Iesaki rakstu:

Jau nepilnus trÄ«s gadus starptautisko sabiedrÄ«bu satrauc ievÄ“rojamais Vācijas-Krievijas kopprojekts „Nord Stream 2”. Kopš projekta realizācijas pirmsākumiem 2018. gadā mediju vidÄ“ ir izskanÄ“juši dažādi pieņēmumi par projekta Ä«stenošanu un tā patiesajiem mÄ“rÄ·iem, nereti norādot Eiropas SavienÄ«bas (ES) dubultstandartus, kas attiecas uz Krievijas Federāciju (KF) un sadarbÄ«bu ar to. Taču, tuvojoties lielā projekta „Nord Stream 2” noslÄ“guma posmam, viedokļu „cīņas arÄ“nā” ir parādÄ«jies jauns spÄ“lÄ“tājs – ASV ar Džo Baidenu priekšgalā.

Jau iepriekš tika ziņots, ka Krievijas gāzes koncerns „Gazprom” un tā Rietumu partneri ar lielu motivāciju cenšas iedÄ“stÄ«t eiropiešu prātos idejas par iespÄ“jām un priekšrocÄ«bām, kādas dos vÄ“rienÄ«gais projekts. Tostarp „ekskluzÄ«vu” sadarbÄ«bu ar „Gazprom”, kas bÅ«tÄ«bā ir Kremļa lolojums un, kā zināms, arÄ« lielākā KF ogļūdeņražu kompānija ar senu korupcijas un politiskās ietekmes vÄ“sturi Eiropā. Turklāt no publiski pieejamās informācijas izriet, ka lielākais finansiālais ieguvÄ“js bÅ«s Kremlis. Protams, Vācija iegÅ«s lÄ“tāku gāzi, un arÄ« citas ES valstis gÅ«s labumu – tikai šobrÄ«d nav Ä«sti skaidrs kāds tieši bÅ«s citu valstu ieguvums.

2020.gada septembrÄ« publicÄ“tais pÄ“tÄ«jums par „Nord Stream 2” ietekmi uz Eiropas gāzes tirgus pozÄ«cijām apliecina, ka Ziemeļaustrumeiropa, proti, Polija, Ukraina, ÄŒehija un Slovākija visticamāk zaudÄ“s savas priekšrocÄ«bas kā tranzÄ«ta valstis. Centrālā un Austrumeiropa baidās, ka „Nord Stream 2” bÅ«vniecÄ«bas rezultātā galu galā tiks slÄ“gts Ukrainas gāzes vads, un tādā gadÄ«jumā reÄ£ionā trÅ«ks lÄ“tas Krievijas gāzes. Dienvidaustrumu daļa ir mazāk ietekmÄ“ta, pateicoties nesen ekspluatācijā nodotajam „Turkstream” cauruļvadam.

TÄ«kla plÅ«smas rāda, ka, pat ja „Nord Stream 2” nodrošinātu ievÄ“rojami lÄ“tāku gāzi, ieguvumi nekad nesasniegs Eiropas austrumu daļu. Veids, kā saglabāt solidaritāti, bÅ«tu ieviest kompensācijas shÄ“mu vai atbalstÄ«t cauruļvada bÅ«vniecÄ«bu atcelto „Nabucco” vai „South Stream” cauruļvadu virzienā. LÄ«dz ar to nav Ä«sti skaidra projekta izbuves procesa attÄ«stÄ«bas gaita un tas, kāpÄ“c tā ir tikusi un tiek akceptÄ“ta Vācijā un šÄ·ietami stingrajos Briseles gaiteņos.

Neticami, ka tik nozÄ«mÄ«ga projekta apstiprināšanā netika izskatÄ«ti dažādi varianti un izsvÄ“rts katrs negatÄ«vais ietekmes aspekts, tostarp milzÄ«gā Kremļa ietekme uz tik nozÄ«mÄ«gu resursu plÅ«smu. Publiski pieejamā informācija liecina, ka jau esošais cauruļvads "Nord Stream 1" pašreiz netiek noslogots par visiem 100%, - tad kādēļ ir nepieciešams izbÅ«vÄ“t citu? ArÄ« dažādi pÄ“tÄ«jumi liecina, ka tuvākajā desmitgadÄ“ nav sagaidāms bÅ«tisks dabasgāzes patÄ“riņa kāpums Eiropā, vÄ“l jo vairāk tiek prognozÄ“ts kritums. 

Vai šÄ«s nebija lietas, par kurām bÅ«tu bijis jādomā laikus, pirms projekta apstiprinājuma! AcÄ«mredzot ne, jo „Gazprom” koruptÄ«vā roka iestiepjas dziļi ES gaiteņos. Kā gan citādāk izskaidrot lÄ“muma pieņemšanas vieglo gaitu. Lai gan lÄ“mumu pieņemšana ES jau sen ir apšaubāma, cilvÄ“ki, kas dzÄ«vÄ“ nav redzÄ“juši govi, pieņem lÄ“mumus par lopkopÄ«bu, un tādas pašas „betona žurkas” lemj par lauksaimniecÄ«bu, izvirzot nesasniedzamas prasÄ«bas – iespÄ“jams jau, ka šis ir tas pats variants, taču maz ticams.

Projekta apjomÄ«gums un iesaistÄ«to valstu ietekmes atsevišÄ·Äs sfÄ“rās vien jau norāda uz pastāvošajiem dubultstandartiem gan ES, gan Ziemeļu valstÄ«s, gan pašÄ KF.
Taču sacensÄ«bās par divkosÄ«gāko reÄ£ionu savu dalÄ«bu nu ir pieteikusi arÄ« ASV.  

VÄ“l 2020.gada decembrÄ« ASV  plānoja izvirzÄ«t jaunas sankcijas pret KF un „Nord Stream 2 ” projektu un mudināja Eiropas sabiedrotos un privātus uzņēmumus pārtraukt darbu, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t bÅ«vÄ“t „Nord Stream 2” dabasgāzes cauruļvadu. Taču pārsteidzošÄ kārtā „jaunais” ASV prezidents, kurš amata pienākums sāka pildÄ«t 2021.gada janvārÄ«, ir iesaistÄ«jies atklātās diskusijās ar absolÅ«ti pretÄ“ju viedokli.

ŠÄ« gada  maijā izskanÄ“ja vairāk nekā šokÄ“jošs paziņojums, ASV atcels sankcijas pret gāzes cauruļvada „Nord Stream 2” operatoru, protams, saglabājot sankcijas pret dažiem uzņēmumiem un kuÄ£iem no Krievijas, kas ir iesaistÄ«ti bÅ«vniecÄ«bas procesos.  ŠÄdas tik ļoti spÄ“jas sankciju virziena izmaiņas liek uzdot daudz jaunu jautājumu uz kuriem atbildes šobrÄ«d nav.

Pats Baidens savu lÄ“mumu skaidro ar nevÄ“lÄ“šanos bojāt attiecÄ«bas ar ES. Viņš uzsvÄ“ris, ka nav tā, ka viņš var vai nevar kaut ko atļaut darÄ«t Vācijai, taču šajā situācijā ieviest sankcijas tagad nebÅ«tu lietderÄ«gi, jo tas traucÄ“tu ES un ASV attiecÄ«bām.

ŠÄdi secinājumi gan šÄ·iet visai neloÄ£iski, ņemot vÄ“rā, ka lÄ«dz šim ASV aktÄ«vi uzturÄ“ja sankcijas pret projektu un tajā iesaistÄ«tajiem uzņēmumiem, ko vairums ES valstu atbalstÄ«ja. Turklāt Vācija ir tikai viena no 27. ES dalÄ«bvalstÄ«m. Daudzas ES valstis joprojām neatbalsta projekta attÄ«stÄ«bu un cer uz „brÄ«numu”, saasinot starpvalstu attiecÄ«bas savienÄ«bā. LÄ«dz ar to dabÄ«gi rodas jautājums, kāda Baidenam saistÄ«ba ar Vāciju un kāpÄ“c viņš negrib „draudzÄ“ties” ar citām ES dalÄ«bvalstÄ«m? Ko ASV Džo Baidena vadÄ«bā iegÅ«s no projekta, vai arÄ« tam ir dziļakas saknes?

Apgalvojumi par ES un ASV draudzÄ«gajām attiecÄ«bām cieš kritiku jau pašos pamatos, jo ir daudzas citas lietas, kuras bÅ«tu lietderÄ«gāk risināt, lai uzturÄ“tu attiecÄ«bu stabilumu, turklāt nevis tikai ar vienu valsti, bet savienÄ«bu kopumā. Lai gan ES galvas slÄ«kst dubultspÄ“lÄ“s, Džo Baidens šobrÄ«d tās pārspÄ“j visās kategorijās.

Avoti:

https://www.nord-stream2.com/construction/overview/

Pētījums:

https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0301421520304201

Ziņas:

https://www.reuters.com/article/us-usa-russia-nord-stream-exclusive-idUSKBN28X2B6

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-atcels-sankcijas-pret-gazes-caurulvada-nord-stream-2-operatoru.a405388/

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/baidens-sankcijas-pret-nord-stream-2-pabeigsanu-nebutu-lietderigas.a406301/