Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

InformÄ“jam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstÄ«tajā un Saeimai iesniegtajā likumprojektā “Par valsts budžetu 2019. gadam” nav paredzÄ“ts finansÄ“jums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra, un, balstoties uz 2019. gada 20. februāra LIZDA Padomes ārkārtas sÄ“dÄ“ pieņemto lÄ“mumu, 2019. gada 20. martā no plkst. 8.30 lÄ«dz plkst. 11:00 pie Latvijas Republikas Saeimas Latvijas IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes darbinieku arodbiedrÄ«ba (turpmāk - LIZDA) organizÄ“s izglÄ«tÄ«bas un zinātnes darbinieku piketu.

Piketējot LIZDA pieprasīs Saeimai un valdībai pildīt:

1. IzglÄ«tÄ«bas likuma (turpmāk - IL) 53. panta trešo daļu: “Pedagoga mÄ“nešalga par vienu slodzi nav zemāka par MK apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mÄ“nešalgu attiecÄ«gajā laikposmā.”,

2. 2018. gada 15. janvāra MK rÄ«kojumu Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra lÄ«dz 2022. gada 31. decembrim”,

3. IzglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bas pamatnostādnÄ“s 2014. - 2020. gadam noteikto, ka izglÄ«tÄ«bā strādājošo vidÄ“jā darba alga (bruto) salÄ«dzinājumā ar vidÄ“jo darba algu valstÄ« - 2020. gadā ir vienāda,

4. Pirms 13. Saeimas vÄ“lÄ“šanām LIZDA un politisko partiju noslÄ“gtās vienošanās, kas paredz panākt, lai 13. Saeima un MK nodrošina, ka tiek pildÄ«ts 2018. gada 15. janvāra MK rÄ«kojums Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra lÄ«dz 2022. gada 31. decembrim”.

Atsaucoties uz 2019. gada 14. marta Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumā “RÄ«ta panorāma” JÅ«su sniegto interviju, kurā norādÄ«jāt, ka, lai panāktu iepriekšminÄ“to LIZDA prasÄ«bu izpildi, pirms proaktÄ«vu akciju rÄ«košanas - sākotnÄ“ji nepieciešams meklÄ“t risinājumus sarunu ceļā, vÄ“lamies informÄ“t par LIZDA Ä«stenotajām aktivitātÄ“m.

Lai aktualizētu jautājumu, ka 2019. gada valsts budžetā tiek paredzēts finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra, LIZDA:

- 07.06.2018., 23.11.2018., 31.01.2019., 14.03.2019. - nosūtījusi vēstules Saeimas

komisijām, frakcijām, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai (turpmāk - IZM), Finanšu ministrijai (turpmāk - FM) par priekšlikumiem un prioritārajiem pasākumiem 2019. gada valsts budžetā un vidÄ“jā termiņa budžetā,

- 08.01.2019. un 22.02.2019. - Saeimas frakcijām un IZM nosÅ«tÄ«jusi priekšlikumus ValdÄ«bas deklarācijai un rÄ«cÄ«bas plānam,

- 08.02.2019. - nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ar aicinājumu organizÄ“t kopsÄ“di,

- 01.03.2019. - nosūtījusi vēstuli Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijai ar aicinājumu sēdē izskatīt jautājumu par izglītības nozarē uzsākto reformu ilgtspēju pedagogu darba samaksas kontekstā,

- 25.02.2019. - nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli Latvijas Republikas Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājai I. MÅ«rniecei, Ministru prezidentam A.K. Kariņam, IZM, FM, Saeimas frakcijām par LIZDA Padomes lÄ“mumu un prasÄ«bām nodrošināt pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi,

- 12.03.2019. - Eiropas Komisijai nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli par spÄ“kā esošu likumu nepildÄ«šanu,

- 13.03.2019. - nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli Ministru prezidentam A.K. Kariņam par iespÄ“jamiem finanšu avotiem pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai,

- 14.03.2019. - nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājai Inārai MÅ«rniecei par tikšanās iespÄ“jām ar LIZDA pirms piketa.

LIZDA piedalÄ«jusies sekojošÄs sÄ“dÄ“s un tikšanās, kurās aktualizÄ“ts jautājums par finansÄ“jumu 2019. gada valsts budžetā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei:

- 04.02.2019. - Nacionālās trÄ«spusÄ“jās sadarbÄ«bas padomes Budžeta un nodokļu trÄ«spusÄ“jās sadarbÄ«bas apakšpadomes sÄ“dÄ“ par 2019. gada Valsts budžeta sagatavošanas aktuālajiem jautājumiem,

- 05.02.2019. - MK sÄ“dÄ“ par informatÄ«vo ziņojumu "Par valsts budžeta izdevumu pārskatÄ«šanas 2019., 2020. un 2021.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidÄ“ja termiņa budžeta 2019., 2020. un 2021.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" izstrādes procesā",

- 06.02.2019. - Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomes sēdē par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020., 2021. gadam un valsts budžetu 2019. gadam,

- 08.02.2019. - MK ārkārtas sēdē par likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" un likumprojektā "Par valsts budžetu 2019.gadam" iekļaujamajiem pasākumiem,

- 14.02.2019. - kopā ar Latvijas BrÄ«vo arodbiedrÄ«bu savienÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tāju E. BaldzÄ“nu tikšanās ar Ministru prezidentu A.K. Kariņu;

- 20.02.2019. - organizÄ“ta LIZDA Padomes ārkārtas sÄ“de (no MK piedalÄ«jās - A.K. Kariņš, I. Šuplinska, J. Reirs, A. Ašeradens, no Saeimas- E. Papule, R. Jansons),

- 21. 02.2019. - Valdības rīcības plāna projekta apspriedē,

- 27.02.2019. - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sÄ“dÄ“ par 2019. gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu,

- 27.02.2019. - tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienÄ«bas frakciju,

- 27. 02.2019. - tikšanās ar frakciju “Saskaņa”,

- 05.03.2019. - MK sēdē par 2019.gada valsts budžeta likumprojektu,

- 06.03.2019. - tikšanās ar frakciju “JAUNÄ€ VIENOTĪBA”,

- 13.03.2019. - tikšanās ar IZM ministri I. Šuplinsku,

- 14.03.2019. - tikšanās ar partiju Latvijas ReÄ£ionu ApvienÄ«bu.

LIZDA uzskata, ka ir veiktas visas iespÄ“jamās aktivitātes, lai jautājumu risinātu pārrunu ceļā, nerÄ«kojot piketu. Tā kā iepriekš uzskaitÄ«to aktivitāšu rezultātā nav panākti kompromisi un finansÄ“jums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra nav rasts, LIZDA Padome ir nolÄ“musi savas prasÄ«bas paust, organizÄ“jot izglÄ«tÄ«bas un zinātnes darbinieku piketu.

Ar 2018. gada 15. janvāra MK rÄ«kojumu "Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018. gada 1. septembra lÄ«dz 2022. gada 31. decembrim” grafiks tiek apstiprināts un norādÄ«ts, ka tas Ä«stenojams atbilstoši šÄ« rÄ«kojumā minÄ“tajiem pasākumiem un ņemot vÄ“rā attiecÄ«gā gada valsts ekonomisko situāciju. LIZDA norāda, ka Latvija joprojām ir to valstu vidÅ«, kas visstraujāk tuvinās ES vidÄ“jiem rādÄ«tājiem un izaugsme 2018. gadā palielināta lÄ«dz 4,7 % (2019. gada Eiropas pusgads - novÄ“rtÄ“jums par progresu strukturālo reformu Ä«stenošanā, makroekonomikas nelÄ«dzsvarotÄ«bas novÄ“ršanā un koriģēšanā, un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 veikto padziļināto pārskatu rezultāti).

MK rÄ«kojumā, tiek norādÄ«ti arÄ« trÄ«s finanšu resursi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai: izglÄ«tÄ«bas iestāžu tÄ«kla sakārtošana, izglÄ«tÄ«bas procesa efektivizÄ“šana, papildu finansÄ“juma no pašvaldÄ«bu budžetiem un valsts budžeta piešÄ·iršana.

L LIZDA uzskata, ka turpinās intensÄ«vs darbs pie izglÄ«tÄ«bas iestāžu tÄ«klu sakārtošanas.

PÄ“dÄ“jos trÄ«s gados (2016.-2018. pÄ“c IZM datiem) ir slÄ“gtas 42 izglÄ«tÄ«bas iestādes, 36 - ir pievienotas citai izglÄ«tÄ«bas iestādei, 40 - reorganizÄ“tas apvienojot, 37- ir mainÄ«ta izglÄ«tÄ«bas pakāpe. LIZDA skatÄ«jumā, iepriekšminÄ“tie dati liecina par nozÄ«mÄ«gu izglÄ«tÄ«bas iestāžu optimizācijas procesu.

2. IzglÄ«tÄ«bas procesa efektivizÄ“šanā bÅ«tiski akcentÄ“t, ka Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma labi darbojas mācÄ«bu sasniegumu ziņā, pamatprasmju rādÄ«tāji saskaņā ar ESAO Starptautiskās skolÄ“nu novÄ“rtÄ“šanas programmas (PISA) vÄ“rtÄ“jumu joprojām krietni pārsniedz ES vidÄ“jo rādÄ«tāju. (2019. gada Eiropas pusgads - novÄ“rtÄ“jums par progresu strukturālo reformu Ä«stenošanā, makroekonomikas nelÄ«dzsvarotÄ«bas novÄ“ršanā un koriģēšanā, un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 veikto padziļināto pārskatu rezultāti). LIZDA norāda uz virkni reformām, kuras jau ir Ä«stenotas vai atrodas realizÄ“šanas procesā:

- Jaunas, uz kompetencēm balstītas mācību programmas pirmsskolās tiks īstenotas no 2019./2020. mācību gada, bet pamatskolas un vidusskolas izglītībā - pakāpeniski laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam. Ir apstiprinātas Pirmsskolas izglītības vadlīnijas, Pamatizglītības standarts un izstrādāts projekts Vidējās izglītības standartam.

- Izstrādāti jauni MK noteikumi vidusskolām, nosakot to kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, kas stāsies spēkā 2020. gadā, lai saņemtu valsts finansējumu.

- BÅ«tiski paātrinājies profesionālās izglÄ«tÄ«bas un apmācÄ«bas reformu temps: lÄ«dz 2018. gada beigām tika atjaunināta lielākā daļa profesiju standartu (230 no 242 standartiem). Pakāpeniski tiek ieviestas modulārās profesionālās izglÄ«tÄ«bas programmas un izvÄ“rsta mācÄ«šanās darbavietā. Tiek Ä«stenoti plāni par visaptverošas prasmju stratÄ“Ä£ijas izstrādi.

- Par pabeigtu var uzskatÄ«t internātskolu reformu, samazinot internātskolu skaitu no 15 (2016./2017.mācÄ«bu gadā) lÄ«dz 7 (2018./2019.mācÄ«bu gadā). ŠobrÄ«d notiek diskusija par atlikušo internātskolu reorganizÄ“šanu.

- NozÄ«mÄ«gas reformas tiek Ä«stenotas iekļaujošÄs izglÄ«tÄ«bas jomā: no 2020. gada 1.septembra tiks uzsākta četru speciālo izglÄ«tÄ«bas programmu Ä«stenošana vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s; IZM veidotā starpinstitucionālā darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus jauniem MK noteikumiem par vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglÄ«tojamo speciālajām vajadzÄ«bām, kuri jāapstiprina ne vÄ“lāk kā lÄ«dz 2019.gada 1.septembrim.

- SešÄs augtākās izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s tiek pilnveidotas pedagoÄ£ijas programmas.

- Ir sākusies pakāpeniska pāreja lÄ«dz 2021. gadam uz latviešu valodu kā vienÄ«go mācÄ«bu valodu.

LIZDA uzskata, ka iepriekšminÄ“tie pasākumi izglÄ«tÄ«bas reformu Ä«stenošanai pierāda, ka izglÄ«tÄ«bas process tiek strauji efektivizÄ“ts.

3. Lai rastu papildu finansÄ“jumu no pašvaldÄ«bu budžetiem un valsts budžeta LIZDA ir vÄ“rsusies ar vÄ“stuli pie Ministru prezidenta A. K. Kariņa, ar lÅ«gumu izvÄ“rtÄ“t sociālo partneru rosinātos finansÄ“juma avotus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2019.gada 1.septembra.

LIZDA kā iespējamos finansējuma avotus rosina izmantot:

- Ä¢enerālvienošanās bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“, kas mazinātu Ä“nu ekonomikas Ä«patsvaru Latvijā;

- Liepājas cietuma kompleksa bÅ«vniecÄ«bas finansÄ“šanas atlikšana;

- Meža apsaimniekošanas liberalizÄ“šana, veicot grozÄ«jumus 2012.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.936 “Dabas aizsardzÄ«bas noteikumi meža apsaimniekošanā”;

- 2019.gada budžeta pašvaldÄ«bu budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 19,6% no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanai. Tajā skaitā norādÄ«ts, ka IIN ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju nav mazāki kā 1,47 miljardu euro, kas sastāda 19,4%, rezultātā radot starpÄ«bu 0,2%, kuru varÄ“tu izmantot.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstÄ«to, aicinām JÅ«s kā Latvijas Valsts prezidentu veicināt cieņpilnu attieksmi pret pedagogiem. Ir svarÄ«gi, lai tiktu pildÄ«ti spÄ“kā esošie normatÄ«vie akti,

nodrošinot pedagogiem cienÄ«gu un konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu atalgojumu salÄ«dzinājumā ar citām intelektuālajām profesijām, kas atbilst pedagogu veiktajam darbam un atbildÄ«bai, izglÄ«tojot un audzinot paaudzi, kas veidos Latvijas nākotni.

Pielikumā:

1. bÅ«tiskākie argumenti IL 53. panta trešÄs daļas un 2018. gada 15. janvāra Ministru kabineta rÄ«kojuma Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra lÄ«dz 2022. gada 31. decembrim” izpildei uz 3 lpp.

Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika Ä«stenošanu

Latvijas IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes darbinieku arodbiedrÄ«ba (turpmāk - LIZDA), atsaucoties uz IzglÄ«tÄ«bas likuma (turpmāk - IL) 53. panta trešo daļu: “Pedagoga mÄ“nešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta (turpmāk - MK) apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā (turpmāk - grafiks) noteikto mÄ“nešalgu attiecÄ«gajā laikposmā.”, norāda, ka likuma norma netiek pildÄ«ta.

LIZDA pieprasa Ä«stenot, “Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018. gada 1. septembra lÄ«dz 2022. gada 31. decembrim”, kas apstiprināts ar 2018. gada 15. janvāra Ministru kabineta (turpmāk - MK) rÄ«kojumu Nr. 17. Grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mÄ“neša darba algas likmes vispārÄ“jā izglÄ«tÄ«bā, t. sk, pirmsskolā un speciālajā izglÄ«tÄ«bā, profesionālajā izglÄ«tÄ«bā, interešu izglÄ«tÄ«bā, kā arÄ« augstskolās un koledžās. Zemāko mÄ“neša darba algas likmi pedagogiem no pašreizÄ“jiem 680 euro plānots celt lÄ«dz 710 euro 2018. gada 1. septembrÄ«, lÄ«dz 750 euro - 2019. gada septembrÄ«, 790 euro - 2020. gada septembrÄ«, 830 euro - 2021. gada septembrÄ« un 900 euro - 2022. gada septembrÄ«. Grafiks paredz arÄ« augstskolu un koledžu mācÄ«bspÄ“ku zemākās mÄ“neša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2018. gada lÄ«dz 2022. gadam.

LIZDA vÄ“rš lÄ“mÄ“jvaras, izpildvaras un citu iesaistÄ«to pušu uzmanÄ«bu, ka bÅ«tiskākie argumenti IL 53. panta trešÄs daļas Ä«stenošanai ir:

1) Tiek apdraudÄ“ta ANO IlgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·a par nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanu izpilde, jo pie pašreizÄ“jā finansÄ“šanas modeļa “Nauda seko skolÄ“nam” netiek nodrošināta lÄ«dzvÄ“rtÄ«ga pedagoÄ£iskā darba samaksas likme par vienādu darbu dažādās izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s. Pedagogu darba samaksa par pedagoÄ£isko likmi atšÄ·Ä«rās no 680 euro lÄ«dz 1020 euro mÄ“nesÄ«.

2) Nesapratni rada 2018. gada 7. augustā, MK apstiprinātais IZM sagatavotais rÄ«kojuma projekts par papildu finansÄ“juma sadalÄ«jumu pašvaldÄ«bām pedagogu darba samaksai no 2018. gada 1. septembra lÄ«dz 31. decembrim vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas iestāžu pedagogiem. ŠÄ mÄ“rÄ·a Ä«stenošanai šogad piešÄ·irti aptuveni 1,4 milj. euro, kas tika sadalÄ«ti 88 pašvaldÄ«bām. Papildu finansÄ“jums tiks izmaksāts pedagogiem tajās pašvaldÄ«bās, kuras 2017./2018. mācÄ«bu gadā izpildÄ«ja noteikto normÄ“tā skolÄ“nu skaita attiecÄ«bu pret vienu pedagoga mÄ“neša darba likmi, kā arÄ« pašvaldÄ«bām, kas veikušas ar skolu tÄ«kla sakārtošanu saistÄ«tus pasākumus, sniedzot reālu mÄ“rÄ·dotācijas ietaupÄ«jumu 2016., 2017. un 2018. gadā. Kopumā trijos gados pašvaldÄ«bu veiktā skolu tÄ«kla sakārtošana devusi aptuveni 4,3 milj. euro ietaupÄ«jumu. Ne visās pašvaldÄ«bās vienlÄ«dzÄ«gi ir iespÄ“jams mehāniski veikt skolu tÄ«kla reorganizāciju, jo ir pašvaldÄ«bas, kuru pagastos skola ir, piemÄ“ram, vienÄ«gais kultÅ«ras un/vai sporta centrs. IZM iniciÄ“tā pašvaldÄ«bu motivÄ“šana rada vÄ“l lielāku nevienlÄ«dzÄ«bas plaisu starp pedagogiem, jo pedagogi nepieņem pašvaldÄ«bas lÄ“mumus un nevar bÅ«t atbildÄ«gi par tiem.

3) Ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizācijas (turpmāk - OECD) IzglÄ«tÄ«bas pārskatā “Education at a Glance” tiek secināts, ka absolÅ«tajos skaitļos vidÄ“jās Latvijas pedagogu (no pirmsskolas lÄ«dz vidusskolai) algas vidÄ“ji gadā ir zemākās starp visām OECD dalÄ«bvalstÄ«m un partnervalstÄ«m. VidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas skolotāja vidÄ“jā alga gadā ir 15 482 EUR (USD 18 400), t.i. apmÄ“ram 2,5 reizes mazāk par 27 766 euro (USD 33 000) OECD valstÄ«s vidÄ“jo.

4) Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) dati apliecina, ka 2017. gadā mÄ“neša vidÄ“jā bruto darba samaksa valstÄ« par pilnas slodzes darbu bija 926 euro, salÄ«dzinot ar 2016. gadu, vidÄ“jā alga palielinājās par 67 euro jeb 7,9%, un tā pieauga visās jomās. SalÄ«dzinoši - izglÄ«tÄ«bā strādājošajiem vidÄ“jā bruto darba samaksa 2017. gadā 775 euro, kas ir viena no zemākajām starp darbÄ«bas jomām.

5) PozitÄ«vi vÄ“rtÄ“jams, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (turpmāk - IKP) šogad otrajā ceturksnÄ«, pÄ“c sezonāli un kalendāri neizlÄ«dzinātiem ātrā novÄ“rtÄ“juma datiem, ir pieaudzis par 5,1%, salÄ«dzinot ar 2017. gada attiecÄ«go periodu, liecina CSP dati. Lielākais kāpums vÄ“rojams nodokļu ieņēmumiem. TomÄ“r arÄ« patÄ“riņa cenu pārmaiņām pret iepriekšÄ“jo mÄ“nesi (mÄ“neša inflācijai) 2018. gadā ir tendence pieaugt. Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likums nosaka, ja valstÄ« ir ekonomiskā izaugsme, tad automātiski atalgojums katru gadu palielinās virknei publiskajā sektorā strādājošajiem, t.sk., Saeimas deputātiem un valdÄ«bas pārstāvjiem. LIZDA 2018. gada 20. jÅ«nija padomes sÄ“dÄ“ lÄ“ma, ka solidāri bÅ«tu veikt grozÄ«jumus Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā, paredzot, ka tāpat kā pedagogiem, arÄ« valdÄ«bas pārstāvjiem un Saeimas deputātiem 2019. gadā nepalielināt darba algas apmÄ“ru vai tomÄ“r rast iespÄ“ju arÄ« pedagogiem palielināt darba samaksu.

6) PÄ“dÄ“jos trÄ«s gados ir palielinājies neapliekamais minimums, tostarp salÄ«dzinot ar 2017. gadu, no 380 lÄ«dz 430 euro palielinājās - 2018. gadā. LÄ«dz ar to paliek arvien mazāka starpÄ«ba starp minimālo algu valstÄ« un zemāko mÄ“neša darba algas likmi pedagogiem. PÄ“c IZM sniegtās informācijas MK prezentācijā (07.08.2018.) jāsecina, ka joprojām Latvijā 2017./2018.mācÄ«bu gadā 41% izglÄ«tÄ«bas iestāžu pedagogu vidÄ“jās algas likme ir mazāka par 680 euro mÄ“nesÄ«.

7) Latvijas sabiedrÄ«ba, t.sk., pedagogi noveco. PamatizglÄ«tÄ«bas otrajā posmā un vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“ skolotāju vidÄ“jais vecums Latvijā ir 48 gadi, kas ir trešais augstākais visās OECD dalÄ«bvalstÄ«s un partnervalstÄ«s. VÄ“l vairāk, apmÄ“ram 50% šajās izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“s strādājošo skolotāju ir 50 gadus veci un vecāki, kas ir ievÄ“rojami vairāk nekā OECD vidÄ“ji 36% (vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas pirmajā posmā) un 40% (vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas otrajā posmā). LIZDA norāda, ka zemais pedagogu atalgojums ir viens no galvenajiem riska faktoriem jaunu pedagogu piesaistei.

8) JāatzÄ«mÄ“, ka 2017./2018.studiju gadā tematiskajā studiju grupā “IzglÄ«tÄ«ba” visos lÄ«meņos ir uzņemti (1636) par 338 studentiem mazāk nekā 2016./2017.studiju gadā (1974). 2018./2019.studiju gadā vÄ“l norisinās papildus uzņemšana, jo nav aizpildÄ«tas visas budžeta vietas. Tas norāda uz to, ka jaunieši nelabprāt izvÄ“las studÄ“t pedagoÄ£ijas programmās. Vairāku gadu garumā trÅ«kst pedagogi STEM jomā un pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s, joprojām ir vakances uz pedagogu amata vietām.

9) Grafika Ä«stenošanai augstākajā izglÄ«tÄ«bā, papildu nepieciešamo finansÄ“jumu nav iespÄ“jams nodrošināt no ministriju iekšÄ“jiem resursiem. AttiecÄ«bā uz augstāko izglÄ«tÄ«bu nav nevienas ministrijas budžeta programmas un apakšprogrammas, kurās bÅ«tu iespÄ“jams nodrošināt pat daļu no trÅ«kstošÄ finansÄ“juma. JāatzÄ«mÄ“, ka Pasaules Bankas pÄ“tÄ«jumā (2018) par augstāko izglÄ«tÄ«bu Latvijā teikts: “... Å…emot vÄ“rā to, ka nav speciālu sistÄ“mas lÄ«meņa noteikumu, kas regulÄ“tu uz sniegumu balstÄ«tu algu un lÄ«dzekļus laba snieguma atbalstam, galvenie Latvijas valdÄ«bas uzdevumi ir izveidot priekšnosacÄ«jumus iespÄ“jamām reformām nākotnÄ“, kā arÄ« nepieļaut tādu sistÄ“mas lÄ«meņa tiesiskā regulÄ“juma pieņemšanu, kas kavÄ“tu šÄdu pasākumu ieviešanu. Lai to Ä«stenotu, normatÄ«vajos aktos nepieciešams saglabāt skaidru redzÄ“jumu par atlÄ«dzÄ«bas pamatprincipiem un amatu veidiem, vienlaikus pÄ“tot iespÄ“jas ieviest atbilstošÄkas un uz sniegumu orientÄ“tas algas.”

10) NevienlÄ«dzÄ«ba pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestāžu pedagogu darba slodzes noteikšanā un darba samaksas apmÄ“rā, salÄ«dzinot ar citās izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“s strādājošajiem pedagogiem. Pedagogiem, kuri strādā ar bÄ“rniem vecuma posmā no 1,5 lÄ«dz 4 gadi, atalgojums tiek nodrošināts no pašvaldÄ«bu budžeta, lÄ«dz ar to atalgojuma apmÄ“ru ietekmÄ“ katras pašvaldÄ«bas finansiālās iespÄ“jas. OECD ziņojumā par izglÄ«tÄ«bu Latvijā norādÄ«ts:

- Latvijā ir izcilas pirmsskolas izglītības iestādes, no kurām var pārņemt pieredzi.

- Pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestāžu pedagogu atalgojumam jābÅ«t lÄ«dzvÄ“rtÄ«gam salÄ«dzinājumā ar to, ko saņem citās izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“s strādājošie pedagogi.

- JālikvidÄ“ nevienlÄ«dzÄ«ba, ceļot darba samaksu šajā izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“ strādājošajiem pedagogiem.

LIZDA, tāpat kā OECD, atzÄ«mÄ“, ka pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestāžu pedagogi ir jānovÄ“rtÄ“ lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi visiem pedagogiem un samaksai par stundu ir jābÅ«t vienlÄ«dzÄ«gai visās izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“s, jo izglÄ«tÄ«bas un kvalifikācijas prasÄ«bas visiem skolotājiem ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas. SabiedrÄ«ba iegÅ«s motivÄ“tāku un novÄ“rtÄ“tāku pedagogu, kas, mÅ«suprāt, pozitÄ«vi ietekmÄ“s viņa ikdienas darba kvalitāti. Ikvienam vecākam bÅ«tiski, lai ar viņa bÄ“rnu pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“ strādā pedagogs, kurš jÅ«tas novÄ“rtÄ“ts atbilstoši paveiktajam darbam un atbildÄ«bai. “Eiropas stratÄ“Ä£ijā 2020” ir uzsvÄ“rts, ka pirmsskolas izglÄ«tÄ«ba un aprÅ«pe ir svarÄ«gs pamats veiksmÄ«gai apmācÄ«bai, sociālajai integrācijai un vÄ“lāk arÄ« darba tirgum - personÄ«bas veidošanās kontekstā. Eiropas Padome ir aicinājusi visas Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstis investÄ“t vairāk lÄ«dzekļu pirmsskolas izglÄ«tÄ«bā, jo tā nodrošina izaugsmi nākotnÄ“.

Atgādinām, ka laika posmā no š.g. 4. jÅ«nija lÄ«dz 13. jÅ«nijam, LIZDA organizÄ“tās parakstu vākšanas kampaņas ietvaros, tika savākti 42 549 izglÄ«tÄ«bas un zinātnes nozarÄ“ strādājošo, vecāku un citu kampaņas atbalstÄ«tāju paraksti par nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanu pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestāžu pedagogu darba slodzes noteikšanā un darba samaksas apmÄ“rā.

LIZDA papildus vÄ“las akcentÄ“t, ka pÄ“tÄ«jumos par pedagogu prestižu (2016. gadā) un pedagogu tiesÄ«bām (2017. gadā) balstÄ«ts ir fakts par zemo pedagogu profesijas prestižu sabiedrÄ«bas, izglÄ«tojamo un pedagogu skatÄ«jumā. Zemais prestižs ietekmÄ“ arÄ« pedagogu tiesÄ«bas, piem., mÄ“nesi pirms mācÄ«bu gada sākuma iepazÄ«ties ar darba slodzi un tai atbilstošo darba samaksu nākamajā mācÄ«bu gadā, ko savā RevÄ«zijas ziņojumā (2018) ir norādÄ«jusi arÄ« Valsts Kontrole. LIZDA norāda, uz daudzu gadu negatÄ«vo praksi, ka tiesÄ«bu akti, kuri saistÄ«ti ar pedagogu darba samaksu, savu juridisko spÄ“ku parasti iegÅ«st vÄ“lāk nekā mÄ“nesi pirms kārtÄ“jā mācÄ«bu gada sākuma.

LIZDA vÄ“rš pastiprinātu uzmanÄ«bu arÄ« uz to, ka ieviešot kompetenču pieeju mācÄ«bu saturā, netiek plānoti laika un tam atbilstošie finanšu resursi, tik vitāli nepieciešamajai pedagogu sadarbÄ«bai par labu skolÄ“nu mācÄ«šanas un mācÄ«šanās procesa organizÄ“šanai ceļā uz lietpratÄ«bu.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstÄ«to, LIZDA pieprasa ievÄ“rot spÄ“kā esošos normatÄ«vos aktus un nodrošināt pedagogiem cieņpilnu, konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu atalgojumu salÄ«dzinājumā ar citām intelektuālajām profesijām, kas atbilst pedagogu veiktajam darbam un atbildÄ«bai, izglÄ«tojot un audzinot paaudzi, kas veidos Latvijas nākotni.

Novērtē šo rakstu:

0
0