Iesaki rakstu:

Man ir divÄ“jādas sajÅ«tas, lasot ziņu, ka Valsts prezidents un Ordeņu kapituls nolÄ“muši apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni uzreiz duci manu kolÄ“Ä£u, žurnālistu (Jāni Domburu, Aivaru Ozoliņu, Nelliju Ločmeli, Ilzi Jaunalksni–RÄ“deri, Jāni KrÄ“vicu, Māru Libeku, Eduardu Liniņu, Ingu Spriņģi, Ilzi Strengu, Ingu ŠÅ†ori, Aidi Tomsonu un izcilo vārda meistaru EgÄ«lu Zirni).

No vienas puses, tiešÄm prieks par kolÄ“Ä£iem, kas visi ir augstas klases profesionāļi un neapšaubāmi ir pelnÄ«juši valsts augstāko apbalvojumu. Daudzus no viņiem pazÄ«stu personÄ«gi, un varu teikt, ka viņi ir ne tikai talantÄ«gi žurnālisti, bet arÄ« forši, atsaucÄ«gi cilvÄ“ki.

Un tomÄ“r, kā teiktu mÅ«su bijušais valdÄ«bas vadÄ«tājs Ivars Godmanis, ir kāds liels BET: šÄda masveidÄ«ga ordeņu piešÄ·iršana žurnālistiem man šÄ·iet diezgan bezgaumÄ«gs gājiens no Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula puses.

Ja ordenis vienlaikus tiktu piešÄ·irts 12 ārstiem vai 12 aktieriem, es neko neteiktu, bet žurnālistika ir profesija, kurai ir Ä«pašas attiecÄ«bas ar valsts varu. Esmu pārliecināts, ka Valsts prezidents Egils Levits (augstākās klases jurists) un Ordeņu kapitula vadÄ«tāja SarmÄ«te Ä’lerte (bijusÄ« laikraksta “Diena” vadÄ«tāja, kas žurnālistikā apÄ“dusi daudzus pudus sāls) to visu zina daudz labāk par mani, bet man šÄ·iet, ka viņi nav Ä«sti aizdomājušies, kā tas viss izskatās no malas.

Kā zināms, žurnālistus dÄ“vÄ“ arÄ« par demokrātijas sargsuņiem, kuru uzdevums ir aizstāvÄ“t sabiedrÄ«bas intereses un uzraudzÄ«t politiÄ·us, valsts varu. Bet šobrÄ«d izskatās, ka ar šo ordeņu pasniegšanu valsts vara Levita personā kā tāds gādÄ«gs saimnieks papliÄ·Ä“ sargsunim pa muguru un saka “labs suns, labs suns!”.

Esmu pilnÄ«gi drošs, ka ordeņa saņemšana nekādā veidā neietekmÄ“s manu kolÄ“Ä£u profesionālo attieksmi un viņi arÄ« turpmāk kritiski izvÄ“rtÄ“s gan Levita, gan citu politiÄ·u darbÄ«bu. Taču ar šo soli daļā sabiedrÄ«bā tiek vairots priekšstats, ka žurnālisti ir daļa no “valdošÄs kliÄ·es”, kas visi ir uz vienu roku un darbojas tikai savās interesÄ“s.

Jāņem vÄ“rā arÄ« tas, ka Ordeņu kapitula vadÄ«tāja SarmÄ«te Ä’lerte savulaik bijusi priekšniece lielai daļai tagadÄ“jo ordeņa saņēmÄ“ju. Tad nu zināmām aprindām ir piespÄ“lÄ“tas visas kārtis, lai varÄ“tu bļaut, ka “sorosÄ«tu banda apbalvo cits citu” un “Ä’lerte izdala valsts ordeņus saviem draudziņiem”.

VÄ“l viena dÄ«vainÄ«ba ir nesaprotamie kritÄ“riji ordeņa šÄ·iru izvÄ“lÄ“, jo Domburam, Ozoliņam un Nellijai ir piešÄ·irts trešÄs šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordenis, bet pārÄ“jie tiks pagodināti ar ceturtās šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni. Man Ä«sti nav skaidrs, ar ko Ozoliņa nopelni Latvijas labā ir lielāki par Tomsona nopelniem un kādēļ Domburs izpelnÄ«jies augstāku novÄ“rtÄ“jumu nekā Spriņģe.

Bet šajā jomā nav trÅ«cis absurdu lÄ“mumu. Manuprāt, spilgtākais piemÄ“rs bija 2017. gadā, kad talantÄ«gais dÅ«ru vicinātājs Mairis Briedis tika apbalvots ar trešÄs šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni, bet Ordeņu kapituls nosprieda, ka tādām izcilām personÄ«bām kā Uldim MarhilÄ“vičam, Gunai Zariņai un SkaidrÄ«tei Lasmanei pienākas vien ceturtās šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordenis.

Visu cieņu Mairim Briedim, viņš ir lielisks bokseris un Latvijas patriots, bet manā subjektÄ«vā vÄ“rtÄ“jumā viņa veikums un nopelni Latvijas labā nav ne desmitā daļa no tā, ko paveikuši MarhilÄ“vičs, Zariņa un Lasmane.

Ordeņa saņēmÄ“jiem novÄ“lu izbaudÄ«t šo brÄ«di un ceru, ka ar savu darvas karoti nebÅ«šu sabojājis viņu medus mucu.

P. S. Un man tiešÄm neskauž; savs ordenis vÄ“l ir jānopelna.

Pārpublicēts no Facebook.