Iesaki rakstu:

“CilvÄ“kiem jābÅ«t mÅ«su politikas pašÄ centrā. TāpÄ“c es vÄ“los, lai visi eiropieši aktÄ«vi piedalÄ«tos konferencÄ“ par Eiropas nākotni un uzņemtos vadošo lomu Eiropas SavienÄ«bas prioritāšu noteikšanā. MÅ«su nākotnes SavienÄ«bu varam izveidot tikai mÄ“s visi kopā,” – šÄdi Eiropas Komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja Urzula fon Leiena vÄ“rsās pie ikviena eiropieša, aicinot iesaistÄ«ties Eiropas nākotnes konferencÄ“, kuras norisÄ“m atvÄ“lÄ“ts vesels gads.

TrÄ«s vadošÄs institÅ«cijas – Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija – ir apņēmušÄs uzklausÄ«t iedzÄ«votājus un ņemt vÄ“rā sniegtos ieteikumus. Vai tas bÅ«s formāls pasākums Eiropas institÅ«ciju un to augstākās vadÄ«bas pašreklāmai? Vai arÄ« pilsoņi sniegs bÅ«tiskus orientierus mÅ«su kopÄ“jās savienÄ«bas nākotnes ceļa meklÄ“jumiem?

Domāju, katra politiÄ·a pienākums ir izmantot šo iespÄ“ju, lai nodotu Eiropai vÄ“stÄ«jumu no saviem vÄ“lÄ“tājiem. Un Eiropas SavienÄ«bai ir jāpierāda, ka tā sadzird cilvÄ“ku bažas un rÅ«pes – tikai tad tā patiesi bÅ«s mÅ«su kopÄ“jās mājas.  

Cik droša un dzÄ«vei Ä“rta bÅ«s mÅ«su māja? Nākotnes perspektÄ«vā tas atkarÄ«gs no tā, cik veiksmÄ«gi spÄ“sim pārvaldÄ«t četrus problÄ“mu blokus, kuri, manuprāt, visbÅ«tiskāk ietekmÄ“s cilvÄ“ka dzÄ«vi mÅ«sdienu pasaulÄ“. ŠÄ«s problÄ“mas nes sevÄ« vienlaikus gan briesmas, gan iespÄ“jas. LÄ«dzÄ«gi kā pagātnÄ“ dabas stihijas – zeme, Å«dens, uguns, gaiss. MÅ«sdienu stihijas ir kā horizonti: skaidrā laikā tos labi var saskatÄ«t. Var pārliecinoši virzÄ«ties uz to pusi, bet nevar to sasniegt. Nevar problÄ“mu atrisināt vienreiz un uz visiem laikiem.

Pirmie šajā jauno stihiju blokā – tie ir draudi cilvÄ“ku veselÄ«bai un dzÄ«vÄ«bai, dažādas slimÄ«bas, vÄ«rusi. ProblÄ“ma, kuru pašlaik saistÄ«bā ar COVID-19 izjÅ«tam Ä«paši saasināti. Zinātne, medicÄ«na attÄ«stās, tiek uzvarÄ“ta tā vai cita slimÄ«ba, bet vietā rodas citas, iepriekš nezināmas vai reti sastopamas. CilvÄ“ku skaits uz Zemes arvien palielinās, turklāt mÄ“s ātri un daudz pārvietojamies, ceļojam, tiekamies, dodot lieliskus priekšnoteikumus infekciju izplatÄ«bai.

Tai pat laikā – šÄ« ir risināma problÄ“ma, tikai tam bÅ«s nepieciešams arvien vairāk finanšu resursu. Un arÄ« solidaritātes, jo nevienai valstij atsevišÄ·i no pārÄ“jās pasaules neizdosies pasargāt sevi. Tāpat kopÄ“ja labuma vārdā bÅ«s jābalansÄ“ farmācijas korporāciju tiesÄ«bas pelnÄ«t ar solidāru nepieciešamÄ«bu no slimÄ«bām pasargāt visus cilvÄ“kus, ne tikai turÄ«gos un maksātspÄ“jÄ«gos. No šÄ« aspekta ES lÄ«menÄ«, uzskatu, ir jāregulÄ“ un jāizlÄ«dzina kvalitatÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pieejamÄ«ba visiem ES pilsoņiem.

Nākamā problÄ“mu grupa – tā ir ekoloÄ£ija, klimata pārmaiņas. CilvÄ“ce izmanto Zemes resursus jau ļoti ilgi un arvien aktÄ«vāk. Daudz ko jau esam sabojājuši, zaudÄ“juši neatgriezeniski. Bet vÄ“l mums ir laiks attapties. Postošie plÅ«di Vācijā, kas prasÄ«ja daudzu cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bas, ekstremālais karstums daudzviet Eiropā – šie brÄ«dinājuma signāli ir jau tik skaļi, ka mÅ«su kolektÄ«vajam saprātam nav tiesÄ«bu tos ignorÄ“t. Draudošas katastrofas Ä“nā Eiropas pasludinātais “zaļais kurss” patiesÄ«bā vairs nav ne drosmÄ«gs, ne preventÄ«vs; drÄ«zāk gan aizkavÄ“jies.

TrešÄ stihija – kiberdrošÄ«ba. ArÄ« te darbojas “horizonta ilÅ«zija”. LÄ«dzÄ«gi kā viduslaikos - cilvÄ“ki cÄ“la cietokšÅ†us ar bieziem mÅ«riem, cerot, ka tie viņus pasargās. Taču vienmÄ“r tika izgudrotas jaunas tehniskas ierÄ«ces, sprāgstvielas, lodes, un citadeles tika sagrautas.

Informācijas tehnoloÄ£iju pielietojums nes mums ne mazums Ä“rtÄ«bu, taču slÄ“pj sevÄ« daudz vÄ“l lÄ«dz galam neapzinātu draudu. Pirmām kārtām, draudus zaudÄ“t kontroli – gan par visdažādākajiem tehnoloÄ£iskajiem procesiem, gan pār cilvÄ“ku prātiem. Šodien labāk aizsargāts ir nevis tas, kurš tÄ“rÄ“ finanšu resursus bruņumašÄ«nām, bet gan tas, kurš  iegulda cilvÄ“ku zināšanās.

Ceturtā stihija šajā rindā ir savrupa. Tas ir nacionālisms dažādās tā izpausmÄ“s un stadijās – no ksenofobijas lÄ«dz šovinismam un fašisma iedÄ«gļiem. Ä»oti dažāds savā agresijas pakāpÄ“, augstprātÄ«bā, kaitnieciskumā. VÄ“rsts pret kaimiņiem, gan arÄ« pret savas zemes “svešajiem”.

Nacionālisms korelÄ“ ar trim iepriekšminÄ“tajām stihijām, ietekmÄ“ rÄ«cÄ«bas modeļus. Vajag cÄ«nÄ«ties pret pandÄ“miju – slÄ“gsim katrs savas robežas, izkarosim tieši sev vairāk vakcÄ«nu. Par kiberdrošÄ«bu – ierobežosim pieeju kopÄ«gajām sistÄ“mām, veidosim “suverÄ“nu” internetu. Par ekoloÄ£iju – lai kaimiņi ieguldās atjaunojamo resursu pielietošanā, man lai paliek akmeņogles un dÄ«zelÄ«tis…

Itāliju un GrieÄ·iju pārpludina bÄ“gļi? Lai paši tiek galā! Daži simti migrantu pie mÅ«su robežām? KāpÄ“c Eiropa nepalÄ«dz?! Baski, katalāņi, romi, turki – no viņiem Eiropai tikai problÄ“mas! Krievi Latvijā? Lai integrÄ“jas caur asimilāciju…

KāpÄ“c es “nacionālisma stihiju” uzsveru un izceļu kā Ä«pašu? Jo tā piemÄ«t katrai tautai, un katra ar to cÄ«nās/vai necÄ«nās pati par sevi. Eiropas problÄ“mas bieži vien nerisinās pietiekami aktÄ«vi un izsvÄ“rti tieši nacionālā egoisma rezultātā. Un katrs par egoistu uzskata savu kaimiņu, ne sevi pašu. Jo pats es esmu patriots! Un tā problÄ“mas uzkrājas un padziļinās visiem bez izņēmuma.

Kāds ir risinājums? Lai cik tāls nebÅ«tu noejamais ceļš, tas vienmÄ“r sākas ar pirmo soli. Sakārtosim vispirms savu māju. Ja paši nespÄ“jam, tad ar vienotu  Eiropas likumdošanu ir jānodrošina etnisko minoritāšu Ä«paša aizsardzÄ«ba un integrācija pretÄ“ji asimilācijas un izstumšanas tradÄ«cijām. Atbalstot minoritāšu valodu, kultÅ«ru, tradÄ«cijas, mÄ“s daudz labāk palÄ«dzÄ“sim mÅ«su cittautiešiem identificÄ“ties ar Latviju. Pazemojot un izolÄ“jot tas neizdosies.

Īpaša minoritāšu politika – tas ir veids, kā sevÄ« uzkrāt antivielas pret nacionālismu, un ne tikai pret to. Es esmu pārliecināts, ka sabiedrÄ«ba, kas iekļaujoši spÄ“j risināt minoritāšu problÄ“mas, tāpat spÄ“s izturÄ“ties arÄ« pret cilvÄ“kiem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām, pret dažādiem kopdzÄ«ves modeļiem, pret dažādām interešu grupām.

“Miljons ļaužu, apkampieties!” – tās ir Šillera rindas no “Odas priekam”,  kam vÄ“lāk mÅ«ziku uzrakstÄ«ja BÄ“thovens. Un tā nav tikai Eiropas SavienÄ«bas himna; tā ir arÄ« recepte, kā šo kopÄ“ju interešu ideālu sasniegt.