Iesaki rakstu:

Latvijas 2022. gada budžeta veidošanas kontekstā šobrÄ«d ļoti aktuāla ir kļuvusi valsts parāda tÄ“ma, Å†emot vÄ“rā salÄ«dzinoši zemo Latvijas parādu un izdevÄ«gās aizņēmumu likmes, kas Latvijai paver ceļu uz nepietiekamo lÄ«dzekļu piesaisti. Par tÄ“mas aktualitāti liecina arÄ« Latvijas Bankas šomÄ“nes notikusÄ« konference par “IlgtspÄ“jÄ«gu ekonomiku pārmaiņu laikos”. Tāpat nesen Latvijas Bankas vietnÄ“ makroekonomika.lv publicÄ“ts raksts “Latvijas parāds — kā tas radies un vai gribam to redzÄ“t vÄ“l lielāku?”, diemžēl daudzi no rakstā minÄ“tajiem secinājumiem un apgalvojumiem ir vienkāršoti vai pat maldinoši. Å…emot vÄ“rā, ka sabiedrÄ«bas un lÄ“mumu pieņēmÄ“ju maldināšana šajā atbildÄ«gajā laikā varÄ“tu atstāt negatÄ«vu ietekmi uz Latviju un tās ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas perspektÄ«vām, es vÄ“los piedāvāt konkrÄ“tās Latvijas Bankas ekonomistes raksta analÄ«zi un faktu pārbaudi.

“Latvijas parāds uz vienu iedzÄ«votāju, ieskaitot kā nodarbinātos, tā pensionārus un jaundzimušos, 2020. gadā sasniedza 6680 eiro. Uz vienu strādājošo parāda lÄ«menis bija jau gandrÄ«z 15 tÅ«kst. eiro. Turklāt, ņemot vÄ“rā pašreizÄ“jās demogrāfiskās tendences Latvijā, aizņemoties šodien, parāds bÅ«s jāatdod paaudzei, kurā bÅ«s vÄ“l mazāk strādājošo. LÄ«dz ar to parāds uz vienu iedzÄ«votāju un uz vienu nodarbināto turpinās pieaugt, pat Ä«paši nepalielinot aizņemtās summas.”

MÅ«su parāds uz vienu iedzÄ«votāju ir otrais mazākais eirozonā, kur vidÄ“ji uz vienu iedzÄ«votāju tas pārsniedz 32 000 eiro. Uz vienu strādājošo tas bÅ«tu lÄ«dzÄ«gā attiecÄ«bā kā Latvijā, jo strādājošo skaits proporcionāli mums ir pat virs Eiropas SavienÄ«bas vidÄ“jā. Pat tādā mazā valstÄ« kā Kiprā ar mazāku iedzÄ«votāju skaitu, ekonomiku un tās struktÅ«ras daudzveidÄ«bu parāds uz iedzÄ«votāju pārsniedz 21 000 eiro. LÄ«dz ar to redzams, ka mÅ«su parāda nasta ir pieckārt mazāka nekā vidÄ“ji Eiropā.

Pat papildus vairs neaizņemoties, jau minÄ“tās demogrāfiskās krÄ«zes, Ä“nu ekonomikas apjoma un atpalicÄ«bas no Eiropas SavienÄ«bas vidÄ“jā lÄ«meņa daudzās nozarÄ“s apstākļos parāda atmaksa kā tāda paliks nākamajām paaudzÄ“m jebkurā gadÄ«jumā. Latvijai tikai vienu reizi pÄ“dÄ“jo 20 gadu laikā ir izdevies sasniegt budžetu ar pārpalikumu, kas bÅ«tu nepieciešams, lai parādu nominālo apjomu sāktu samazināt.

Latvijas Bankas ekonomists U. Rutkaste 2018. gadā veica analÄ«zi, kas secina, ka bez fundamentālām izmaiņām tautsaimniecÄ«bas struktÅ«rā Latvija nekad nespÄ“s noÄ·ert ES vidÄ“jo ieņēmumu lÄ«meni. KāpÄ“c parāda vietā mÄ“s neuztraucamies par minÄ“tajām fundamentālajām problÄ“mām, kas arÄ« tiek nodotas nākamajām paaudzÄ“m?

Fundamentāli Eiropa un ASV, kādu mÄ“s to pazÄ«stam šodien, tika uzbÅ«vÄ“ta uz valsts parāda lÄ«dzekļiem. Neviena no šÄ«m attÄ«stÄ«tajām valstÄ«m skatās uz parādu nevis kā uz kaut ko, kas bÅ«tu jāatdod, bet tieši kā uz lÄ«dzekli ekonomikas attÄ«stÄ«bai, izglÄ«tÄ«bai un investÄ«cijām. Pat lielajām eksportÄ“tājvalstÄ«m tas pastāv, piemÄ“ram, Vācijai šobrÄ«d parāds pārsniedz 71% no IKP.

Jāņem vÄ“rā, ka, apskatot izejošÄs un ienākošÄs naudas plÅ«smas Latvijā (tirdzniecÄ«bas bilance, tÅ«risms, ārvalstu tiešÄs investÄ«cijas, diasporas paskaitÄ«jumi), kopÄ“jā bilance ir negatÄ«va, galvenokārt importu Ä«patsvaram pār eksportu, kas 2019. gadā pārsniedza 2,9 miljardus eiro. Tas nozÄ«mÄ“, ka katru gadu mÅ«su tautsaimniecÄ«bā apgrozās arvien mazāk un mazāk naudas, kas savukārt agri vai vÄ“lu izraisÄ«s krÄ«zi, ko Ä«paši pastiprinās jau tā lielā ienākumu nevienlÄ«dzÄ«ba. NeizbÄ“gami ārÄ“js parāds bÅ«s vienÄ«gais risinājums, vismaz Ä«stermiņā, lai tiktu nodrošināts naudas apgrozÄ«juma lÄ«dzsvars. ŠÄ« tendence pat nav atkarÄ«ga no Ä“nu ekonomikas, jo nav svarÄ«gi, vai nauda aiziet iedzÄ«votāju makos vai nodokļos, kamÄ“r vien tā paliek valsts robežās.

“Ja skatāmies, kāda ir bijusi Latvijas parāda attÄ«stÄ«ba kopš 2000. gada, kādu laiku parāds saglabājās nedaudz virs 10% no IKP, taču pašlaik tas ir četrkāršojies. ŠÄ« situācija spilgti ilustrÄ“, ka ar parādu “nekad neko nevar zināt” un pat salÄ«dzinoši zems lÄ«menis pie noteiktiem nosacÄ«jumiem var bÅ«tiski palielināties. Finanšu krÄ«zes ietekmÄ“ 2010. gadā Latvijas parāds strauji pieauga lÄ«dz 47.9% no IKP.”

Šeit varam skaidri novÄ“rot sakarÄ«bu, ka neatkarÄ«gi no parāda lÄ«meņa situācija var strauji mainÄ«ties jebkurā gadÄ«jumā un ka “gāzi grÄ«dā” gados 8.5% no IKP parāds nebija iemesls straujajam inflācijas kāpumam vai krÄ«zei, kas sekoja. Tāpat jāatzÄ«mÄ“, ka ir nekorekti salÄ«dzināt periodu, kad Latvijas valÅ«ta bija lats, nevis otrā pasaules rezerves valÅ«ta — eiro.

Tikpat svarÄ«gi atzÄ«mÄ“t arÄ«, ka tikai 2012. gadā, lai glābtu eiro vÄ“rtÄ«bu, Eiropas Centrālā banka sāka izstrādāt programmu, lai spÄ“tu pirkt eirozonas valstu parādzÄ«mÄ“s neierobežotā apjomā otrreizÄ“jos tirgos, kas 2014. gadā tika attiecināta arÄ« uz banku un uzņēmumu aktÄ«viem un ilgtermiņa parādiem. ŠÄ« jaunā programma ir palÄ«dzÄ“jusi uzturÄ“t zemākas aizņēmuma likmes, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas atļauj nepieļaut vÄ“l vienu GrieÄ·ijas krÄ«zes scenāriju, jo vienmÄ“r bÅ«s iespÄ“ja pārfinansÄ“t esošo parādu, sliktākajā gadÄ«jumā ar nosacÄ«jumu, ka deficÄ«ti tiks samazināti nākotnÄ“, ko principā jau darām šodien.

“KrÄ«zes izdevumu ietekmÄ“ pÄ“rn parāds pieauga ne tikai Latvijā, bet visās ES valstÄ«s. VidÄ“ji tas palielinājās par 12.6 procentpunktiem, turklāt lielākais pieaugums bija vÄ“rojams valstÄ«s, kurām jau iepriekš parāda lÄ«menis bija augstāks. Tas ir saistÄ«ts ne tikai ar to, kāda bijusi pandÄ“mijas ietekme šajās valstÄ«s, bet arÄ« ar iespÄ“jām krÄ«zes pārvarÄ“šanas resursus meklÄ“t jau esošo pieejamo finanšu ietvaros un salÄ«dzinoši lÄ“tāk vai dārgāk aizņemties. PiemÄ“ram, GrieÄ·ijas emitÄ“tajiem vÄ“rtspapÄ«riem likmes bija lielākas nekā vidÄ“ji eirozonā.”

GrieÄ·ijai ar lielāko relatÄ«vo parādu Eiropas SavienÄ«bā, tam sasniedzot 209% no IKP, 10 gadu termiņa obligācijas tirgojas ar aptuveni 0,7% likmi, kas, protams, ir augstāka nekā Vācijas negatÄ«vā -0,3% vai Francijas ap 0% likme, bet salÄ«dzinoši ar citām attÄ«stÄ«tām valstÄ«m, tās joprojām ir zemas. PiemÄ“ram, raksta rakstÄ«šanas brÄ«dÄ« Apvienotās Karalistes 10 gadu aizņēmuma likme bija 0,76%, Kanādai 1,23%, Austrālijai 1,26%, ASV 1,34%, SingapÅ«rai 1,38% utt. Tas ir skaidrojams ar apstākli, ka bankrota riski ar Eiropas Centrālās bankas segumu ir praktiski vairs neesoši, un, ja investori grib veikt ieguldÄ«jumus eiro valÅ«tā, tie tik pat labi var iegÅ«t augstākus procentu maksājumus, aizdodot GrieÄ·ijai nevis Vācijai, kam ir negatÄ«va likme. Investori it Ä«paši investÄ“ valstu obligācijās, kad finanšu akciju tirgos valda neskaidrÄ«ba, kā šobrÄ«d.

“Lai gan parāds audzis visās ES valstÄ«s, turklāt diezgan ievÄ“rojami, pašlaik tirgÅ« pieejami aizņēmumi ar zemām procentu likmÄ“m. TomÄ“r tik atbalstoša centrālo banku monetārā politika nevar turpināties bezgalÄ«gi. LÄ«dzko vadošÄs centrālās bankas lems par monetārās politikas nostājas maiņu, sagaidāms, ka procentu likmes palielināsies. Ja valdÄ«bas parāds turpina pieaugt, bÅ«s jāpārfinansÄ“ “vecās un lÄ“tās” saistÄ«bas uz “jaunām un dārgākām”, lai nosegtu augošos budžeta izdevumus. Tas palielinās parāda apkalpošanas izmaksas pat pie nemainÄ«ga parāda lÄ«meņa.”

Lai gan procenti mūžīgi tik zemi varbÅ«t nebÅ«s, ir labs pamats uzskatÄ«t, ka tie visdrÄ«zāk nebÅ«s arÄ« daudz augstāki kā pirms krÄ«zes. Kā minÄ“ts, Eiropas Centrālajai bankai jau iepriekš pastāvÄ“ja aktÄ«vu pirkšanas programma, ja tāda vajadzÄ«ba kādai valstij bÅ«tu nepieciešama. Ja paskatās uz Spāniju, kuras kredÄ«treitings ir lÄ«dzÄ«gs Latvijas un pat mazliet sliktāks, tās 10 gadu procentu likmes kopš 2015. gada turÄ“jās zem 2%, kas, ierÄ“Ä·inot inflāciju, faktiski bÅ«tu tuvu nullei. Domājot konkrÄ“ti par parāda apkalpošanas izmaksām, Latvijai tās šobrÄ«d ir ļoti zemas, proti, aptuveni 2% no valsts budžeta, kamÄ“r Francijai tās ir virs 3%, SlovÄ“nijai virs 4%, Kiprai virs 5%, Spānijai — 6% un Itālijai — 8%, kas šÄ«m valstÄ«m netraucÄ“ sasniegt augstāku dzÄ«ves lÄ«meni nekā Latvijā.

“Fiskālās disciplÄ«nas noteikumiem atkal stājoties spÄ“kā (uz pandÄ“mijas laiku Eiropas Komisija (EK) ieviesa atkāpi), budžeta deficÄ«ts bÅ«s jātur noteiktos rāmjos.”

Pirmkārt, jāsaprot, ka ES uzliktie ierobežojumi valsts tÄ“riņiem Latvijā, kas nosaka, ka izdevumiem bÅ«s jākļūst mÄ“renākiem, tiek ieviesti ar Fiskālās disciplÄ«nas likuma palÄ«dzÄ«bu. TomÄ“r šis likums nav “akmenÄ« kalts”. Lai gan atsevišÄ·as ES valstis konkrÄ“tos nosacÄ«jumus lÄ«dzÄ«gi kā Latvija nacionālajās tiesÄ«bās ievedušas striktā veidā, to noteikti nevarÄ“tu teikt par visām valstÄ«m.

Tas, kas ir acÄ«mredzami skaidrs jebkuram, ir, ka konkrÄ“tos nosacÄ«jumus ilgāku laiku ir pārkāpušas daudzas eirozonas valstis, piemÄ“ram, Francijai sabalansÄ“ts budžets nav bijis tuvu 50 gadiem. Latvijas gadÄ«jumā rÅ«pes par šÄ« likuma ievÄ“rošanu vienmÄ“r ir ieņēmušas prominentu lomu, kamÄ“r uz to, ka, valdÄ«bai sagatavojot valsts budžeta projektu, bÅ«tu jāparedz finansÄ“jums tādām kritiski svarÄ«gām nozarÄ“m kā veselÄ«bas aprÅ«pe, izglÄ«tÄ«ba un zinātne, kā arÄ« iekšlietu dienestiem, Latvijā ir normāla prakse pievÄ“rt acis. Šo likumu noteikti var mÄ«kstināt vai pat atcelt, par ko jau ir uzsākta parakstu vākšana Manabalss.lv.

Pat Eiropas SavienÄ«bas lÄ«menÄ« valda uzskats, ka fiskālo rāmi vajadzÄ“tu mÄ«kstināt ilglaicÄ«gāk. Å…emot vÄ“rā to, ka Covid-19 varÄ“tu mÅ«su dzÄ«vÄ“ bÅ«t uz palikšanu, ES lÄ«meņa sarunās apsvÄ“rta pat krÄ«zes laikā uzņemto parādsaistÄ«bu atlaišana. Par spÄ«ti tam Finanšu ministrija, pārstāvot Latviju šajās sarunās, bija viena no 8 ES dalÄ«bvalstÄ«m, kas brÄ«vprātÄ«gi parakstÄ«jās par stingru fiskālo likumu ievÄ“rošanu jau tuvākajā laikā, brÄ«dÄ«, kad mÅ«su budžeta apjoms uz vienu iedzÄ«votāju ir mazākais eirozonā. ŠÄ« bija nostāja, kam nepievienojās tādas valstis kā Igaunija, Vācija un vairums citu.

Otrkārt, kā jau minÄ“ts, šos ES nosacÄ«jumus pat pirms krÄ«zes neievÄ“roja lielākā daļa citu eirozonas valstu, un grÅ«ti iedomāties reālu sankciju pielietošanu par šo likumu neievÄ“rošanu. Tā vietā, lai absolÅ«ti neefektÄ«vā veidā šobrÄ«d bārtu citas valstis par tÄ“riņiem, Latvijas amatpersonām, to skaitā, Eiropas parlamenta deputātiem vajadzÄ“tu aktualizÄ“t jautājumu par kompensācijām tām valstÄ«m, kas iepriekš pieturÄ“jušÄs pie taupÄ«bas rāmjiem, jo arÄ« iepriekš aizņemtā nauda ir nesusi pienesumu un pat šobrÄ«d cirkulÄ“ to valstu ekonomikās, kas iepriekš aizņēmušÄs vairāk.

“Tas var nozÄ«mÄ“t, ka jāpalielina ieņēmumi (piemÄ“ram, palielinot nodokļus) vai jāsamazina izdevumi kādai citai nozarei, jo procentu maksājumos bÅ«s jāmaksā vairāk.”

Protams, ir arÄ« daudzi citi veidi, kā palielināt ieņēmumus bez nodokļu celšanas. Igaunija to ir pierādÄ«jusi, piesaistot ārvalstu investÄ«cijas, jau kopš deviņdesmito gadu beigām. ŠobrÄ«d katru gadu Igaunijas piesaistÄ«tās investÄ«cijas pārsniedz mÅ«sÄ“jās par aptuveni 2 miljardiem eiro gadā, un summā mÄ“s atpaliekam par aptuveni 12 miljardiem eiro. Bet, pirms ārvalstu investori bÅ«s gatavi investÄ“t, mums pašiem ir jārāda priekšzÄ«me, ieguldot izglÄ«tÄ«bā, zinātnÄ“ un inovācijas veicināšanā, uz ko mÄ“s šobrÄ«d tÄ“rÄ“jam 3 reizes mazāk nekā vidÄ“ji Eiropas SavienÄ«bā, un liela daļa no esošÄ finansÄ“juma tieši nāk no Eiropas fondiem.

Ä»oti liels potenciāls valsts budžeta palielināšanai ir arÄ« iespÄ“jamā Ä“nu ekonomikas mazināšanā. Ja vidÄ“jais atalgojums pieaug un ja valsts spÄ“j demonstrÄ“t, ka tā sekmÄ«gi iegulda nozarÄ“s, kas nodrošina iedzÄ«votāju labklājÄ«bu, tas samazinās vÄ“lmi un vajadzÄ«bu riskÄ“t maksāt “aploksnÄ“”. Tik pat svarÄ«gi, ja ne svarÄ«gāk, ir atgÅ«t atpakaļ emigrÄ“jušo diasporu, kas ne tikai ienesÄ«s papildus lÄ«dzekļus un darbaspÄ“ku, bet arÄ« ļoti svarÄ«go ārzemju pieredzi, kas sekmÄ“s konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu pasaules lÄ«meņa uzņēmumu veidošanu.

“PiemÄ“ram, jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«m tiek ieteikts ilgtermiņā nepārsniegt parāda lÄ«meni 40% no IKP [3]. Savukārt augsti attÄ«stÄ«tas valstis, kuru aizņemšanās iespÄ“jas nav apgrÅ«tinātas vai apšaubÄ«tas, var ilgtermiņā stabili uzturÄ“t augstāku parāda lÄ«meni. PiemÄ“ram, Japānā 2020. gadā parāds sasniedza 225% no IKP. Šajā valstÄ« parāda stabilitāti veicina gan valsts reputācija, gan tas, ka parāds ir pārsvarā ilgtermiņa un tie ir iekšÄ“jie aizņēmumi. Latvijas situācija ir atšÄ·irÄ«ga.”…“Lai gan par optimālu parāda lielumu konkrÄ“tai valstij var diskutÄ“t, pārlieku liels parāds var mazināt ekonomikas izaugsmi [4], radÄ«t risku zaudÄ“t investoru uzticÄ«bu un pasliktināt aizņemšanās nosacÄ«jumus.”

Kopš dienas, kad par Latvijas valÅ«tu kļuva eiro, mÄ“s neesam uzskatāmi par jaunattÄ«stÄ«bas valsti, un Latvijas reputācija ir principā pašsaprotama, jo esam šajā elitārajā klubā. Ä»oti laba šÄ« apgalvojuma ilustrācija ir Kipra — tās kredÄ«treitings BBB- no S&P aÄ£entÅ«ras ir dažus lÄ«meņus zem mÅ«su A+, IKP mazāks, iedzÄ«votāju skaits zem 1,2 miljoniem, uz tÅ«rismu balstÄ«ta ekonomika un nemieru vai pat kara riski no Turcijas. Par spÄ«ti tam, reputācija joprojām ir saglabāta pat ar 125,7% no IKP parādu, viņu procentu likmes šobrÄ«d ir tuvu 0 gandrÄ«z kā Latvijas. Pats galvenais, kipriešu ieņēmumu lÄ«menis un IKP uz vienu iedzÄ«votāju ir tuvāks Eiropas vidÄ“jam lÄ«menim nekā mums.

Ja investoru uzticÄ«bu nav zaudÄ“jusi Kipra, tad mums par to vÄ“l ilgi nebÅ«s jāuztraucas. Parasti tieši ziņas par lielāku valsts stimulu un investÄ«cijām no investoru puses tiek sagaidÄ«tas ar pozitÄ«vu noskaņu, jo palielina valsts izaugsmes iespÄ“jas, lÄ«dz ar to vÄ“lmi tajā ieguldÄ«t. Potenciāli tikai kredÄ«treitingu aÄ£entÅ«ras var kādā brÄ«dÄ« samazināt valsts reitingu, bet pat tas nav garantÄ“ts, jo šobrÄ«d aptuveni 20 valstÄ«m ar augstāku vai to pašu kredÄ«treitingu parāds pret IKP pārsniedz Latvijas rādÄ«tāju.

“Turklāt svarÄ«gi, kā aizņemtie lÄ«dzekļi tiek izmantoti — vai tie tiek “noÄ“sti”, apmierinot Ä«stermiņa vajadzÄ«bas, vai arÄ« ieguldÄ«ti, piemÄ“ram, attÄ«stot zināšanas un infrastruktÅ«ru, kas potenciāli var nest ieguvumu nākotnÄ“.”

Protams, ir svarÄ«gi, lai lÄ«dzekļi netiktu “noÄ“sti”. ŠobrÄ«d gandrÄ«z visās nozarÄ“s Latvija atpaliek no Eiropas SavienÄ«bas vidÄ“jā lÄ«meņa, kā tas arÄ« ir norādÄ«ts Eiropas Komisija ziņojumā par Latviju un redzams dažādos statistikas rādÄ«tājos. Ministrijas katru gadu piedāvā prioritāros pasākumus, lai censtos risināt norādÄ«tās problÄ“mas, bet lielākais vairums netiek finansÄ“ts. Tāpat jāatzÄ«mÄ“, ka tieši hroniskā finansÄ“juma nepietiekamÄ«ba daļēji ir arÄ« vainojama tajā, ka korupcijas riski ir lielāki un kontroles institÅ«cijas ir vājas.

PiemÄ“ram, Valsts kontroles revÄ«zijas ziņojumā “Par Iekšlietu ministrijas 2020. gada pārskatu” aprakstÄ«ts, ka Valsts robežsardzÄ“ KNAB rekomendÄ“tu atalgojuma lÄ«meni nesaņem 57% amatpersonu, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, un 79% amatpersonu, kas pakļautas vidÄ“jam korupcijas riskam. Valsts policijā tie attiecÄ«gi ir 15% amatpersonu, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, un 45% amatpersonu, kas pakļautas vidÄ“jam korupcijas riskam. Tāpat jāatzÄ«mÄ“, ka Ekonomikas ministrijas piedāvājums stiprināt Konkurences padomi arÄ« netika finansÄ“ts, kaut arÄ« šÄ« institÅ«cija pÄ“dÄ“jā laikā darbojusies, piemÄ“ram, lai sauktu pie atbildÄ«bas “BÅ«vnieku karteli”.

“Personas gadÄ«jumā aizdevÄ“js var izvÄ“rtÄ“t lÄ«dzšinÄ“jos aizņēmumus, iepriekšÄ“jo pieredzi, parādus atdodot, kā arÄ« pielāgot nosacÄ«jumus un procentu likmes atbilstoši situācijai. Personai aizņemoties, apziņā ir fakts, ka parāds bÅ«s jāatdod. Ar valstu parādu ir tāpat — kādam tas bÅ«s jāatdod, pat ja parāds ir ar ilgu termiņu, tad tas var ierobežot izaugsmi un pieejamos resursus nākotnÄ“.”

Valsts parādu salīdzināt ar personas vai ģimenes parādu ir nekorekti, jo valsts parādam nav ķīlas, procenti ir tuvu nullei un ir pieejams Eiropas Centrālās bankas atbalsts. Līdzekļu izlietojumu vajag kontrolēt un jābūt ekonomiskiem faktoriem kā, piemēram, inflācijai, kas varētu noteikt ieguldījumu attiecīgajā nozarē, bet tam nebūtu jābūt kopējā parāda apjomam.

Par labāku salÄ«dzinājumu var kalpot korporāciju parāds, kas tiek ieguldÄ«ts uzņēmuma attÄ«stÄ«bā. PiemÄ“ram, vienai no lielākajām autobÅ«ves kompānijām “Ford” parāds sasniedz 162 miljardus dolāru, kamÄ“r tehnoloÄ£iju milzim “Apple” tas pārsniedz 76 miljardus dolāru, kuru likmes arÄ« pÄ“c nodokļu atlaidÄ“m pārsniedz valsts parāda aizņēmumu procentu maksājumus. Daudziem uzņēmumiem paiet gadi, pirms tie ir spÄ“jÄ«gi veidot peļņu, bet investori joprojām saredz potenciālu vairākkārt atpelnÄ«t savu ieguldÄ«jumu nākotnÄ“.

“DeficÄ«tam augot, pieaugs arÄ« parāda lÄ«menis. MÄ“rens budžeta deficÄ«ts vai pārpalikums ir galvenais instruments, ko var lietot arÄ« tad, ja ir vÄ“lme parādu samazināt.”

Akli samazināt deficÄ«tu, upurÄ“jot veselÄ«bu un zinātni, Ä«stermiņā nav prātÄ«gi. Ja IKP aug straujāk par deficÄ«tu, tad parāda lÄ«menis pret IKP var palikt vienmÄ“rÄ«gs vai pat samazināties. Tas var turpināties lÄ«dz brÄ«dim, kad valstÄ« rodas papildu kapitāls, piemÄ“ram, ar augstas pievienotās vÄ“rtÄ«bas preču un pakalpojumu eksportu, ārzemju investÄ«cijām un Ä“nu ekonomikas samazināšanos, palielinot nodokļu ieņēmumus.

“Savukārt, tÄ“rÄ“jot tik, cik tÄ“rÄ“jām pagājušajā gadā (t.i. nedaudz virs Māstrihtas kritÄ“rijā noteiktajiem budžeta deficÄ«ta — 3%), jau 2026. gadā valdÄ«bas parāds sasniegtu 60% no IKP. Ko pÄ“c tam?”

Pēc 60% seko 70%, tad 80%, tad 90% un tad 100%, kas joprojām būs zem eirozonas vidējā parāda līmeņa.

“Lai pārfinansÄ“tu iepriekšÄ“jo aizņemšanos, Latvijai tuvākajos gados nepieciešami jauni aizņēmumi (laikā no 2022. lÄ«dz 2026. gadam — vairāk nekā 6 miljardi eiro [8]). Pašlaik aizņemšanās procentu likmes ir izdevÄ«gas, jo tās ir zemas, taču nav skaidrs, kādas tās bÅ«s pÄ“c laika, kad atkal bÅ«s nepieciešams aizņemties. TāpÄ“c Ä«sti nederÄ“s “aizņemties, cik varam, jo nauda ir “lÄ“ta””. Jā, pašlaik tā ir, tomÄ“r cik “lÄ“ta” tā bÅ«s, kad aizņēmumiem pienāks dzÄ“šanas termiņš? Droši vien tad nauda tik lÄ“ta nebÅ«s.”

Tieši tāpÄ“c jāaizņemas uz 20–30 gadiem, kā to ir darÄ«jusi Lietuva jau trešo reizi pÄ“dÄ“jo 4 gadu laikā. Pasaules ekonomikā cikliski iestājas recesija ik pÄ“c pāris gadiem, kas atkal sekmÄ“s zemas aizņēmuma likmes un dos pietiekami daudz iespÄ“ju iegÅ«t papildu lÄ“tus lÄ«dzekļus, kā tas ir šobrÄ«d. Daļu no tiem var atlikt nebaltai dienai un parāda pārfinansÄ“šanai, varbÅ«t pat Latvijas Banka varÄ“tu tos ieguldÄ«t, lai veidotos papildu peļņa.

Jāatceras, ka 30 gadu laikā inflācija var kardināli graut naudas pirktspÄ“ju, kas parāda turÄ“tājam ir izdevÄ«gi, jo jāatdod mazāk vÄ“rta nauda kā aizņemšanās brÄ«dÄ«. Tāpat pastāv iespÄ“jamÄ«ba, ka, mainoties ES politiskajai videi par labu Dienvideiropai, daļa no eirozonas valstu parādiem varÄ“tu tikt dzÄ“sti, kura scenārijā “skopās” valstis bÅ«tu zaudÄ“tāju lomā.

“Kā cilvÄ“kam, tā valstij jāmācās krāt nebaltai dienai — labākos ekonomiskos apstākļos parāda lÄ«meni mazināt, lai vajadzÄ«bas gadÄ«jumā varÄ“tu izmantot aizņemšanos un parāda lÄ«meņa palielināšanu. Turklāt šeit jāmācās nošÄ·irt vÄ“lmes no vajadzÄ«bām. Nešaubos, ka “lieka nauda” varÄ“tu tikt izmantota daudziem labiem mÄ“rÄ·iem, tomÄ“r jāskatās, vai tā ir nepieciešamÄ«ba, bez kuras nevar iztikt, vai tikai vÄ“lme, kura var pagaidÄ«t atbilstošÄku brÄ«di. Vispirms nopelnÄ«t un tikai tad tÄ“rÄ“t.”

Atkal salÄ«dzinājums nevietā. Gan uzņēmumiem, gan valstÄ«m vajag aizņēmumus, lai augtu. IedzÄ«votāju lÄ«dzekļu taupÄ«šanai arÄ« nevajadzÄ“tu bÅ«t pārspÄ«lÄ“tai, jo iedzÄ«votāji bÅ«tu jāmudina ieguldÄ«t uzņēmÄ“jdarbÄ«bā vai savā profesionālajā pilnveidošanā tā vietā, lai turÄ“tu lÄ«dzekļus krājkontā, kur tos noÄ“stu inflācija. Tāpat jāsaprot, ka cilvÄ“kiem joprojām ir nepieciešami lÄ«dzekļi, lai pārtiktu. Ja tie ir nepietiekami, iedzÄ«votāji var bÅ«t spiesti nonākt ātro kredÄ«tu jÅ«gā par daudz augstākām likmÄ“m, nekā tās bÅ«tu valsts parādam.

Bieži parāda kontekstā tiek minÄ“ts, ka ir bezatbildÄ«gi nodot to nākamajām paaudzÄ“m. Manuprāt, daudz bezatbildÄ«gāks mantojums ir likt mÅ«su bÄ“rniem doties trimdā augstāka dzÄ«ves lÄ«meņa sasniegšanai, zinot, ka mums bija visas iespÄ“jas censties to uzlabot jau vakar, bet bijām pārāk skopi un neapņēmÄ«gi, lai sekotu attÄ«stÄ«to valstu piemÄ“ram.

ŠÄ« brīža ekonomika, ko nododam tālāk, nav fundamentāli spÄ“jÄ«ga pelnÄ«t, kamÄ“r netiks veikti ieguldÄ«jumi inovācijā, eksportā, investÄ«ciju piesaistÄ“ un cilvÄ“kkapitālā, kam papildus jāatrisina demogrāfiskā krÄ«ze, Ä“nu ekonomika un sociālā nevienlÄ«dzÄ«ba. TomÄ“r labā ziņa ir, ka visi šie ieguldÄ«jumi iet roku rokā. VeselÄ«ga sabiedrÄ«ba ir produktÄ«vāka ilgāku laiku, izglÄ«tota sabiedrÄ«ba spÄ“j radÄ«t augstu pievienoto vÄ“rtÄ«bu, pārtikušai sabiedrÄ«bai nav jābrauc prom un pietiek lÄ«dzekļu, lai maksātu nodokļus.

LÅ«dzu, paraksties, lai izglābtu Latviju: https://manabalss.lv/i/2182

Pārpublicēts no https://medium.com/@sedols/