄ«bas otrajÄ posmÄ un vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas pakÄpÄ“ skolotÄju vidÄ“jais vecums LatvijÄ ir 48 gadi, kas ir trešais augstÄkais visÄs OECD dalÄ«bvalstÄ«s un partnervalstÄ«s. VÄ“l vairÄk, apmÄ“ram 50% šajÄs izglÄ«tÄ«bas pakÄpÄ“s strÄdÄjošo skolotÄju ir 50 gadus veci un vecÄki, kas ir ievÄ“rojami vairÄk nekÄ OECD vidÄ“ji 36% (vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas pirmajÄ posmÄ) un 40% (vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas otrajÄ posmÄ). LIZDA norÄda, ka zemais pedagogu atalgojums ir viens no galvenajiem riska faktoriem jaunu pedagogu piesaistei.
8) JÄatzÄ«mÄ“, ka 2017./2018.studiju gadÄ tematiskajÄ studiju grupÄ “IzglÄ«tÄ«ba” visos lÄ«meņos ir uzņemti (1636) par 338 studentiem mazÄk nekÄ 2016./2017.studiju gadÄ (1974). 2018./2019.studiju gadÄ vÄ“l norisinÄs papildus uzņemšana, jo nav aizpildÄ«tas visas budžeta vietas. Tas norÄda uz to, ka jaunieši nelabprÄt izvÄ“las studÄ“t pedagoÄ£ijas programmÄs. VairÄku gadu garumÄ trÅ«kst pedagogi STEM jomÄ un pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“s, joprojÄm ir vakances uz pedagogu amata vietÄm.
9) Grafika Ä«stenošanai augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ, papildu nepieciešamo finansÄ“jumu nav iespÄ“jams nodrošinÄt no ministriju iekšÄ“jiem resursiem. AttiecÄ«bÄ uz augstÄko izglÄ«tÄ«bu nav nevienas ministrijas budžeta programmas un apakšprogrammas, kurÄs bÅ«tu iespÄ“jams nodrošinÄt pat daļu no trÅ«kstošÄ finansÄ“juma. JÄatzÄ«mÄ“, ka Pasaules Bankas pÄ“tÄ«jumÄ (2018) par augstÄko izglÄ«tÄ«bu LatvijÄ teikts: “... Å…emot vÄ“rÄ to, ka nav speciÄlu sistÄ“mas lÄ«meņa noteikumu, kas regulÄ“tu uz sniegumu balstÄ«tu algu un lÄ«dzekļus laba snieguma atbalstam, galvenie Latvijas valdÄ«bas uzdevumi ir izveidot priekšnosacÄ«jumus iespÄ“jamÄm reformÄm nÄkotnÄ“, kÄ arÄ« nepieļaut tÄdu sistÄ“mas lÄ«meņa tiesiskÄ regulÄ“juma pieņemšanu, kas kavÄ“tu šÄdu pasÄkumu ieviešanu. Lai to Ä«stenotu, normatÄ«vajos aktos nepieciešams saglabÄt skaidru redzÄ“jumu par atlÄ«dzÄ«bas pamatprincipiem un amatu veidiem, vienlaikus pÄ“tot iespÄ“jas ieviest atbilstošÄkas un uz sniegumu orientÄ“tas algas.”
10) NevienlÄ«dzÄ«ba pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestÄžu pedagogu darba slodzes noteikšanÄ un darba samaksas apmÄ“rÄ, salÄ«dzinot ar citÄs izglÄ«tÄ«bas pakÄpÄ“s strÄdÄjošajiem pedagogiem. Pedagogiem, kuri strÄdÄ ar bÄ“rniem vecuma posmÄ no 1,5 lÄ«dz 4 gadi, atalgojums tiek nodrošinÄts no pašvaldÄ«bu budžeta, lÄ«dz ar to atalgojuma apmÄ“ru ietekmÄ“ katras pašvaldÄ«bas finansiÄlÄs iespÄ“jas. OECD ziņojumÄ par izglÄ«tÄ«bu LatvijÄ norÄdÄ«ts:
- LatvijÄ ir izcilas pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestÄdes, no kurÄm var pÄrņemt pieredzi.
- Pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestÄžu pedagogu atalgojumam jÄbÅ«t lÄ«dzvÄ“rtÄ«gam salÄ«dzinÄjumÄ ar to, ko saņem citÄs izglÄ«tÄ«bas pakÄpÄ“s strÄdÄjošie pedagogi.
- JÄlikvidÄ“ nevienlÄ«dzÄ«ba, ceļot darba samaksu šajÄ izglÄ«tÄ«bas pakÄpÄ“ strÄdÄjošajiem pedagogiem.
LIZDA, tÄpat kÄ OECD, atzÄ«mÄ“, ka pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestÄžu pedagogi ir jÄnovÄ“rtÄ“ lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi visiem pedagogiem un samaksai par stundu ir jÄbÅ«t vienlÄ«dzÄ«gai visÄs izglÄ«tÄ«bas pakÄpÄ“s, jo izglÄ«tÄ«bas un kvalifikÄcijas prasÄ«bas visiem skolotÄjiem ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas. SabiedrÄ«ba iegÅ«s motivÄ“tÄku un novÄ“rtÄ“tÄku pedagogu, kas, mÅ«suprÄt, pozitÄ«vi ietekmÄ“s viņa ikdienas darba kvalitÄti. Ikvienam vecÄkam bÅ«tiski, lai ar viņa bÄ“rnu pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“ strÄdÄ pedagogs, kurš jÅ«tas novÄ“rtÄ“ts atbilstoši paveiktajam darbam un atbildÄ«bai. “Eiropas stratÄ“Ä£ijÄ
AtgÄdinÄm, ka laika posmÄ no š.g. 4. jÅ«nija lÄ«dz 13. jÅ«nijam, LIZDA organizÄ“tÄs parakstu vÄkšanas kampaņas ietvaros, tika savÄkti 42 549 izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes nozarÄ“ strÄdÄjošo, vecÄku un citu kampaņas atbalstÄ«tÄju paraksti par nevienlÄ«dzÄ«bas mazinÄšanu pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestÄžu pedagogu darba slodzes noteikšanÄ un darba samaksas apmÄ“rÄ.
LIZDA papildus vÄ“las akcentÄ“t, ka pÄ“tÄ«jumos par pedagogu prestižu (2016. gadÄ) un pedagogu tiesÄ«bÄm (2017. gadÄ) balstÄ«ts ir fakts par zemo pedagogu profesijas prestižu sabiedrÄ«bas, izglÄ«tojamo un pedagogu skatÄ«jumÄ. Zemais prestižs ietekmÄ“ arÄ« pedagogu tiesÄ«bas, piem., mÄ“nesi pirms mÄcÄ«bu gada sÄkuma iepazÄ«ties ar darba slodzi un tai atbilstošo darba samaksu nÄkamajÄ mÄcÄ«bu gadÄ, ko savÄ RevÄ«zijas ziņojumÄ (2018) ir norÄdÄ«jusi arÄ« Valsts Kontrole. LIZDA norÄda, uz daudzu gadu negatÄ«vo praksi, ka tiesÄ«bu akti, kuri saistÄ«ti ar pedagogu darba samaksu, savu juridisko spÄ“ku parasti iegÅ«st vÄ“lÄk nekÄ mÄ“nesi pirms kÄrtÄ“jÄ mÄcÄ«bu gada sÄkuma.
LIZDA vÄ“rš pastiprinÄtu uzmanÄ«bu arÄ« uz to, ka ieviešot kompetenÄu pieeju mÄcÄ«bu saturÄ, netiek plÄnoti laika un tam atbilstošie finanšu resursi, tik vitÄli nepieciešamajai pedagogu sadarbÄ«bai par labu skolÄ“nu mÄcÄ«šanas un mÄcÄ«šanÄs procesa organizÄ“šanai ceÄ¼Ä uz lietpratÄ«bu.
Pamatojoties uz iepriekš izklÄstÄ«to, LIZDA pieprasa ievÄ“rot spÄ“kÄ esošos normatÄ«vos aktus un nodrošinÄt pedagogiem cieņpilnu, konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu atalgojumu salÄ«dzinÄjumÄ ar citÄm intelektuÄlajÄm profesijÄm, kas atbilst pedagogu veiktajam darbam un atbildÄ«bai, izglÄ«tojot un audzinot paaudzi, kas veidos Latvijas nÄkotni.