Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“c 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzÄ«ve ir ļoti intensÄ«va. Tā tam ir jābÅ«t. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dÄ“vÄ“tā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulÄ“ sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievÄ“lÄ“ti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrÄ«dams pierādÄ«jums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lÅ«k, jauns laikmets vienmÄ“r sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidÄ«ti jauns. Jaunie politiskie spÄ“ki vÄ“las pÄ“c iespÄ“jas ātrāk visu piekārtot savam cilvÄ“ciskajam lÄ«menim un profesionālajam lÄ«menim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleÄ£imitāti visā sabiedrÄ«bā.

Politiskās dzÄ«ves intensitāte diemžēl sagādā prāvas grÅ«tÄ«bas sociāli politisko procesu analizÄ“tājiem. Notikumu tematiskā dažādÄ«ba un notikumu vispārÄ“jā dinamika ir par lielu, lai detalizÄ“ti apskatÄ«tu katru jauno idejisko, konceptuālo, stratÄ“Ä£isko pavÄ“rsienu, kuri pie tam, kā norādÄ«ju, ir neparasti un negaidÄ«ti. Tātad neatbilst pierastajai loÄ£ikai un sociāli politiskā segmenta domāšanas un rÄ«cÄ«bas vispārÄ“jām normām un tradÄ«cijām.

Neapšaubāmi, ar tik tikko minÄ“tajām grÅ«tÄ«bām sociāli politiskā analÄ«tika nesastopas pirmo reizi. Ä»oti liela notikumu tematiskā dažādÄ«ba un notikumu vispārÄ“jā dinamika ir bijusi arÄ« agrāk. Tā tas bija, piemÄ“ram, “perestroikas/atmodas” periodā. Toreiz arÄ« viss ritÄ“ja neparasti un negaidÄ«ti spraigi. Katrs jaunais pavÄ“rsiens šÄ·ita svarÄ«gs un vispusÄ«ga izvÄ“rtÄ“juma cienÄ«gs. Taču tādam izvÄ“rtÄ“jumam neatlika laika, jo tÅ«lÄ«t sekoja ne mazāk interesants un ne mazāk svarÄ«gs pavÄ“rsiens.

Tādai vÄ“sturiskajai situācijai recepte jau sen ir izrakstÄ«ta; proti, jāveido notikumu hronika ar pÄ“c iespÄ“jas izsmeļošÄkiem komentāriem. Hronika vÄ“lāk kļūst informācijas bāze vÄ“sturniekiem, sociologiem un citiem speciālistiem, pÄ“tot attiecÄ«go laikmetu.

“AtraktÄ«vā politiskā hronika” iecerÄ“ta kā informatÄ«vā materiāla izlase. Tajā tiks iekļauts galvenokārt atraktÄ«vs materiāls; respektÄ«vi, tiks fiksÄ“ti emocionāli pievilcÄ«gi, emocionāli piesaistoši notikumi, kuru saturā ir jÅ«tas, subjektÄ«va reakcija, idejiskās pārliecÄ«bas visdziļākie slāņi, mentalitātes apzinātas vai neapzinātas vibrācijas, zināšanu apjoms un pasaules izpratne.

Hronika sākas ar vienu atraktÄ«vi bagātu dienu oktobrÄ«. Oktobris tagad latviešu tautai ir dārgs mÄ“nesis – gada svÄ“tākais mÄ“nesis. 2018.gada oktobrÄ« Latvijā sākās jauns laikmets. Pagājis ir jaunā laikmeta pirmais gads. Pašlaik politiskās dzÄ«ves intensitāte nav mazinājusies. 2019.gada 10. oktobrÄ« bija vairāki atraktÄ«vi politiskie notikumi.

10.oktobrÄ« “Diena” vÄ“stÄ«ja: “Ministrijas pārstāvji domÄ“ iepazÄ«stināti ar pilsÄ“tas attÄ«stÄ«bas tendencÄ“m un sociālekonomisko situāciju Liepājā, ostas, lidostas attÄ«stÄ«bas un uzņēmÄ“jdarbÄ«bas aktualitātÄ“m. Viens no sarunu tematiem bija arÄ« jaunā cietuma bÅ«vniecÄ«ba. "ŠobrÄ«d mums ir projekts, kas nozÄ«mÄ“, ka mÄ“rÄ·im esam pavirzÄ«jušies par vienu soli tuvāk, tomÄ“r, lai sāktu projekta realizāciju valstiskā lÄ«menÄ« (!?), jāpārskata projekta finansÄ“šanas iespÄ“jas. Un šo jautājumu vÄ“lamies apspriest arÄ« kopā ar pašvaldÄ«bu - kopÄ«gi meklÄ“t iespÄ“jas finanšu avotiem -, iespÄ“jams, jāizskata arÄ« publiskās un privātās (!?) partnerÄ«bas modeļi, kādi citviet pasaulÄ“ ir Ä«stenoti arÄ« cietuma bÅ«vniecÄ«bas vajadzÄ«bām," paudis ministrs [Bordāns – A.P.], piebilstot, ka gadÄ«jumā, ja projekta Ä«stenotāji spÄ“s atrast pievienoto vÄ“rtÄ«bu (!?), ko no šÄdas sadarbÄ«bas gÅ«tu uzņēmÄ“js (!?), tad partnerÄ«ba bÅ«tu iespÄ“jama. Ministrs arÄ« norādÄ«jis, ka valstiskā lÄ«menÄ« vairs nav šaubu (!?) par moderna (!?) cietuma bÅ«vniecÄ«bas lietderÄ«bu, jo pašlaik cietums netiek vairs uzskatÄ«ts (!?) par vietu, kurai jāveicina (!?) noziedzÄ«bas turpināšanās. Tā esot atbilstoša vide, kas audzina, izglÄ«to un resocializÄ“ ieslodzÄ«tos, tādÄ“jādi paaugstinot iespÄ“ju, ka pÄ“c ieslodzÄ«juma termiņa beigām persona pilnvÄ“rtÄ«gi atgriežas un iekļaujas sabiedrÄ«bā.”

Ä»oti atraktÄ«vs notikums! Emocijas burtiski aulekšo! Kā var nepiesaistÄ«t ministra Bordāna atraktÄ«vie izteikumi! Izrādās, cietuma celtniecÄ«ba (cietums vispār) var bÅ«t ne tikai valsts, bet arÄ« pašvaldÄ«bas, kolhoza, sovhoza, firmas, biedrÄ«bas struktÅ«ra. Izrādās, cietumi var bÅ«t moderni un nemoderni. TāpÄ“c valdÄ«bai ir bijušas šaubas – bÅ«vÄ“t modernu jeb nemodernu cietumu. Izrādās, “pašlaik cietums netiek vairs uzskatÄ«ts par vietu, kurai jāveicina noziedzÄ«bas turpināšanās”. Tātad agrāk bija pretÄ“js viedoklis, un cietums tika uzskatÄ«ts par noziedzÄ«bas turpināšanās vietu. Taču visatraktÄ«vākais efekts ir Bordāna prātojumiem par privāto partnerÄ«bu, uzņēmÄ“ju lÄ«dzdalÄ«bu, pievienoto vÄ“rtÄ«bu. Bet kāpÄ“c gan lai viņš tā neprātotu! Ja pÄ“cpadomju laikā par biznesu ir pārvÄ“rsta izglÄ«tÄ«ba, medicÄ«na, māksla un literatÅ«ra, tad kāpÄ“c par biznesu nevarÄ“tu pārvÄ“rst arÄ« cietumu? Cietuma bizness kā nekā bÅ«tu smaržīgāks bizness nekā, teiksim, atkritumu savākšanas bizness. Par sÄ“dÄ“šanu cietumā varÄ“tu noteikt cenu, biznesa plānā varÄ“tu paredzÄ“t prāvu peļņu. Nav ticams, ka vilinošo iespÄ“ju pievÄ“rsties cietuma biznesam apdomātu tikai, pieņemsim, ŠÄ·Ä“le, Šlesers, Ameriks.

10.oktobrÄ« “Delfi” lepojās: “Latvijā ir Eiropas SavienÄ«bā (ES) trešais lielākais psihiatrijas pacientiem paredzÄ“to gultasvietu skaits slimnÄ«cās, sniedzot iespÄ“ju nodrošināt 125 gultasvietas uz 100 000 iedzÄ«votājiem, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotie dati. Latviju apsteidz Beļģija ar 136 slimnÄ«cas gultām psihiatriskajai aprÅ«pei uz 100 000 iedzÄ«votājiem un Vācija ar 128 gultasvietām. Savukārt ceturtajā vietā ir Malta, kas spÄ“j nodrošināt 115 gultasvietas. Lietuva ierindojas piektajā vietā, nodrošinot 100 gultasvietas uz 100 000 iedzÄ«votājiem, savukārt Igaunija atrodas vÄ“l zemāk, ierindojoties 21.vietā ar iespÄ“ju nodrošināt 53 gultasvietas, kas ir par 23,1% jeb 16 gultasvietām mazāk nekā ES vidÄ“ji un par 57,8% jeb 72 gultasvietām mazāk kā Latvijā. PÄ“dÄ“jā vietā ES ierindojas Itālija, spÄ“jot nodrošināt deviņas gultasvietas psihiatriskajai aprÅ«pei uz 100 000 iedzÄ«votājiem, kas ir par 86,9% jeb 60 gultasvietām mazāk kā ES vidÄ“ji un 92,8% jeb 116 vietām mazāk kā Latvijā.”

ŠÄ« ziņa emocionāli piesaista divÄ“jādi.

Pirmkārt, nav īsti skaidrs, vai nākas priecāties vai bēdāties par gultasvietu lielo skaitu. Ja ir sarūpētas tik daudzas gultasvietas uz 100 000 iedzīvotājiem, tad tas liecina par sabiedrības psihisko neveselību. Latvijas sabiedrība ir psihiski nevesela un par lielo gultasvietu skaitu ir jākaunas.

Otrkārt, “Delfos” doto informāciju papildina fotogrāfija. Tajā redzama slimnÄ«cas palāta ar tukšÄm gultām. Un atkal nav Ä«sti skaidrs, vai par tukšajām gultām nākas priecāties jeb bÄ“dāties. Par laimi tajā pašÄ dienā interneta mediji ieviesa skaidrÄ«bu: “Lai pārliecinātos, ka personai veselÄ«bas stāvokļa dēļ nav ierobežotas spÄ“jas ievÄ“rot valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bas nosacÄ«jumus, viņu varÄ“s nosÅ«tÄ«t veikt veselÄ«bas pārbaudi. Valsts sekretāru sanāksmÄ“ šodien, 10.oktobrÄ«, izsludināts noteikumu projekts, kas nosaka kārtÄ«bu, kādā šÄ« pārbaude bÅ«s veicama. AttiecÄ«gi, ja valsts drošÄ«bas iestādei bÅ«s pamatotas aizdomas, ka personai, kas pretendÄ“ uz speciālo atļauju pieejai valsts noslÄ“pumam, ir psihiski un uzvedÄ«bas (!?) traucÄ“jumi, tai skaitā traucÄ“jumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, kas dod pamatu apšaubÄ«t viņa spÄ“ju ievÄ“rot valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bas nosacÄ«jumus, konkrÄ“to cilvÄ“ku nosÅ«tÄ«s uz veselÄ«bas pārbaudi”. Tātad sabiedrÄ«bas psihiskās neveselÄ«bas lÄ«menis ir augsts, ja pat valsts augstāko institÅ«tu darbinieku kontingentā ir iespÄ“jamas problÄ“mas ar garÄ«go veselÄ«bu. Ne velti doto atraktÄ«vo informāciju (fotogrāfiju) viens cilvÄ“ks komentÄ“ja: “Gultas ir tukšas, jo visi trakie sēž Saeimā un valdÄ«bā!”.

10.oktobrÄ« (kāda bagāta diena!) tika saņemta ziņa, kas kontekstuāli saistāma ar 2019.gada vasaras vienu no atraktÄ«vākajiem notikumiem: “Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par iespÄ“jamu interešu konfliktu Latvijas Universitātes (LU) dzÄ«vokļu izÄ«rÄ“šanā. Pārbaude sākta pÄ“c Valsts kontroles atklātajiem faktiem. Zināms, ka KNAB interesÄ“jies arÄ« par LU rektora pienākumu izpildÄ«tāja IndriÄ·a Muižnieka un viņa radinieku (!?) saistÄ«bu ar darÄ«jumiem, kurus novÄ“rtÄ“jusi kā nesaimnieciskus.”

Lieki ir atgādināt par Muižnieka nelietÄ«bu rektora vÄ“lÄ“šanās un jaunu mācÄ«bu korpusu celtniecÄ«bā. DrÄ«zāk iederas atgādinājums par nelietÄ«bas ontoloÄ£iju. NemÄ“dz bÅ«t vienas nelietÄ«bas nelietis. Nelietis parasti ir daudzu nelietÄ«bu nelietis. NelietÄ«ba nav noslÄ“gta izpausme. NelietÄ«ba ir atvÄ“rta izpausme. Katrai nelietÄ«bai ir noteikta rezonanse. NelietÄ«ba vienmÄ“r izraisa atskaņas, atbalsi. Saskarsme ar nelietÄ«bu vienmÄ“r sekmÄ“ noteiktu reakciju, kas parasti ir vÄ“rtÄ“jums. VÄ“rtÄ“jums attiecas uz nelietÄ«bas autoru, kā arÄ« attiecas uz nelietÄ«bas adresātu; proti, to subjektu, pret kuru nelietis izturas nelietÄ«gi. NelietÄ«bas vÄ“rtÄ“jumā katra nelietÄ«ba nonāk noteiktā sociālajā kontekstā, nelietÄ«bu uztverot saistÄ«bā ar citām nelietÄ«bām un citu nelietÄ«bu autoriem. Tā tam ir jābÅ«t. Katrs nelietis ir noteikta sociālā kolektÄ«va pārstāvis. Bet tas nozÄ«mÄ“, ka viņa nelietÄ«bai ir sociālā augsne, sociālais atbalsts, morālā klimata piemÄ“rotÄ«ba nelietÄ«bas veikšanai. Muižnieka nelietÄ«bas nav izņēmums, un jaunā ziņa par mahinācijām ar dzÄ«vokļiem ir loÄ£iski pakārtota ziņa.

Novērtē šo rakstu:

0
0