Iesaki rakstu:

Tas, ka airBaltic nespÄ“s saprātÄ«gā veidā atrast finanšu lÄ«dzekļus 200 miljonu eiro apmÄ“rā, bija skaidrs jau pirms pāris gadiem. Bija redzams, ka airBaltic finanšu stāvoklis uz 2022. gada beigām neļauj cerÄ“t piesaistÄ«t ārÄ“jo finansÄ“jumu obligāciju dzÄ“šanai. Neadekvātā lidmašÄ«nu iepirkšanas programma to pasliktināja vÄ“l vairāk. Pa vidu bija daudz solÄ«jumu un izpildÄ«šanās masu mÄ“dijos, taču rezultāts ir tieši tāds kāds ir. AirBaltic kārtÄ“jo reizi jāglābj no bankrota. Pāris piezÄ«mes šajā sakarā.

InvestÄ«ciju jomā ir tāds sens un pārbaudÄ«ts likums – nesÅ«tÄ«t slikti ieguldÄ«tam eiro pakaļ nākošo.

Taču, ja tomÄ“r to dari, tad ir jāatbild sev uz jautājumu - kas šoreiz bÅ«s citādāk un kāpÄ“c projekts, kurš strādā ar zaudÄ“jumiem, sāks pelnÄ«t.

AirBaltic sakarā bÅ«tu šÄds jautājums - kāpÄ“c uzņēmumā, kas ir divreiz bankrotÄ“jis un ir ticis glābts ar valsts budžeta naudu, bÅ«tu jāturpina ieguldÄ«t. Esošais biznesa modelis ir parādÄ«jis savu dzÄ«votnespÄ“ju. EsošÄ uzņēmuma vadÄ«ba sākot ar akcionāru Satiksmes ministrijas personā, beidzot ar valdi ir parādÄ«jusi savu nespÄ“ju nodrošināt airBaltic finanšu stabilitāti.

Kas liek cerÄ“t uz to, ka šie divsimt miljoni nepazudÄ«s turpat, kur iepriekšÄ“jie?

Vienreiz nonākt pie bankrota varbÅ«t ir arÄ« nejaušÄ«ba. Tas nav nekas neparasts un katram var gadÄ«ties. Divreiz – tā ir sagadÄ«šanās. TrešÄ reize jau ir likumsakarÄ«ba. Un Gausa kungam šÄ« ir trešÄ reize.

Ungāri izlēma Malev neglābt. Un ko mēs? Ko tad valdība glābs? Gausa kungu, airBaltic vai abus?

P.S. Šie divsimt miljoni ir uz valsts parāda un fiskālās telpas samazinājuma rÄ“Ä·ina, tātad citiem bÅ«s mazāk. Latvijas iedzÄ«votājiem tas maksās dārgi. Turklāt, kā jau minÄ“ju iepriekš, Gausa kungs ar airBaltic acÄ«mredzot tiks apkalpots bez rindas.