Iesaki rakstu:

ŠÄ« gada 2.martā zinu portālā www.la.lv publicÄ“ta intervija ar Jums, Finanšu izlÅ«košanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu, kurā JÅ«s paužat apgalvojumu, ka ''Latvijā ir vesels reÄ£ions, kurā daudzi darbaspÄ“jÄ«gie iedzÄ«votāji nodarbojas vai mi ar Ä“nu ekonomikai tuvu stāvošÄm darbÄ«bām, vai arÄ« tiešÄk - noziedzÄ«gām darbÄ«bām". Uz žurnālista precizÄ“jumu, vai JÅ«s ar to domājat Latgali. JÅ«s atbildat, ka domājat "tos Latgales reÄ£ionus, kas atrodas robežas tuvumā"^[1].

Kontrabanda un citas noziedzÄ«gas darbÄ«bas pavisam noteikti ir uzskatāmas par reÄ£iona attÄ«stÄ«bu bremzÄ“jošÄm problÄ“mām, lÄ«dz ar to atbildÄ«gajām tiesÄ«bsargājošajām iestādÄ“m pret tām nepieciešams vÄ“rsties ar visu bardzÄ«bu, izskaujot tendenci, ka tajās iesaistÄ«sies, kā JÅ«s minat intervijā, "daudzi darbaspÄ“jÄ«gie iedzÄ«votāji”. Diemžēl lÄ«dz šim jautājumam nav bijusi pievÄ“rsta politiÄ·u adekvāta uzmanÄ«ba, iespÄ“jams, tāpÄ“c, ka viņu rÄ«cÄ«bā nav informācijas, kas ir JÅ«su rÄ«cÄ«bā.

Å…emot vÄ“rā šo apgalvojumu kategoriskumu un tajā pausto faktu nozÄ«mÄ«gumu, pieņemam ka tā ir balstÄ«ta statistikas datos un analÄ«zÄ“, nevis stereotipos un saklausÄ«tos stāstos, tamdēļ lÅ«dzam sniegt JÅ«su rÄ«cÄ«bā esošo informāciju, kas ir kalpojusi par pamatu šÄdu apgalvojumu izteikšanai, kā arÄ« skaidrot intervijā minÄ“to vārdu „daudzi”. ŠÄdas informācijas pieejamÄ«ba ļautu mums efektÄ«vāk pievÄ“rst valdÄ«bas, atbildÄ«go iestāžu un pašvaldÄ«bu vadÄ«tāju uzmanÄ«bu sociālekonomiskajai un drošÄ«bas situācijai Latgales reÄ£ionā, t.sk. mazinot atsevišÄ·u noziedzÄ«go grupÄ“jumu ietekmi reÄ£ionā, kā arÄ«pieprasÄ«t atbildÄ«go tiesÄ«bsargājošo iestāžu vadÄ«tāju atbildÄ«bu par adekvātas reakcijas neesamÄ«bu.

Vienlaikus atgādinām, ka nepamatotu apgalvojumu publiska izteikšana par kādu no sociālajām grupām (šajā gadÄ«jumā vismaz 38 tÅ«kstoši iedzÄ«votāju) veicina stereotipu rašanos un nostiprināšanos. To rezultātā rodas aizspriedumi un diskriminācija gan darba tirgÅ«, gan uzņēmÄ“jdarbÄ«bā un investÄ«ciju piesaistÄ“ reÄ£ionam, kas savukārt var pastiprināt reÄ£iona ekonomiskās attÄ«stÄ«bas stagnāciju un iedzÄ«votāju turpmāku aizplÅ«šanu vai arÄ« pievÄ“ršanos noziedzÄ«bai.

Kā savā darbā norāda Nobela prÄ“mijas ieguvÄ“ji ekonomisti Abhijit V Banetjee un Esther Duflo, citu cilvÄ“ku uzvedÄ«ba, t.sk. publiski paustie apgalvojumi vai minÄ“jumi, var dot signālu citiem cilvÄ“kiem mainÄ«t vai nostiprināt savus uzskatus un uzvedÄ«bu, lÄ«dz ar to ietekmÄ“jot arÄ« sociālekonomiskās attiecÄ«bas^[2]. LÄ«dz ar to augstu valsts amatpersonu nepārdomāti vai aizskaroši vai apzināti mÄ“rÄ·Ä“ti, taču nepamatoti apgalvojumi var izraisÄ«t lavÄ«nveidÄ«gu efektu uz reÄ£iona attÄ«stÄ«bu ilgtermiņā.

Pieļaujam, ka intervijā ir notikusi pārrakstÄ«šanās kļūda un patiesÄ«bā ar vārdu "reÄ£ions" JÅ«s esat domājusi RÄ«gu, nevis Latgales pierobežas novadus, jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gadā RÄ«gā reÄ£istrÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu skaits uz 10 000 iedzÄ«votājiem (ļauj salÄ«dzināt noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu Ä«patsvaru sabiedrÄ«bā) bija par 25% lielāks nekā Latgales reÄ£ionā (270 nodarÄ«jumi pret 204).

Tāpat arÄ«, vÄ“rtÄ“jot pie robežas izvietoto novadu statistiku, nākas secināt, ka no visiem pie robežas izvietotajiem novadiem – Viļakas, Baltinavas, Kārsavas, Ciblas, Ludzas, Zilupes, Dagdas, Krāslavas un Daugavpils (tātad tiem kuri intervijā norādÄ«ti kā novadi, kuros daudzi nodarbojas ar noziedzÄ«gām darbÄ«bām) - reÄ£istrÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu skaits uz 10 000 iedzÄ«votājiem 2019.gadā lielāks nekā RÄ«gā (270) ir bijis tikai Baltinavas (293). Krāslavas (308) un Zilupes (429) novados. Visos citos pie robežas izvietotajos Latgales novados reÄ£istrÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu skaits uz 10 000 iedzÄ«votājiem 2019.gadā ir krietni mazāks nekā RÄ«gas pilsÄ“tā.^[3]

Jāņem vÄ“rā, ka pÄ“dÄ“jos divos novados atrodas vieni no noslogotākajiem robežšÄ·Ä“ršošanas punktiem Baltijā un novadu statistikā tiek ietverti arÄ« tie noziedzÄ«gi nodarÄ«jumi, kas veikti šÄ·Ä“rsojot minÄ“tos punktus, t.sk. ārzemniekiem. Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, lÅ«dzam precizÄ“t, ja intervijas atspoguļojumā medijā ir bijusi kļūda un patiesÄ«bā ar vārdu „reÄ£ions” JÅ«s esat domājusi RÄ«gas pilsÄ“tu.

Tāpat aicinām sniegt JÅ«su vai Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes rÄ«cÄ«bā esošo informāciju par daudziem darbaspÄ“jÄ«giem iedzÄ«votājiem, kas pierobežas novados nodarbojas ar Ä“nu ekonomikai tuvu stāvošÄm vai noziedzÄ«gām darbÄ«bām ŠÄda informācija, kurn lÄ«dz šim nav izdevies iegÅ«t no atbildÄ«go tiesÄ«bsargājošo iestāžu analÄ«tiskajiem materiāliem, dotu mums iespÄ“ju pievÄ“rst adekvātu atbildÄ«go ministriju un iestāžu uzmanÄ«bu reÄ£iona sociālekonomiskajām un valsts drošÄ«bas problÄ“mām.

Atgādinām, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem iepriekš minÄ“tajos pie Eiropas SavienÄ«bas ārÄ“jās robežas izvietotajos novados 2020.gada sākumā dzÄ«voja 67 tÅ«kstoši iedzÄ«votāju, no tiem darbaspÄ“jas vecumā 42 tÅ«kstoši iedzÄ«votāju. Ticam, ka JÅ«s kā tās iestādes vadÄ«tāja, kuras kompetencÄ“ ietilpst noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas novÄ“ršana, nepaustu šÄdu apgalvojumu ar tajā ietvertiem vārdiem “daudzi” bez iepriekš veiktas datos un ziņojumos balstÄ«tas analÄ«zes.

Saskaņā ar 2019. gada 21.novembra Ministru kabineta ieteikumu Nr.l "Valsts pārvaldes vÄ“rtÄ«bas un Ä“tikas pamatprincipi” 5.1.apakšpunktu valsts amatpersonu, ierÄ“dņu un darbinieku rÄ«cÄ«bai lÄ“mumiem un viedokļiem ir jābÅ«t pamatotiem un izsvÄ“rtiem balstÄ«tiem situācijas analÄ«zÄ“, objektÄ«vos faktos un datos, bet saskaņā ar 5.2.apakšpunktu tiem jāspÄ“j atzÄ«t savas kļūdas un uzņemties par tām atbildÄ«bu.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, aicinām JÅ«s sniegt infonnāciju par salÄ«dzinošajiem datiem, kas pamato JÅ«su intervijā pausto, kā arÄ« FID plānotajām darbÄ«bām, lai mazinātu JÅ«su iezÄ«mÄ“to negatÄ«vo tendenci.

Vienlaikus, pieļaujot, ka augstas valsts amatpersonas publiski paustie apgalvojumi vai minÄ“jumi ir tikai nezināšanas par novadu vai iestādes pārraudzÄ«bā esošo sektoru radÄ«ts pārpratums, aicinām gan JÅ«s, gan citus FID kolÄ“Ä£us sazināties ar mums un apciemot Latgali, lai iepazÄ«tos ar reālo situāciju reÄ£ionā.

---

^[1] https://www.la.lv/naudas-atmazgasanas-gravji?fbciid=lwAR0JFATJmtw7JCbQUnZtqlzKgZf44ee6QbT3N2BT6Gi74dUFbj35LPw9XpS

^[2] "Good Economics, Bad Economics: Six Ways We Get the Wortd Wrong and How to Set It Right by Abhijit V. Banerjee, Esther Duflo". Booktopia. Retrieved October 21,2019., p.

^[3] https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/50ciala/sociala likump/SKG021.px/table/tableViewLayoutl/