Ä€rkÄrtas situÄcija kÄ sabiedrÄ«bas spogulis: apkaunojuma sitiens trÄpa sabiedrÄ«bas daļai, kas nevar sevi aizstÄvÄ“t
Elza Rozenberga · 12.10.2021. · Komentāri (0)Ä€rkÄrtas situÄcija parÄda cilvÄ“ku patieso dabu. Diemžēl Latvija nekad nav varÄ“jusi lepoties ar iekļaujošu sabiedrÄ«bu un atbalstu sociÄli mazaizsargÄtÄm grupÄm. TaÄu daži jaunÄkie ierobežojumi, kas stÄjas spÄ“kÄ no 11.oktobra, apkauno pašus ideju autorus. Ilgu gadu pieredze pasaulÄ“ pierÄda, ka, veidojot iekļaujošu vidi, ieguvÄ“ji ir visa sabiedrÄ«ba. TaÄu, vÄ“ršoties pret kÄdu sabiedrÄ«bas daļu, cieš tieši tÄs vismazÄk aizsargÄtÄkie cilvÄ“ki - pensionÄri, mazturÄ«gie un trÅ«cÄ«gie, cilvÄ“ki ar invaliditÄti, arÄ« jaunieši. ŠÄ·iet, ka lielÄkÄ daļa sabiedrÄ«bas to nav pat pamanÄ«jusi.
Ir vÄ“rts pieminÄ“t, ka visÄ pasaulÄ“ ir sabiedrÄ«bas daļa, kas nevar vakcinÄ“ties medicÄ«nisku iemeslu dÄ“l, tÄpÄ“c Ärpus Latvijas Covid sertifikÄtÄ ir trešÄ iespÄ“ja - negatÄ«vs tests. IespÄ“jams, ka tikai LatvijÄ vienÄ«gÄ veids, kÄ iegÅ«t apstiprinÄjumu nespÄ“jai vakcinÄ“ties, ir Ärstu konsÄ«lijs vai anafilaktiskais šoks no Covid vakcÄ«nas. Šoreiz nav runa par pamatotiem ierobežojumiem, bet par apkaunojošu attieksmi.
KÄpÄ“c pazemot cilvÄ“kus ar invaliditÄti?
Ir nolemts, ka ÄrkÄrtas stÄvokļa laikÄ cilvÄ“ki ar invaliditÄti nesaņems transporta maksas atvieglojumus. Tos nesaņems visi pieaugušie, kuri izmanto transporta pakalpojumus, kurus dotÄ“ valsts vai pašvaldÄ«bas. Nav runa par vÄ«rusa ierobežošanu, jo, samaksÄjot par braucienu, cilvÄ“ki ar invaliditÄti joprojÄm var veikt pašas nepieciešamÄkos braucienus ar sabiedrisko transportu, kas atsvÄ“rtu nesamÄ“rÄ«gÄs neÄ“rtÄ«bas.
Katram, kas ir redzÄ“jis lielÄko daļu Latvijas dzelzceļa staciju, ir skaidrs, ka tajÄs nav augsto peronu un cilvÄ“ki ratiņkrÄ“slos vilcienos vispÄr nevar iekļūt bez citu palÄ«dzÄ«bas. Lai saņemtu palÄ«dzÄ«bu no Latvijas dzelzceļa, tÄ jÄpiesaka 72 stundas iepriekš. Vai idejas autori tiešÄm izjÅ«t gandarÄ«jumu, ka ir “ieriebuši” cilvÄ“kiem ar invaliditÄti? Vai sabiedrÄ«bai tas ir pieņemami? Šogad Ziedot.lv un Radio 5 veidos labdarÄ«bas akciju “Dod pieci!” kurÄ aktualizÄ“s vides pieejamÄ«bu. VarbÅ«t arÄ« tÄ turpmÄk bÅ«s paredzÄ“ta tikai cilvÄ“kiem, kas ir vakcinÄ“ti un izslimojuši?
Goda uz negoda ģimenes
Valsts ir izveidojusi “Goda Ä£imenes” (agrÄk 3+) apliecÄ«bas, ko var iegÅ«t daudzbÄ“rnu Ä£imenes un Ä£imenes, kas aprÅ«pÄ“ bÄ“rnus ar invaliditÄti, lai sniegtu vairÄk morÄlu nekÄ materiÄlu gandarÄ«jumu dažÄdu atlaižu veidÄ. ApliecÄ«bas paredz atlaides arÄ« sabiedriskajÄ transportÄ. Diemžēl no 18.oktobra daļa šo Ä£imeņu acÄ«mredzot kļūst par negoda Ä£imenÄ“m, jo atvieglojumus nevarÄ“s izmantot pieaugušie, kas nav vakcinÄ“ti. BÄ“rnus Latvijai viņiem ir atļauts audzinÄt, taÄu atlaides sabiedriskajÄ transportÄ nebÅ«s. Īpaši ciniski, ja, piemÄ“ram, bÄ“rniem un mammai atvieglojumi paliek, bet tÄ“tim, kas nevar vakcinÄ“ties, ne. SanÄks tÄda goda-negoda Ä£imene. SamaksÄjot pilnu maksu, viņi joprojÄm var braukt, cik vÄ“las, tÄpÄ“c jautÄjums nav par drošÄ«bu vai vÄ«rusa ierobežošanu. MÄ“rÄ·is ir demonstrÄ“t valsts un sabiedrÄ«bas attieksmi.
TrÅ«cÄ«go pensionÄru dalÄ«šana
Ir izteikts ierosinÄjums veicinÄt senioru vakcinÄ“šanos ar 20eur piecu mÄ“nešu laikÄ kÄ elektrÄ«bas cenu pieauguma kompensÄciju. Medijos tiek izplatÄ«ta ziņa, ka tÄdÄ“jÄdi tiks sniegts arÄ« atbalsts maznodrošinÄtÄm grupÄm. TaÄu atbalsts pÄ“c bÅ«tÄ«bas tas bÅ«tu tikai tad, ja visiem pensionÄriem kompensÄ“tu 20Eur, bet vakcinÄ“tajiem, piemÄ“ram, 25Eur.
ŠÄ« brīža galvenais mÄ“rÄ·is ir parÄdÄ«t tiem, kas nav vakcinÄ“jušies, kur ir viņu Ä«stÄ vieta valstÄ«. Protams, ka tas sÄpÄ«gi skars tikai pašus trÅ«cÄ«gÄkos. 20Eur ietaupÄ«jums mÄ“nesÄ« varÄ“tu likties kÄrdinošs tikai kÄdam politiÄ·im, kas tÄ dēļ gatavs krÄpties ar stÄvvietu kartÄ“m, nevis pÄrtikušam cilvÄ“kam, kÄdu diemžēl starp pensionÄriem nav daudz.
Studentu eksports
GribÄ“tos pieminÄ“t arÄ« studentus, kuri, ja nav turÄ«gu radu vai iespÄ“ja ņemt kredÄ«tus, studiju gadus dzÄ«vo ar ierobežotiem ienÄkumiem. No 11.oktobra lielÄkajÄ daÄ¼Ä augstskolu nevarÄ“s klÄtienÄ“ studÄ“t ar negatÄ«viem testiem. VairÄkiem tas nozÄ«mÄ“ studiju pÄrtraukšanu vai beigšanu.
Tikko ir stÄjušies spÄ“kÄ jaunie tirdzniecÄ«bas ierobežojumi. SociÄlajos tÄ«klos neskaitÄmi veikali paziņo par to, ka nedalÄ«s pircÄ“jus, vai informÄ“, kÄdus risinÄjumus ir atraduši, lai apkalpotu visus. Vai lÄ«dzÄ«gus publiskus paziņojumus varÄ“ja vÄ“rot kaut vai no vienas augstskolas? Diemžēl izrÄdÄs, ka cilvÄ“ks veikalu pasaulÄ“ ir lielÄka vÄ“rtÄ«ba nekÄ Latvijas augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ. Vesela paaudze jauniešu dzÄ«vÄ“ gÅ«st mÄcÄ«bu par to, kas var notikt, ja izvÄ“lies studÄ“t LatvijÄ.
Par laimi, šÄ« ir viscerÄ«gÄkÄ sabiedrÄ«bas daļa. Daudzi var doties uz kaimiņvalstu, Ziemeļvalstu, Eiropas vai pasaules universitÄtÄ“m, kur pieņem negatÄ«vus testus vai tos vispÄr neprasa. Pieredze rÄda, ka studijas citÄs valstÄ«s paver arÄ« nesalÄ«dzinÄmi labÄkas karjeras iespÄ“jas. IespÄ“jams, nÄkotnÄ“ Latvija viņus kÄ augsti kvalificÄ“tu darbaspÄ“ku centÄ«sies pievilinÄt ar Ä«pašÄm programmÄm, jo LatvijÄ darbaspÄ“ka jau tagad trÅ«kst.
DrÅ«mÄ realitÄte
Ir paredzams, ka cilvÄ“ki, kurus skar apšaubÄmie ierobežojumi, sevi neaizstÄvÄ“s. TÄ ir sabiedrÄ«bas daļa, kas palikusi Ä“nÄ jau 30 gadus kopš Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas. Nav iespÄ“jams ilgstoši cÄ«nÄ«ties ar trÅ«kumu, veselÄ«bas aprÅ«pes nepieejamÄ«bu, neiekļaujošu izglÄ«tÄ«bu un vÄ“l aizstÄvÄ“t sevi pret politiÄ·u attieksmi. CitÄdÄk mÄ“s jau sen dzÄ«votu labÄkÄ sabiedrÄ«bÄ.
Kur šiem cilvÄ“kiem vÄ“rsties pÄ“c atbalsta? Vai pie Latvijas valsts prezidenta, kas publiski ir pateicis, ka kovids tagad viņus “ņems priekšÄ”? Pie Ministru prezidenta, kas uz jautÄjumu, kÄ nopirkt ziemas drÄ“bes (arÄ« bÄ“rniem), atbild: “Ejiet vakcinÄ“ties!”
TiesÄ«bsargs ir atzinis, ka nesaskata cilvÄ“ktiesÄ«bu pÄrkÄpumu tajÄ, kas notiek augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ. Augstskolas un redzamas sabiedriskas organizÄcijas saņem valsts finansÄ“jumu un nevÄ“rsÄ«sies pret savu naudas devÄ“ju, pat ja tiks Ä«stenotas acÄ«mredzami amorÄlas idejas.
Daļa inteliÄ£ences atklÄti apsaukÄ pusi valsts par muļķiem, ļaundariem, neizglÄ«totiem cilvÄ“kiem ar zemiem ienÄkumiem, nesaprotot, ka kļuvuši akli savÄ pÄrÄkuma sajÅ«tÄ. LÅ«dzu, vakcinÄ“jieties, kas to varat, bet saglabÄjiet cilvÄ“cÄ«bu pret tiem, kas to nevar.
ZÄ«mÄ«gi, ka apkaunojuma sitiens trÄpa sabiedrÄ«bas daļai, kas nevar sevi aizstÄvÄ“t. TaÄu, pretÄ“ji gaidÄ«tajam, tas pazemina ideju autorus, lÄ“mumu pieņēmÄ“jus un sabiedrÄ«bu, kura to pieļauj.