Iesaki rakstu:

Neiet tiem mÅ«su premjerÄ“šanas kandidātiem, galÄ«gi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pÄ“c tÅ«lÄ«tÄ“jiem paziņojumiem par nesatricināmu divu partiju bloku ar 32 balsÄ«m jaunajā Saeimā nu jau pÄ“c diviem mÄ“nešiem nav pat aptuvenas skaidrÄ«bas, kas tur sanāks. Pie šÄdas monolÄ«tas jauno spÄ“ku vienotÄ«bas (ak, šis pagalam novalkātais "V" vārds!) pārÄ“jiem čīkstulÄ«gajiem gribÄ“tājiem sen bija jābÅ«t noliktiem pie vietas – nu, lielākais ar katram iedalÄ«tu spēļmantiņu vai cepumu.

Kur vaina? Skaidrs, ka nobružātās politologu gudrÄ«bas šoreiz ir izrādÄ«jušÄs acÄ«m redzami nederÄ«gas. Politisko atšÄ·irÄ«bu hipotÄ“zes centās analizÄ“t komentÄ“tāji, politologi un visu zinošie taksometru šoferi. Nekas prātÄ«gs no šÄ«s versijas sanākt nevarÄ“ja, jo veltÄ«gi meklÄ“t politisku loÄ£iku tur, kur tās nav bijis jau no sākta gala.

Ja reiz politoloÄ£ija mÅ«su gadÄ«jumā ir bezspÄ“cÄ«ga, jādomā par iedvesmas smelšanos citās zinÄ«bu jomās. Mana pirmā doma bija saistÄ«ta ar sarunu dalÄ«bnieku savstarpÄ“jām attiecÄ«bām "patÄ«k–nepatÄ«k" kategorijās. Katrs zina, cik svarÄ«ga var izrādÄ«ties cilvÄ“ciska atraktivitāte, slavenais "pirmais iespaids", pārliecinošs izskats un stāja.

Bet arÄ« šÄ« versija eksterjera kontekstā neiztur kritiku. Abi pretendenti izskatās tÄ«ri normāli, kamÄ“r vien never muti vaļā. Lai arÄ« plāni bija šÄ·ietami atšÄ·irÄ«gi – pirmajam granÄ«tciets un neapšaubāms kā komunisma cÄ“lāja morāles kodekss, otram vijÄ«gs un valšÄ·Ä«gs ceļojums pa latīņu alfabÄ“ta burtiem –, abi no "ā" drÄ«z vien nokļuva pilnÄ«gā "dÄ“".

Tātad iemesls bÅ«tu jāmeklÄ“ nevis tajā, kā izskatās, bet tajā, kā izklausās. Dabā, kā zināms, milzu nozÄ«me ir ne tikai izskatam. MÄ«lestÄ«bai no pirmā acu skatiena bÅ«tu jāseko kādai vÄ«terošanai, baurošanai vai vismaz kurkstÄ“šanai, lai noturÄ“tu otras puses uzmanÄ«bu un vedinātu to uz kopulāciju.

20. gadsimta vidÅ« jaunu nozÄ«mi ieguva franču filosofa Žana Žaka Ruso aicinājums "atpakaļ pie dabas!". Toreiz, apgaismÄ«bas laikmetā, tam bija daudz plašÄks un nopietnāks tvÄ“rums, kas vÄ“lāk netraucÄ“ja šo lozungu izmantot daudz šaurākā nozÄ«mÄ“. Tā, gadsimta vidÅ« tika prezentÄ“ta bionika – inženierzinātnes un bioloÄ£ijas krustojums, kuras popularizÄ“šana "ZinātnÄ“ un Tehnikā" sakrita ar manu skolas laiku. Toreiz stāsti par spārÄ“m un helikopteriem bija ikdienišÄ·a lektÄ«ra. Un nevar noliegt, ka Velkro auduma lipekļi ir izgudroti, ietekmÄ“joties no dabā vairumā atrodamiem dadžveidÄ«giem augiem.

Par to, ka ar izskatu vien ir par maz, daba mums atgādina ik uz soļa. Un šoreiz mums palÄ«dzÄ“s Austrālijas zinātnieku (jā, jā, austrāļu, nevis britu!) eksperiments retas varžu sugas glābšanā. Runa ir par košu un indÄ«gu abinieku, kura nosaukumu neesmu atradis latviskā tekstā, bet interesenti pratÄ«s atrast kā Pseudophryne pengilleyi, angliski northern corroboree frog.

AugšminÄ“to varžu tÄ“viņš slapjā vietā bÅ«vÄ“ ligzdu un tad ar kurkstÄ“šanu cenšas iekārdināt mātÄ«tes, lai pÄ“c zināmām darbÄ«bām tā ligzdā iedÄ“tu olas. AnaloÄ£ija ar mÅ«su politikas nedienām ir neticami tuva: pirmkārt, tie tÄ“viņi ir poligāmi, otrkārt, tiem aizvien biežāk neveicas. Un suga ir apdraudÄ“ta, var teikt – nÄ«kst ārā, jo mātÄ«tÄ“m tikai daži no kurkstÄ“tājiem šÄ·iet gana iekārojami, un kopulācija nenotiek pietiekami bieži.

Kā padarÄ«t mātÄ«tes atraktÄ«vākas tÄ“viņu acÄ«s, ir zināms jau sen, neatkārtošu šeit politnekorekto pagājušÄ gadsimta gudrÄ«bu par nesmukām meitenÄ“m zaļumballÄ“ un to smukuma uzlabošanos pÄ“c tam, kad puisis ieņēmis polšu vai pusotru.

Mums te ir lÄ«dzÄ«ga, lai arÄ« pretÄ“ja problÄ“ma, proti, kā padarÄ«t tÄ“viņa kurkstÄ“šanu atraktÄ«vāku mātÄ«tes uztverÄ“. Un austrāļu dabas glābÄ“ji atraduši kādu «mÄ«las eliksÄ«ra» analogu, ar ko ieziež apdraudÄ“tās sugas varžu mātÄ«tes. TÄ“viņi šai procesā nemainās, dara to pašu, ko iepriekš, – bÅ«vÄ“ ligzdas un kurkst, bet mātÄ«tÄ“m brÄ«numsmāķa rezultātā pazeminās pretenziju lÄ«menis, un tās sāk izvÄ“lÄ“ties arÄ« iepriekš mazāk iekārojamus eksemplārus.

Ak, kā mums noderÄ“tu šÄda ziede! Gobzema kungam nebÅ«tu bijis jāmaina plāni katru otro dienu, riskÄ“jot izsmelt alfabÄ“ta iespÄ“jas plānu apzÄ«mÄ“šanai, vienkārši jāiezieÄ·Ä“ pārÄ“jie sarunu partneri, un uz to pašu kurkstÄ“šanu bÅ«tu pavilkušies arÄ« lÄ«dz tam pārāk izvÄ“lÄ«gie partneri.

Protams, zināms risks ir vienmÄ“r, kad Ä·Ä«mija saskaras ar dabu. PÄ“tÄ«jumi par ASV un Austrālijā ļoti populāro herbicÄ«du atrazÄ«nu liek domāt, ka tas ietekmÄ“ varžu seksuālo dzÄ«vi. Daži zinātnieki apgalvo, ka tas izraisa ne tikai Ä·Ä«misko kastrāciju, bet zināmā gadÄ«jumu skaitā pārvÄ“rš varžu tÄ“viņus par mātÄ«tÄ“m, kas pÄ“c tam kopojas ar tÄ“viņiem un pat spÄ“j dÄ“t olas. AtrazÄ«ns ES ir aizliegts, bet, spriežot pÄ“c tā, kas notiek mÅ«su politikā, kāda substance, iespÄ“jams, traucÄ“ dabisku partiju un frakciju riestu. VarbÅ«t dabas draugi bÅ«tu to izpÄ“tÄ«juši, ja tiem pašiem netraucÄ“tu ziemeļrietumu vÄ“ju nestā ietekme.

Par spÄ«ti grÅ«tÄ«bām un riskiem, palieku pie sava aicinājuma: atpakaļ pie dabas! Smelsimies iedvesmu cÄ«ruļdziesmās, medņu rubināšanā un, protams, varžu kurkstÄ“šanā! Jo maz kas cits atliek. Aicināt pie zaļumbaļļu metodikas neviens neuzdrošināsies, ņemot vÄ“rā to, ka tā mums lielā mÄ“rā dāvājusi šo deputātu sastāvu.

Pārpublicēts no aprinkis.lv