AtklÄtÄ vÄ“stule par valsts pienÄkumu uzņemties atbildÄ«bu un par vakcinÄcijas brÄ«vprÄtÄ«gumu
VairÄki simti parakstÄ«tÄju · 01.06.2021. · Komentāri (0)No vienas puses, spraigas debates par atļauju skatÄ«tÄjiem klÄtienÄ“ vÄ“rot Pasaules hokeja ÄempionÄta spÄ“les ir guvušas lielu rezonansi. No otras puses, tÄs spilgti un koncentrÄ“ti parÄda vairÄkas Latvijas sabiedrÄ«bÄ esošÄs problÄ“mas tÄ saucamÄ Covid-19 vÄ«rusa jautÄjumos, ieskaitot sabiedrÄ«bas sašÄ·elšanos, neizpratni par notiekošo un ierobežotas vai pat daļēji maldinošas informÄcijas pasniegšanu atsevišÄ·os ar Covid-19 saistÄ«tajos jautÄjumos, tÄdÄ“jÄdi pÄrkÄpjot Eiropas Padomes ParlamentÄrÄs asamblejas 2021. gada 27. janvÄra rezolÅ«cijas Nr. 2361 (RezolÅ«cija)[1], 2021. gada 13. aprīļa Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas rekomendÄcijas par Covid-19 obligÄtu vakcinÄciju: Ä“tiskie apsvÄ“rumi un iebildumi (RekomendÄcijas)[2], kÄ arÄ« Tieslietu ministrijas sagatavotÄ informatÄ«vÄ ziņojuma “IespÄ“jamie vakcinÄ“šanÄs pret Covid-19 infekciju motivÄ“jošie lÄ«dzekļi” (TM ziņojums)[3] prasÄ«bas.
Covid-19 testu precizitÄte
Pirmais aktuÄlais jautÄjums ir par Covid-19 testu precizitÄti, jo visa inficÄ“šanÄs ar Covid-19 statistika un attiecÄ«gi valdÄ«bas lÄ“mumu pieņemšana tiek veidota, balstoties tieši uz šiem testu rezultÄtiem.
SaistÄ«bÄ ar augstÄk minÄ“to, VeselÄ«bas ministrijai ministra Daniela Pavļuta personÄ neatļaujot lÄ«dzjutÄ“jiem ar negatÄ«viem Covid-19 testiem apmeklÄ“t Pasaules hokeja ÄempionÄta spÄ“les klÄtienÄ“, sabiedrÄ«ba pirmo reizi tika publiski informÄ“ta, ka testi negarantÄ“, ka persona nav saslimusi ar Covid-19[4], kÄ arÄ« testu neprecizitÄte vispÄr var bÅ«t pat lÄ«dz 30%. TurklÄt D. Pavļuts ir Ä«paši norÄdÄ«jis, ka testi LatvijÄ ir pÄrÄk nekvalitatÄ«vi, lai pÄ“c tiem vispÄr vÄ“rtÄ“tu veselÄ«bas stÄvokli.
Par testu neprecizitÄti iepriekš rakstÄ«ja arÄ« Infekcijas slimÄ«bu riska analÄ«zes un profilakses departamenta direktors Jurijs PerevošÄikovs, norÄdot, ka var bÅ«t kÄ viltus pozitÄ«vi, tÄ arÄ« viltus negatÄ«vi testi. Viltus negatÄ«vs rezultÄts varÄ“tu parÄdÄ«ties, ja bijušas problÄ“mas saistÄ«bÄ ar materiÄla paņemšanu vai tÄ kvalitÄti.[5] TomÄ“r nevienÄ brÄ«dÄ« netika apgalvots, ka testi ir tik nekvalitatÄ«vi kopumÄ, ka pÄ“c to veikšanas var bÅ«t tik lielas rezultÄtu atšÄ·irÄ«bas vai pat vispÄr ar tiem nevarÄ“tu vÄ“rtÄ“t veselÄ«bas stÄvokli, kÄ to nesen paskaidrojis D. Pavļuts.
MinÄ“tÄ sakarÄ bÅ«tiski vÄ“rst uzmanÄ«bu, ka apstÄkļos, ja Covid-19 tests negarantÄ“ precizitÄti un kļūdu robeža var bÅ«t lÄ«dz 30%, tad ir attiecÄ«gi jÄlabo visa inficÄ“šanas ar Covid-19 statistika un attiecÄ«gi jÄlemj, vai LatvijÄ vispÄr pastÄv valsts apdraudÄ“jums un nepieciešamÄ«ba pÄrvarÄ“t Covid-19 infekcijas izplatÄ«bu, ieviešot bÅ«tiskus indivÄ«da tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas ierobežojošus pasÄkumus.
JÄuzsver, ka negatÄ«vs Covid-19 tests Eiropas SavienÄ«bas ietvaros ir uzskatÄms par drošas ceļošanas apliecinÄjumu, kÄ arÄ« Eiropas Komisija, strÄdÄjot pie vienota standartizÄ“ta ES lÄ«meņa digitÄlÄ zaÄ¼Ä sertifikÄta (Digital Green Certificate), vienlaicÄ«gi ar vakcinÄcijas un pÄrslimošanas sertifikÄtiem, ir paredzÄ“jusi arÄ« Covid-19 testu. LÄ«dz ar to un pretÄ“ji Latvijas VeselÄ«bas ministrijas paustajam Covid-19 tests ir vispÄratzÄ«ts un pietiekams apliecinÄjums, ka persona nav inficÄ“ta ar vÄ«rusu.
TaÄu apstÄkļos, ja LatvijÄ Covid-19 testi ir tiešÄm tik nekvalitatÄ«vi, neapšaubÄmi, ka tas var ietekmÄ“t ne tikai saslimšanas statistiku, bet arÄ« indivÄ«dam drošu ceļošanu un visas Eiropas SavienÄ«bas un trešo valsts intereses kopumÄ. ŠÄdÄ gadÄ«jumÄ valstij ir jÄuzņemas atbildÄ«ba. PrecÄ«zas informÄcijas par testu kļūdÄm laicÄ«ga nesniegšana ir novedusi pie tÄ, ka Latvijas sabiedrÄ«ba bija ilgstoši maldinÄta par inficÄ“šanas statistiku un testa drošumu. TÄ rezultÄtÄ valsts ir ilgstoši nepamatoti ierobežojusi indivÄ«da tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, kas ir tieši novedis pie smagÄm sekÄm – savlaicÄ«gu ÄrstniecÄ«bas pakalpojumu nesaņemšanas citu slimÄ«bu gadÄ«jumÄ, depresijas izplatÄ«bas sabiedrÄ«bas, it sevišÄ·i bÄ“rnu un jauniešu vidÅ« (kas atstÄs neatgriezeniskas sekas turpmÄkajÄm paaudzÄ“m)[6], emocionÄli un morÄli sagrautÄm un šÄ·irtÄm Ä£imenÄ“m, bÅ«tiski pasliktinÄtiem sociÄlekonomiskiem rÄdÄ«tÄjiem,[7] zaudÄ“tiem ieņēmumu avotiem, bezdarba pieauguma,[8] ierobežotÄm tiesÄ«bÄm piedalÄ«ties sabiedriskÄ, sporta aktivitÄšu un citu veselÄ«bu veicinošu pasÄkumu kopumÄ, sabiedrÄ«bas sašÄ·eltÄ«bai un neiecietÄ«bai, un citiem bÅ«tiskiem zaudÄ“jumiem visai Latvijas sabiedrÄ«bai kopumÄ.
IevÄ“rojot augstÄk minÄ“to, lÅ«dzam skaidrot, kas un kÄda veidÄ konstatÄ“s un zinÄtniski pamatos to, ka LatvijÄ ir apturÄ“ta Covid-19 infekcijas izplatÄ«ba, lai lemtu par Covid 19 infekcijas pÄrvaldÄ«bas likuma darbÄ«bas apturÄ“šanu. Proti, tieši pie kÄdiem kritÄ“rijiem (kÄdÄ veidÄ konstatÄ“tiem, uz kÄdiem pÄrbaudÄ«tiem, ticamiem, atzÄ«tiem un polemikÄ veidotiem un balstÄ«tiem avotiem) tiks lemts par objektÄ«vas nepieciešamÄ«bu saglabÄt personu ierobežojošos pasÄkumus vai tos atcelt. Vienlaikus lÅ«dzam skaidrot objektÄ«vo nepieciešamÄ«bu un tiesisko pamatu indivÄ«da tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu ierobežošanai, kÄ arÄ« to, kas apliecina, vai indivÄ«ds ir potenciÄli bÄ«stams sabiedrÄ«bas drošÄ«bai un veselÄ«bas aizsardzÄ«bai. Papildus lÅ«dzam sniegt informÄciju, kÄdi ir tiesiskie mehÄnismi, kÄ indivÄ«dam aizsargÄt savas tiesÄ«bas un intereses pie šÄda konstatÄ“juma vai apliecinÄjuma esamÄ«bas. VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka vairÄk kÄ gadu valsts ir atzinusi (leÄ£itimizÄ“jusi) neprecÄ«zus testus kÄ pamatu indivÄ«da tiesÄ«bu ierobežošanai bez jebkÄdas iespÄ“jas tos apstrÄ«dÄ“t taisnÄ«gÄ tiesÄ, tÄdÄ“jÄdi aizskarot virkni Latvijas SatversmÄ“ noteikto pamattiesÄ«bu.
KomunikÄcija ar sabiedrÄ«bu[9] un vispusÄ«gas informÄcijas nesniegšana
PretÄ“ji esošajam tiesiskajam regulÄ“jumam (tajÄ skaitÄ ar Latvijas Republikas Satversmi aizsargÄtajÄm pamattiesÄ«bÄm, tai skaitÄ tiesÄ«bÄm uz autonomiju, un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 330 “ VakcinÄcijas noteikumi”) un RezolÅ«cijas prasÄ«bÄm informÄ“t, ka vakcinÄcija pret Covid-19 ir brÄ«vprÄtÄ«ga un tiek respektÄ“tas ikviena cilvÄ“ka tiesÄ«bas un izvÄ“le nevakcinÄ“ties, VeselÄ«bas ministrija un Ä«paši par tÄs darbÄ«bu politiski atbildÄ«gais D. Pavļuts masu saziņas lÄ«dzekļos galvenokÄrt uzsver nevakcinÄ“to personu iespÄ“jamos ierobežojumus, nostÄdot tÄs pretstatÄ vakcinÄ“tajÄm personÄm kÄ vienÄ«go iespÄ“ju apkarot vÄ«rusu, bÅ«t sociÄli atbildÄ«gam un saņemt privilÄ“Ä£ijas jeb priekšrocÄ«bas. ŠÄdi tiek apzinÄti izraisÄ«ta, uzturÄ“ta un veicinÄta sabiedrÄ«bas sašÄ·elšanÄs un cilvÄ“ku, kas vÄ“las izmantot savas tiesÄ«bas nevakcinÄ“ties, nosodÄ«jums un psiholoÄ£iskais spiediens uz viņiem.
TapÄt no vairÄkÄm publikÄcijÄm masu saziņas lÄ«dzekļos var redzÄ“t tendences padarÄ«t vakcinÄciju par obligÄtu vai arÄ« atbalstÄ«t vismaz atsevišÄ·u profesiju obligÄtÄs vakcinÄcijas nepieciešamÄ«bu. ŠÄdÄ veidÄ informÄcija tiek bÅ«tiski kropļota, bet sabiedrÄ«ba tiek mÄ“rÄ·tiecÄ«gi iebiedÄ“ta. Papildus Latvijas normatÄ«vajÄ regulÄ“jumÄ un RezolÅ«cijÄ norÄdÄ«tajam, arÄ« Tieslietu ministrijas ziņojums tiešÄ veidÄ uzsver, ka obligÄtas vakcinÄcijas pienÄkums vÄ“rtÄ“jams kritiski un piesardzÄ«gi, tÄ vietÄ pastÄv iespÄ“ja izvÄ“lÄ“ties alternatÄ«vus, pamattiesÄ«bas mazÄk ierobežojošus vai vispÄr neierobežojošus lÄ«dzekļus.
SvarÄ«gi arÄ« norÄdÄ«t, ka masu saziņas lÄ«dzekļos publiski pieejamÄ informÄcija saistÄ«bÄ ar vakcinÄcijas priekšrocÄ«bÄm ir balstÄ«ta uz vienpusÄ“jiem zinÄtniskiem un klÄ«niskiem pÄ“tÄ«jumiem un neatklÄj vispusÄ«gu informÄciju.[10] UzticamÄ«bu vakcÄ«nÄm sabiedrÄ«bÄ ir jÄveicina ar caurskatÄmu un atklÄtu komunikÄciju, nevis iebiedÄ“šanu vai manipulÄ“jošu informÄcijas pasniegšanu tÄdÄ veidÄ, ka tiek uzsvÄ“rtas tikai vakcinÄcijas priekšrocÄ«bas, nenorÄdot uz tÄs trÅ«kumiem, problemÄtiskajiem aspektiem un vakcinÄ“šanas izvÄ“les brÄ«vÄ«bu bez sankcijÄm vai ierobežojumiem no valsts puses.
SaistÄ«bÄ ar iepriekš minÄ“to, jÄnorÄda, ka konsekventi netiek sniegta informÄcijas par vakcÄ«nu efektivitÄti. Proti, ka:
vakcÄ«na neizslÄ“dz saslimšanu ar Covid-19;
pašlaik nav precÄ«zi zinÄma vakcÄ«nu efektivitÄte pret arvien jaunajiem vÄ«rusa paveidiem, arÄ« tÄdiem, kas vÄ“l tikai var izveidoties;
nav zinÄms aizsardzÄ«bas ilgums, nav informÄcijas par vakcÄ«nas efektivitÄti un revakcinÄcijas nepieciešamÄ«ba;
nav precīzu pētījumu, ka vakcīna samazina Covid-19 izplatību;
vakcinÄ“tajÄm cilvÄ“kam var nebÅ«t Covid-19 simptomu, taÄu viņš var turpinÄt pÄrnÄ“sÄt vÄ«rusu un apdraudÄ“t citus cilvÄ“kus, kuri vÄ“l nav vakcinÄ“ti.[11]
TÄ, piemÄ“ram, VeselÄ«bas ministrija nosakot, ka pašizolÄcija, atgriežoties no trešajÄm valstÄ«m, ir jÄievÄ“ro arÄ« vakcinÄ“tajÄm personÄm, pati netieši apliecina, ka vakcinÄcija nepasargÄ nedz indivÄ«du no smagas vai letÄlas saslimšanas, nedz arÄ« veicina kopÄ“jo sabiedrÄ«bas drošÄ«bu.
TÄpat bÅ«tu attiecÄ«gi jÄizvÄ“rtÄ“ un jÄinformÄ“, ka vÄ«rusa attÄ«stÄ«bÄ var bÅ«t nepieciešamas atkÄrtotas vakcinÄcijas (kÄdas un cik bieži), jo tas var ietekmÄ“t iespÄ“ju reÄli sasniegt iecerÄ“tos sabiedrÄ«bas veselÄ«bas mÄ“rÄ·us.
ArÄ« Tieslietu ministrijas ziņojumÄ ir uzsvÄ“rts, ka nav skaidru pierÄdÄ«jumu par vakcinÄcijas pret Covid-19 radÄ«tÄs aizsardzÄ«bas ilgumu un aizsardzÄ«bu pret jaunajiem SARS-CoV-2 variantiem. TajÄ pašÄ laikÄ gan Eiropas SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra, gan SlimÄ«bu kontroles un novÄ“ršanas centrs ziņojumos ir uzsvÄ“rts, ka tiek reÄ£istrÄ“ti saslimšanas gadÄ«jumi arÄ« vakcinÄ“to personu vidÅ«, tÄdēļ arÄ« vakcinÄ“tajÄm personÄm ir jÄievÄ“ro piesardzÄ«bas pasÄkumi, tiekoties ar nevakcinÄ“tÄm personÄm, Ä«paši tiekoties ar personÄm, kurÄm ir augsts risks saistÄ«bÄ ar Covid-19 saslimšanu.
Papildus jÄnorÄda, ka atbilstoši RezolÅ«cijas 7.3.2. punktam valdÄ«bai ir jÄnodrošina, ka persona, kas nevÄ“las vai nedrÄ«kst vakcinÄ“ties veselÄ«bas stÄvokļa dēļ, nav pakļauta diskriminÄcijai. Šeit bÅ«tiski uzsvÄ“rt, ka, pirmkÄrt, pašreiz Eiropas SavienÄ«bÄ kÄ pierÄdÄ«jums nesaslimšanai ar Covid–19 darbojas trÄ«s instrumenti jeb risinÄjumi, no kuriem vakcinÄcija ir tikai viens no tiem. OtrkÄrt, valdÄ«bai un Ä«paši VeselÄ«bas ministrijai ar tÄs politisko vadÄ«tÄju ir jÄpÄrtrauc radÄ«t Latvijas sabiedrÄ«bai priekšstatu, ka tikai attiecÄ«bÄ uz vakcinÄ“tÄm personÄm varÄ“s atcelt (daļēji vai pilnÄ«bÄ) Covid-19 ierobežojumus, vÄ“l jo vairÄk šajÄ stadijÄ bÅ«tu jÄatturas no tÄda veida normatÄ«vo aktu pieņemšanas. ŠÄda rÄ«cÄ«ba ir maldinoša, pieņemtajam Eiropas SavienÄ«bas regulÄ“jumam neatbilstoša un diskriminÄciju radoša.
IevÄ“rojot augstÄk minÄ“to, lÅ«dzam skaidrot, kÄdÄ veidÄ un uz kÄdiem zinÄtniski pierÄdÄ«tiem faktiem valdÄ«ba veidos saprÄtÄ«gu un pamattiesÄ«bas aizsargÄjošu pieņēmumu par vakcinÄciju kÄ galveno pamatu Covid-19 infekcijas ierobežošanai. Å…emot vÄ“rÄ publiskajÄ telpÄ izskanÄ“jošo Valsts prezidenta viedokli,[12] ka atvieglojumu piešÄ·iršana vakcinÄ“tajiem nav diskriminÄcija, bet sabiedrÄ«bas drošÄ«bas aizsardzÄ«ba, lÅ«dzam Valsts prezidenta skaidrojumu kÄds kritÄ“rijs un fakts pieļaus objektÄ«vu pamatu atšÄ·irÄ«gai attieksmei pret personÄm, kas atrodas vienÄdos un salÄ«dzinÄmos apstÄkļos (proti, nevakcinÄ“šanÄs bÅ«tisku risku, grÅ«tniecÄ«bas, dažÄdu hronisku slimÄ«bu un komplikÄciju gadÄ«jumos un tml.). Vienlaikus lÅ«dzam skaidrot, kÄ privilÄ“Ä£iju jeb priekšrocÄ«bu piešÄ·iršana tieši vakcinÄ“tÄm personÄm (pamattiesÄ«bu ierobežošanas atcelšana) garantÄ“s tiesiskÄs kÄrtÄ«bas pastÄvÄ“šanu.
VakcÄ«nas drošÄ«ba, blakus efekti un valsts pienÄkums atlÄ«dzinÄt kaitÄ“jumu
Ir jÄbÅ«t pieejamiem datiem, kas pierÄda, ka vakcÄ«na ir atzÄ«ta par drošu. Valstij ir pienÄkums informÄ“t par vakcÄ«nas drošumu un blakus efektiem. Tas tiešÄ veidÄ izriet kÄ no RekomendÄciju 2. punkta, tÄ arÄ« no RezolÅ«cijas 7.3.4. apakšpunkta.
JÄatzÄ«mÄ“, ka esošajÄ stadijÄ trÅ«kst pÄ“tÄ«jumu, vai Covid-19 vakcÄ«nas ir drošas vai nedrošas, turklÄt vakcÄ«nas ir dažÄdas, un vismaz AstraZeneca gadÄ«jumÄ tika novÄ“roti vairÄki nÄves gadÄ«jumi. SecÄ«gi pirmšÄ·ietami bÅ«tu pÄrÄk agri informÄ“t par vakcÄ«nu drošumu un blakus efektiem, bet, to darot, jÄbÅ«t maksimÄli piesardzÄ«giem un jÄnorÄda uz visiem iespÄ“jamiem riskiem un blakus efektiem.
Apskatot pacienta informÄ“to piekrišanu Covid-19 vakcinÄcijas veikšanai, tajÄ nav norÄdÄ«ta informÄcija, ka vakcÄ«na ir droša. TÄ vietÄ ar piekrišanas aizpildÄ«šanu no pacienta puses tiek apliecinÄts, ka pacientam ir saprotama VISA (!!!) informÄcija par vakcÄ«nu un ar vakcinÄcijas veikšanu saistÄ«tajiem riskiem un iespÄ“jamiem blakusparÄdÄ«bÄm. ŠÄdu piekrišanu nevar uzskatÄ«t par pietiekamu, lai atbrÄ«votu valsti no pienÄkuma sniegt informÄciju par vakcÄ«nas drošumu, riskiem un blakus efektiem. Pacients, kas paraksta šÄdu piekrišanu, faktiski netiek uzskatÄ«ts, ka ir informÄ“ts par vakcÄ«nas riskiem un blakus efektiem. Faktiski šÄda veida piekrišanÄ, kas noslÄ“gta starp valsti un patÄ“rÄ“tÄju, ir iekļauti netaisnÄ«gi noteikumi, kas ir atzÄ«stami par spÄ“kÄ neesošiem, jo valsts nevar sevi atbrÄ«vot no pienÄkumu sniegt informÄciju par visiem riskiem un blakus efektiem, kÄ arÄ« no pienÄkuma uzņemties atbildÄ«bu var veselÄ«bas kaitÄ“jumu vai nÄvi, ko var izraisÄ«t vakcÄ«na.
AttiecÄ«bÄ uz valsts atbildÄ«bu par veselÄ«bas un dzÄ«vÄ«bas riskiem Covid-19 vakcÄ«nas dēļ jÄnorÄda, ka Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas RekomendÄciju 2. punktÄ un Eiropas padomes parlamentÄrÄ asamblejas RezolÅ«cijas 7.1.5. punktÄ ir Ä«paši uzsvÄ“rts, ka pat tad, ja Covid-19 vakcÄ«na tiek uzskatÄ«ta par pietiekami drošu, valstij bÅ«tu jÄparedz speciÄlie efektÄ«vie kompensÄcijas mehÄnismi, lai nodrošinÄtu, ka cilvÄ“ki, kuriem ir nodarÄ«ts kaitÄ“jums vakcinÄcijas dēļ, varÄ“tu saņemt atbilstošu tiesisko aizsardzÄ«bu pret kaitÄ“jumu un kompensÄciju.
KamÄ“r valstij nav pilnvÄ“rtÄ«gas informÄcijas par vakcÄ«nas drošumu un efektÄ«va kompensÄcijas mehÄnisma par Covid-19 vakcinÄcijas nodarÄ«to kaitÄ“jumu, valstij ir jÄbÅ«t Ä«paši piesardzÄ«gai jebkÄdu privilÄ“Ä£iju jeb priekšrocÄ«bu radÄ«šanÄ vakcinÄ“tajÄm personÄm kopsakarÄ ar nevakcinÄ“to personu nostÄdÄ«šanu nevienlÄ«dzÄ«gajÄ stÄvoklÄ«.
LÄ«dz ar to lÅ«dzam skaidrot - ar kÄdiem mehÄnismiem un no kÄdiem finanšu avotiem valsts atlÄ«dzinÄs indivÄ«dam radÄ«to tiesÄ«bu aizskÄrumu un zaudÄ“jumus, proti, ja vakcinÄcija radÄ«s komplikÄcijas, kaitÄ“jumu veselÄ«bai vai pat nÄvi (kÄda valsts iestÄde to pÄrraudzÄ«s, kÄda bÅ«s finanšu izlietošanas kÄrtÄ«ba un piešÄ·iršanas metodoloÄ£ija).
LÅ«dzam skaidrot, kÄ valsts nodrošina indivÄ«da (pacienta) Pacienta tiesÄ«bu likumÄ noteiktÄs tiesÄ«bas uz informÄciju (visas minÄ“tÄ likuma 4.pantÄ noteiktÄs tiesÄ«bas), informÄ“to piekrišanu un tiesÄ«bas atteikties no ÄrstniecÄ«bas.
Labas pÄrvaldÄ«bas principa ievÄ“rošanas pienÄkums
Labas pÄrvaldÄ«bas princips tieši nostiprinÄts Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likuma 10. panta piektajÄ daļÄ, nosakot, ka valsts pÄrvaldei savÄ darbÄ«bÄ jÄievÄ“ro labas pÄrvaldÄ«bas princips. ŠajÄ principÄ vispÄrÄ“jie tiesÄ«bu principi ietverti ar vienotu mÄ“rÄ·i realizÄ“t personu tiesÄ«bu vai tiesisko interešu aizsardzÄ«bu publiskÄs varas un ikvienas privÄtpersonas publiski tiesiskajÄs attiecÄ«bÄs.
Labas pÄrvaldÄ«bas principa realizÄcija ir nozÄ«mÄ«ga, lai valsts ikvienam garantÄ“tu iespÄ“ju realizÄ“t tiesÄ«bas un tiesiskÄs intereses attiecÄ«bÄs ar valsts institÅ«ciju: 1) ierobežojot valsts pÄrvaldes patvaļu un ļaunprÄtÄ«gu varas izmantošanu; 2) nodrošinot sabiedrÄ«bas aizsardzÄ«bu pret valsts varas neierobežotu izpausmi; 3) reglamentÄ“jot privÄtpersonas un valsts pÄrvaldes tiesisko attiecÄ«bu un faktiskÄs rÄ«cÄ«bas izpausmju robežas.
Neskatoties uz to, ka Covid-19 ir ieviesis vairÄkas korekcijas, ietekmÄ“jot kÄ politiku, tÄ arÄ« ekonomiku un valsts pÄrvaldi kopumÄ, kopÄ“jÄ valdÄ«bas rÄ«cÄ«ba, pieņemot vairÄkus nepÄrdomÄtus lÄ“mumus, neloÄ£iskus un netaisnÄ«gus ierobežojumus, kÄ arÄ« veicot informÄcijas par Covid-19 jautÄjumiem apriti komunikÄcijÄ ar sabiedrÄ«bu, norÄda uz ilgstošu un sistemÄtisku labas pÄrvaldÄ«bas principa pÄrkÄpumu.
ValdÄ«bai ir pienÄkums ievÄ“rot labas pÄrvaldÄ«bas principu, tajÄ skaitÄ rÅ«pÄ«gi apsverot vakcinÄcijas noteikšanas iespÄ“jamo ietekmi un sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos, sniedzot pilnvÄ“rtÄ«gu un vispusÄ«gu informÄciju par Covid-19 testiem, saslimšanu, vakcinÄciju un personu tiesÄ«bas nevakcinÄ“ties. NeuzticÄ«ba varas iestÄdÄ“m var sakņoties neÄ“tiskas medicÄ«nas un sabiedrÄ«bas veselÄ«bas politikas un prakses vÄ“sturÄ“, kÄ arÄ« strukturÄlÄ nevienlÄ«dzÄ«bÄ. PilnvÄ“rtÄ«gas informÄcijas nesniegšanu un obligÄtÄs vakcinÄcijas popularizÄ“šanu var uzskatÄ«t par nevienlÄ«dzÄ«bas vai citÄdi domÄjošo apspiešanas veidu, nepamatoti ierobežojot cilvÄ“ktiesÄ«bas, kÄ arÄ« radot vakcinÄ“to un nevakcinÄ“to personu nevienlÄ«dzÄ«bu, tos iebiedÄ“jot un nostÄdot vienai pret otru kÄ ienaidniekus.
LÅ«dzam skaidrot, kÄdÄ periodÄ indivÄ«dam un sabiedrÄ«bai kopumÄ tiks atjaunotas Latvijas Republikas SatversmÄ“ garantÄ“tÄs tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas.
IevÄ“rojot labas pÄrvaldÄ«bas principu un ÄrkÄrtas situÄcijas neesamÄ«bu, aicinÄm valdÄ«bu veidot padziļinÄtu diskusiju un pÄ“tÄ«jumos balstÄ«tu lÄ“mumu pieņemšanu, iesaistot sabiedrÄ«bu un jomu profesionÄļus, nodrošinot lÄ«dzvÄ“rtÄ«gus apstÄkļus viedokļu uzklausÄ«šanai, interešu aizsardzÄ«bai un taisnÄ«gÄkÄ risinÄjuma atrašanai.
Å…emot vÄ“rÄ visu iepriekšminÄ“to, kÄ arÄ« pamatojoties uz Eiropas Padomes ParlamentÄrÄs asamblejas 2021. gada 27. janvÄra rezolÅ«ciju Nr. 2361, 2021. gada 13. aprīļa Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas rekomendÄcijÄm par Covid-19 obligÄtu vakcinÄciju, Tieslietu ministrijas sagatavoto informatÄ«vo ziņojumu “IespÄ“jamie vakcinÄ“šanÄs pret Covid-19 infekciju motivÄ“jošie lÄ«dzekļi” un Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likuma 10. panta piekto daļu,
lūdzam:
pÄrtraukt jebkÄdu rÄ«cÄ«bu, kas nostÄda nevakcinÄ“tÄs personas mazÄk aizsargÄtÄ stÄvoklÄ«, salÄ«dzinot ar vakcinÄ“tÄm personÄm, norÄdot uz personas tiesÄ«bÄm izvÄ“lÄ“ties kÄdu no trim Eiropas Komisijas noteiktajiem Covid-19 neesamÄ«bas apliecinÄjumiem (tests, kas pierÄda inficÄ“šanÄs ar Covid-19 neesamÄ«bu, pÄrslimošana, vakcÄ«na);
komunikÄcijÄ ar sabiedrÄ«bu precÄ«zi norÄdÄ«t, ka vakcinÄcija ir brÄ«vprÄtÄ«ga un tiek respektÄ“tas ikviena cilvÄ“ka tiesÄ«bas un izvÄ“le nevakcinÄ“ties;
sniegt skaidrojumu par veselÄ«bas ministra Daniela Pavļuta pausto saistÄ«bÄ ar Covid-19 testu neprecizitÄtÄ“m, paskaidrojot, kÄ tas ir ietekmÄ“jis inficÄ“šanas ar Covid-19 statistiku;
vispusÄ«gi sniegt informÄciju par vakcÄ«nu, norÄdot, ka 1) vakcÄ«na neizslÄ“dz saslimšanu ar Covid-19; 2) pašlaik nav precÄ«zi zinÄma vakcÄ«nu efektivitÄte pret vÄ«rusa paveidiem, arÄ« tÄdiem, kas vÄ“l tikai var izveidoties; 3) nav zinÄms aizsardzÄ«bas ilgums, informÄcijas par vakcÄ«nas efektivitÄti un revakcinÄcijas nepieciešamÄ«ba; 4) nav precÄ«zu pÄ“tÄ«jumu, ka vakcÄ«na samazina Covid-19 izplatÄ«bu; 5) vakcinÄ“tam cilvÄ“kam var nebÅ«t Covid-19 simptomu, taÄu viņš var turpinÄt pÄrnÄ“sÄt vÄ«rusu un apdraudÄ“t citus cilvÄ“kus, kuri vÄ“l nav vakcinÄ“ti;
pacienta rakstveida piekrišanas veikt Covid-19 vakcinÄciju veidlapÄ sniegt informÄciju par visiem vakcinÄcijas riskiem un blakus efektiem, valstij uzņemoties atbildÄ«bu par vakcÄ«nu nodarÄ«to kaitÄ“jumu veselÄ«bai vai dzÄ«vÄ«bai;
paredzÄ“t speciÄlu budžeta finansÄ“jumu ar Covid-19 vakcÄ«nu saistÄ«to risku cilvÄ“ka veselÄ«bai vai dzÄ«vÄ«bai kompensÄ“šanai, nosakot Ätru un efektÄ«vu kompensÄcijas mehÄnismu, attiecÄ«gi informÄ“jot sabiedrÄ«bu par savÄm tiesÄ«bÄm uz kompensÄciju.
[1] Pieejams: https://pace.coe.int/en/files/29004/html
[2] Pieejams: https://www.who.int/publications/i/item/WHO-2019-nCoV-Policy-brief-Mandatory-vaccination-2021.1
[3] Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40501486&mode=mk&date=2021-04-27
[4] 24. maijs, 2021. LÄ“mums par skatÄ«tÄju ielaišanu hokeja spÄ“lÄ“s bÅ«s jÄpieņem valdÄ«bai. Pieejams: https://www.la.lv/pavluts-lemums-par-skatitaju-ielaisanu-hokeja-speles-bus-japienem-valdibai
[5] 2020. gada 17. oktobris. Epidemiologs: Covid-19 testa precizitÄti ietekmÄ“ paņemtÄ materiÄla kvalitÄte un vÄ«rusa daudzums organismÄ. Pieejams: https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/epidemiologs-covid-19-testa-precizitati-ietekme-panemta-materiala-kvalitate-un-virusa-daudzums-organisma/
[6] Latvijas jaunieši atzÄ«st, ka Covid-19 pandÄ“mijas laikÄ pasliktinÄjusies viņu mentÄlÄ veselÄ«ba. Pieejams: https://www.la.lv/latvijas-jauniesi-atzist-ka-covid-19-pandemijas-laika-pasliktinajusies-vinu-mentala-veseliba (aplÅ«kots 2021.gada 25.maijÄ).. | Veselam.lv.
[7] Galvenie sociÄlekonomiskie rÄdÄ«tÄji LatvijÄ Covid 19 ietekmÄ“. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/covid19/riku-panelis (aplÅ«kots 2021.gada 25.maijÄ).
[8] Bezdarba lÄ«menis. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/Statistika/Covid19/bezdarba-limenis-2020-gada-decembri (aplÅ«kots 2021.gada 25.maijÄ).
[9] Eiropas Padomes ParlamentÄrÄs asamblejas 2021.gada 27.janvÄra rezolÅ«cijÄ “Covid-19 vakcÄ«nas: Ä“tiski, juridiski un praktiski apsvÄ“rumi” (Covid-19 Vaccines: Ethical, Legal and Practical Considerations) 7.3.1. apakšpunktÄ paredzÄ“ts: “nodrošinÄt pilsoņu informÄ“šanu par to, ka vakcinÄcija nav obligÄta un ka neviens nav politiski, sociÄli vai kÄ citÄdi spiests sevi vakcinÄ“t, ja viņi to nevÄ“las darÄ«t paši.”
[10] TÄ, piemÄ“ram, pastÄv viedokļi, ka tieši vakcinÄcija veicina jaunu mutÄciju rašanos (skat. Nobela prÄ“mijas laureÄta un HIV infekcijas atklÄjÄ“ja prof. Luc Montagnier viedokli), tÄ saasina komplikÄcijas un infarkta un iekaisuma riskus (skat., piemÄ“ram, CDC studying reports of heart inflammation in young Covid vaccine recipients | Coronavirus | The Guardian, u.c.), kÄ arÄ« to, ka veselaejai un imÅ«ni stiprÄkai sabiedrÄ«bas daļai jÄizslimo dabiski, lai veicinÄtu pūļa imunitÄti. Vienlaikus arÄ« šobrÄ«d vakcinÄ“tÄko iedzÄ«votÄju valstu pieredze liecina, ka tas nepasargÄ no jaunu saslimšanas gadÄ«jumu skaita pieauguma.
[11] 13. maijs, 2021. VM gatavojas iespÄ“jamai revakcinÄcijai pret Covid-19 – visticamÄk, jau nÄkamgad. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vm-gatavojas-iespejamai-revakcinacijai-pret-covid-19--visticamak-jau-nakamgad.a404450/, Covid-19, periodiski vajadzÄ“s vakcinÄ“ties vÄ“lreiz. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/visparigi-jautajumi-par-vakcinam. 18. maijs 2021 PerevošÄikovs: VakcinÄcija diemžēl nepasargÄ no saslimšanas ar Covid-19 . Pieejams: https://www.la.lv/perevoscikovs-vakcinacija-diemzel-nepasarga-no-saslimsanas-ar-covid-19; https://www.spkc.gov.lv/lv/visparigi-jautajumi-par-vakcinam
[12] Valsts prezidents: Atvieglojumu noteikšana vakcinÄ“tajiem nav diskriminÄcija. Pieejams: https://www.la.lv/valsts-prezidents-atvieglojumu-noteiksana-vakcinetajiem-nav-diskriminacija (aplÅ«kots 2021.gada 25.maijÄ).