Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkÄrÅ¡i pietrÅ«ka brÄ«numsmÄÄ·a
MÄrcis Bendiks · 11.12.2018. · Komentāri (0)Neiet tiem mÅ«su premjerÄ“šanas kandidÄtiem, galÄ«gi neiet. Gribot negribot jÄsÄk domÄt par iemesliem, kÄdēļ gan pÄ“c tÅ«lÄ«tÄ“jiem paziņojumiem par nesatricinÄmu divu partiju bloku ar 32 balsÄ«m jaunajÄ SaeimÄ nu jau pÄ“c diviem mÄ“nešiem nav pat aptuvenas skaidrÄ«bas, kas tur sanÄks. Pie šÄdas monolÄ«tas jauno spÄ“ku vienotÄ«bas (ak, šis pagalam novalkÄtais "V" vÄrds!) pÄrÄ“jiem ÄÄ«kstulÄ«gajiem gribÄ“tÄjiem sen bija jÄbÅ«t noliktiem pie vietas – nu, lielÄkais ar katram iedalÄ«tu spēļmantiņu vai cepumu.
Kur vaina? Skaidrs, ka nobružÄtÄs politologu gudrÄ«bas šoreiz ir izrÄdÄ«jušÄs acÄ«m redzami nederÄ«gas. Politisko atšÄ·irÄ«bu hipotÄ“zes centÄs analizÄ“t komentÄ“tÄji, politologi un visu zinošie taksometru šoferi. Nekas prÄtÄ«gs no šÄ«s versijas sanÄkt nevarÄ“ja, jo veltÄ«gi meklÄ“t politisku loÄ£iku tur, kur tÄs nav bijis jau no sÄkta gala.
Ja reiz politoloÄ£ija mÅ«su gadÄ«jumÄ ir bezspÄ“cÄ«ga, jÄdomÄ par iedvesmas smelšanos citÄs zinÄ«bu jomÄs. Mana pirmÄ doma bija saistÄ«ta ar sarunu dalÄ«bnieku savstarpÄ“jÄm attiecÄ«bÄm "patÄ«k–nepatÄ«k" kategorijÄs. Katrs zina, cik svarÄ«ga var izrÄdÄ«ties cilvÄ“ciska atraktivitÄte, slavenais "pirmais iespaids", pÄrliecinošs izskats un stÄja.
Bet arÄ« šÄ« versija eksterjera kontekstÄ neiztur kritiku. Abi pretendenti izskatÄs tÄ«ri normÄli, kamÄ“r vien never muti vaļÄ. Lai arÄ« plÄni bija šÄ·ietami atšÄ·irÄ«gi – pirmajam granÄ«tciets un neapšaubÄms kÄ komunisma cÄ“lÄja morÄles kodekss, otram vijÄ«gs un valšÄ·Ä«gs ceļojums pa latīņu alfabÄ“ta burtiem –, abi no "Ä" drÄ«z vien nokļuva pilnÄ«gÄ "dÄ“".
TÄtad iemesls bÅ«tu jÄmeklÄ“ nevis tajÄ, kÄ izskatÄs, bet tajÄ, kÄ izklausÄs. DabÄ, kÄ zinÄms, milzu nozÄ«me ir ne tikai izskatam. MÄ«lestÄ«bai no pirmÄ acu skatiena bÅ«tu jÄseko kÄdai vÄ«terošanai, baurošanai vai vismaz kurkstÄ“šanai, lai noturÄ“tu otras puses uzmanÄ«bu un vedinÄtu to uz kopulÄciju.
20. gadsimta vidÅ« jaunu nozÄ«mi ieguva franÄu filosofa Žana Žaka Ruso aicinÄjums "atpakaļ pie dabas!". Toreiz, apgaismÄ«bas laikmetÄ, tam bija daudz plašÄks un nopietnÄks tvÄ“rums, kas vÄ“lÄk netraucÄ“ja šo lozungu izmantot daudz šaurÄkÄ nozÄ«mÄ“. TÄ, gadsimta vidÅ« tika prezentÄ“ta bionika – inženierzinÄtnes un bioloÄ£ijas krustojums, kuras popularizÄ“šana "ZinÄtnÄ“ un TehnikÄ" sakrita ar manu skolas laiku. Toreiz stÄsti par spÄrÄ“m un helikopteriem bija ikdienišÄ·a lektÄ«ra. Un nevar noliegt, ka Velkro auduma lipekļi ir izgudroti, ietekmÄ“joties no dabÄ vairumÄ atrodamiem dadžveidÄ«giem augiem.
Par to, ka ar izskatu vien ir par maz, daba mums atgÄdina ik uz soļa. Un šoreiz mums palÄ«dzÄ“s AustrÄlijas zinÄtnieku (jÄ, jÄ, austrÄļu, nevis britu!) eksperiments retas varžu sugas glÄbšanÄ. Runa ir par košu un indÄ«gu abinieku, kura nosaukumu neesmu atradis latviskÄ tekstÄ, bet interesenti pratÄ«s atrast kÄ Pseudophryne pengilleyi, angliski northern corroboree frog.
AugšminÄ“to varžu tÄ“viņš slapjÄ vietÄ bÅ«vÄ“ ligzdu un tad ar kurkstÄ“šanu cenšas iekÄrdinÄt mÄtÄ«tes, lai pÄ“c zinÄmÄm darbÄ«bÄm tÄ ligzdÄ iedÄ“tu olas. AnaloÄ£ija ar mÅ«su politikas nedienÄm ir neticami tuva: pirmkÄrt, tie tÄ“viņi ir poligÄmi, otrkÄrt, tiem aizvien biežÄk neveicas. Un suga ir apdraudÄ“ta, var teikt – nÄ«kst ÄrÄ, jo mÄtÄ«tÄ“m tikai daži no kurkstÄ“tÄjiem šÄ·iet gana iekÄrojami, un kopulÄcija nenotiek pietiekami bieži.
KÄ padarÄ«t mÄtÄ«tes atraktÄ«vÄkas tÄ“viņu acÄ«s, ir zinÄms jau sen, neatkÄrtošu šeit politnekorekto pagÄjušÄ gadsimta gudrÄ«bu par nesmukÄm meitenÄ“m zaļumballÄ“ un to smukuma uzlabošanos pÄ“c tam, kad puisis ieņēmis polšu vai pusotru.
Mums te ir lÄ«dzÄ«ga, lai arÄ« pretÄ“ja problÄ“ma, proti, kÄ padarÄ«t tÄ“viņa kurkstÄ“šanu atraktÄ«vÄku mÄtÄ«tes uztverÄ“. Un austrÄļu dabas glÄbÄ“ji atraduši kÄdu «mÄ«las eliksÄ«ra» analogu, ar ko ieziež apdraudÄ“tÄs sugas varžu mÄtÄ«tes. TÄ“viņi šai procesÄ nemainÄs, dara to pašu, ko iepriekš, – bÅ«vÄ“ ligzdas un kurkst, bet mÄtÄ«tÄ“m brÄ«numsmÄÄ·a rezultÄtÄ pazeminÄs pretenziju lÄ«menis, un tÄs sÄk izvÄ“lÄ“ties arÄ« iepriekš mazÄk iekÄrojamus eksemplÄrus.
Ak, kÄ mums noderÄ“tu šÄda ziede! Gobzema kungam nebÅ«tu bijis jÄmaina plÄni katru otro dienu, riskÄ“jot izsmelt alfabÄ“ta iespÄ“jas plÄnu apzÄ«mÄ“šanai, vienkÄrši jÄiezieÄ·Ä“ pÄrÄ“jie sarunu partneri, un uz to pašu kurkstÄ“šanu bÅ«tu pavilkušies arÄ« lÄ«dz tam pÄrÄk izvÄ“lÄ«gie partneri.
Protams, zinÄms risks ir vienmÄ“r, kad Ä·Ä«mija saskaras ar dabu. PÄ“tÄ«jumi par ASV un AustrÄlijÄ Ä¼oti populÄro herbicÄ«du atrazÄ«nu liek domÄt, ka tas ietekmÄ“ varžu seksuÄlo dzÄ«vi. Daži zinÄtnieki apgalvo, ka tas izraisa ne tikai Ä·Ä«misko kastrÄciju, bet zinÄmÄ gadÄ«jumu skaitÄ pÄrvÄ“rš varžu tÄ“viņus par mÄtÄ«tÄ“m, kas pÄ“c tam kopojas ar tÄ“viņiem un pat spÄ“j dÄ“t olas. AtrazÄ«ns ES ir aizliegts, bet, spriežot pÄ“c tÄ, kas notiek mÅ«su politikÄ, kÄda substance, iespÄ“jams, traucÄ“ dabisku partiju un frakciju riestu. VarbÅ«t dabas draugi bÅ«tu to izpÄ“tÄ«juši, ja tiem pašiem netraucÄ“tu ziemeļrietumu vÄ“ju nestÄ ietekme.
Par spÄ«ti grÅ«tÄ«bÄm un riskiem, palieku pie sava aicinÄjuma: atpakaļ pie dabas! Smelsimies iedvesmu cÄ«ruļdziesmÄs, medņu rubinÄšanÄ un, protams, varžu kurkstÄ“šanÄ! Jo maz kas cits atliek. AicinÄt pie zaļumbaļļu metodikas neviens neuzdrošinÄsies, ņemot vÄ“rÄ to, ka tÄ mums lielÄ mÄ“rÄ dÄvÄjusi šo deputÄtu sastÄvu.
PÄrpublicÄ“ts no aprinkis.lv