Atbilde Latvijas Bankai - parÄda realitÄte, jeb skopais maksÄ divreiz
Edgars Sedols · 22.09.2021. · Komentāri (0)Latvijas 2022. gada budžeta veidošanas kontekstÄ šobrÄ«d ļoti aktuÄla ir kļuvusi valsts parÄda tÄ“ma, ņemot vÄ“rÄ salÄ«dzinoši zemo Latvijas parÄdu un izdevÄ«gÄs aizņēmumu likmes, kas Latvijai paver ceļu uz nepietiekamo lÄ«dzekļu piesaisti. Par tÄ“mas aktualitÄti liecina arÄ« Latvijas Bankas šomÄ“nes notikusÄ« konference par “IlgtspÄ“jÄ«gu ekonomiku pÄrmaiņu laikos”. TÄpat nesen Latvijas Bankas vietnÄ“ makroekonomika.lv publicÄ“ts raksts “Latvijas parÄds — kÄ tas radies un vai gribam to redzÄ“t vÄ“l lielÄku?”, diemžēl daudzi no rakstÄ minÄ“tajiem secinÄjumiem un apgalvojumiem ir vienkÄršoti vai pat maldinoši. Å…emot vÄ“rÄ, ka sabiedrÄ«bas un lÄ“mumu pieņēmÄ“ju maldinÄšana šajÄ atbildÄ«gajÄ laikÄ varÄ“tu atstÄt negatÄ«vu ietekmi uz Latviju un tÄs ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas perspektÄ«vÄm, es vÄ“los piedÄvÄt konkrÄ“tÄs Latvijas Bankas ekonomistes raksta analÄ«zi un faktu pÄrbaudi.
“Latvijas parÄds uz vienu iedzÄ«votÄju, ieskaitot kÄ nodarbinÄtos, tÄ pensionÄrus un jaundzimušos, 2020. gadÄ sasniedza 6680 eiro. Uz vienu strÄdÄjošo parÄda lÄ«menis bija jau gandrÄ«z 15 tÅ«kst. eiro. TurklÄt, ņemot vÄ“rÄ pašreizÄ“jÄs demogrÄfiskÄs tendences LatvijÄ, aizņemoties šodien, parÄds bÅ«s jÄatdod paaudzei, kurÄ bÅ«s vÄ“l mazÄk strÄdÄjošo. LÄ«dz ar to parÄds uz vienu iedzÄ«votÄju un uz vienu nodarbinÄto turpinÄs pieaugt, pat Ä«paši nepalielinot aizņemtÄs summas.”
MÅ«su parÄds uz vienu iedzÄ«votÄju ir otrais mazÄkais eirozonÄ, kur vidÄ“ji uz vienu iedzÄ«votÄju tas pÄrsniedz 32 000 eiro. Uz vienu strÄdÄjošo tas bÅ«tu lÄ«dzÄ«gÄ attiecÄ«bÄ kÄ LatvijÄ, jo strÄdÄjošo skaits proporcionÄli mums ir pat virs Eiropas SavienÄ«bas vidÄ“jÄ. Pat tÄdÄ mazÄ valstÄ« kÄ KiprÄ ar mazÄku iedzÄ«votÄju skaitu, ekonomiku un tÄs struktÅ«ras daudzveidÄ«bu parÄds uz iedzÄ«votÄju pÄrsniedz 21 000 eiro. LÄ«dz ar to redzams, ka mÅ«su parÄda nasta ir pieckÄrt mazÄka nekÄ vidÄ“ji EiropÄ.
Pat papildus vairs neaizņemoties, jau minÄ“tÄs demogrÄfiskÄs krÄ«zes, Ä“nu ekonomikas apjoma un atpalicÄ«bas no Eiropas SavienÄ«bas vidÄ“jÄ lÄ«meņa daudzÄs nozarÄ“s apstÄkļos parÄda atmaksa kÄ tÄda paliks nÄkamajÄm paaudzÄ“m jebkurÄ gadÄ«jumÄ. Latvijai tikai vienu reizi pÄ“dÄ“jo 20 gadu laikÄ ir izdevies sasniegt budžetu ar pÄrpalikumu, kas bÅ«tu nepieciešams, lai parÄdu nominÄlo apjomu sÄktu samazinÄt.
Latvijas Bankas ekonomists U. Rutkaste 2018. gadÄ veica analÄ«zi, kas secina, ka bez fundamentÄlÄm izmaiņÄm tautsaimniecÄ«bas struktÅ«rÄ Latvija nekad nespÄ“s noÄ·ert ES vidÄ“jo ieņēmumu lÄ«meni. KÄpÄ“c parÄda vietÄ mÄ“s neuztraucamies par minÄ“tajÄm fundamentÄlajÄm problÄ“mÄm, kas arÄ« tiek nodotas nÄkamajÄm paaudzÄ“m?
FundamentÄli Eiropa un ASV, kÄdu mÄ“s to pazÄ«stam šodien, tika uzbÅ«vÄ“ta uz valsts parÄda lÄ«dzekļiem. Neviena no šÄ«m attÄ«stÄ«tajÄm valstÄ«m skatÄs uz parÄdu nevis kÄ uz kaut ko, kas bÅ«tu jÄatdod, bet tieši kÄ uz lÄ«dzekli ekonomikas attÄ«stÄ«bai, izglÄ«tÄ«bai un investÄ«cijÄm. Pat lielajÄm eksportÄ“tÄjvalstÄ«m tas pastÄv, piemÄ“ram, VÄcijai šobrÄ«d parÄds pÄrsniedz 71% no IKP.
JÄņem vÄ“rÄ, ka, apskatot izejošÄs un ienÄkošÄs naudas plÅ«smas LatvijÄ (tirdzniecÄ«bas bilance, tÅ«risms, Ärvalstu tiešÄs investÄ«cijas, diasporas paskaitÄ«jumi), kopÄ“jÄ bilance ir negatÄ«va, galvenokÄrt importu Ä«patsvaram pÄr eksportu, kas 2019. gadÄ pÄrsniedza 2,9 miljardus eiro. Tas nozÄ«mÄ“, ka katru gadu mÅ«su tautsaimniecÄ«bÄ apgrozÄs arvien mazÄk un mazÄk naudas, kas savukÄrt agri vai vÄ“lu izraisÄ«s krÄ«zi, ko Ä«paši pastiprinÄs jau tÄ lielÄ ienÄkumu nevienlÄ«dzÄ«ba. NeizbÄ“gami ÄrÄ“js parÄds bÅ«s vienÄ«gais risinÄjums, vismaz Ä«stermiņÄ, lai tiktu nodrošinÄts naudas apgrozÄ«juma lÄ«dzsvars. ŠÄ« tendence pat nav atkarÄ«ga no Ä“nu ekonomikas, jo nav svarÄ«gi, vai nauda aiziet iedzÄ«votÄju makos vai nodokļos, kamÄ“r vien tÄ paliek valsts robežÄs.
“Ja skatÄmies, kÄda ir bijusi Latvijas parÄda attÄ«stÄ«ba kopš 2000. gada, kÄdu laiku parÄds saglabÄjÄs nedaudz virs 10% no IKP, taÄu pašlaik tas ir ÄetrkÄršojies. ŠÄ« situÄcija spilgti ilustrÄ“, ka ar parÄdu “nekad neko nevar zinÄt” un pat salÄ«dzinoši zems lÄ«menis pie noteiktiem nosacÄ«jumiem var bÅ«tiski palielinÄties. Finanšu krÄ«zes ietekmÄ“ 2010. gadÄ Latvijas parÄds strauji pieauga lÄ«dz 47.9% no IKP.”
Šeit varam skaidri novÄ“rot sakarÄ«bu, ka neatkarÄ«gi no parÄda lÄ«meņa situÄcija var strauji mainÄ«ties jebkurÄ gadÄ«jumÄ un ka “gÄzi grÄ«dÄ” gados 8.5% no IKP parÄds nebija iemesls straujajam inflÄcijas kÄpumam vai krÄ«zei, kas sekoja. TÄpat jÄatzÄ«mÄ“, ka ir nekorekti salÄ«dzinÄt periodu, kad Latvijas valÅ«ta bija lats, nevis otrÄ pasaules rezerves valÅ«ta — eiro.
Tikpat svarÄ«gi atzÄ«mÄ“t arÄ«, ka tikai 2012. gadÄ, lai glÄbtu eiro vÄ“rtÄ«bu, Eiropas CentrÄlÄ banka sÄka izstrÄdÄt programmu, lai spÄ“tu pirkt eirozonas valstu parÄdzÄ«mÄ“s neierobežotÄ apjomÄ otrreizÄ“jos tirgos, kas 2014. gadÄ tika attiecinÄta arÄ« uz banku un uzņēmumu aktÄ«viem un ilgtermiņa parÄdiem. ŠÄ« jaunÄ programma ir palÄ«dzÄ“jusi uzturÄ“t zemÄkas aizņēmuma likmes, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas atļauj nepieļaut vÄ“l vienu GrieÄ·ijas krÄ«zes scenÄriju, jo vienmÄ“r bÅ«s iespÄ“ja pÄrfinansÄ“t esošo parÄdu, sliktÄkajÄ gadÄ«jumÄ ar nosacÄ«jumu, ka deficÄ«ti tiks samazinÄti nÄkotnÄ“, ko principÄ jau darÄm šodien.
“KrÄ«zes izdevumu ietekmÄ“ pÄ“rn parÄds pieauga ne tikai LatvijÄ, bet visÄs ES valstÄ«s. VidÄ“ji tas palielinÄjÄs par 12.6 procentpunktiem, turklÄt lielÄkais pieaugums bija vÄ“rojams valstÄ«s, kurÄm jau iepriekš parÄda lÄ«menis bija augstÄks. Tas ir saistÄ«ts ne tikai ar to, kÄda bijusi pandÄ“mijas ietekme šajÄs valstÄ«s, bet arÄ« ar iespÄ“jÄm krÄ«zes pÄrvarÄ“šanas resursus meklÄ“t jau esošo pieejamo finanšu ietvaros un salÄ«dzinoši lÄ“tÄk vai dÄrgÄk aizņemties. PiemÄ“ram, GrieÄ·ijas emitÄ“tajiem vÄ“rtspapÄ«riem likmes bija lielÄkas nekÄ vidÄ“ji eirozonÄ.”
GrieÄ·ijai ar lielÄko relatÄ«vo parÄdu Eiropas SavienÄ«bÄ, tam sasniedzot 209% no IKP, 10 gadu termiņa obligÄcijas tirgojas ar aptuveni 0,7% likmi, kas, protams, ir augstÄka nekÄ VÄcijas negatÄ«vÄ -0,3% vai Francijas ap 0% likme, bet salÄ«dzinoši ar citÄm attÄ«stÄ«tÄm valstÄ«m, tÄs joprojÄm ir zemas. PiemÄ“ram, raksta rakstÄ«šanas brÄ«dÄ« ApvienotÄs Karalistes 10 gadu aizņēmuma likme bija 0,76%, KanÄdai 1,23%, AustrÄlijai 1,26%, ASV 1,34%, SingapÅ«rai 1,38% utt. Tas ir skaidrojams ar apstÄkli, ka bankrota riski ar Eiropas CentrÄlÄs bankas segumu ir praktiski vairs neesoši, un, ja investori grib veikt ieguldÄ«jumus eiro valÅ«tÄ, tie tik pat labi var iegÅ«t augstÄkus procentu maksÄjumus, aizdodot GrieÄ·ijai nevis VÄcijai, kam ir negatÄ«va likme. Investori it Ä«paši investÄ“ valstu obligÄcijÄs, kad finanšu akciju tirgos valda neskaidrÄ«ba, kÄ šobrÄ«d.
“Lai gan parÄds audzis visÄs ES valstÄ«s, turklÄt diezgan ievÄ“rojami, pašlaik tirgÅ« pieejami aizņēmumi ar zemÄm procentu likmÄ“m. TomÄ“r tik atbalstoša centrÄlo banku monetÄrÄ politika nevar turpinÄties bezgalÄ«gi. LÄ«dzko vadošÄs centrÄlÄs bankas lems par monetÄrÄs politikas nostÄjas maiņu, sagaidÄms, ka procentu likmes palielinÄsies. Ja valdÄ«bas parÄds turpina pieaugt, bÅ«s jÄpÄrfinansÄ“ “vecÄs un lÄ“tÄs” saistÄ«bas uz “jaunÄm un dÄrgÄkÄm”, lai nosegtu augošos budžeta izdevumus. Tas palielinÄs parÄda apkalpošanas izmaksas pat pie nemainÄ«ga parÄda lÄ«meņa.”
Lai gan procenti mūžīgi tik zemi varbÅ«t nebÅ«s, ir labs pamats uzskatÄ«t, ka tie visdrÄ«zÄk nebÅ«s arÄ« daudz augstÄki kÄ pirms krÄ«zes. KÄ minÄ“ts, Eiropas CentrÄlajai bankai jau iepriekš pastÄvÄ“ja aktÄ«vu pirkšanas programma, ja tÄda vajadzÄ«ba kÄdai valstij bÅ«tu nepieciešama. Ja paskatÄs uz SpÄniju, kuras kredÄ«treitings ir lÄ«dzÄ«gs Latvijas un pat mazliet sliktÄks, tÄs 10 gadu procentu likmes kopš 2015. gada turÄ“jÄs zem 2%, kas, ierÄ“Ä·inot inflÄciju, faktiski bÅ«tu tuvu nullei. DomÄjot konkrÄ“ti par parÄda apkalpošanas izmaksÄm, Latvijai tÄs šobrÄ«d ir ļoti zemas, proti, aptuveni 2% no valsts budžeta, kamÄ“r Francijai tÄs ir virs 3%, SlovÄ“nijai virs 4%, Kiprai virs 5%, SpÄnijai — 6% un ItÄlijai — 8%, kas šÄ«m valstÄ«m netraucÄ“ sasniegt augstÄku dzÄ«ves lÄ«meni nekÄ LatvijÄ.
“FiskÄlÄs disciplÄ«nas noteikumiem atkal stÄjoties spÄ“kÄ (uz pandÄ“mijas laiku Eiropas Komisija (EK) ieviesa atkÄpi), budžeta deficÄ«ts bÅ«s jÄtur noteiktos rÄmjos.”
PirmkÄrt, jÄsaprot, ka ES uzliktie ierobežojumi valsts tÄ“riņiem LatvijÄ, kas nosaka, ka izdevumiem bÅ«s jÄkļūst mÄ“renÄkiem, tiek ieviesti ar FiskÄlÄs disciplÄ«nas likuma palÄ«dzÄ«bu. TomÄ“r šis likums nav “akmenÄ« kalts”. Lai gan atsevišÄ·as ES valstis konkrÄ“tos nosacÄ«jumus lÄ«dzÄ«gi kÄ Latvija nacionÄlajÄs tiesÄ«bÄs ievedušas striktÄ veidÄ, to noteikti nevarÄ“tu teikt par visÄm valstÄ«m.
Tas, kas ir acÄ«mredzami skaidrs jebkuram, ir, ka konkrÄ“tos nosacÄ«jumus ilgÄku laiku ir pÄrkÄpušas daudzas eirozonas valstis, piemÄ“ram, Francijai sabalansÄ“ts budžets nav bijis tuvu 50 gadiem. Latvijas gadÄ«jumÄ rÅ«pes par šÄ« likuma ievÄ“rošanu vienmÄ“r ir ieņēmušas prominentu lomu, kamÄ“r uz to, ka, valdÄ«bai sagatavojot valsts budžeta projektu, bÅ«tu jÄparedz finansÄ“jums tÄdÄm kritiski svarÄ«gÄm nozarÄ“m kÄ veselÄ«bas aprÅ«pe, izglÄ«tÄ«ba un zinÄtne, kÄ arÄ« iekšlietu dienestiem, LatvijÄ ir normÄla prakse pievÄ“rt acis. Šo likumu noteikti var mÄ«kstinÄt vai pat atcelt, par ko jau ir uzsÄkta parakstu vÄkšana Manabalss.lv.
Pat Eiropas SavienÄ«bas lÄ«menÄ« valda uzskats, ka fiskÄlo rÄmi vajadzÄ“tu mÄ«kstinÄt ilglaicÄ«gÄk. Å…emot vÄ“rÄ to, ka Covid-19 varÄ“tu mÅ«su dzÄ«vÄ“ bÅ«t uz palikšanu, ES lÄ«meņa sarunÄs apsvÄ“rta pat krÄ«zes laikÄ uzņemto parÄdsaistÄ«bu atlaišana. Par spÄ«ti tam Finanšu ministrija, pÄrstÄvot Latviju šajÄs sarunÄs, bija viena no 8 ES dalÄ«bvalstÄ«m, kas brÄ«vprÄtÄ«gi parakstÄ«jÄs par stingru fiskÄlo likumu ievÄ“rošanu jau tuvÄkajÄ laikÄ, brÄ«dÄ«, kad mÅ«su budžeta apjoms uz vienu iedzÄ«votÄju ir mazÄkais eirozonÄ. ŠÄ« bija nostÄja, kam nepievienojÄs tÄdas valstis kÄ Igaunija, VÄcija un vairums citu.
OtrkÄrt, kÄ jau minÄ“ts, šos ES nosacÄ«jumus pat pirms krÄ«zes neievÄ“roja lielÄkÄ daļa citu eirozonas valstu, un grÅ«ti iedomÄties reÄlu sankciju pielietošanu par šo likumu neievÄ“rošanu. TÄ vietÄ, lai absolÅ«ti neefektÄ«vÄ veidÄ šobrÄ«d bÄrtu citas valstis par tÄ“riņiem, Latvijas amatpersonÄm, to skaitÄ, Eiropas parlamenta deputÄtiem vajadzÄ“tu aktualizÄ“t jautÄjumu par kompensÄcijÄm tÄm valstÄ«m, kas iepriekš pieturÄ“jušÄs pie taupÄ«bas rÄmjiem, jo arÄ« iepriekš aizņemtÄ nauda ir nesusi pienesumu un pat šobrÄ«d cirkulÄ“ to valstu ekonomikÄs, kas iepriekš aizņēmušÄs vairÄk.
“Tas var nozÄ«mÄ“t, ka jÄpalielina ieņēmumi (piemÄ“ram, palielinot nodokļus) vai jÄsamazina izdevumi kÄdai citai nozarei, jo procentu maksÄjumos bÅ«s jÄmaksÄ vairÄk.”
Protams, ir arÄ« daudzi citi veidi, kÄ palielinÄt ieņēmumus bez nodokļu celšanas. Igaunija to ir pierÄdÄ«jusi, piesaistot Ärvalstu investÄ«cijas, jau kopš deviņdesmito gadu beigÄm. ŠobrÄ«d katru gadu Igaunijas piesaistÄ«tÄs investÄ«cijas pÄrsniedz mÅ«sÄ“jÄs par aptuveni 2 miljardiem eiro gadÄ, un summÄ mÄ“s atpaliekam par aptuveni 12 miljardiem eiro. Bet, pirms Ärvalstu investori bÅ«s gatavi investÄ“t, mums pašiem ir jÄrÄda priekšzÄ«me, ieguldot izglÄ«tÄ«bÄ, zinÄtnÄ“ un inovÄcijas veicinÄšanÄ, uz ko mÄ“s šobrÄ«d tÄ“rÄ“jam 3 reizes mazÄk nekÄ vidÄ“ji Eiropas SavienÄ«bÄ, un liela daļa no esošÄ finansÄ“juma tieši nÄk no Eiropas fondiem.
Ä»oti liels potenciÄls valsts budžeta palielinÄšanai ir arÄ« iespÄ“jamÄ Ä“nu ekonomikas mazinÄšanÄ. Ja vidÄ“jais atalgojums pieaug un ja valsts spÄ“j demonstrÄ“t, ka tÄ sekmÄ«gi iegulda nozarÄ“s, kas nodrošina iedzÄ«votÄju labklÄjÄ«bu, tas samazinÄs vÄ“lmi un vajadzÄ«bu riskÄ“t maksÄt “aploksnÄ“”. Tik pat svarÄ«gi, ja ne svarÄ«gÄk, ir atgÅ«t atpakaļ emigrÄ“jušo diasporu, kas ne tikai ienesÄ«s papildus lÄ«dzekļus un darbaspÄ“ku, bet arÄ« ļoti svarÄ«go Ärzemju pieredzi, kas sekmÄ“s konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu pasaules lÄ«meņa uzņēmumu veidošanu.
“PiemÄ“ram, jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«m tiek ieteikts ilgtermiÅ†Ä nepÄrsniegt parÄda lÄ«meni 40% no IKP [3]. SavukÄrt augsti attÄ«stÄ«tas valstis, kuru aizņemšanÄs iespÄ“jas nav apgrÅ«tinÄtas vai apšaubÄ«tas, var ilgtermiÅ†Ä stabili uzturÄ“t augstÄku parÄda lÄ«meni. PiemÄ“ram, JapÄnÄ 2020. gadÄ parÄds sasniedza 225% no IKP. ŠajÄ valstÄ« parÄda stabilitÄti veicina gan valsts reputÄcija, gan tas, ka parÄds ir pÄrsvarÄ ilgtermiņa un tie ir iekšÄ“jie aizņēmumi. Latvijas situÄcija ir atšÄ·irÄ«ga.”…“Lai gan par optimÄlu parÄda lielumu konkrÄ“tai valstij var diskutÄ“t, pÄrlieku liels parÄds var mazinÄt ekonomikas izaugsmi [4], radÄ«t risku zaudÄ“t investoru uzticÄ«bu un pasliktinÄt aizņemšanÄs nosacÄ«jumus.”
Kopš dienas, kad par Latvijas valÅ«tu kļuva eiro, mÄ“s neesam uzskatÄmi par jaunattÄ«stÄ«bas valsti, un Latvijas reputÄcija ir principÄ pašsaprotama, jo esam šajÄ elitÄrajÄ klubÄ. Ä»oti laba šÄ« apgalvojuma ilustrÄcija ir Kipra — tÄs kredÄ«treitings BBB- no S&P aÄ£entÅ«ras ir dažus lÄ«meņus zem mÅ«su A+, IKP mazÄks, iedzÄ«votÄju skaits zem 1,2 miljoniem, uz tÅ«rismu balstÄ«ta ekonomika un nemieru vai pat kara riski no Turcijas. Par spÄ«ti tam, reputÄcija joprojÄm ir saglabÄta pat ar 125,7% no IKP parÄdu, viņu procentu likmes šobrÄ«d ir tuvu 0 gandrÄ«z kÄ Latvijas. Pats galvenais, kipriešu ieņēmumu lÄ«menis un IKP uz vienu iedzÄ«votÄju ir tuvÄks Eiropas vidÄ“jam lÄ«menim nekÄ mums.
Ja investoru uzticÄ«bu nav zaudÄ“jusi Kipra, tad mums par to vÄ“l ilgi nebÅ«s jÄuztraucas. Parasti tieši ziņas par lielÄku valsts stimulu un investÄ«cijÄm no investoru puses tiek sagaidÄ«tas ar pozitÄ«vu noskaņu, jo palielina valsts izaugsmes iespÄ“jas, lÄ«dz ar to vÄ“lmi tajÄ ieguldÄ«t. PotenciÄli tikai kredÄ«treitingu aÄ£entÅ«ras var kÄdÄ brÄ«dÄ« samazinÄt valsts reitingu, bet pat tas nav garantÄ“ts, jo šobrÄ«d aptuveni 20 valstÄ«m ar augstÄku vai to pašu kredÄ«treitingu parÄds pret IKP pÄrsniedz Latvijas rÄdÄ«tÄju.
“TurklÄt svarÄ«gi, kÄ aizņemtie lÄ«dzekļi tiek izmantoti — vai tie tiek “noÄ“sti”, apmierinot Ä«stermiņa vajadzÄ«bas, vai arÄ« ieguldÄ«ti, piemÄ“ram, attÄ«stot zinÄšanas un infrastruktÅ«ru, kas potenciÄli var nest ieguvumu nÄkotnÄ“.”
Protams, ir svarÄ«gi, lai lÄ«dzekļi netiktu “noÄ“sti”. ŠobrÄ«d gandrÄ«z visÄs nozarÄ“s Latvija atpaliek no Eiropas SavienÄ«bas vidÄ“jÄ lÄ«meņa, kÄ tas arÄ« ir norÄdÄ«ts Eiropas Komisija ziņojumÄ par Latviju un redzams dažÄdos statistikas rÄdÄ«tÄjos. Ministrijas katru gadu piedÄvÄ prioritÄros pasÄkumus, lai censtos risinÄt norÄdÄ«tÄs problÄ“mas, bet lielÄkais vairums netiek finansÄ“ts. TÄpat jÄatzÄ«mÄ“, ka tieši hroniskÄ finansÄ“juma nepietiekamÄ«ba daļēji ir arÄ« vainojama tajÄ, ka korupcijas riski ir lielÄki un kontroles institÅ«cijas ir vÄjas.
PiemÄ“ram, Valsts kontroles revÄ«zijas ziņojumÄ “Par Iekšlietu ministrijas 2020. gada pÄrskatu” aprakstÄ«ts, ka Valsts robežsardzÄ“ KNAB rekomendÄ“tu atalgojuma lÄ«meni nesaņem 57% amatpersonu, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, un 79% amatpersonu, kas pakļautas vidÄ“jam korupcijas riskam. Valsts policijÄ tie attiecÄ«gi ir 15% amatpersonu, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, un 45% amatpersonu, kas pakļautas vidÄ“jam korupcijas riskam. TÄpat jÄatzÄ«mÄ“, ka Ekonomikas ministrijas piedÄvÄjums stiprinÄt Konkurences padomi arÄ« netika finansÄ“ts, kaut arÄ« šÄ« institÅ«cija pÄ“dÄ“jÄ laikÄ darbojusies, piemÄ“ram, lai sauktu pie atbildÄ«bas “BÅ«vnieku karteli”.
“Personas gadÄ«jumÄ aizdevÄ“js var izvÄ“rtÄ“t lÄ«dzšinÄ“jos aizņēmumus, iepriekšÄ“jo pieredzi, parÄdus atdodot, kÄ arÄ« pielÄgot nosacÄ«jumus un procentu likmes atbilstoši situÄcijai. Personai aizņemoties, apziÅ†Ä ir fakts, ka parÄds bÅ«s jÄatdod. Ar valstu parÄdu ir tÄpat — kÄdam tas bÅ«s jÄatdod, pat ja parÄds ir ar ilgu termiņu, tad tas var ierobežot izaugsmi un pieejamos resursus nÄkotnÄ“.”
Valsts parÄdu salÄ«dzinÄt ar personas vai Ä£imenes parÄdu ir nekorekti, jo valsts parÄdam nav Ä·Ä«las, procenti ir tuvu nullei un ir pieejams Eiropas CentrÄlÄs bankas atbalsts. LÄ«dzekļu izlietojumu vajag kontrolÄ“t un jÄbÅ«t ekonomiskiem faktoriem kÄ, piemÄ“ram, inflÄcijai, kas varÄ“tu noteikt ieguldÄ«jumu attiecÄ«gajÄ nozarÄ“, bet tam nebÅ«tu jÄbÅ«t kopÄ“jÄ parÄda apjomam.
Par labÄku salÄ«dzinÄjumu var kalpot korporÄciju parÄds, kas tiek ieguldÄ«ts uzņēmuma attÄ«stÄ«bÄ. PiemÄ“ram, vienai no lielÄkajÄm autobÅ«ves kompÄnijÄm “Ford” parÄds sasniedz 162 miljardus dolÄru, kamÄ“r tehnoloÄ£iju milzim “Apple” tas pÄrsniedz 76 miljardus dolÄru, kuru likmes arÄ« pÄ“c nodokļu atlaidÄ“m pÄrsniedz valsts parÄda aizņēmumu procentu maksÄjumus. Daudziem uzņēmumiem paiet gadi, pirms tie ir spÄ“jÄ«gi veidot peļņu, bet investori joprojÄm saredz potenciÄlu vairÄkkÄrt atpelnÄ«t savu ieguldÄ«jumu nÄkotnÄ“.
“DeficÄ«tam augot, pieaugs arÄ« parÄda lÄ«menis. MÄ“rens budžeta deficÄ«ts vai pÄrpalikums ir galvenais instruments, ko var lietot arÄ« tad, ja ir vÄ“lme parÄdu samazinÄt.”
Akli samazinÄt deficÄ«tu, upurÄ“jot veselÄ«bu un zinÄtni, Ä«stermiÅ†Ä nav prÄtÄ«gi. Ja IKP aug straujÄk par deficÄ«tu, tad parÄda lÄ«menis pret IKP var palikt vienmÄ“rÄ«gs vai pat samazinÄties. Tas var turpinÄties lÄ«dz brÄ«dim, kad valstÄ« rodas papildu kapitÄls, piemÄ“ram, ar augstas pievienotÄs vÄ“rtÄ«bas preÄu un pakalpojumu eksportu, Ärzemju investÄ«cijÄm un Ä“nu ekonomikas samazinÄšanos, palielinot nodokļu ieņēmumus.
“SavukÄrt, tÄ“rÄ“jot tik, cik tÄ“rÄ“jÄm pagÄjušajÄ gadÄ (t.i. nedaudz virs MÄstrihtas kritÄ“rijÄ noteiktajiem budžeta deficÄ«ta — 3%), jau 2026. gadÄ valdÄ«bas parÄds sasniegtu 60% no IKP. Ko pÄ“c tam?”
PÄ“c 60% seko 70%, tad 80%, tad 90% un tad 100%, kas joprojÄm bÅ«s zem eirozonas vidÄ“jÄ parÄda lÄ«meņa.
“Lai pÄrfinansÄ“tu iepriekšÄ“jo aizņemšanos, Latvijai tuvÄkajos gados nepieciešami jauni aizņēmumi (laikÄ no 2022. lÄ«dz 2026. gadam — vairÄk nekÄ 6 miljardi eiro [8]). Pašlaik aizņemšanÄs procentu likmes ir izdevÄ«gas, jo tÄs ir zemas, taÄu nav skaidrs, kÄdas tÄs bÅ«s pÄ“c laika, kad atkal bÅ«s nepieciešams aizņemties. TÄpÄ“c Ä«sti nederÄ“s “aizņemties, cik varam, jo nauda ir “lÄ“ta””. JÄ, pašlaik tÄ ir, tomÄ“r cik “lÄ“ta” tÄ bÅ«s, kad aizņēmumiem pienÄks dzÄ“šanas termiņš? Droši vien tad nauda tik lÄ“ta nebÅ«s.”
Tieši tÄpÄ“c jÄaizņemas uz 20–30 gadiem, kÄ to ir darÄ«jusi Lietuva jau trešo reizi pÄ“dÄ“jo 4 gadu laikÄ. Pasaules ekonomikÄ cikliski iestÄjas recesija ik pÄ“c pÄris gadiem, kas atkal sekmÄ“s zemas aizņēmuma likmes un dos pietiekami daudz iespÄ“ju iegÅ«t papildu lÄ“tus lÄ«dzekļus, kÄ tas ir šobrÄ«d. Daļu no tiem var atlikt nebaltai dienai un parÄda pÄrfinansÄ“šanai, varbÅ«t pat Latvijas Banka varÄ“tu tos ieguldÄ«t, lai veidotos papildu peļņa.
JÄatceras, ka 30 gadu laikÄ inflÄcija var kardinÄli graut naudas pirktspÄ“ju, kas parÄda turÄ“tÄjam ir izdevÄ«gi, jo jÄatdod mazÄk vÄ“rta nauda kÄ aizņemšanÄs brÄ«dÄ«. TÄpat pastÄv iespÄ“jamÄ«ba, ka, mainoties ES politiskajai videi par labu Dienvideiropai, daļa no eirozonas valstu parÄdiem varÄ“tu tikt dzÄ“sti, kura scenÄrijÄ “skopÄs” valstis bÅ«tu zaudÄ“tÄju lomÄ.
“KÄ cilvÄ“kam, tÄ valstij jÄmÄcÄs krÄt nebaltai dienai — labÄkos ekonomiskos apstÄkļos parÄda lÄ«meni mazinÄt, lai vajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ varÄ“tu izmantot aizņemšanos un parÄda lÄ«meņa palielinÄšanu. TurklÄt šeit jÄmÄcÄs nošÄ·irt vÄ“lmes no vajadzÄ«bÄm. Nešaubos, ka “lieka nauda” varÄ“tu tikt izmantota daudziem labiem mÄ“rÄ·iem, tomÄ“r jÄskatÄs, vai tÄ ir nepieciešamÄ«ba, bez kuras nevar iztikt, vai tikai vÄ“lme, kura var pagaidÄ«t atbilstošÄku brÄ«di. Vispirms nopelnÄ«t un tikai tad tÄ“rÄ“t.”
Atkal salÄ«dzinÄjums nevietÄ. Gan uzņēmumiem, gan valstÄ«m vajag aizņēmumus, lai augtu. IedzÄ«votÄju lÄ«dzekļu taupÄ«šanai arÄ« nevajadzÄ“tu bÅ«t pÄrspÄ«lÄ“tai, jo iedzÄ«votÄji bÅ«tu jÄmudina ieguldÄ«t uzņēmÄ“jdarbÄ«bÄ vai savÄ profesionÄlajÄ pilnveidošanÄ tÄ vietÄ, lai turÄ“tu lÄ«dzekļus krÄjkontÄ, kur tos noÄ“stu inflÄcija. TÄpat jÄsaprot, ka cilvÄ“kiem joprojÄm ir nepieciešami lÄ«dzekļi, lai pÄrtiktu. Ja tie ir nepietiekami, iedzÄ«votÄji var bÅ«t spiesti nonÄkt Ätro kredÄ«tu jÅ«gÄ par daudz augstÄkÄm likmÄ“m, nekÄ tÄs bÅ«tu valsts parÄdam.
Bieži parÄda kontekstÄ tiek minÄ“ts, ka ir bezatbildÄ«gi nodot to nÄkamajÄm paaudzÄ“m. ManuprÄt, daudz bezatbildÄ«gÄks mantojums ir likt mÅ«su bÄ“rniem doties trimdÄ augstÄka dzÄ«ves lÄ«meņa sasniegšanai, zinot, ka mums bija visas iespÄ“jas censties to uzlabot jau vakar, bet bijÄm pÄrÄk skopi un neapņēmÄ«gi, lai sekotu attÄ«stÄ«to valstu piemÄ“ram.
ŠÄ« brīža ekonomika, ko nododam tÄlÄk, nav fundamentÄli spÄ“jÄ«ga pelnÄ«t, kamÄ“r netiks veikti ieguldÄ«jumi inovÄcijÄ, eksportÄ, investÄ«ciju piesaistÄ“ un cilvÄ“kkapitÄlÄ, kam papildus jÄatrisina demogrÄfiskÄ krÄ«ze, Ä“nu ekonomika un sociÄlÄ nevienlÄ«dzÄ«ba. TomÄ“r labÄ ziņa ir, ka visi šie ieguldÄ«jumi iet roku rokÄ. VeselÄ«ga sabiedrÄ«ba ir produktÄ«vÄka ilgÄku laiku, izglÄ«tota sabiedrÄ«ba spÄ“j radÄ«t augstu pievienoto vÄ“rtÄ«bu, pÄrtikušai sabiedrÄ«bai nav jÄbrauc prom un pietiek lÄ«dzekļu, lai maksÄtu nodokļus.
LÅ«dzu, paraksties, lai izglÄbtu Latviju: https://manabalss.lv/i/2182
PÄrpublicÄ“ts no https://medium.com/@sedols/