Atjaunosim lÄ«dzsvaru sevÄ« un sabiedrÄ«bÄ
Zbigņevs StankeviÄs, RÄ«gas arhibÄ«skaps metropolÄ«ts · 05.05.2021. · Komentāri (0)1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozÄ«mÄ«gÄkie datumi Latvijas valsts vÄ“sturÄ“. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijÄ AugstÄkÄ padome ar 138 deputÄtu balsÄ«m pieņēma deklarÄciju “Par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu”. Kas šai NeatkarÄ«bas deklarÄcijas 31. gadadienÄ bÅ«tu aktuÄlÄkais mÅ«su šodienas dievkalpojuma un lÅ«gšanas kontekstÄ?
KÄ pirms dažÄm dienÄm ziņoja Latvijas sabiedrisko mediju portÄls lsm.lv, Latvija ir valsts ar vienu no augstÄkajiem pašnÄvÄ«bu statistikas rÄdÄ«tÄjiem gan Eiropas SavienÄ«bas, gan visas pasaules lÄ«menÄ«. TÄpat arÄ« dzirdam, ka saistÄ«bÄ ar Covid-19 pandÄ“mijas dēļ ieilgušajiem komunikÄcijas un pÄrvietošanÄs ierobežojumiem cilvÄ“kos ir pieaugusi iekšÄ“jÄ spriedze, nervozitÄte un agresivitÄte. Tiek arÄ« ziņots, ka daudzi jaunieši piespiedu bezdarbÄ«bas un attÄlinÄto mÄcÄ«bu dēļ cieš no depresijas.
TÄpÄ“c šodien Ä«pašu uzmanÄ«bu vÄ“los pievÄ“rst jautÄjumam par iekšÄ“jÄ lÄ«dzsvara aktualitÄti un svarÄ«gumu. NeapšaubÄmi, tas ir liels izaicinÄjums ne tikai šajÄ nopietno pÄrbaudÄ«jumu laikÄ, bet arÄ« visÄ mÅ«su dzÄ«vÄ“ kÄ tÄdÄ. Šis iekšÄ“jais lÄ«dzsvars ir cieši saistÄ«ts ar mieru – gan mÅ«su iekšÄ“jo, gan arÄ« mieru starpcilvÄ“ciskajÄs attiecÄ«bÄs.
KÄ iegÅ«t šo iekšÄ“jo mieru un paturÄ“t tad, kad apkÄrtÄ“jie ir nemierÄ«gi, kad sÄk trakot vÄ“tra? Tikko dzirdÄ“jÄm JÄ“zus vÄrdus mÄcekļiem: “Es jums atstÄju mieru, Es jums dodu savu mieru; ne tÄ, kÄ pasaule dod, Es jums dodu. Lai jÅ«su sirds neuztraucas un lai nebÄ«stas!” (Jņ 14,27) VecÄs DerÄ«bas pravietojumÄ Mesija tiek saukts par Miera Princi. TÄtad pirmais atskaites punkts tikko nosaukto problÄ“mu risinÄjumam ir atvÄ“rties uz to mieru, ko mums dod JÄ“zus Kristus.
Protams, tam ir savi priekšnosacÄ«jumi. Pirmais – bÅ«t par Kristus mÄcekli. Ko tas nozÄ«mÄ“? MÄceklis ir tas, kas ir izvÄ“lÄ“jies JÄ“zu par savu skolotÄju, ieklausoties Viņa vÄrdos un saskaņojot savu dzÄ«vi ar tiem. To var nosaukt arÄ« par savas dzÄ«ves uzstÄdÄ«jumu jeb settingu, tÄtad vÄ“rtÄ«bu skalas jeb prioritÄšu saskaņošanu ar JÄ“zus piedÄvÄtajiem.
Pirms atgriežamies pie jautÄjuma par mieru mÅ«su sirdÄ«s, ir mazliet jÄieskicÄ“ SvÄ“to Rakstu piedÄvÄtÄ pasaules redzÄ“juma kopaina. Tieši tÄ ir JÄ“zus vÄ“stÄ«juma centrÄ. CilvÄ“ks nedzÄ«vo uz zemes mūžīgi. Viņa dzÄ«ves laiks ir ierobežots. PÄ“c nÄves viņam ir jÄatskaitÄs par dzÄ«ves laikÄ izdarÄ«to, lÄ«dzi viņš nevar paņemt neko no materiÄlajÄm lietÄm. JÄ“zus saka, ka cilvÄ“ka dzÄ«ves pamatuzdevums ir meklÄ“t Dieva ValstÄ«bu un tÄs taisnÄ«bu, tad visas pÄrÄ“jÄs lietas nostÄjas savÄs vietÄs.
ŠÄ« ValstÄ«ba, tÄs iedÄ«gļi jau ir klÄtesoši šai pasaulÄ“, bet pilnÄ mÄ“rÄ tÄ atklÄsies laiku beigÄs. Tik lielÄ mÄ“rÄ, cik cilvÄ“ks savas dzÄ«ves laikÄ ir sadarbojies ar šo noslÄ“pumaino realitÄti un veicinÄjis tÄs pieaugumu, tik lielÄ mÄ“rÄ viņš pÄ“c nÄves arÄ« plÅ«c savas darbÄ«bas augļus. TurpretÄ«, ja viņš ir pretojies tÄs izaugsmei savas dzÄ«ves laikÄ, tad kļūst par zaudÄ“tÄju – lÅ«zeri -, kurš ir izniekojis savu dzÄ«vi, jo pÄ“c nÄves nekas vairs nav labojams.
SavukÄrt svÄ“tais PÄvils raksta: Dieva valstÄ«bÄ mums nÄkas ieiet caur daudzÄm ciešanÄm (Apd 14,22), bet JÄ“zus saka, ka Dieva valstÄ«bas tÄ«kotÄji tajÄ laužas iekšÄ (sal. Mat 11,12) TÄtad, lai nekļūtu par zaudÄ“tÄjiem, no mums tiek prasÄ«ta aktÄ«va nostÄja, jÄbÅ«t gataviem arÄ« uz sÄpÄ“m un upuriem. Skatoties no šÄ«s perspektÄ«vas, Covid-19 izraisÄ«tÄs pandÄ“mijas ciešanas un ierobežojumi kļūst par sava veida stimulu, “degvielu” ceÄ¼Ä uz Dieva ValstÄ«bu, kas mudina mÅ«s nepazaudÄ“t Dieva dotos pamatuzstÄdÄ«jumus mÅ«su dzÄ«vei. ŠÄda pieeja ļauj mums uzlÅ«kot pÄrbaudÄ«jumus no citas perspektÄ«vas un saskatÄ«t tur arÄ« pozitÄ«vo, ne tikai Ä“nas puses.
Pirms dažÄm dienÄm lasÄ«ju vairÄkas liecÄ«bas par to, kÄ Covid-19 laika ierobežojumi ir nÄkuši par svÄ“tÄ«bu, palÄ«dzÄ“juši ieraudzÄ«t savÄ dzÄ«vÄ“ bÅ«tisko, atjaunot un padziļinÄt attiecÄ«bas Ä£imenÄ“, saprast, ka ne viss dzÄ«vÄ“ ir atkarÄ«gs no mums pašiem. Tad cilvÄ“ks kļūst atvÄ“rtÄks uz nepieciešamÄ«bu pÄ“c dievišÄ·Ä jeb pÄrdabiskÄ. TomÄ“r svarÄ«gi ir apzinÄties arÄ« to, ka JÄ“zus ir ne tikai vienkÄrši SkolotÄjs, bet arÄ« tas kurš uzņēmÄs cilvÄ“ka grÄ“ku nastu uz sevi, nomira un ar savu augšÄmcelšanos apliecinÄja, ka Viņš un TÄ“vs ir viens, ka šie Viņa vÄrdi: “Es esmu durvis” [uz debesÄ«m, uz Dieva ValstÄ«bu] ir patiesÄ«ba. Ne velti svÄ“tais PÄvils vienÄ no savÄm vÄ“stulÄ“m, runÄdams par Kristu, raksta: “Viņš ir mÅ«su miers.” (Ef 2,14)
TÄtad mÅ«su iekšÄ“jÄ miera pamatÄ ir tas miers, ko dod JÄ“zus Kristus. KÄ Viņš pats saka, šis miers ir atšÄ·irÄ«gs no tÄ, ko pasaule dod. Pasaules piedÄvÄtais miers vienmÄ“r ir trausls un viegli izjaucams. Kristus miers mÅ«s atbrÄ«vo no bailÄ“m, no materiÄlo un laicÄ«go lietu varas. Kas var apdraudÄ“t šo Kristus doto mieru? VienÄ«gi tas, kas apdraud mÅ«su iekšÄ“jo saikni ar Viņu kÄ mÅ«su SkolotÄju un AtbrÄ«votÄju no ļaunuma un iznÄ«cÄ«bas varas. ŠÄ« saikne vÄjinÄs vai pat tiek pazaudÄ“ta tad, kad izvÄ“lamies citas prioritÄtes, nevis Viņa piedÄvÄtÄs. BaznÄ«cas valodÄ runÄjot, mÄ“s to saucam par grÄ“ku. ŠÄ« saikne tiek atjaunota, ja savu neuzticÄ«bu nožēlojam, izsÅ«dzam, no visas sirds apņemamies laboties un saņemam grÄ“ku piedošanu.
TÄpÄ“c pirmais priekšnosacÄ«jums, kÄ atjaunot iekšÄ“jo lÄ«dzsvaru gan individuÄlÄ, gan arÄ« visas sabiedrÄ«bas, visas Latvijas lÄ«menÄ«, ir atgriezties no grÄ“kiem un lÅ«gt AugšÄmcÄ“lušos: “DÄvÄ man savu mieru, to mieru, kas nÄk no augšienes, no Tevis un ko neviens man vairs nespÄ“s atņemt! PalÄ«dzi man saprast, ka šÄ«s zemes dzÄ«ve nav vienÄ«gais, kas man ir paredzÄ“ts. PalÄ«dzi man ieraudzÄ«t, ka Covid laika un visi citi pÄrbaudÄ«jumi ir Tavs aicinÄjums uz atgriešanos pie Tevis, pie tiem uzstÄdÄ«jumiem, kurus Tu esi mums atklÄjis!”
Balstoties uz šÄ«m, teiksim tÄ, vertikÄlÄ rakstura pamatpatiesÄ«bÄm, ir vÄ“rts dot arÄ« dažus horizontÄla rakstura ieteikumus mÅ«su fiziskÄ un garÄ«gÄ lÄ«dzsvara atjaunošanai, miera saglabÄšanai. Te gribu izdalÄ«t Äetrus punktus.
Pirmais bÅ«tu prÄta higiÄ“na un disciplÄ«na. IkdienÄ viegli varam piesÄrņot mÅ«su iztÄ“li un prÄtu ar liekas un netÄ«ras informÄcijas plÅ«smu, tas apgrÅ«tina koncentrÄciju un pazemina darbaspÄ“jas. MierÄ«gs prÄts, tÄpat kÄ mierÄ«gs Å«dens, labÄk atspoguļo realitÄti. Kaut arÄ« mierÄ«ga, koncentrÄ“ta prÄta attÄ«stÄ«šana dod milzÄ«gas priekšrocÄ«bas, tas nebÅ«t nav viegls uzdevums. TÄpat kÄ spÄ“cÄ«gs savvaļas dzÄ«vnieks, kurš pieradis klÄ«st, kur vien vÄ“las, un sÄk pretoties, kad mÄ“Ä£ina to pieradinÄt, tÄpat arÄ« uzvedas prÄts, lÄ«dzÄ«gi kÄ nemierÄ«gs pÄ“rtiÄ·is. Kad mÄ“s esam stresa stÄvoklÄ«, mÅ«su smadzenes atbrÄ«vo stimulÄ“jošos hormonus, adrenalÄ«nu, kas labÄkajÄ gadÄ«jumÄ mÅ«s mobilizÄ“ – un tad mÄ“s varam viegli tikt galÄ ar Ärštata situÄciju. Bet sliktÄkajÄ gadÄ«jumÄ tas apdraud mÅ«su darbÄ«bas efektivitÄti un spÄ“ju rÄ«koties. Var pat mÅ«s paralizÄ“t. Šai negatÄ«vajÄ scenÄrijÄ uzmanÄ«bas zona sašaurinÄs – tÄ koncentrÄ“jas uz stresa cÄ“loni, nevis uz uzdevumiem, kas jÄatrisina.
Otrais punkts ir spÄ“ja sadzÄ«vot ar citiem un respektÄ“t otra viedokli. Tad, ja dzÄ«vojam ar sajÅ«tu, ka esmu vissvarÄ«gÄkais un visÄ«pašÄkais, ir grÅ«ti pieņemt otru un samierinÄties ar atšÄ·irÄ«gu viedokli. ZinÄtnieki ir pierÄdÄ«juši, ka tad, kad attÄ«stÄm lÄ«dzjÅ«tÄ«bu un apzinÄtu uzmanÄ«bu attiecÄ«bÄ pret lÄ«dzcilvÄ“kiem (kad atsakÄmies no pÄrsteidzÄ«ga sprieduma par otru un pilnÄ«bÄ dzÄ«vojam tagadnÄ“), mÄ“s izmantojam tÄs nervu Ä·Ä“des mÅ«sos, kuras atbild par sociÄlo komunikÄciju un, pateicoties tam, varam mainÄ«t attieksmi arÄ« pašam pret sevi.
PÄ“dÄ“jÄ laikÄ, iespÄ“jams arÄ« Covid ierobežojumu iespaidÄ, cilvÄ“ki kļūst arvien agresÄ«vÄki pret atšÄ·irÄ«ga viedokļa paudÄ“jiem. Mums ir dota brÄ«vÄ«ba, dzÄ«vojam valstÄ«, kurÄ varam iziet demonstrÄcijÄs, brÄ«vi paust viedokli, diskutÄ“t, aizstÄvÄ“t savu viedokli, bet tas nenozÄ«mÄ“, ka drÄ«kstam ar necieņu izturÄ“ties pret otru, pret viņa vÄ“rtÄ«bÄm. NeaizmirsÄ«sim, ka cilvÄ“ka cieņa ir visu pÄrÄ“jo mÅ«su Eiropas vÄ“rtÄ«bu pamatÄ.
Diemžēl parasti negatÄ«vo informÄciju mÄ“s uztveram ÄtrÄk un glabÄjam ilgÄk nekÄ pozitÄ«vo. Tas ir dÄ«vaini, ka negatÄ«vÄ informÄcija par cilvÄ“ku mums nozÄ«mÄ“ vairÄk nekÄ pozitÄ«vÄ. Lai to mainÄ«tu, ir nepieciešama apzinÄta un sistemÄtiska piepÅ«le. KristÄ«gÄ valodÄ to sauc par tikuma praktizÄ“šanu.
Trešais ir baiļu un agresijas pÄrvarÄ“šana. RealitÄte ir tÄda, ka ikdienas dzÄ«vÄ“ mÄ“s nekad neesam pilnÄ«gÄ drošÄ«bÄ, jo tiekam ierauti nepÄrtrauktÄ mainÄ«go notikumu plÅ«smÄ. Nav iespÄ“jams panÄkt pilnÄ«gu stabilitÄtes sajÅ«tu vai ideÄlo patvÄ“rumu, kur noslÄ“pties. Ar Ä«pašu skaudrumu to parÄda pÄ“dÄ“jo nedēļu plaši aprakstÄ«tie un komentÄ“tie notikumi. TÄpat ik pÄ“c laika lasÄm par traÄ£iskÄm sekÄm ceļa satiksmes noteikumu pÄrkÄpšanas rezultÄtÄ. MÅ«su nedrošÄ«ba un bailes seko mums lÄ«dzÄs. Trauksme, bailes, bažas, uztraukums un pat panika ir tikai prÄta stÄvokļi. ApzinÄta attieksme pret bailÄ“m pati par sevi nenes bailes. Ja atzÄ«sim savas bailes, skatÄ«simies, kÄ tÄs mÅ«s mÄ“Ä£ina mÅ«s pÄrņem, vÄ“rosim tÄs, tad redzÄ“sim, kÄ bailes mainÄs un norimst.
Te vÄ“l jÄapzinÄs, ka dusmas un agresija nespÄ“j atrisinÄt mÅ«su problÄ“mas. TaÄu tÄs ļoti efektÄ«vi sagrauj mÅ«su imÅ«nsistÄ“mu. Īpaši svarÄ«gi tas ir Covid-19 inficÄ“šanÄs risku kontekstÄ. Ir svarÄ«gi apzinÄties, ka dzÄ«vojot mÄ“s nevaram izvairÄ«ties no sÄpÄ“m un ciešanÄm, bieži vien paši esam to iemesls ar savÄm izvÄ“lÄ“m. Varam vienÄ«gi tÄs minimizÄ“t, tiktÄl, cik tas no mums ir atkarÄ«gs. Tur, kur nav iespÄ“jams no tÄm izvairÄ«ties, ir svarÄ«gi mÄcÄ«ties ar tÄm sadzÄ«vot, un tad skatiens uz augšu, uz pÄrdabisko, uz mūžīgo mums palÄ«dz saskatÄ«t to jÄ“gu.
Ceturtais ir domÄt pozitÄ«vi. CilvÄ“ks ir veidots kÄ dinamiski mainÄ«ga sistÄ“ma. Bet cilvÄ“ka dabiskÄ bÅ«tÄ«ba ir noslÄ“pumaini saistÄ«ta ar sÄkotnÄ“jiem realitÄtes pamatiem, tÄ ir veidota pÄ“c Dieva attÄ“la un lÄ«dzÄ«bas, un tÄpÄ“c katra cilvÄ“ka bÅ«tÄ«bas diļumos ir ilgas pÄ“c LabÄ, SkaistÄ un PatiesÄ. Un, lai gan mÅ«su patiesais “es” var bÅ«t stresa un trauksmes, dusmu un nepiepildÄ«tu vÄ“lmju piesÄrņots, šÄ«s ilgas tomÄ“r turpina pastÄvÄ“t neatkarÄ«gi no tÄ un var ikvienÄ brÄ«di pamosties ar jaunu spÄ“ku.
Lai dzÄ«votu, Ä·ermenim nepÄrtraukti jÄpiedalÄs vielmaiņÄ: ir nepieciešama pastÄvÄ«ga matÄ“rijas un enerÄ£ijas apmaiņa ar Ärpasauli. TÄpat ir arÄ« ar dvÄ“seli – to atjauno un atdzÄ«vina mÅ«su labie darbi, mÅ«su labvÄ“lÄ«gÄ attieksme pret citiem un tuvÄkmÄ«lestÄ«ba, komunikÄcija ar DievišÄ·o. Spriedzes un agresivitÄtes pieaugums pasaulÄ“ liecina, ka šodien vairÄk nekÄ jebkad cilvÄ“cei ir jÄsÄk apzinÄties, ka agresivitÄtes un vardarbÄ«bas problÄ“mu nevarÄ“s atrisinÄt ar vardarbÄ«giem lÄ«dzekļiem, bet gan tikai veicinot tÄdu nostÄju kÄ ticÄ«ba, savstarpÄ“ja sapratne un tuvÄkmÄ«lestÄ«ba, uzplaukumu mÅ«su sabiedrÄ«bÄ. Īsts miers valstu starpÄ un cilvÄ“ku sabiedrÄ«bÄ ir taisnÄ«bas auglis, nevis ieroÄu pielietošanas rezultÄts. Miers, kas izriet no taisnÄ«bas, ir paliekošs. Miers, kas iestÄjas spÄ“ka pielietošanas un kara rezultÄtÄ, ir trausls un Ä«slaicÄ«gs.
Neskatoties uz mainÄ«go notikumu plÅ«smu, kurÄ esam ierauti, mÅ«su dzÄ«ve tomÄ“r lielÄ mÄ“rÄ ir atkarÄ«ga no mums pašiem. Tas, par ko mÄ“s kļūstam gadiem ritot, arvien lielÄkÄ mÄ“rÄ ir atkarÄ«gs no mÅ«su iepriekšÄ“jÄm izvÄ“lÄ“m. Šai ziÅ†Ä katrs no mums tur savu dzÄ«vi savÄs rokÄs, un tas, par ko mÄ“s kļūstam, ir atkarÄ«gs no mÅ«su attieksmes un rÅ«pÄ“m par sevi. ŠÄdÄ nozÄ«mÄ“ jÄatzÄ«mÄ“, kÄ pašattÄ«stÄ«ba nav egoisms. TÄ ir svarÄ«ga dÄvana citiem cilvÄ“kiem.
TÄtad, saliekot šo vertikÄlo – ticÄ«bas dimensiju kopÄ ar horizontÄlo – mÅ«sdienu zinÄtnes un prÄta atziņÄm, varam palÄ«dzÄ“t gan katram individuÄli, gan visai sabiedrÄ«bai harmoniski attÄ«stÄ«ties. Un to es arÄ« šajÄ svÄ“tku brÄ«dÄ« no sirds mums visiem novÄ“lu – lÄ«dzdarboties mÅ«su valsts garÄ«gÄ lÄ«dzsvara atjaunošanÄ un miera saglabÄšanÄ!