Iesaki rakstu:

Šoreiz lasÄ«tāju neapgrÅ«tināšu ar plašu notikumu aprakstu. Vien pastāstÄ«šu Ä«sumā, kā tālāk attÄ«stās notikumi, kas aprakstÄ«ti iepriekšÄ“jās četrās “Ä€rprāta anatomijās”.

Atļaušos vÄ“lreiz paskaidrot, kādēļ rakstu. Rakstu tādēļ, lai informÄ“tu sabiedrÄ«bu par to, ka to pārvalda neadekvāti, korumpÄ“ti vai, vienkārši, stulbi cilvÄ“ki. Kā saka: BrÄ«dināts nozÄ«mÄ“ – apbruņots.

LasÄ«tājam jāsaprot, ka manā situācijā var nonākt arÄ« viņš. Pavisam Ä«ss pÄ“dÄ“jo notikumu izklāsts un retrospekcija:

GandrÄ«z gadu pÄ“c šÄ·iršanās bijusÄ« sieva turpina apzagt savu bijušo vÄ«ru, bet tiesÄ«bsargājošÄs institÅ«cijas zagšanu piesedz. Neskatoties uz to, ka miruši jau divi ar bāriņtiesas, rajona tiesas un citu augstākstāvošu Latvijas institÅ«ciju gādÄ«bu sievietes ziņā atstātie bÄ“rni, neviens “neklapÄ“ ar ausÄ«m” un turpina sievieti “piesegt”, jo viņa ir talantÄ«ga kordiriÄ£ente un “spodrina pagasta spalvas” uz pašdarbÄ«bas skatuves.

Pat nesenajās bÄ“rÄ“s novada administrācijas pārstāvis nevis runā par mirušo jaunekli, bet slavina daudzo novada pašdarbÄ«bas ansambļu un koru diriÄ£entes sasniegumus, kura “divu gadu laikā novada kori aizveda lÄ«dz DziesmusvÄ“tkiem”. LÄ«dz pašnāvÄ«bai novestais, zārkā guļošais jauneklis, protams, uz šo “sasniegumu” fona tāds “sÄ«kums” vien ir. Jo viņš jau nekādu artavu novada kultÅ«ras dzÄ«vÄ“ neienesa...

Starp citu, man palika mirušÄ dÄ“la telefons, kura ieraksti varÄ“tu/tiem vajadzÄ“tu interesÄ“t tiesÄ«bsargājošÄs institÅ«cijas. IespÄ“jams, tas palÄ«dzÄ“tu saprast, kādēļ notika tā, kā notika, un kurš pie tā ir vainÄ«gs...

Lieki teikt, ka pašdarbÄ«bas kolektÄ«vu kodolu sastāda vietÄ“jās administrācijas dāmas un tām pietuvinātas personas. Tas, ka mīļotā diriÄ£ente likusi nepilngadÄ«gajiem bÄ“rniem nosist pašu mājas kaÄ·i, ne pagasta administrācijai, ne bāriņtiesai, ne rajona tiesai, ne kādai citai institÅ«cijai, kurā vÄ“rsos ar iesniegumiem, nešÄ·iet vÄ“rā ņemams gadÄ«jums un tiek ignorÄ“ts, un bÄ“rni, vienalga tiek atstāti mātei.

Nav brÄ«nums, ka četrus gadus pÄ“c vÄ«ra neticami zemiskās izlikšanas no mājas (bez pierādÄ«jumiem apvainojot viņu fiziskā, ekonomiskā, psiholoÄ£iskā un seksuālā varmācÄ«bā un prasmÄ«gi pielietojot jauno likumu “par aizsardzÄ«bu pret varmācÄ«bu”), viens no sievietes dÄ“liem, atstātiem viņas varā, nepieskatÄ«ts (jo sieviete tagad ir ļooti aizņemta), vÄ“lā vakarā iet bojā uz lielceļa, bet vÄ“l viens, kā minÄ“ts, beidz dzÄ«vi pašnāvÄ«bā.

DzÄ«ve bez tÄ“va ātri vien sāk dot savus augļus. No četriem dÄ“liem dzÄ«vi palikuši tikai divi, bet ārprāts turpinās. Neviena no amatpersonām nekādus secinājumus neizdara, ārprāts izplešas un ietekmÄ“ arÄ« rajona policijas darbiniekus. Sieviete nozog un pārdod bijušÄ vÄ«ra traktoru, vÄ«rietis par traktora pazušanu vÄ“ršas policijā ar iesniegumu. Sev par pārsteigumu, vÄ«rietis saņem vairāk ne dÄ«vainu atbildi, kura liek šaubÄ«ties par valsts policijas darbinieku adekvātumu.. Jo ar veselu saprātu apveltÄ«ts policijas darbinieks nevarÄ“tu uz iesniegumu par pazudušu traktoru atbildÄ“t ar šÄdu “šedevru”: Pielikums Nr.1,2,3

JāvÄ“rš lasÄ«tāja uzmanÄ«ba uz to, ka policijas darbinieka atbilde ir balstÄ«ta uz tiešÄm dzelžaina un neapstrÄ«dama pamata, proti: “...tāpÄ“c D.Kadiša uzskata, ka tas ir kopÄ«pašums un viņai bija tiesÄ«bas(!) to pārdot.”

Gadu pÄ“c juridiskās un četrus gadus pÄ“c faktiskās laulÄ«bas izbeigšanās!

Pieņemt lÄ“mumu, balstoties uz D.Kadišas “uzskatu”! Te, šÄ·iet, vietā bÅ«tu teiciens:

 - Antiņ, pÅ«t stabulÄ«ti, prātiņ, nāc mājās!

Varat apvainot mani naivumā, bet es, patiešÄm, uzskatu, ka policijas darbinieka lÄ“mumam ir jābÅ«t pamatotam LR likumdošanā. Ja cien. E.Ambrozis arÄ« turpmāk pieņems lÄ“mumus, pamatojoties uz manas bijušÄs sievas “uzskatiem”, bail pat domāt, ar ko tas var beigties. Jo lasÄ«tājs jau zina no iepriekšÄ“jām “Ä€rprāta anatomijām” par viņas mentālo stāvokli un ārstÄ“šanos psihiatriskajā slimnÄ«cā.

Vārdu sakot, lasÄ«tājam jāsaprot, ka Jaunjelgavas novadā bijušÄs sievas var nesodÄ«ti apzagt bijušos vÄ«rus visu atlikušo mūžu. Vien jāprot pamatot. PiemÄ“ram – ar rÅ«pÄ“m par bÄ“rniem.

Te bÅ«tu vietā paskaidrot, ka nebÅ«t nebija jāzog un jāpārdod mans traktors, lai varÄ“tu uzturÄ“t “bÄ“rnus”. Jau formulÄ“jums ir aplams. Divi vien ir atlikuši, no kuriem viens ir divdesmit vienu gadu vecs, strādā. Otram ir piecpadsmit, un es regulāri, ar automātisko maksājumu pārskaitu viņa vajadzÄ«bām tiesas piespriestos uzturlÄ«dzekļus, viņi dzÄ«vo manis atstātajā mājā (savu māju biju spiests atstāt saskaņā ar tiesas spriedumu (ha – ha; pÄ“c visa notikušÄ nevaru vairs pret Latvijas tiesām nopietni attiekties), un lÄ«dz šim es esmu viņus nodrošinājis ar malku, lai gan tur dzÄ«vo arÄ« viņas kārtÄ“jais draugs.

Bet, pat ja tā nebÅ«tu, vai tiešÄm var “piesegties” ar bÄ“rnu un nodarboties ar zagšanu? Un vai tā nav zagšana, ja ņem un pārdod sveša cilvÄ“ka Ä«pašumu? Un, ja bez zagšanas nevar uzturÄ“t bÄ“rnu, kādēļ tad vajadzÄ“ja viņu man “attiesāt”? Es agrāk uzturÄ“ju četrus, strādāju savā (pÄ“c manas izlikšanas ātri vien izputinātajā un notirgotajā) saimniecÄ«bā, un nenieka mums netrÅ«ka. Zagt nebija vajadzÄ«bas...

Zagšana gan šai sievietei, šÄ·iet, asinÄ«s. Tie lasÄ«tāji, kuri seko lÄ«dzi šai sāgai, atceras, ka, izmantojot manu piespiedu prombÅ«tni, viņa pārdeva divus man piederošus Mercedes” mikroautobusus. Un vÄ“l daudz, daudz ko citu. Viņa netika sodÄ«ta. Toreiz laulÄ«ba vÄ“l nebija šÄ·irta. Bet tagad ir pavisam cita situācija. Izskatās, ka sievietei nesodāmÄ«bas apziņa “sakāpusi galvā” un viņa vairs nevar apstāties.

Tāds sÄ«kums, ka šÄ·irtajai sievietei jau gadu ir ne tikai cits uzvārds, bet arÄ« pielikts otrs vārds, policijas darbiniekam nešÄ·iet pietiekami svarÄ«gs, lai korekti uzrakstÄ«tu dokumentu. Jo, ja zādzÄ«bu veic sieviete ar manu uzvārdu, tas taču neizskatās tik slikti, kā, ja to veic sveša, vai ne?...Bet, varbÅ«t, policijas darbinieks pats nav lasÄ«jis, ko uzrakstÄ«jis?!

ArÄ« tam, ka sievietei, lai varÄ“tu uzturÄ“t bÄ“rnu, ir jāzog un jāpārdod lauksaimniecÄ«bas tehnika, vajadzÄ“tu dot nopietnu signālu bāriņtiesai. Vai tā notiks? Protams, ka nÄ“. Jo droši vien bāriņtiesas darbinieces pašas vai viņu draudzenes dzied korÄ« un bez svārstÄ«šanās metÄ«sies aizstāvÄ“t savu diriÄ£enti. “Štrunts” par bÄ“rniem...Bet bÄ“rni to visu redz. Un cieš...Neilgi pirms nāves mans vecākais dÄ“ls izteicās: “TÄ“t, bet visi taču melo!” Velti es centos iebilst – pÄ“dÄ“jos gados meli un nepatiesÄ«ba bija piepildÄ«juši kādreiz tik tÄ«ro namu un kļuvuši par viņa mātes dzÄ«ves neatņemamu sastāvdaļu...

Nesen televÄ«zijā rādÄ«ja muļķīgu filmu par zombijiem. Viņi bija ārkārtÄ«gi bÄ«stami tieši ar to, ka nonākot kontaktā ar viņiem, par zombijiem pārvÄ“rtās arÄ« pārÄ“jie cilvÄ“ki. Tas bija kā infekcija. BriesmÄ«gi. ArÄ« man, lasot Valsts policijas darbinieka, virsleitnanta atbildi uz manu iesniegumu, kļūst neomulÄ«gi. Viņš ir inficÄ“ts. InficÄ“ts ar nekaunÄ«bas, netaisnÄ«bas un stulbuma vÄ«rusu. VÄ“stule liecina par mÅ«su valsts un tās spÄ“ka struktÅ«ru visai nopietnu neveselÄ«bu. Vienā gadÄ«jumā tā ir korupcija, citā – nespÄ“ja vai nevÄ“lÄ“šanās noskaidrot patiesÄ«bu, nodrošināt taisnÄ«gumu. Un tas jau ir bumerangs, kurš var kļūt bÄ«stams pašai valstij, tās pastāvÄ“šanai.

Saka, ka zivs pÅ«st no galvas. Latvijas gadÄ«jumā “galva” neciešami smird jau sen, un nav jābrÄ«nās, ka puvums ir aizgājis lÄ«dz pat “zivs” astei. VarbÅ«t tas izskaidro neparastos notikumus daudzās pašvaldÄ«bās? ArÄ« tiesās, prokuratÅ«rā un policijā.

Es publicÄ“ju šos materiālus, jo tas attiecas uz mums visiem. Šodien tas esmu es, bet rÄ«t – tu. Un, ja šÄ« sistÄ“ma un tās pakalpiņi, tev klusuciešot, iznÄ«cinās tādus kā es, nebÅ«s, kas iestājas par tevi. Kad pienāks tava kārta...

Neesi vienaldzīgs!