Iesaki rakstu:

PretÄ“ji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vÄ“lÄ“šanās. Tik tāds sÄ«kums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.

Ja salÄ«dzina ar citiem sabiedrÄ«bas lÄ«deriem Latvijā, tad Šlesers ir viens no pieredzÄ“jušÄkajiem un sekmÄ«gākajiem — gan publiskos amatos, gan savā paša biznesā, gan personÄ«gajā dzÄ«vÄ“. Nedzer, nesmÄ“Ä·Ä“, publiskas runas saka bez stiklaina skatiena, siekalu šÄ·iešanas un aizdomÄ«gu jaunvārdu darināšanas. Prot vismaz piecas valodas. Ir paraugÄ£imenes tÄ“vs, jo pats bÄ“rnÄ«bā piedzÄ«vojis pretÄ“jo. Viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, utt., utt.

No otras puses, kā tiek rakstÄ«ts pie investÄ«ciju fondu un pensiju plānu reklāmām, “ienesÄ«gums pagātnÄ“ negarantÄ“ tādu pašu peļņu nākotnÄ“”, un tas pats ir sakāms arÄ« par politiÄ·iem: senāki panākumi negarantÄ“ sekmes nākamajās vÄ“lÄ“šanās. PÄ“dÄ“jā Ä«sti sekmÄ«gā Šlesera kampaņa bija 2009. gada RÄ«gas domes vÄ“lÄ“šanās, kad viņš kļuva par RÄ«gas vicemÄ“ru, savukārt nākamajā gadā viņš gan Saeimā iekļuva, toties palika opozÄ«cijā un pÄ“c tam netika pārvÄ“lÄ“ts.

Nogāja no politiskās skatuves, darbojās biznesā, jutās tur pat komfortablāk nekā vÄ“lÄ“tos amatos un bÅ«tu turpinājis vairot iekšzemes kopproduktu ar buldozera apņēmÄ«bu, ja vien pašreizÄ“jās valdÄ«bas koalÄ«cijas un tās sabiedroto muļķīgākais gals pats neizvilktu Šleseru no biznesa, neiedzÄ«tu Šleseru atpakaļ politikā un tādā veidā neuztaisÄ«tu visneÄ“rtāko pretinieku Kariņa un Bordāna veida politiÄ·iem. Jo Šleseram (atšÄ·irÄ«bā no citiem opozicionāriem) ir ne tikai liela pieredze, ne tikai ievÄ“rojami personÄ«gie resursi un ne tikai darbos, pat dzÄ«ves grÅ«tÄ«bās pārbaudÄ«tu draugu un lÄ«dzgaitnieku pÅ«lis: Šleseram ir reti sastopama Ä«pašÄ«ba mÅ«sdienu politikā — viņam ir iekšas.

Patlaban tas viss ir atdÅ«ries pret faktu, ka Šlesers ar saviem partijas biedriem gan labi komunicÄ“, bet neliek priekšÄ programmatiskas idejas.

Var lÄ«dz kādam brÄ«dim mobilizÄ“t tos vÄ“lÄ“tājus, kas ir sašutuši par vakcinÄ“šanos, par kvadrātkodiem, par ierobežojumiem utt., taču lielākajai sabiedrÄ«bas daļai ir arÄ« citas intereses, kuras paliks pÄ“c tam, kad koronavÄ«rusa problÄ“mas tiks uzvarÄ“tas.

Partijas pagaidām neko nedara, lai uzrunātu jauniešu vÄ“lÄ“tājus, un tas ir pareizi darÄ«ts. “Demogrāfiskās bedres” dēļ jauniešu Ä«patsvars tieši patlaban vÄ“lÄ“tāju masā ir neliels, jo dzimstÄ«ba deviņdesmitajos bija zema, savukārt tie, kas piedzimuši nacionālistu “demogrāfijas ultimāta” rezultātā, vÄ“l nav sasnieguši pilngadÄ«bu. Turklāt jauniešiem ne vienmÄ“r ir izveidojusies motivācija katrā ziņā iet un nobalsot — tā nāk vÄ“lāk, lÄ«dz ar dzÄ«ves pieredzi, zināšanām un sapratni par valstÄ« notiekošo. TāpÄ“c politiÄ·i dara pareizi, koncentrÄ“joties uz citām vÄ“lÄ“tāju grupām.

Taču kā Šleseram un visiem pārÄ“jiem opozicionāriem uzrunāt vÄ“lÄ“tājus, liekot priekšÄ programmatiskus uzstādÄ«jumus? Kādas varÄ“tu bÅ«t idejas, kas svarÄ«gas vÄ“lÄ“tājiem? LÅ«k, piemÄ“ri:

— Aizliegt bojāt ielas un šosejas ar stabiņiem un citiem traucÄ“kļiem.

— Valsts Kasei pievienot Latvijas Banku, kuras galvenā nodarbošanās tagad ir piemiņas monÄ“tiņu štancÄ“šana un neregulāru izteikumu izplatÄ«šana, par to saņemot neadekvātas algas.

— Izbeigt problÄ“mu radÄ«šanu kārtÄ«giem uzņēmumiem, aizverot to kontus bez pamatojuma, tikai piesedzoties ar “MONEYVAL rekomendācijām”.

— Amatos likt konkrÄ“to nozaru profesionāļus, nevis pianistus. (Agrāk to solÄ«ja, bet ne vienmÄ“r pildÄ«ja; tagad partijas to pat vairs nesola.)

— IzsolÄ«t vai apmainÄ«t publisko funkciju pildÄ«šanai nevajadzÄ«gās valsts un pašvaldÄ«bu zemes un teritorijas, jo Ä«paši aizlaistu lauksaimniecÄ«bas zemi (daudzās Latvijas malās tā ir realitāte), lai privātie var to izmantot pilnvÄ“rtÄ«gi vai vienkārši apmežot, kompensÄ“jot ciršanas apjomus valsts un privātajos mežos.

— LikvidÄ“t OIK shÄ“mas un saukt pie atbildÄ«bas vainÄ«gos, konfiscÄ“jot sazagto. Automātiski elektrÄ«bas cenas samazināsies.

— Ja turpina bÅ«vÄ“t “Rail Baltica”, tad atzaru uz RÄ«gas lidostu izbÅ«vÄ“t pa jau esošajām sliedÄ“m lÄ«dz Imantas stacijai, lai nav jānoārda arhitektÅ«ras pieminekļi Pārdaugavā, jo šobrÄ«d paredzÄ“tais risinājums ir apmÄ“ram tas pats, kas bÅ«vÄ“t tuneļus paralÄ“li Daugavai, lai uzlabotu autosatiksmi.

— Uzlabotā veidolā atjaunot Policijas akadÄ“miju, ko prasa itin visi, un vienlaikus izbeigt valsts draudus likvidÄ“t reÄ£ionālās universitātes. Tieši pretÄ“ji: atjaunoto Policijas akadÄ“miju ierÄ«kot Ludzā, tāpat kā Robežsardzes Koledža ir RÄ“zeknÄ“, bet esošÄ Valsts policijas koledža — JÅ«rmalā.

Un tā var turpināt.

PašreizÄ“jās politiÄ·u problÄ“mas, ko parāda SKDS dati, nav tik vienkāršas kā “piedabÅ«t, lai vÄ“lÄ“tājs nobalso par mums, nevis citiem”. Vispirms ir jāpārliecina vÄ“lÄ“tājs, lai viņš vispār atnāk uz vÄ“lÄ“šanām — pÄ“dÄ“jā desmitgadÄ“ vÄ“lÄ“šanās piedalās vidÄ“ji starp pusi un divām trešdaļām vÄ“lÄ“tāju, bet koronavÄ«rusa ierobežojumu ietekmÄ“ šim ciparam, dabiski, ir tendence vÄ“l samazināties.

Tikai pÄ“c tam nāk jautājums — par ko viņi tieši nobalsos. VidÄ“ji aptuveni ceturtdaļa vÄ“lÄ“tāju parasti nezina, par ko nobalsot, un vÄ“l kādi padsmit procenti jau zina, ka nebalsos. No faktiskā apmeklÄ“juma pÄ“c vÄ“lÄ“šanām parasti saprotam, ka tie, kas nebija izlÄ“muši, tā arÄ« neizlÄ“ma un nenobalsoja, jo neatrada nevienu savām interesÄ“m atbilstošu politisko spÄ“ku.

PÄ“dÄ“jā pusgada partiju reitingi parāda lÄ«dzÄ«gu situāciju jaunpienācÄ“jām: dažu mÄ“nešu laikā kopš dibināšanas partija sasniedz 2,5% lÄ«dz 4,5% reitingu, tad tas nedaudz atkāpjas, lai pÄ“c tam nostabilizÄ“tos 3 lÄ«dz 4 procentu robežās. Tā vispirms notika ar “Likums un KārtÄ«ba”, tad ar “Latvija 1. vietā”, šobrÄ«d tas pats notiek ar jauno spÄ“ku “Republika”. ArÄ« “konservatÄ«vajiem”, “progresÄ«vajiem” un ReÄ£ionu apvienÄ«bai, lai arÄ« tās ir visiem labi zināmas, kaut kādas sekmes iepriekš sasniegušas partijas (šoreiz ne par to, vai šÄ«s sekmes sabiedrÄ«bas vairākumā maz tiek vÄ“rtÄ“tas pozitÄ«vi), reitings nav diez ko augstāks.

Apstākļi ar stagnÄ“jošiem partiju reitingiem un ievÄ“rojamu daudzumu nebalsotājiem/neizlÄ“mušajiem rāda, ka gan Šleseram, gan arÄ« citiem ir labas iespÄ“jas dubultot savus reitingus uz neizlÄ“mušo rÄ“Ä·ina. Taču, lai to izdarÄ«tu, ir jābeidz vaimanāt par vienu un to pašu tÄ“mu un jāsāk beidzot kampaņa — lai uzrunātu sabiedrÄ«bas vairākumu. Un tur vajadzÄ“s pakustināt smadzenes.

Reitingi: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/