Ar interesi gaidu, kad tad Å lesers beidzot sÄks priekÅ¡vÄ“lÄ“Å¡anu kampaņu!
Imants Liepiņš · 15.01.2022. · Komentāri (0)PretÄ“ji daudziem citiem mana prognoze ir tÄda, ka AinÄram Šleseram ir izredzes vÄ“lÄ“šanÄs. Tik tÄds sÄ«kums — ja viņš beidzot sÄks savu kampaņu.
Ja salÄ«dzina ar citiem sabiedrÄ«bas lÄ«deriem LatvijÄ, tad Šlesers ir viens no pieredzÄ“jušÄkajiem un sekmÄ«gÄkajiem — gan publiskos amatos, gan savÄ paša biznesÄ, gan personÄ«gajÄ dzÄ«vÄ“. Nedzer, nesmÄ“Ä·Ä“, publiskas runas saka bez stiklaina skatiena, siekalu šÄ·iešanas un aizdomÄ«gu jaunvÄrdu darinÄšanas. Prot vismaz piecas valodas. Ir paraugÄ£imenes tÄ“vs, jo pats bÄ“rnÄ«bÄ piedzÄ«vojis pretÄ“jo. Viens no lielÄkajiem nodokļu maksÄtÄjiem, utt., utt.
No otras puses, kÄ tiek rakstÄ«ts pie investÄ«ciju fondu un pensiju plÄnu reklÄmÄm, “ienesÄ«gums pagÄtnÄ“ negarantÄ“ tÄdu pašu peļņu nÄkotnÄ“”, un tas pats ir sakÄms arÄ« par politiÄ·iem: senÄki panÄkumi negarantÄ“ sekmes nÄkamajÄs vÄ“lÄ“šanÄs. PÄ“dÄ“jÄ Ä«sti sekmÄ«gÄ Šlesera kampaņa bija 2009. gada RÄ«gas domes vÄ“lÄ“šanÄs, kad viņš kļuva par RÄ«gas vicemÄ“ru, savukÄrt nÄkamajÄ gadÄ viņš gan SaeimÄ iekļuva, toties palika opozÄ«cijÄ un pÄ“c tam netika pÄrvÄ“lÄ“ts.
NogÄja no politiskÄs skatuves, darbojÄs biznesÄ, jutÄs tur pat komfortablÄk nekÄ vÄ“lÄ“tos amatos un bÅ«tu turpinÄjis vairot iekšzemes kopproduktu ar buldozera apņēmÄ«bu, ja vien pašreizÄ“jÄs valdÄ«bas koalÄ«cijas un tÄs sabiedroto muļķīgÄkais gals pats neizvilktu Šleseru no biznesa, neiedzÄ«tu Šleseru atpakaļ politikÄ un tÄdÄ veidÄ neuztaisÄ«tu visneÄ“rtÄko pretinieku Kariņa un BordÄna veida politiÄ·iem. Jo Šleseram (atšÄ·irÄ«bÄ no citiem opozicionÄriem) ir ne tikai liela pieredze, ne tikai ievÄ“rojami personÄ«gie resursi un ne tikai darbos, pat dzÄ«ves grÅ«tÄ«bÄs pÄrbaudÄ«tu draugu un lÄ«dzgaitnieku pÅ«lis: Šleseram ir reti sastopama Ä«pašÄ«ba mÅ«sdienu politikÄ — viņam ir iekšas.
Patlaban tas viss ir atdÅ«ries pret faktu, ka Šlesers ar saviem partijas biedriem gan labi komunicÄ“, bet neliek priekšÄ programmatiskas idejas.
Var lÄ«dz kÄdam brÄ«dim mobilizÄ“t tos vÄ“lÄ“tÄjus, kas ir sašutuši par vakcinÄ“šanos, par kvadrÄtkodiem, par ierobežojumiem utt., taÄu lielÄkajai sabiedrÄ«bas daļai ir arÄ« citas intereses, kuras paliks pÄ“c tam, kad koronavÄ«rusa problÄ“mas tiks uzvarÄ“tas.
Partijas pagaidÄm neko nedara, lai uzrunÄtu jauniešu vÄ“lÄ“tÄjus, un tas ir pareizi darÄ«ts. “DemogrÄfiskÄs bedres” dēļ jauniešu Ä«patsvars tieši patlaban vÄ“lÄ“tÄju masÄ ir neliels, jo dzimstÄ«ba deviņdesmitajos bija zema, savukÄrt tie, kas piedzimuši nacionÄlistu “demogrÄfijas ultimÄta” rezultÄtÄ, vÄ“l nav sasnieguši pilngadÄ«bu. TurklÄt jauniešiem ne vienmÄ“r ir izveidojusies motivÄcija katrÄ ziÅ†Ä iet un nobalsot — tÄ nÄk vÄ“lÄk, lÄ«dz ar dzÄ«ves pieredzi, zinÄšanÄm un sapratni par valstÄ« notiekošo. TÄpÄ“c politiÄ·i dara pareizi, koncentrÄ“joties uz citÄm vÄ“lÄ“tÄju grupÄm.
TaÄu kÄ Šleseram un visiem pÄrÄ“jiem opozicionÄriem uzrunÄt vÄ“lÄ“tÄjus, liekot priekšÄ programmatiskus uzstÄdÄ«jumus? KÄdas varÄ“tu bÅ«t idejas, kas svarÄ«gas vÄ“lÄ“tÄjiem? LÅ«k, piemÄ“ri:
— Aizliegt bojÄt ielas un šosejas ar stabiņiem un citiem traucÄ“kļiem.
— Valsts Kasei pievienot Latvijas Banku, kuras galvenÄ nodarbošanÄs tagad ir piemiņas monÄ“tiņu štancÄ“šana un neregulÄru izteikumu izplatÄ«šana, par to saņemot neadekvÄtas algas.
— Izbeigt problÄ“mu radÄ«šanu kÄrtÄ«giem uzņēmumiem, aizverot to kontus bez pamatojuma, tikai piesedzoties ar “MONEYVAL rekomendÄcijÄm”.
— Amatos likt konkrÄ“to nozaru profesionÄļus, nevis pianistus. (AgrÄk to solÄ«ja, bet ne vienmÄ“r pildÄ«ja; tagad partijas to pat vairs nesola.)
— IzsolÄ«t vai apmainÄ«t publisko funkciju pildÄ«šanai nevajadzÄ«gÄs valsts un pašvaldÄ«bu zemes un teritorijas, jo Ä«paši aizlaistu lauksaimniecÄ«bas zemi (daudzÄs Latvijas malÄs tÄ ir realitÄte), lai privÄtie var to izmantot pilnvÄ“rtÄ«gi vai vienkÄrši apmežot, kompensÄ“jot ciršanas apjomus valsts un privÄtajos mežos.
— LikvidÄ“t OIK shÄ“mas un saukt pie atbildÄ«bas vainÄ«gos, konfiscÄ“jot sazagto. AutomÄtiski elektrÄ«bas cenas samazinÄsies.
— Ja turpina bÅ«vÄ“t “Rail Baltica”, tad atzaru uz RÄ«gas lidostu izbÅ«vÄ“t pa jau esošajÄm sliedÄ“m lÄ«dz Imantas stacijai, lai nav jÄnoÄrda arhitektÅ«ras pieminekļi PÄrdaugavÄ, jo šobrÄ«d paredzÄ“tais risinÄjums ir apmÄ“ram tas pats, kas bÅ«vÄ“t tuneļus paralÄ“li Daugavai, lai uzlabotu autosatiksmi.
— UzlabotÄ veidolÄ atjaunot Policijas akadÄ“miju, ko prasa itin visi, un vienlaikus izbeigt valsts draudus likvidÄ“t reÄ£ionÄlÄs universitÄtes. Tieši pretÄ“ji: atjaunoto Policijas akadÄ“miju ierÄ«kot LudzÄ, tÄpat kÄ Robežsardzes Koledža ir RÄ“zeknÄ“, bet esošÄ Valsts policijas koledža — JÅ«rmalÄ.
Un tÄ var turpinÄt.
PašreizÄ“jÄs politiÄ·u problÄ“mas, ko parÄda SKDS dati, nav tik vienkÄršas kÄ “piedabÅ«t, lai vÄ“lÄ“tÄjs nobalso par mums, nevis citiem”. Vispirms ir jÄpÄrliecina vÄ“lÄ“tÄjs, lai viņš vispÄr atnÄk uz vÄ“lÄ“šanÄm — pÄ“dÄ“jÄ desmitgadÄ“ vÄ“lÄ“šanÄs piedalÄs vidÄ“ji starp pusi un divÄm trešdaļÄm vÄ“lÄ“tÄju, bet koronavÄ«rusa ierobežojumu ietekmÄ“ šim ciparam, dabiski, ir tendence vÄ“l samazinÄties.
Tikai pÄ“c tam nÄk jautÄjums — par ko viņi tieši nobalsos. VidÄ“ji aptuveni ceturtdaļa vÄ“lÄ“tÄju parasti nezina, par ko nobalsot, un vÄ“l kÄdi padsmit procenti jau zina, ka nebalsos. No faktiskÄ apmeklÄ“juma pÄ“c vÄ“lÄ“šanÄm parasti saprotam, ka tie, kas nebija izlÄ“muši, tÄ arÄ« neizlÄ“ma un nenobalsoja, jo neatrada nevienu savÄm interesÄ“m atbilstošu politisko spÄ“ku.
PÄ“dÄ“jÄ pusgada partiju reitingi parÄda lÄ«dzÄ«gu situÄciju jaunpienÄcÄ“jÄm: dažu mÄ“nešu laikÄ kopš dibinÄšanas partija sasniedz 2,5% lÄ«dz 4,5% reitingu, tad tas nedaudz atkÄpjas, lai pÄ“c tam nostabilizÄ“tos 3 lÄ«dz 4 procentu robežÄs. TÄ vispirms notika ar “Likums un KÄrtÄ«ba”, tad ar “Latvija 1. vietÄ”, šobrÄ«d tas pats notiek ar jauno spÄ“ku “Republika”. ArÄ« “konservatÄ«vajiem”, “progresÄ«vajiem” un ReÄ£ionu apvienÄ«bai, lai arÄ« tÄs ir visiem labi zinÄmas, kaut kÄdas sekmes iepriekš sasniegušas partijas (šoreiz ne par to, vai šÄ«s sekmes sabiedrÄ«bas vairÄkumÄ maz tiek vÄ“rtÄ“tas pozitÄ«vi), reitings nav diez ko augstÄks.
ApstÄkļi ar stagnÄ“jošiem partiju reitingiem un ievÄ“rojamu daudzumu nebalsotÄjiem/neizlÄ“mušajiem rÄda, ka gan Šleseram, gan arÄ« citiem ir labas iespÄ“jas dubultot savus reitingus uz neizlÄ“mušo rÄ“Ä·ina. TaÄu, lai to izdarÄ«tu, ir jÄbeidz vaimanÄt par vienu un to pašu tÄ“mu un jÄsÄk beidzot kampaņa — lai uzrunÄtu sabiedrÄ«bas vairÄkumu. Un tur vajadzÄ“s pakustinÄt smadzenes.