Iesaki rakstu:

Kristus ir augšÄmcÄ“lies! Viņš patiesi ir augšÄmcÄ“lies! BÄ«beles lappusÄ“s par to uzzinām no aculiecinieku liecÄ«bām. Pirmā no tām ir Marijas MagdalÄ“nas liecÄ«ba. Marija tika uzskatÄ«ta par lÄ«dzzinātāju, tomÄ“r devās apmeklÄ“t ar nāvi sodÄ«ta valsts noziedznieka kapenes.

Viņa zināja, ka tur jāsastop bruņota sardze un jāpārvar akmens, ko viņa nespÄ“ja ne pakustināt. Cik gan lielai bija jābÅ«t šÄ«s lieliskās sievietes mÄ«lestÄ«bai uz JÄ“zu, kas deva tādu apņēmÄ«bu! Marija nemeklÄ“ja sev labumu. Viņas nolÅ«ks bija atnest pÄ“dÄ“jo godu mirušajam JÄ“zum. Viss, uz ko viņa cerÄ“ja, bija redzÄ“t JÄ“zu kaut mirušu.

AugšÄmcelšanās rÄ«ts Marijai bija pārsteigumu pilns, un viņas necerÄ“tais ieguvums bija nevis tas, ko viņa atrada, bet tas, ko viņa neatrada. Viņa neatrada sargus, no kuriem baidÄ«jās, viņa neatrada akmeni, par kuru raizÄ“jās, un viņa neatrada JÄ“zus mirušÄs miesas, ko meklÄ“ja. Kaps, uz kuru viņa devās, pārvarot baismas un raizes, kļuva par dzÄ«vÄ«bas aku viņai un cilvÄ“cei. Viņa meklÄ“ja lÄ«Ä·i, bet saņēma dzÄ«vo Kristu. Kurš agri mostas, lai steigtos pie JÄ“zus, tas bieži atrod akmeņus noveltus no dzÄ«vÄ«bas avotiem. Kas nesavtÄ«gi mÄ«l Kristu, tas bieži saņem pārsteidzošas žēlastÄ«bas.

Marijas MagdalÄ“nas ceļš Lieldienu rÄ«tā atgādina mÅ«su dzÄ«ves ceļu. TÄ“laini, taču godÄ«gi runājot, mÄ“s katrs ejam uz kapu. VarbÅ«t mÄ“s tāpat ar raizÄ“m baiļojamies par to, kas var notikt ceļā, un par to, kas sagaida galā. VarbÅ«t kāds tuvs cilvÄ“ks ir nesen aizsaukts mūžībā un šobrÄ«d uzzina to, kas notiek pÄ“c nāves. Vai tas neliek “Ä«stenÄ«bas izteiksmÄ“” apdomāt, ka agrāk vai vÄ“lāk to nāksies uzzināt arÄ« pašiem? Kā tas bÅ«s? Ja šÄ« doma iztrÅ«cina un zaudÄ“jums pilda ar bÄ“dām, paraudzÄ«simies uz Mariju, kura gāja pirms mums.

Ja tikai viņa bÅ«tu iedomājusies, ka Kristus ir augšÄmcÄ“lies! Ja tikai viņa bÅ«tu atcerÄ“jusies, ka viņš solÄ«ja trešajā dienā piecelties no kapa! RÄ«ta gājums viņai bÅ«tu bijis lÄ«ksms un priecÄ«gu gaidu pilns. Viņa bÅ«tu tecÄ“jusi vÄ“ja spārniem nepacietÄ«bā redzÄ“t visu ar savām acÄ«m. Taču JÄ“zus teiktais viņai bija pagaisis no atmiņas, un Marija gāja asaras liedama, lÄ«dz nāvei raizÄ“damās. Nepieļausim to pašu kļūdu! IeslÄ“gsim visus Kristus vārdus sirdÄ«, rÅ«pÄ«gi apdomādami. Viņš ir augšÄmcÄ“lies! Eņģeļu sardze nomainÄ«ja ienaidnieka sargus pie Kristus kapa un arÄ« pie mÅ«sÄ“jā. DzÄ«vojot ar dzÄ«vo Kristu un pieminot viņa solÄ«jumus, kaps ir pa ceļam uz debesÄ«m un gājums ir ne vairs tumsÄ«bā, bet dzÄ«vÄ«bas gaismā.

LÄ«ksmi sveicinu Lieldienās jÅ«s, augšÄmceltā Kristus mīļotie! Lai mÅ«su Kunga uzvara pār nāvi kliedÄ“ raizes, aizdzen bailes un piešÄ·ir mūžības jÄ“gu katrai dzÄ«ves dienai!