Iesaki rakstu:

Šonedēļ RÄ«gas apgabaltiesā jau nez kuro reizi tiks izskatÄ«ta krimināllieta, kurā trÄ«s vÄ«rieši apsÅ«dzÄ“ti vairāku uzņēmÄ“ju pasÅ«tÄ«juma slepkavÄ«bās, kā arÄ« kādreizÄ“jā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumā. IepriekšÄ“jās izskatÄ«šanās dažādās instancÄ“s bÅ«tiska daļa krimināllietas faktiski atzÄ«ta par safabricÄ“tu, savukārt pirms jaunās izskatÄ«šanas parādÄ«jušÄs neoficiālas ziņas, ka notikuši mÄ“Ä£inājumi apsÅ«dzÄ“tos ietekmÄ“t, lai tie vienkārši atzÄ«tu vainu, pretÄ« saņemot cietumsodus, kas bÅ«tu identiski viņu apcietinājumā bez sprieduma pavadÄ«tajiem vairāk nekā 13 gadiem.

Apgabaltiesai lieta vÄ“lreiz jāizskata, jo Augstākā tiesa tās iepriekš taisÄ«to spriedumu šovasar ļoti skarbos izteicienos atzina par nelikumÄ«gu brāķi, bet policijas veiktās izmeklÄ“šanas kvalitāti – par satriecoši zemu.

Atceļot RÄ«gas apgabaltiesas spriedumu, Augstākā tiesa lÄ“mumā norādÄ«ja, ka apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzÄ«stami par Kriminālprocesa likuma bÅ«tiskiem pārkāpumiem šÄ likuma 575.panta trešÄs daļas izpratnÄ“, kas noveduši pie nelikumÄ«ga nolÄ“muma.

Augstākā tiesa savā lÄ“mumā arÄ« norādÄ«ja, ka pārkāptas apsÅ«dzÄ“to Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 6.pantā un Satversmes 92.pantā noteiktās tiesÄ«bas uz lietas izskatÄ«šanu taisnÄ«gā un objektÄ«vā tiesā.

Lēmumā bija minēts, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu, nav ņēmusi vērā likumā noteiktās prasības izvērtēt noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību apsūdzēto rīcībā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, judikatūru un apsūdzības formulējumu, atzinumus pamatojot ar likumu, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem.

Tagad apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai no jauna bÅ«s jāvÄ“rtÄ“ pierādÄ«jumi apsÅ«dzÄ«bā par vienu slepkavÄ«bu un vienu slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumu (V. Vaškeviča spridzināšanu). Savukārt spriedums, ar kuru apsÅ«dzÄ“tie atzÄ«ti par nevainÄ«giem un attaisnoti divu citu uzņēmÄ“ju slepkavÄ«bā, jau ir stājies spÄ“kā.

Ar Augstākās tiesas lÄ“mumu atceltais apgabaltiesas spriedums Mārtiņam Putniņam noteica brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz 17 gadiem un sešiem mÄ“nešiem ar policijas kontroli uz trÄ«s gadiem, savukārt Sergejam Markevičam un Edgaram Krogertam - brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz 19 gadiem un sešiem mÄ“nešiem ar policijas kontroli uz trÄ«s gadiem.

ŠÄ« bija jau otrā reize, kad lieta bija nonākusi Augstākajā tiesā. IepriekšÄ“jo reizi, 2014.gadā Augstākā tiesa atcÄ“la apelācijas instances spriedumu, ar kuru visiem trim vÄ«riešiem par izdarÄ«tajiem noziegumiem bija piespriests mūža ieslodzÄ«jums.

TikmÄ“r, kā liecina informācija, ko Pietiek saņēmis no apsÅ«dzÄ“to radiniekiem, neilgi pirms 22. oktobrÄ« paredzÄ“tās lietas kārtÄ“jās izskatÄ«šanas noticis viens vai vairāki mÄ“Ä£inājumi „vienoties” ar apsÅ«dzÄ“tajiem, kuri apcietinājumā bez spÄ“kā stājušamies sprieduma pavadÄ«juši jau 12-13 gadus.

Neformālās „vienošanās” pamatā bijis piedāvājums – apsÅ«dzÄ“tajiem „izglābt” krimināllietu un tās virzÄ«tājus, atzÄ«t savu vainu atlikušajās apsÅ«dzÄ«bās, tā vietā saņemot cietumsodu, kura ilgums nepārsniegtu jau lÄ«dz šim apcietinājumā pavadÄ«tos vairāk nekā desmitos.

Pietiek nav ziņu, vai kāds no apsÅ«dzÄ“tajiem šo „vilinošo piedāvājumu” ir pieņēmis, taču skaidrs, ka vainas atzÄ«šana jaunās tiesas prāvas laikā to apstiprinās.

Pietiek vÄ“lreiz publicÄ“ pirms dažiem gadiem saņemto acÄ«mredzami labi informÄ“ta lasÄ«tāja vÄ“stuli šai sakarā, - uz tajā uzdotajiem jautājumiem joprojām neviens nav atbildÄ“jis:

„Vladimira Vaškeviča spridzināšanā apsÅ«dzÄ“tais Mārtiņš Putniņš ir pilnÄ«bā attaisnots par Aigara LÅ«ša, Gata Aišpura un Genādija Peredeļska pasÅ«tÄ«jumu slepkavÄ«bu organizÄ“šanu, atstājot vien tikai viņam inkriminÄ“to Vladimira Vaškeviča spridzināšanas organizÄ“šanu. LÄ«dz ar to rodas jautājums – ko visus pÄ“dÄ“jos deviņus gadus ir darÄ«jusi policija, lai atklāta šÄ«s slepkavÄ«bas?

Kurš ir šo slepkavÄ«bu patiesais pasÅ«tÄ«tājs un kāpÄ“c lietā esošÄs liecÄ«bas par citiem iespÄ“jamajiem pasÅ«tÄ«tājiem netika izmeklÄ“tas? KāpÄ“c šajā lietā ir tik daudz sistemātiski mainÄ«tu liecÄ«bu (arÄ« daudzos gadÄ«jumos safabricÄ“tu, kas atklājās tās pārbaudot tiesas zālÄ“)?

Vai policija apzināti to slÄ“pj, uz pretrunÄ«gu pierādÄ«jumu bāzes mÄ“Ä£inot notiesāt M.Putniņu un ignorÄ“jot citus pierādÄ«jumus par patieso šo slepkavÄ«bu pasÅ«tÄ«tāju vai arÄ« tas ir vienkārši kompetences trÅ«kums. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Kā zināms, pats V. Vaškevičs M.Putniņu neuzskata par savas spridzināšanas pasÅ«tÄ«tāju, viņa pārstāvji tiesai centās iesniegt pierādÄ«jumus par citu iespÄ“jamo pasÅ«tÄ«tāju Raimondu Štālbergu un draudu Ä«sziņām Inārai Vilkastei krietnu laiku pÄ“c M.Putniņa apcietināšanas, tomÄ“r tiesa atteicās pievienot lietai V. Vaškeviča pārstāvju sniegto informāciju.

ZÄ«mÄ«gi, ka mediji izvairās sabiedrÄ«bai darÄ«t zināmu informāciju par tiesas attaisnojošo spriedumu M.Putniņam trÄ«s pasÅ«tÄ«jumu slepkavÄ«bās, vien norādot ka V.Vaškeviča spridzināšanas organizatoram ir samazināts sods no mūža ieslodzÄ«juma uz 17 gadiem.  Nav Ä«sti saprotama vÄ“lme Latvijas medijiem slÄ“pt šo informāciju.

Pats M.Putniņš savu vainu pilnÄ«bā noliedz, un šis spriedums tāpat tiks trešo reizi pārsÅ«dzÄ“ts kasācijas instancÄ“. Tiesa tieši tāpat kā divas iepriekšÄ“jās reizÄ“s spriedumos nav ņēmusi vÄ“rā visus kasācijas instances norādÄ«jumus par nepieļaujamu pierādÄ«jumu izmantošanu V. Vaškeviča spridzināšanas lietā.”

Šeit atrodami iepriekšÄ“jos gados Pietiek publicÄ“tie dokumenti šai sakarā:

https://pietiek.com/raksti/par_vaskevica_spridzinasanu_notiesatie_norada_uz_sprieduma_divainibam_un_aplamibam/

https://pietiek.com/raksti/vaskevica_spridzinataju_attaisno_visas_pasutijuma_slepkavibu_lietas_-_bet_vai_policija_pedejos_devinus_gadus_ir_meginajusi_tas_atklat/