Iesaki rakstu:

BiedrÄ«ba “Aleju aizsardzÄ«ba” un dabas draugi Latvijā lÅ«dz JÅ«s kļūt par pirmo valdÄ«bu Latvijā, kura izveido ekoloÄ£isko sistÄ“mu tÄ«klu pilsÄ“tvidÄ“.

EkoloÄ£isko sistÄ“mu izveide sasaucas ar klimata saglabāšanu, dabas un kultÅ«ras mantojuma saglabāšanu, gaisa attÄ«rÄ«šanu un plaušu, alerÄ£isko slimnieku skaita samazināšanu RÄ«gā un citās pilsÄ“tās. Īpaši bÅ«tiski tas ir laikmetā, kad iedzÄ«votāji masveidā pārceļas uz pilsÄ“tām.

Katrai ekoloÄ£iskās sistÄ“mas sagraušanai ir jānotiek ar vietas izpÄ“ti, analÄ«zi un izvÄ“rtÄ“jumu. Tas jānosaka neatkarÄ«gai komisijai, kuras sastāvā ir tikai augstas klases eksperti, kuri nenāk no esošajām institÅ«cijām un nav ieinteresÄ“ti pilsÄ“tvides zaļo zonu apbÅ«vÄ“.

Kā pirmo biedrÄ«ba “Aleju aizsardzÄ«ba” lÅ«dz apturÄ“t ieplānoto 104 koku ciršanu Slokas ielā 43 un Slokas ielā 45, RÄ«gā, privāto Ä«pašnieku teritorijā, kura savienojas ar LU Botānisko dārzu, un tur paredzamo 3 daudzdzÄ«vokļu māju celtniecÄ«bu. Šeit ir vajadzÄ«ga neatkarÄ«ga vietas izpÄ“tes, analÄ«zes un izvÄ“rtÄ“jumu ekspertu komisija.

Zaļās teritorijas, kuras atrodas jau 3 aizsargjoslās, bet tas neliedz tās apbÅ«vÄ“t! Teritorijas, kuru apbÅ«ve sagrauj dabas un kultÅ«ras mantojuma pamatelementu – ainavu. Teritorijas, no kuram tiek padzÄ«ti sikspārņi, 20 putnu sugas, sÄ«kdzÄ«vnieki, kukaiņi. Teritorijas, kuru apbÅ«ve iznÄ«cina ekoloÄ£isko vidi arÄ« LU Botāniskajā dārzā. Teritorijas, kuru apbÅ«ve bÅ«tiski pasliktina gaisa kvalitāti ne tikai apkārtÄ“jā vidÄ“, bet arÄ« pilsÄ“tas centrā.

Jau divarpus gadus biedrÄ«ba “Aleju aizsardzÄ«ba” cÄ«nās par Valsts nozÄ«mes kultÅ«ras pieminekļu statusa piešÄ·iršanu KuldÄ«gas ielai, RÄ«gā, par dabas un kultÅ«ras mantojuma statusa piešÄ·iršanu KuldÄ«gas ielas ainavai un tieši par ielas posmu no Slokas ielas lÄ«dz VÄ«lipa ielai. Ielas posms ir unikāls dabas un kultÅ«ras mantojums ar mājām celtām no 1886.g. lÄ«dz 1936.g. ar milzÄ«giem dārziem un pagalmiem, neviena māja lÄ«dz pat šodienai nav iebÅ«vÄ“ta starp vecajām mājām. Ielas posms izpilda visus kritÄ“rijus, arÄ« ekoloÄ£iskos šÄ« statusa saņemšanai. Ielas posmu varÄ“tu iekļaut arÄ« UNESCO pasaules kultÅ«ras mantojuma statusā kopā ar Ä€genskalnu, Torņakalnu, Ķīpsalu.

Ir vajadzÄ«gi UNESCO ārzemju eksperti, jo vietÄ“jie eksperti bieži neredz unikalitātes lielumu vai nav ieinteresÄ“ti cÄ«nÄ«ties par dabas un kultÅ«ras mantojuma saglabāšanu.

Par ekoloÄ£iskā tÄ«kla izveidi un pret 104 koku izciršanu RÄ«gā, Slokas ielas 43 un 45 teritorijās ir savākti un iesniegti RÄ«gas Domei un RÄ«gas BÅ«vvaldei 292 paraksti. Paraksti tiek vākti vÄ“l aizvien.

Ne RÄ«gas Dome, ne RÄ«gas BÅ«vvalde nav turÄ“jusi par vajadzÄ«gu atbildÄ“t uz biedrÄ«bas “Aleju aizsardzÄ«ba” 14.03.2019.g. lÅ«gumu pagarināt sabiedriskās apspriešanas laiku koku ciršanai lÄ«dz 08.04.2019.g.

Vēstule balstās uz:

1) Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu „NepieciešamÄ«ba piemÄ“rot integrÄ“tu pieeju pilsÄ“tvides atjaunošanā”, 26.05.2010.g. EkoloÄ£iskā tÄ«kla nostiprināšana, pievÄ“ršot uzmanÄ«bu pilsÄ“tvides ekosistÄ“mām,

2) ICOMOS ģenerālās asamblejas pieņemtajiem dokumentiem:

a) Florences deklarāciju par mantojumu un ainavu kā cilvēces vērtībām, 2014.g.

b) Nara +20; par mantojuma praksi, kultūras vērtībām un autentiskuma konceptu, 2014.g.

c) Parīzes deklarāciju par mantojumu kā attīstības virzītājspēku, 2011.g.

d) Valetas principiem vēsturisko pilsētu un apdzīvoto vietu aizsardzībai un pārvaldībai, 2011.g.

e) Kvebekas deklarāciju par vietas garu, kuru definÄ“ kā materiālo un nemateriālo, fizisko un garÄ«go elementu ansambli, kas piešÄ·ir teritorijai tās Ä«pašo identitāti, sajÅ«tu un emocijas. Gars rada telpu un vienlaikus telpa dod savu ieguldÄ«jumu šÄ« gara veidošanā. 2008.g.

f) Siaņas deklarāciju par kultÅ«ras mantojuma objektu, vietu un zonu apkārtÄ“jās vides saglabāšanā, 2005.g.

3) ICOMOS hartu – vÄ“sturisko pilsÄ“tu un apdzÄ«voto vietu konservācijas hartu (Vašingtonas hartu), 1987.g.

4) Pāvesta Franciska encikliku „Laudato si”, integrālo ekoloÄ£iju, 2015.g.

5) RÄ«gas Domes PilsÄ“tas attÄ«stÄ«bas departamenta pasÅ«tināto PÄ“tÄ«jumu pārskatu 2013.g. Vides risinājumu institÅ«tam „RÄ«gas ainavu veidošanas mÄ“rÄ·u noteikšana”, kurā teikts:

“TādÄ“jādi galvenās vietas, kur vistiešÄk izpaužas globalizācijas un finanšu ekonomikas spiediens, krustojoties nereti pretrunÄ«gām interesÄ“m, bez VecrÄ«gas vÄ“sturiskā centra ir arÄ« Pārdaugava, iepretim VecrÄ«gai Ķīpsalas dienvidu gals, Zunda kanāla apkārtne, Skanstes ielas rajons, kā arÄ« no centra tālākās vietas pie nozÄ«mÄ«gām maÄ£istrālajām ielām. Strauja kapitālisma un brÄ«vā tirgus ienākšana, naudas spiediens, kam pretim likumdošanas nepilnÄ«bas, nepietiekami principiālas un kompetentas iestādes, lÄ“mumu pieņemšanas necaurspÄ«dÄ«gums, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un demokrātiskās kontroles vājums, kas rezultÄ“joties izpaužas neskaidros, tiesiskajos, sabiedriskās prakses nosacÄ«jumos, darbÄ«bās un darÄ«jumos, ir faktors, kas ietekmÄ“jis visas RÄ«gas mÅ«sdienu ainavas attÄ«stÄ«bu.”

BiedrÄ«ba “Aleju aizsardzÄ«ba” lÅ«dz valdÄ«bu: veidot ekoloÄ£isko sistÄ“mu tÄ«klu pilsÄ“tvidÄ“; apturÄ“t ekoloÄ£iskās sistÄ“mas iznÄ«cināšanu, dabas un kultÅ«ras mantojuma iznÄ«cināšanu RÄ«gā, Slokas ielas 43 un 45 zaļajās teritorijās, veidojot neatkarÄ«gu vietas izpÄ“tes, analÄ«zes un izvÄ“rtÄ“jumu ekspertu komisiju; rast iespÄ“ju atpirkt no privātajiem Ä«pašniekiem zaļās teritorijas RÄ«gā, Slokas ielā 43 un Slokas ielā 45, lai tās saglabātu kā zaļo zonu – ekoloÄ£isku sistÄ“mu, tādÄ“jādi nekaitÄ“jot LU Botāniskā dārza un KuldÄ«gas ielas dārzu un pagalmu ekoloÄ£iskajai sistÄ“mai, klimatam, saglabājot dabas un kultÅ«ras mantojumu, sabiedrÄ«bas veselÄ«bu un pozitÄ«vu psihoemocionalitāti.

* BiedrÄ«bas “Aleju aizsardzÄ«ba” vadÄ«tāja