Iesaki rakstu:

Šis ir autora mÄ“Ä£inājums saprast, kā pÄ“dÄ“jo četru veselÄ«bas ministru (Guntis BelÄ“vičs, Anda ÄŒakša, Ilze Viņķele, Daniels Pavļuts) darbÄ«ba ir novedusi pie Covid–19 smagas slimÄ«bas gaitas katastrofālas incidences un augstajiem mirstÄ«bas rādÄ«tājiem Latvijā.

LÄ«dz šim uz jautājumu - kāpÄ“c Latvijā no Covid-19 mirst vairāk nekā citur Eiropā - vienkāršotā atbilde man bija: šie četri ministri personÄ«gi ienÄ«da vai nu Ä£imenes ārstu dienestu vai arÄ« abu Ä£imenes ārstu asociciāciju vadÄ«tājas, kā rezultātā ievÄ“rojami pasliktināja jau tā vājo atbalstu primārajai veselÄ«bas aprÅ«pei. Kaut gan - pÄ“dÄ“jā laikā man ir iemesls domāt, ka vismaz Daniels Pavļuts nav tik bezcerÄ«gs šajā jomā kā iepriekšÄ“jie trÄ«s ministri. Tādēļ neliela atkāpe tiem, kam netÄ«k lasÄ«t teorÄ“tiskas prātulas no Pasaules VeselÄ«bas organizācijas un modernās sabiedrÄ«bas veselÄ«bas literatÅ«ras.

Visu laiku labākais rÄ«ta raidÄ«jums latviešu valodā bija „BB-brokastis”, kurā sarunājās Fredis (Andris Freidenfelds), Ufo (Kaspars Upacieris), Andris Zeibots (Andris BÄ“rziņš). Šai trijotnei nereti mÄ“dza pievienoties kāds Pans Kleksis, pāc balss gluži kā Māris Zanders.

ŠÄ·iet, ka brÄ«dÄ«, kad redakcijā ienāca Pans Kleksis, savu automašÄ«nas radio uz SWH viļņa uzslÄ“dza visi, kas brauca uz darbu vai stāvÄ“ja sastrÄ“gumos. Lieta tāda, ka Pans Kleksis bija neticami informÄ“ts par to, kas jau noticis, vai to, kas vÄ“l notiks. Parasti, nākot uz SWH radio, viņš pa ceļam bija ieraudzÄ«jis uz trotuāra nomestu lapiņu, kura, kā izrādÄ«jās, bija itin slepena dokumenta kopija vai pat oriÄ£ināls.

Ar mani ir sliktāk. Lapiņas ar valdÄ«bas diskusiju stenogrammām uz ielas es atrodu ļoti reti, bet dažkārt es dzirdu balsis (saprotu, ka šis paziņojums liek saausÄ«ties maniem kolÄ“Ä£iem psihiatriem). Pārsteidzoši ir tas, ka es dažreiz dzirdu šÄ«s balsis un tās izklausās pÄ“c Ministru kabineta sÄ“des audioieraksta.

Lieta tāda, ka es gandrÄ«z gadu biju pārliecināts, ka Daniels Pavļuts ir ļaunuma sakne, kas neļauj vakcināciju veikt Ä£imenes ārstiem, lāga nemaksā viņiem par šo darbu, bet siekiem naudu kaisa, lai radÄ«tu nejÄ“dzÄ«gu vakcinācijas biroju, iekārtotu superdārgus un neefektÄ«vus vakcinācijas centrus tirgÅ«, izstāžu kompleksā, sporta zālÄ“ vai konferenču namā vai vÄ“l trakāk - vakcināciju pārvāktu uz krāmu tirgu vai kapu svÄ“tkiem.

Un tad es pÄ“kšÅ†i dzirdÄ“ju balsis, gluži kā valdÄ«bas diskusiju, kurā Pavļuts lÅ«dza naudu Ä£imenes ārstu darba pastiprināšanai, naudu trešajai māsai Ä£imenes ārsta kabinetā vakcinācijas veikšanai (to pamatoti bija lÅ«gusi Latvijas Lauku Ä£imenes ārstu asociācijas prezidente LÄ«ga Kozlovska, lai Ä£imenes ārsta praksÄ“ atdalÄ«tu pacientu plÅ«smu no vakcinācijas rindas).

Un tad atskanÄ“ja balsis, kas bija gauži lÄ«dzÄ«gas premjerministra Krišjāņa Kariņa un finanšu ministra Jāņa Reira balsij. Krišjāņa Kariņa kundze ir zinoša un pieredzÄ“jusi Ä£imenes ārste, bet Krišjāņa Kariņa balss nolika Ä£imenes ārstus lÄ«dz ar zemi, Reira balss noraidÄ«ja jebkādas iespÄ“jas vairāk maksāt Ä£imenes ārstiem, bet pÄ“c tam šÄ«s divas balsis bija gatavas šÄ·Ä“rdÄ“t miljonus citiem projektiem. PatiesÄ«bā es ceru, ka manis klausÄ«tās balsis parādÄ«sies izvÄ“rstā rakstiskā formātā parlamenta izmeklÄ“šanas komisijas gala dokumentā, lai tauta varÄ“tu redzÄ“t un atpaazÄ«t savus varoņus.

NoklausÄ«jos šÄ«s diskusijas, un man gandrÄ«z vai radās vÄ“lme atvainoties Danielam Pavļutam par saviem rakstiem un kritiku viņa virzienā - vismaz Ministru kabineta lÄ«menÄ« Pavļutam vienÄ«gajam ir nojÄ“ga par primārās aprÅ«pes vietu un nozÄ«mi valsts veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā.

AUGSTO SASLIMSTĪBU UN MIRSTĪBU NO COVID—19 LATVIJÄ€ NOSAKA VALSTS NOZIEDZĪGÄ€, NIHILISTISKÄ€ ATTIEKSME PRET PRIMÄ€RO VESELĪBAS APRŪPI

Vienkāršoti: Covid-19 problÄ“ma Latvijā ir ambulatorā dienesta neesamÄ«ba vai vājums. CilvÄ“ks, kas saslimst ar Covid-19 vai citu saaukstÄ“šanās slimÄ«bu, saņem ieteikumu lietot paracetamolu, daudz šÄ·idruma un ar trolejbusu doties nodot analÄ«zes. Ja šis cilvÄ“ks ir gados vecs, apveltÄ«ts ar lieko svaru un blakusslimÄ«bām, tad agri vai vÄ“lu (sadzÄ“ries tÄ“ju un sarijies paracetamolu, bet ar vÄ“l sliktāku pašsajÅ«tu) viņš izsauc neatliekamās palÄ«dzÄ«bas dienestu, un ārsta palÄ«gam vai medicÄ«nas māsai jālemj par viņa hospitalizāciju.

PatiesÄ«bā iespÄ“jas pacientu ārstam apskatÄ«t mājās ir reducÄ“tas, iespÄ“ju nozÄ«mÄ“t glikokortikoÄ«dus, dažādus citus medikamentus un pat skābekli mājās - nekādas, jo šim pašam vecajam pacientam tad nāktos vÄ“l iet uz aptieku (stāvÄ“t rindā aiz durvÄ«m) un rÄ“Ä·ināt - ko viņš var atļauties, ko ne. SazvanÄ«t Ä£imenes ārstu Covid-19 laikā arÄ« bija neiespÄ“jamā misija, vismaz manas Ä£imenes arstes telefons darbojās nepārtraukti kā Smoļnijā.

Rietumeiropas valstÄ«s, kur naudu skaita un budžetu nešÄ·Ä“rdÄ“, sen ir definÄ“ts, ka lÄ“tāk ir jebkuram pacientam mājās nodrošināt jebkuru medikamentu, nevis pacientu stacionÄ“t. Es nesaku, ka pacientus nevajag stacionÄ“t, es saku, ka daudzus varÄ“tu ārstÄ“t ambulatoriski, un tad nebÅ«tu arÄ« situācijas, kad vietu trÅ«kuma dēļ hospitalizācija kļūst neiespÄ“jama.

Kā organizÄ“t ambulatorisko dienestu nākamā Covid-19 viļņa gadÄ«jumā? Danielam Pavļutam izsaukt pie sevis VC4, VCA, ARS, MFD, Baseina slimnÄ«cas, Rigas veselÄ«bas centra un citu ambulatorisko struktÅ«ru vadÄ«tājus un vienoties par samaksu. Esmu pārliecināts, ka Māris RÄ“valds, Māris Andersons, Dins Šmits, Jānis Birks un citi vadÄ«tāji tiks ar šo problÄ“mu galā.

Otra problÄ“ma – kāpÄ“c tieši šobrÄ«d primārās aprÅ«pes dienests ir jāstiprina, ir fakts, ka no Covid-19 vairāk mirst cilvÄ“ki ar dislipidÄ“miju (paaugstinātu zema blÄ«vuma holesterÄ«na lÄ«meni), augstu asinsspiedienu, izmainÄ«tu cukura vielmaiņu, hronisku obstruktÄ«vu plaušu slimÄ«bu un citām hroniskām slimÄ«bām. Tieši šobrÄ«d vairāk nekā jebkad visiem cilvÄ“kiem ir svarÄ«gi ārstÄ“t savas hroniskās slimÄ«bas, lai nenomirtu no Covid-19. Un Ä£imenes ārstam vairāk nekā jebkad ir jāpieskata savi hroniskie pacienti - ne tikai, lai tie vakcinÄ“tos un saņemtu arÄ« savu balsta vakcinu, bet arÄ«, lai lÄ«dzestÄ«gi lietotu zāles, kas pazemina holesterÄ«nu, samazina asinsspiedienu un kontrolÄ“ cukura lÄ«meni asinÄ«s.

MÄ“s esam pieraduši pie tā, ka finansÄ“jums no nacionālā kopprodukta Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas savienÄ«bā un procentuāli pat divkārt atpaliek no Eiropas vidÄ“jiem skaitļiem, bet absolÅ«tos skaitļos - 5-10 reizes no bagātākajām Eiropas saviebÄ«bas valstÄ«m.

MÄ“s esam pieraduši pie tā, ka arÄ« no budžeta Latvija veselÄ«bas aprÅ«pei tÄ“rÄ“ daudz mazāk par citām Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m. Bet neviens publiski nerunā par to, ka primārajai aprÅ«pei (Ä£imenes ārstu un pediatru darba nodrošināšanai) Latvija tÄ“rÄ“ nedaudz pāri par 6% no kopÄ“jā veselÄ«bas finansÄ“juma, bet Eiropas SavienÄ«bā - vidÄ“ji aptuveni 12%. Tātad - Latvija primārai veselÄ«bas aprÅ«pei tÄ“rÄ“ nabago tiesu no nabagās naudas.

VISAPTVEROŠAS VESELĪBAS APRŪPES KONCEPTS KÄ€ GLOBÄ€LAIS ATTĪSTĪBAS VEKTORS SABIEDRĪBAS VESELĪBÄ€

ŠobrÄ«d pasaules veselÄ«bas aprÅ«pes pamatu nosaka Visaptveroša veselÄ«bas aprÅ«pes koncepts (Universal Health coverage), kas nosaka, ka primārā veselÄ«bas aprÅ«pe ir pamatu pamats veselÄ«bas aprÅ«pei. Nesen izlasÄ«ju, ka kādam pazÄ«stamam ASV politikas un finanšu speciālistam transplantÄ“ta jau sestā sirds (un tas nav rekords). Operācijas apraksts un nodrošinājums bija gauži interesants, bet šÄdai operācijai nav nekādas saistÄ«bas ar sabiedrÄ«bas veselÄ«bu. Par šÄ«s operācijas naudu varÄ“tu gadu uzturÄ“t 20 Ä£imenes ārstu prakses Latvijā, kura katra rÅ«pÄ“tos par 1500 iedzÄ«votāju veselÄ«bu.

Ja mÄ“s salÄ«dzinām izdevumus, ko Latvijas valsts tÄ“rÄ“jusi vakcinācijas centos (telpu Ä«re un iekrtošana, inventārs, speciālistu piesaiste, sargi, birokrātija, gaisma, siltums, aukstumÄ·Ä“de utt.) par vienu vakcināciju ar izdevumiem, kas par vienu vakcÄ«nu tiek tÄ“rÄ“ta Ä£imenes ārsta praksÄ“, šÄ« attiecÄ«ba ir daudzkārtÄ«ga (precÄ«ziem skaitļiem man nav iespÄ“jas piekļūt, kaut esmu dzirdÄ“jis balsis par šÄ«s naudas izdali un lasÄ«jis dažādus, uz trotuāra atrastus dokumentus par šÄ«s naudas tÄ“rÄ“šanu). Latvijas Ä¢imenes ārstu asocoiācijas un Latvijas Lauku Ä£imenes ārstu asociācijas prasÄ«bas vakcinācijas atbalstam bija korektas, nepārspÄ«lÄ“tas, bet arÄ« tās Kariņš un Reirs atteicās pildÄ«t, šÄ·Ä“rdÄ“jot naudu nejÄ“dzÄ«gām aktivitātÄ“m, piemÄ“ram vakcinācijas reklāmām ar „Jāņa Lagzdiņa saliekto, armijas draugam demonstrÄ“to roku”.

Nedaudz par terminu „visaptveroša veselÄ«bas aprÅ«pe” (Universal Health coverage). Šo profesora Māra Baltiņa ieteikto un profesoru Ä¢irta BriÄ£a un Dzintara Mozga akceptÄ“to termina tulkojumu (kā labskanÄ«gāko) šajā rakstā lietoju apzināti, taču atzÄ«stu, ka pats ikdienā nereti lietoju jÄ“dzienu „vispārÄ“jais veselÄ«bas aprÅ«pes pārklājums”. Diemžēl Pārresoru koordinācijas centrs šo jÄ“dzienu ir iztulkojis kā „universāla veselÄ«bas apdrošināšana”, un šajā formā to nereti lieto arÄ« VeselÄ«bas ministrija, lÄ«dz ar to nereti Latvijā valda terminoloÄ£isks haoss.

Stāsts par Visaptverošo veselÄ«bas aprÅ«pes konceptu ir daudzu publikāciju garumā, bet es mÄ“Ä£ināšu to ietÄ“rpt vienkāršÄkos vārdos. Pamatprincips ir - drÄ«kst bÅ«t rindas slimnÄ«cā uz sarežģītām operācijām, jo visam nekad nepietiks naudas; drÄ«kst bÅ«t rindas slimnÄ«cās un ambulatoros centros uz speciālistu konsultācijām; rindu nedrÄ«kst bÅ«t pie Ä£imenes ārsta.

Eiropas izpratnē tas nozīmē:

- jādod iespÄ“ja (finansiāli resursi) Ä£imenes ārstam pieņemt darbā cilvÄ“ku, kas pilnÄ«bā viņu atbrÄ«vo no papÄ«ru rakstÄ«šanas, recepšu drukas, žurnālu un veidlapu aizpildÄ«šanas - Ä£imenes ārstam pilnÄ«bā jāspÄ“j sevi veltÄ«t pacientiem. Latvijā Ä£imenes ārstam uzkrauts tik daudz birokrātijas, ka viņš pat gribÄ“dams visas veidlapas un žurnālus nevar aizpildÄ«t pacientam atvÄ“lÄ“tajā laikā (ir pÄ“tÄ«jums, ka 80% laika Ä£imenes ārsts Latvijā velta birokrātisko prasÄ«bu izpildei);

- Eiropā Ä£imenes ārstam ir pietiekami daudz lÄ«dzekļu, lai praksÄ“ algotu 3-6 medicÄ«nas māsas vai ārstu palÄ«gus, Latvijā - labākajā 1-2. Nu nav pieredzÄ“jušam ārstam jāmÄ“ra asinsspiediens vai jāveic nenozÄ«mÄ«gas manipulācijas, tas jāveic māsai, lai ārstam paliek laiks pacientam;

- Latvijas apstākļos 1000 pacientu uz vienu ģimenes ārstu būtu optimums, bet par katru pacientu būtu jāmaksā vismaz divas reizes vairāk.

Ģimenes ārsta dienests ir visefektīvākā medicīnas sistēma, ja tā darbojas rokrokā ar neatliekamo palīdzību (gan NMPD, gan slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļām).

Ja mÄ“s paraugāmies uz pÄ“dÄ“jā gada veselÄ«bas izdevumiem, tad redzam simtus miljonu (ja ne miljardus), kas iztÄ“rÄ“ti „gultām”. Šajā naudā iekļauti slimnÄ«cu remonti, dārgaa aparatÅ«ra, skābekļa vadi un daudzas citas lietas. Un tomÄ“r - mÅ«su valsts galvenā problÄ“ma ir mÄ“Ä£inājums stacionÄ“t visus Covid-19 pacientus, novājināt ambulatoro dienestu, bet pašiem brÄ«nÄ«ties, ka vietu slimnÄ«cās nepietiek.

Kariņš ar Pavļutu bija gatavi par desmitiem miljonu eiro celt kara lauka hospitāli, bet nebija gatavi maksāt 45 eiro par skābekļa terapiju pacientam mājās.

Vienkāršoti - visaptveroša veselÄ«bas aprÅ«pe nozÄ«mÄ“ veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu, kurā ikvienam cilvÄ“kam ir piekļuve veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem:

- kas tiem ir vajadzīgi (tiem jābūt pieejamiem ikvienam, kam tie ir vajadzīgi, nevis tikai tiem, kas par tiem var samaksāt);

- kad tie ir vajadzīgi;

- kur tie ir vajadzīgi;

- kurus saņemot, šis cilvÄ“ks nesaskaras ar fatālām finanšu grÅ«tÄ«bām;

- veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātei jābūt pietiekamai, lai uzlabotu to personu veselību, kas saņem pakalpojumus.

Visaptveroša veselÄ«bas aprÅ«pe ir plašÄks jÄ“dziens par vispārÄ“jo veselÄ«bas pieejamÄ«bu, jo tas ietver ne tikai bezmaksas veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, bet arÄ« personiski apmaksājamus un citu finansÄ“šanas avotu segtus veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, kuru saņemšana nerada dramatiskas finansiālas problÄ“mas pacientam, Ä£imenei vai kopienai.

Tātad visaptveroša veselÄ«bas aprÅ«pe ir patiess 21. gadsimta mÄ“rÄ·is un izaicinājums, bet izvirzÄ«tā mÄ“rÄ·a sasniegšanai nepietiek ar esošo veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu paplašināšanu, bet nepieciešama veselÄ«bas aprÅ«pes radikāla pārveide.

Lai sasniegtu visaptverošu veselÄ«bas aprÅ«pi, pasaules valstÄ«m un arÄ« Latvijai nāksies:

- pārveidot primāro aprūpi, pielāgojot to pasaules ekonomikas, demogrāfijas un slimības sloga izmaiņām. Slimību nasta un incidence pāriet no akūtām slimībām uz hroniskām nelipīgām slimībām, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, vēzi un garīgo veselību.

Tātad - lai panāktu visaptverošu veselÄ«bas aprÅ«pi, galvenais uzdevums bÅ«s nodrošināt ārstÄ“šanas pieejamÄ«bu novecojošiem, hroniskiem, multimorbÄ«diem pacientiem. Ir skaidrs, ka neviena valsts, neviena sistÄ“ma nespÄ“j pilnÄ«bā nodrošināt profilaksi, diagnostiku un ārstÄ“šanu visiem pacientiem ar sarežģītām un kombinÄ“tām hroniskām slimÄ«bām. Tā vietā visaptveroša veselÄ«bas aprÅ«pe bÅ«s virzošais spÄ“ks, lai valstis ieguldÄ«tu lÄ«dzekļus profilaksÄ“, slimÄ«bu prevencijā un spÄ“cÄ«gās primārās aprÅ«pes veselÄ«bas sistÄ“mās;

- pārveidot, paplašināt, strukturÄ“t veselÄ«bas aprÅ«pes darbaspÄ“ku. VeselÄ«bas sistÄ“mas var darboties tikai tad, ja tām ir pieejami kvalitatÄ«vi veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieki. Globālās prognozes liecina, ka pasaules demogrāfiskās pārmaiņas un ekonomiskie stimuli lÄ«dz 2030. gadam radÄ«s pieprasÄ«jumu pÄ“c 40 miljoniem jaunu veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku. VeselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku apmācÄ«ba tuvākajos desmit gados globāli strauji pieaugs, un uzsvars tiks likts uz medicÄ«nas māsu, rehabilitologu, ergoterapeitu, ārstu palÄ«gu, tehnisko medicÄ«nas iekārtu apkalpojošÄ personāla sagatavošanu.

Neatkarīgi no tā pieprasījums pieaugs straujāk par piedāvājumu. Prognozes liecina, ka vēl vairāk palielināsies veselības aprūpes speciālistu migrācija no valstīm ar zemiem ienākumiem uz valstīm ar augstiem ienākumiem. Tulkosim - Eiropas bagātakās valstis arvien nekaunīgāk izpirks jaunos Latvijas ārstus, māsas un rehabilitācijas speciālistus.

Ä€rsti veido tikai nelielu daļu no nepieciešamā veselÄ«bas aprÅ«pes darbaspÄ“ka. Visaptveroša veselÄ«bas aprÅ«pe bÅ«s stimuls ieguldÄ«jumiem tādu veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku izglÄ«tošanā, kas apvienos daudzveidÄ«gas un ilgtspÄ“jÄ«gas prasmes ar relatÄ«vi lÄ“tākām apmācÄ«bas izmaksām un Ä«sāku apmācÄ«bas laiku. JārÄ“Ä·inās, ka tuvāko desmit gadu laikā veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu spektrs tikai pieaugs, un šim spektram bÅ«s nepieciešama arvien vairāk diferencÄ“ta veselÄ«bas darbinieku apmācÄ«ba;

- visaptveroša veselÄ«bas aprÅ«pe pieprasa nodrošināt bÅ«tiskākās zāles visiem, kam tās ir nepieciešamas, turklāt par viszemākajām iespÄ“jamām izmaksām. PašreizÄ“jā globālā medikamentu cenu politika padara dažus bÅ«tiskus zāļlÄ«dzekļus nepieejamus. Zāļu cena globāli pieaug straujāk nekā iedzÄ«votāju un sistÄ“mu maksātspÄ“ja par šÄ«m zālÄ“m;

- visaptveroša veselÄ«bas aprÅ«pe liek uzsvaru uz taisnÄ«gumu, jo pieprasa, lai veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas sasniegtu dažādas iedzÄ«votāju grupas. Turklāt šÄ«s grupas bÅ«tu jāsasniedz neatkarÄ«gi no to Ä£eogrāfiskās atrašanās vietas, šÄ«m grupām bÅ«tu jānodrošina vajadzÄ«gā ārstÄ“šana un jāpiegādā vajadzÄ«gās zāles un medicÄ«nas tehnoloÄ£ijas. PrecizÄ“jot - visaptveroša veselÄ«bas aprÅ«pe attiecas uz visiem planÄ“tas iedzÄ«votājiem - neatkarÄ«gi no vecuma, dzimuma, Ä£eogrāfiskās atrašanās vietas vai finanšu lÄ«dzekļiem. Tieši tāpat Latvijā - neatkarÄ«gi no tā, vai pacients dzÄ«vo pie Baltezera kanāla, MārupÄ“ vai LatgalÄ“.

PRIMÄ€RÄ€ VESELĪBAS APRŪPE UN Ä¢IMENES Ä€RSTU DIENESTS KÄ€ VISAPTVEROŠAS VESELĪBAS APRŪPES KONCEPTA STŪRAKMENS

Primārā veselības aprūpe ir visefektīvākais un rentablākais veids, kā panākt vispārēju veselības aprūpi visā pasaulē.

Ieguldījumi kvalitatīvā primārajā veselības aprūpē ir stūrakmens, lai sasniegtu vispārējais veselības aprūpes pārklājumu gan globāli, gan katrā valstī. Ieguldījumi primārajā veselības aprūpē ir visrentablākais veids, kā uzlabot piekļuvi būtiskai veselības aprūpei.

Ä»oti liela nozÄ«me ir labai pārvaldÄ«bai, pareizam zāļu un veselÄ«bas tehnoloÄ£iju iepirkumam, kā arÄ« piegādes sistÄ“mām un labi funkcionÄ“jošÄm veselÄ«bas informācijas sistÄ“mām.

Primārā veselÄ«bas aprÅ«pe ir pieeja veselÄ«bai un labklājÄ«bai, kas vÄ“rsta uz indivÄ«du, Ä£imeņu un kopienu vajadzÄ«bām un reālajiem apstākļiem. Primārā veselÄ«bas aprÅ«pe ir pamats visaptverošai un savstarpÄ“ji saistÄ«tai fiziskai, garÄ«gai un sociālai veselÄ«bai un labklājÄ«bai.

PlašÄkā skatÄ«jumā primārā veselÄ«bas aprÅ«pe nozÄ«mÄ“ nodrošināt visu cilvÄ“ku veselÄ«bas aprÅ«pi visā dzÄ«ves laikā, nevis tikai ārstÄ“t noteiktu slimÄ«bu kopumu.

Primārā veselÄ«bas aprÅ«pe sākas no veselÄ«bas veicināšanas un profilakses un sniedzas lÄ«dz ārstÄ“šanai, rehabilitācijai un paliatÄ«vajai aprÅ«pei, kas ir pÄ“c iespÄ“jas pietuvināta cilvÄ“ku ikdienas videi.

Primārā veselības aprūpe:

- nodrošina, ka cilvÄ“ku veselÄ«bas problÄ“mas tiek risinātas visā dzÄ«ves gaitā ar visaptverošu veicinošu, profilaktisku, profilaktisku, ārstniecisku, rehabilitatÄ«vu un paliatÄ«vu aprÅ«pi, stratÄ“Ä£iski piešÄ·irot prioritāti galvenajām sistÄ“mas funkcijām, kas paredzÄ“tas indivÄ«diem, Ä£imenÄ“m un kopienām integrÄ“ti visos aprÅ«pes lÄ«meņos;

- sistemātiski pievÄ“ršas plašÄkiem veselÄ«bu ietekmÄ“jošiem faktoriem (tostarp videi, sociāliem un ekonomiskiem faktoriem, kā arÄ« cilvÄ“ku Ä«patnÄ«bām un uzvedÄ«bai), izmantojot uz pierādÄ«jumiem balstÄ«tu valsts veselÄ«bas politiku un veselÄ«bu veicinošus pasākumus visās nozarÄ“s;

- dod iespēju cilvēkiem, ģimenēm un kopienām kā veselības un sociālo pakalpojumu līdzattīstītājiem optimizēt savu veselību, aizstāvot politiku, kas veicina un aizsargā veselību un labklājību.

Primārā medicÄ«na un vispārÄ“ja veselÄ«bas pieejamÄ«ba ir galvenās prioritātes, ko globālais visaptveroša veselÄ«bas aprÅ«pe izvirza Latvijai. To mums prasa Pasaules VeselÄ«bas organizācija. Kā jau rakstÄ«ju - Latvijā primārai aprÅ«pei tiek novirzÄ«ti mazāk par 7% no veselÄ«bas aprÅ«pes lÄ«dzekļiem, bet Eiropā vidÄ“ji - 12%. Latvijas iedzÄ«votāju neapmierinātÄ«ba ar Ä£imenes ārstu dienestu nav ārstu nekompetences vai komunikācijas problÄ“ma - Ä£imenes ārstus VeselÄ«bas ministrija, VeselÄ«bas inspekcija, Nacionālais veselÄ«bas dienests, bÅ«vvaldes, ugunsdzÄ“sÄ“ji, Valsts darba inspekcija un simtiem citu institÅ«ciju ir nokrāvušas ar papÄ«riem un datorā aizpildāmām veidlapām.

VeselÄ«bas ministrija Ä£imenes ārstu darbu vÄ“rtÄ“ tikai kā dokumentu aizpildÄ«šanu (sauc to par kvalitātes kontroli) un ir sasniegusi lÄ«meni, ka Ä£imenes ārsts vairāk nekā 80% laika pavada nevis ar pacientu, bet gan ar papÄ«ru un datoru. Ä¢imenes ārsta praksi raksturo nepārtrauktas kontroles, katru reizi piespiežot sakopÄ“t simtiem lapaspušu atskaitÄ“s.

PašreizÄ“jais Ä£imenes medicÄ«nas modelis radÄ«ts gadu tÅ«kstošu mijā, kad Ä£imenes ārstiem piespieda kļūt par individuālajiem uzņēmÄ“jiem tikai ar vienu naudas avotu - Nacionālo veselÄ«bas dienestu (pacientu iemaksa ir nebÅ«tisks finanšu avots). Pašlaik Ä£imenes ārsta piesaiste atbilst dzimtcilvÄ“ka jÄ“dzienam. Ja Ä£imenes ārsts saslimst, viņam pašam jāorganizÄ“ cits Ä£imenes ārsts un pašam jāmaksā šim aizvietotājam, bet A darbnespÄ“jas lapu viņam neapmaksā nemaz.

Atvaļinājumu Ä£imenes ārsts nevar paņemt, proti, var, bet atvaļinājuma naudu nemaksā, toties pašam šajā laikā jāmaksā aizvietotājam. Latvijā Ä£imenes ārsts reāli nevar aiziet pensijā, tad jāmaksā atlaišanas pabalsti māsai un ārsta palÄ«gam, bet nevienam Ä£imenes ārstam tādu uzkrājumu nav. Nodot vai pārdot savu praksi nevar.

Primārās palÄ«dzÄ«bas un Ä£imenes medicÄ«nas reforma Latvijā nozÄ«mÄ“tu samazināt pacientu skaitu vienam ārstam lÄ«dz 1000 (palielinot vienam pacientam atvÄ“lÄ“to laiku), lai ārstam paliek laiks pacientam. Galvenais - samazināt birokrātiju. Primārās aprÅ«pes reforma bÅ«tu jāsāk ar ārsta atraušanu no ministrijas radÄ«tās nosÅ«tÄ«jumu un talonu rakstÄ«šanas. Šim nolÅ«kam bÅ«tu jāpārstrādā Ä€rstu prakses likums. BÅ«tu jārada jauna uzņēmÄ“jdarbÄ«bas forma - ārsta prakse, kas bÅ«tu pārdodama un mantojama. Savukārt ministrija varÄ“tu izveidot ārstu aizstājÄ“ju štata vietas, kas aizvietotu Ä£imenes ārstu slimÄ«bas, grÅ«tniecÄ«bas, invaliditātes un citos gadÄ«jumos.

Primārās aprÅ«pes un Ä£imenes medicÄ«nas reforma bÅ«tu arÄ« sadarbÄ«ba ar pašvaldÄ«bām, kurām bÅ«tu pienākums rÅ«pÄ“ties par primāro aprÅ«pi, bet pašvaldÄ«bas veselÄ«bas naudu iegulda slimnÄ«cu krāsošanā vai tehnoloÄ£ijās. Latvijā pašlaik ir 43 sabiedrÄ«bas veselÄ«bas aprÅ«pes modeļi un pieejamÄ«bas risinājumi, kam nav nekāda pamatojuma valstÄ« ar nepilniem diviem miljoniem iedzÄ«votāju. RÄ«gā Ä£imenes ārsts vairs nevar atļauties izÄ«rÄ“t praksei piemÄ“rotas telpas, un viņus lÄ“nām un nenovÄ“ršami sadzen atpakaļ bijušajās poliklÄ«nikās, tagad privatizÄ“tos medicÄ«nas centros. Ä¢imenes medicÄ«nas reforma valstij izmaksātu aptuveni 8 miljonus eiro, lai Ä£imenes ārsts (veselÄ«bas aprÅ«pes galvenā figÅ«ra) vÄ“rtos pacientā, nevis datorā.

Primārās aprÅ«pes un Ä£imenes medicÄ«nas reforma sevÄ« ietvertu arÄ« Andas ÄŒakšas vārdā nosauktās bezcerÄ«gās e-veselÄ«bas maiņu uz darbotiesspÄ“jÄ«gu sistÄ“mu.

DANIELAM PAVĻUTAM - KĀ STIPRINĀT LATVIJAS ĢIMENES ĀRSTU DIENESTU

Labā ziņa ir tā, ka ministrs manus rakstus lasa, es ceru, ka ir ticis lÄ«dz šai sadaļai. Tad nu es viņam iesaku izlasÄ«t dažas rindas no Daniela Pavļuta raksta žurnālā „Latvijas Ä€rsts”: „Covid-19 krÄ«ze ir izgaismojusi faktu, ka primārā aprÅ«pe lÄ«dz šim atstāta pabÄ“rna lomā, to nepārprotami vajag stiprināt un modernizÄ“t. ŠobrÄ«d veidojam pirmos iedÄ«gļus ceļā uz mÅ«sdienÄ«gu un spÄ“cÄ«gu primāro veselÄ«bas aprÅ«pi, lai Ä£imenes ārstu ikdiena lÄ«dz ar lielāku atbalstu no valsts puses kļūtu vieglāka un pacientiem savas veselÄ«bas uzticÄ«bas personas bÅ«tu vieglāk sasniegt.”

Daniel Pavļut! Laika Tev vÄ“l gana lÄ«dz nākamā gada novembrim, kad Tu ar atvieglotu „uff” varÄ“si nodot veselÄ«bas ministra nepateicÄ«go nastu nākamajam censonim. Tu vÄ“l daudz vari pagÅ«t. Pirmkārt - uzrakstÄ«t vai radÄ«t jaunu VeselÄ«bas likumu un jaunu Ä€rstniecÄ«bas likumu, jo šobrÄ«d patiesÄ«bā trÄ«s pretrunÄ«gi dokumenti šobrÄ«d ir sabāzti vienā nesaprotamā haosa dokumentā „Ä€rstniecÄ«bas likums”, no kura es Tev citÄ“šu tikai otro pantu: „ŠÄ likuma mÄ“rÄ·is ir regulÄ“t sabiedriskās attiecÄ«bas ārstniecÄ«bā, lai nodrošinātu slimÄ«bu vai traumu kvalificÄ“tu profilaksi un diagnostiku, kā arÄ« kvalificÄ“tu pacienta ārstÄ“šanu un rehabilitāciju un noteikt Ä«pašus ārstniecÄ«bas iestāžu saimnieciskās darbÄ«bas tiesiskā regulÄ“juma noteikumus”. Tātad likums nav par veselÄ«bas saglabāšanu vai atjaunošanu, bet par sabiedriskām attiecÄ«bām.

Un tomÄ“r pats galvenais - Tev jārada jauna uzņēmÄ“jdarbÄ«bas forma „Ä€rsta prakse”, kas atšÄ·iras no SIA vai individuālā uzņēmuma, aizsargā prakses Ä«pašnieka zināšanas, prasmes, sniedz sociālās gaarantijas, bet galvenais - mazina birokrātisko slogu un palielina finansÄ“jumu Ä£imenes ārstu dienestam. Tādēļ citÄ“šu Tev vÄ“l vienu rindu no iepriekšminÄ“tā Daniela Pavļuta raksta: „Paldies Ä£imenes ārstiem, kuri nodrošina ārstÄ“šanu un aprÅ«pi gan Covid-19, gan hroniskajiem pacientiem un veic cilvÄ“ku vakcināciju pret Covid-19.”