AtraktÄ«vÄ politiskÄ hronika: 10. oktobris
Arturs PriedÄ«tis · 18.10.2019. · Komentāri (0)PÄ“c 2018.gada 6.oktobra sociÄli politiskÄ dzÄ«ve ir ļoti intensÄ«va. TÄ tam ir jÄbÅ«t. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nÄca manis dÄ“vÄ“tÄ “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajÄ saulÄ“ sÄkÄs jauns laikmets. No 13. Saeimas deputÄtiem 65% tika ievÄ“lÄ“ti pirmo reizi. Tas ir radikÄls pagrieziens. Tas ir neapstrÄ«dams pierÄdÄ«jums jauna laikmeta sÄkumam parlamentÄrÄ republikÄ. Un, lÅ«k, jauns laikmets vienmÄ“r sÄkas ar sociÄli politisko procesu sakÄpinÄtu intensitÄti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidÄ«ti jauns. Jaunie politiskie spÄ“ki vÄ“las pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk visu piekÄrtot savam cilvÄ“ciskajam lÄ«menim un profesionÄlajam lÄ«menim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleÄ£imitÄti visÄ sabiedrÄ«bÄ.
PolitiskÄs dzÄ«ves intensitÄte diemžēl sagÄdÄ prÄvas grÅ«tÄ«bas sociÄli politisko procesu analizÄ“tÄjiem. Notikumu tematiskÄ dažÄdÄ«ba un notikumu vispÄrÄ“jÄ dinamika ir par lielu, lai detalizÄ“ti apskatÄ«tu katru jauno idejisko, konceptuÄlo, stratÄ“Ä£isko pavÄ“rsienu, kuri pie tam, kÄ norÄdÄ«ju, ir neparasti un negaidÄ«ti. TÄtad neatbilst pierastajai loÄ£ikai un sociÄli politiskÄ segmenta domÄšanas un rÄ«cÄ«bas vispÄrÄ“jÄm normÄm un tradÄ«cijÄm.
NeapšaubÄmi, ar tik tikko minÄ“tajÄm grÅ«tÄ«bÄm sociÄli politiskÄ analÄ«tika nesastopas pirmo reizi. Ä»oti liela notikumu tematiskÄ dažÄdÄ«ba un notikumu vispÄrÄ“jÄ dinamika ir bijusi arÄ« agrÄk. TÄ tas bija, piemÄ“ram, “perestroikas/atmodas” periodÄ. Toreiz arÄ« viss ritÄ“ja neparasti un negaidÄ«ti spraigi. Katrs jaunais pavÄ“rsiens šÄ·ita svarÄ«gs un vispusÄ«ga izvÄ“rtÄ“juma cienÄ«gs. TaÄu tÄdam izvÄ“rtÄ“jumam neatlika laika, jo tÅ«lÄ«t sekoja ne mazÄk interesants un ne mazÄk svarÄ«gs pavÄ“rsiens.
TÄdai vÄ“sturiskajai situÄcijai recepte jau sen ir izrakstÄ«ta; proti, jÄveido notikumu hronika ar pÄ“c iespÄ“jas izsmeļošÄkiem komentÄriem. Hronika vÄ“lÄk kļūst informÄcijas bÄze vÄ“sturniekiem, sociologiem un citiem speciÄlistiem, pÄ“tot attiecÄ«go laikmetu.
“AtraktÄ«vÄ politiskÄ hronika” iecerÄ“ta kÄ informatÄ«vÄ materiÄla izlase. TajÄ tiks iekļauts galvenokÄrt atraktÄ«vs materiÄls; respektÄ«vi, tiks fiksÄ“ti emocionÄli pievilcÄ«gi, emocionÄli piesaistoši notikumi, kuru saturÄ ir jÅ«tas, subjektÄ«va reakcija, idejiskÄs pÄrliecÄ«bas visdziļÄkie slÄņi, mentalitÄtes apzinÄtas vai neapzinÄtas vibrÄcijas, zinÄšanu apjoms un pasaules izpratne.
Hronika sÄkas ar vienu atraktÄ«vi bagÄtu dienu oktobrÄ«. Oktobris tagad latviešu tautai ir dÄrgs mÄ“nesis – gada svÄ“tÄkais mÄ“nesis. 2018.gada oktobrÄ« LatvijÄ sÄkÄs jauns laikmets. PagÄjis ir jaunÄ laikmeta pirmais gads. Pašlaik politiskÄs dzÄ«ves intensitÄte nav mazinÄjusies. 2019.gada 10. oktobrÄ« bija vairÄki atraktÄ«vi politiskie notikumi.
10.oktobrÄ« “Diena” vÄ“stÄ«ja: “Ministrijas pÄrstÄvji domÄ“ iepazÄ«stinÄti ar pilsÄ“tas attÄ«stÄ«bas tendencÄ“m un sociÄlekonomisko situÄciju LiepÄjÄ, ostas, lidostas attÄ«stÄ«bas un uzņēmÄ“jdarbÄ«bas aktualitÄtÄ“m. Viens no sarunu tematiem bija arÄ« jaunÄ cietuma bÅ«vniecÄ«ba. "ŠobrÄ«d mums ir projekts, kas nozÄ«mÄ“, ka mÄ“rÄ·im esam pavirzÄ«jušies par vienu soli tuvÄk, tomÄ“r, lai sÄktu projekta realizÄciju valstiskÄ lÄ«menÄ« (!?), jÄpÄrskata projekta finansÄ“šanas iespÄ“jas. Un šo jautÄjumu vÄ“lamies apspriest arÄ« kopÄ ar pašvaldÄ«bu - kopÄ«gi meklÄ“t iespÄ“jas finanšu avotiem -, iespÄ“jams, jÄizskata arÄ« publiskÄs un privÄtÄs (!?) partnerÄ«bas modeļi, kÄdi citviet pasaulÄ“ ir Ä«stenoti arÄ« cietuma bÅ«vniecÄ«bas vajadzÄ«bÄm," paudis ministrs [BordÄns – A.P.], piebilstot, ka gadÄ«jumÄ, ja projekta Ä«stenotÄji spÄ“s atrast pievienoto vÄ“rtÄ«bu (!?), ko no šÄdas sadarbÄ«bas gÅ«tu uzņēmÄ“js (!?), tad partnerÄ«ba bÅ«tu iespÄ“jama. Ministrs arÄ« norÄdÄ«jis, ka valstiskÄ lÄ«menÄ« vairs nav šaubu (!?) par moderna (!?) cietuma bÅ«vniecÄ«bas lietderÄ«bu, jo pašlaik cietums netiek vairs uzskatÄ«ts (!?) par vietu, kurai jÄveicina (!?) noziedzÄ«bas turpinÄšanÄs. TÄ esot atbilstoša vide, kas audzina, izglÄ«to un resocializÄ“ ieslodzÄ«tos, tÄdÄ“jÄdi paaugstinot iespÄ“ju, ka pÄ“c ieslodzÄ«juma termiņa beigÄm persona pilnvÄ“rtÄ«gi atgriežas un iekļaujas sabiedrÄ«bÄ.”
Ä»oti atraktÄ«vs notikums! Emocijas burtiski aulekšo! KÄ var nepiesaistÄ«t ministra BordÄna atraktÄ«vie izteikumi! IzrÄdÄs, cietuma celtniecÄ«ba (cietums vispÄr) var bÅ«t ne tikai valsts, bet arÄ« pašvaldÄ«bas, kolhoza, sovhoza, firmas, biedrÄ«bas struktÅ«ra. IzrÄdÄs, cietumi var bÅ«t moderni un nemoderni. TÄpÄ“c valdÄ«bai ir bijušas šaubas – bÅ«vÄ“t modernu jeb nemodernu cietumu. IzrÄdÄs, “pašlaik cietums netiek vairs uzskatÄ«ts par vietu, kurai jÄveicina noziedzÄ«bas turpinÄšanÄs”. TÄtad agrÄk bija pretÄ“js viedoklis, un cietums tika uzskatÄ«ts par noziedzÄ«bas turpinÄšanÄs vietu. TaÄu visatraktÄ«vÄkais efekts ir BordÄna prÄtojumiem par privÄto partnerÄ«bu, uzņēmÄ“ju lÄ«dzdalÄ«bu, pievienoto vÄ“rtÄ«bu. Bet kÄpÄ“c gan lai viņš tÄ neprÄtotu! Ja pÄ“cpadomju laikÄ par biznesu ir pÄrvÄ“rsta izglÄ«tÄ«ba, medicÄ«na, mÄksla un literatÅ«ra, tad kÄpÄ“c par biznesu nevarÄ“tu pÄrvÄ“rst arÄ« cietumu? Cietuma bizness kÄ nekÄ bÅ«tu smaržīgÄks bizness nekÄ, teiksim, atkritumu savÄkšanas bizness. Par sÄ“dÄ“šanu cietumÄ varÄ“tu noteikt cenu, biznesa plÄnÄ varÄ“tu paredzÄ“t prÄvu peļņu. Nav ticams, ka vilinošo iespÄ“ju pievÄ“rsties cietuma biznesam apdomÄtu tikai, pieņemsim, ŠÄ·Ä“le, Šlesers, Ameriks.
10.oktobrÄ« “Delfi” lepojÄs: “LatvijÄ ir Eiropas SavienÄ«bÄ (ES) trešais lielÄkais psihiatrijas pacientiem paredzÄ“to gultasvietu skaits slimnÄ«cÄs, sniedzot iespÄ“ju nodrošinÄt 125 gultasvietas uz 100 000 iedzÄ«votÄjiem, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotie dati. Latviju apsteidz Beļģija ar 136 slimnÄ«cas gultÄm psihiatriskajai aprÅ«pei uz 100 000 iedzÄ«votÄjiem un VÄcija ar 128 gultasvietÄm. SavukÄrt ceturtajÄ vietÄ ir Malta, kas spÄ“j nodrošinÄt 115 gultasvietas. Lietuva ierindojas piektajÄ vietÄ, nodrošinot 100 gultasvietas uz 100 000 iedzÄ«votÄjiem, savukÄrt Igaunija atrodas vÄ“l zemÄk, ierindojoties 21.vietÄ ar iespÄ“ju nodrošinÄt 53 gultasvietas, kas ir par 23,1% jeb 16 gultasvietÄm mazÄk nekÄ ES vidÄ“ji un par 57,8% jeb 72 gultasvietÄm mazÄk kÄ LatvijÄ. PÄ“dÄ“jÄ vietÄ ES ierindojas ItÄlija, spÄ“jot nodrošinÄt deviņas gultasvietas psihiatriskajai aprÅ«pei uz 100 000 iedzÄ«votÄjiem, kas ir par 86,9% jeb 60 gultasvietÄm mazÄk kÄ ES vidÄ“ji un 92,8% jeb 116 vietÄm mazÄk kÄ LatvijÄ.”
ŠÄ« ziņa emocionÄli piesaista divÄ“jÄdi.
PirmkÄrt, nav Ä«sti skaidrs, vai nÄkas priecÄties vai bÄ“dÄties par gultasvietu lielo skaitu. Ja ir sarÅ«pÄ“tas tik daudzas gultasvietas uz 100 000 iedzÄ«votÄjiem, tad tas liecina par sabiedrÄ«bas psihisko neveselÄ«bu. Latvijas sabiedrÄ«ba ir psihiski nevesela un par lielo gultasvietu skaitu ir jÄkaunas.
OtrkÄrt, “Delfos” doto informÄciju papildina fotogrÄfija. TajÄ redzama slimnÄ«cas palÄta ar tukšÄm gultÄm. Un atkal nav Ä«sti skaidrs, vai par tukšajÄm gultÄm nÄkas priecÄties jeb bÄ“dÄties. Par laimi tajÄ pašÄ dienÄ interneta mediji ieviesa skaidrÄ«bu: “Lai pÄrliecinÄtos, ka personai veselÄ«bas stÄvokļa dēļ nav ierobežotas spÄ“jas ievÄ“rot valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bas nosacÄ«jumus, viņu varÄ“s nosÅ«tÄ«t veikt veselÄ«bas pÄrbaudi. Valsts sekretÄru sanÄksmÄ“ šodien, 10.oktobrÄ«, izsludinÄts noteikumu projekts, kas nosaka kÄrtÄ«bu, kÄdÄ šÄ« pÄrbaude bÅ«s veicama. AttiecÄ«gi, ja valsts drošÄ«bas iestÄdei bÅ«s pamatotas aizdomas, ka personai, kas pretendÄ“ uz speciÄlo atļauju pieejai valsts noslÄ“pumam, ir psihiski un uzvedÄ«bas (!?) traucÄ“jumi, tai skaitÄ traucÄ“jumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, kas dod pamatu apšaubÄ«t viņa spÄ“ju ievÄ“rot valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bas nosacÄ«jumus, konkrÄ“to cilvÄ“ku nosÅ«tÄ«s uz veselÄ«bas pÄrbaudi”. TÄtad sabiedrÄ«bas psihiskÄs neveselÄ«bas lÄ«menis ir augsts, ja pat valsts augstÄko institÅ«tu darbinieku kontingentÄ ir iespÄ“jamas problÄ“mas ar garÄ«go veselÄ«bu. Ne velti doto atraktÄ«vo informÄciju (fotogrÄfiju) viens cilvÄ“ks komentÄ“ja: “Gultas ir tukšas, jo visi trakie sēž SaeimÄ un valdÄ«bÄ!”.
10.oktobrÄ« (kÄda bagÄta diena!) tika saņemta ziņa, kas kontekstuÄli saistÄma ar 2019.gada vasaras vienu no atraktÄ«vÄkajiem notikumiem: “Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sÄcis pÄrbaudi par iespÄ“jamu interešu konfliktu Latvijas UniversitÄtes (LU) dzÄ«vokļu izÄ«rÄ“šanÄ. PÄrbaude sÄkta pÄ“c Valsts kontroles atklÄtajiem faktiem. ZinÄms, ka KNAB interesÄ“jies arÄ« par LU rektora pienÄkumu izpildÄ«tÄja IndriÄ·a Muižnieka un viņa radinieku (!?) saistÄ«bu ar darÄ«jumiem, kurus novÄ“rtÄ“jusi kÄ nesaimnieciskus.”
Lieki ir atgÄdinÄt par Muižnieka nelietÄ«bu rektora vÄ“lÄ“šanÄs un jaunu mÄcÄ«bu korpusu celtniecÄ«bÄ. DrÄ«zÄk iederas atgÄdinÄjums par nelietÄ«bas ontoloÄ£iju. NemÄ“dz bÅ«t vienas nelietÄ«bas nelietis. Nelietis parasti ir daudzu nelietÄ«bu nelietis. NelietÄ«ba nav noslÄ“gta izpausme. NelietÄ«ba ir atvÄ“rta izpausme. Katrai nelietÄ«bai ir noteikta rezonanse. NelietÄ«ba vienmÄ“r izraisa atskaņas, atbalsi. Saskarsme ar nelietÄ«bu vienmÄ“r sekmÄ“ noteiktu reakciju, kas parasti ir vÄ“rtÄ“jums. VÄ“rtÄ“jums attiecas uz nelietÄ«bas autoru, kÄ arÄ« attiecas uz nelietÄ«bas adresÄtu; proti, to subjektu, pret kuru nelietis izturas nelietÄ«gi. NelietÄ«bas vÄ“rtÄ“jumÄ katra nelietÄ«ba nonÄk noteiktÄ sociÄlajÄ kontekstÄ, nelietÄ«bu uztverot saistÄ«bÄ ar citÄm nelietÄ«bÄm un citu nelietÄ«bu autoriem. TÄ tam ir jÄbÅ«t. Katrs nelietis ir noteikta sociÄlÄ kolektÄ«va pÄrstÄvis. Bet tas nozÄ«mÄ“, ka viņa nelietÄ«bai ir sociÄlÄ augsne, sociÄlais atbalsts, morÄlÄ klimata piemÄ“rotÄ«ba nelietÄ«bas veikšanai. Muižnieka nelietÄ«bas nav izņēmums, un jaunÄ ziņa par mahinÄcijÄm ar dzÄ«vokļiem ir loÄ£iski pakÄrtota ziņa.