AtÅ¡Ä·irÄ«bÄ no Levita kunga domÄju, ka Latvijas tradÄ«cija ir nevis visu gaidÄ«t no valdÄ«bas, bet gluži pretÄ“ji – neko no tÄs neprasÄ«t
JÄnis UrbanoviÄs · 12.01.2022. · Komentāri (0)SkaudÄ«ba, protams, ir nevÄ“lama cilvÄ“ciska vÄjÄ«ba. TomÄ“r grÅ«ti to apvaldÄ«t, salÄ«dzinot divus svaigus augstu amatpersonu vÄ“stÄ«jumus publiskajÄ telpÄ.
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess sociÄlajos tÄ«klos: “Igaunija nav bagÄta. Nav arÄ« nabaga – apmÄ“ram puse no ASV IKP ienÄkumiem uz vienu cilvÄ“ku. TomÄ“r mÅ«su izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma rada visgudrÄkos bÄ“rnus attÄ«stÄ«tajos demokrÄtiskajos Rietumos.”
Ierakstam pievienota tabula, kas uzrÄda Igaunijas skolÄ“nu sekmes OECD veidotajÄ skolÄ“nu zinÄšanu novÄ“rtÄ“šanas programmÄ (PISA), kas mÅ«su ziemeļu kaimiņus ierindo trešajÄ vietÄ aiz Ķīnas un SingapÅ«ras. Latvija šajÄ reitingÄ ir kaut kur ap 30.vietu.
Latvijas prezidents Egils Levits televÄ«zijÄ: “Visiem ir jÄzina un jÄaptver tas, ka valsts nevar visu regulÄ“t un visas problÄ“mas atrisinÄt. TÄ ir senÄ padomju domÄšana, ka valsts visu nokÄrtos.”
Divi prezidenti, turklÄt abi no trimdas, tÄtad slikta mantojuma neietekmÄ“tu domÄšanu. Viens iedvesmo, otrs liek tautai nokaunÄ“ties – par to vien, ka tÄ iedomÄjusies no valdÄ«bas kaut ko prasÄ«t.
Ilvesa minÄ“tÄ tabula ir tikai viena no daudzÄm, kas uzrÄda Latvijas atpalikšanu no saviem Baltijas kaimiņiem. LÄ«dzÄ«gas arvien biežÄk nÄkas redzÄ“t arÄ« par iedzÄ«votÄju vidÄ“jiem ienÄkumiem, sociÄlo aizsardzÄ«bu, veselÄ«bas aprÅ«pi, ieguldÄ«jumiem zinÄtnÄ“… TaÄu nevienu citu nav tik sÄpÄ«gi uzlÅ«kot kÄ tÄs, kas uzrÄda tÄlÄku atpalikšanu izglÄ«tÄ«bÄ – tÄtad arÄ« mÅ«su bÄ“rnu un mazbÄ“rnu nÄkotnes izredzÄ“s.
AtšÄ·irÄ«bÄ no Levita kunga domÄju, ka Latvijas tradÄ«cija ir nevis visu gaidÄ«t no valdÄ«bas, bet gluži pretÄ“ji – neko no tÄs neprasÄ«t. Tikai to vienu – lai to izveido sarkano lÄ«niju norobežotajÄ laukumÄ. Lai tur visi “nacionÄlie spÄ“ki” kašÄ·Ä“jas, savstarpÄ“ji cits citu apkaro, atklÄti mÄ“rÄs ar savu ietekmi, tirgojas, dala labumus, galvenais – ka “bez krieviem”.
Igaunija jau sen pÄrrÄva savas sarkanÄs lÄ«nijas, un valsts attÄ«stÄ«bas lÄ«kne liecina, ka tÄ bija pareiza politiskÄ izvÄ“le. SašÄ·elta sabiedrÄ«ba, varas nemainÄ«gums ved stagnÄcijÄ. PrasÄ«gums, reÄla iespÄ“ja pie varas esošos nomainÄ«t, politiskÄ konkurence – uz izaugsmi. Uz iespÄ“ju radÄ«t tÄdu izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu, kas nevis klibo uz abÄm kÄjÄm, bet apsteidz daudzas pasaules bagÄtÄkÄs valstis.
VÄ“l viens eksprezidenta Ilvesa citÄts (no runas Igaunijas neatkarÄ«bas atjaunošanas 30. gadadienÄ): “Prezidentam ir jÄvirza valsts pareizajÄ virzienÄ, vajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ aicinot valdÄ«bu nenodarboties ar triviÄlÄm lietÄm, bet strÄdÄt, nosodÄ«t atklÄta naida kurinÄšanu, nepieļaut sabrukumu un nomierinÄt cilvÄ“ku krÄ«zes laikÄ.”
Labs padoms. Vai tas noder tikai igauņiem?