Apsūdziet, lai viņi taisnojas...
Leonards Inkins · 07.08.2015. · Komentāri (37)PortÄls Pietiek plaši informÄ“ par Linarda Grantiņa aizturÄ“šanu un varas izturÄ“šanos pret viņu. Saņēmu uzaicinÄjumu uzrakstÄ«t par pret mani izvirzÄ«to apsÅ«dzÄ«bu, kas ir par to pašu, par ko L. Grantiņu aizturÄ“ja un apsÅ«dz.
LÄ«dz šim neviens par manu apsÅ«dzÄ«bu nerakstÄ«ja, kaut arÄ« informÄcijas bija daudz, izņemot:
http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/pec...
Viss sÄkÄs, kad 2012. gadÄ pÄ“c IzraÄ“las vÄ“stniecÄ«bas pieprasÄ«juma slÄ“dza radio «Naba» raidÄ«jumu «TÄ“vijas laikmets».
Kad raidÄ«jumu slÄ“dza, 2012. gada 4. aprÄ«lÄ« 11.21 interneta portÄlÄ www.draugiem.lv publicÄ“ju IzraÄ“las vÄ“stnieces vÄ“stuli un citÄtu no «Padomju SavienÄ«bas žīdu katÄ·isma». Tas izskatÄ«jÄs šÄdi:
«RÄ«ga, 2012. gada 29. marts
AinÄram Dimanta kungam
Valsts elektronisko masu mediju valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjam
Smilšu iela 1/3 RÄ«ga, LV–1939, Latvija
GodÄtais Dimanta kungs!
Ar lielÄm bažÄm esam uzzinÄjuši par pÄ“dÄ“jo «TÄ“vijas laikmets» raidÄ«jumu, kuÅ—u vadÄ«ja Roberts KlimoviÄa kungs un Leonards Inkina kungs Latvijas UniversitÄtes radio NABA 2012. gada 20. martÄ.
Tonis, propagandas atmosfaira pret jÅ«diem un musinoša terminoloÄ£ija, kas tika lietota raidÄ«jumÄ, neatbilst Eiropas tolerances vÄ“rtÄ«bÄm, cīņai pret antisemÄ«tismu un rasismu, ko Latvija ievÄ“ro kÄ Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalsts.
TajÄ pašÄ laikÄ mÄ“s bijÄm pÄrsteigti, ka nacionÄlais radio dod platformu augstÄkminÄ“tajÄm personÄm, no kuÅ—Äm viens ir pazÄ«stams kÄ «naci» propagandas, piemÄ“ram, grÄmatas «Mana cīņa» («Mein Kampf») izplatÄ«tÄjs, kamÄ“r otrs cenšas attaisnot Herbertu Cukuru, pazÄ«stamu ar viņa «naci» noziegumiem un jÅ«du kopienas slepkavÄ«bu.
ŠÄ« programma nav ieguvums ne radio stacijai, jo Ä«paši, ne arÄ« valstij kopumÄ, un raidÄ«jums nesekmÄ“ Latvijas tÄ“lu starptautiskajÄ arÄ“nÄ.
Dimanta kungs, es ticu, ka JÅ«s varÄ“siet izmeklÄ“t šo jautÄjumu un pieņemsiet adekvÄtus mÄ“rus, lai izvairÄ«tos, ka šÄda veida propaganda tiktu turpinÄta nÄkotnÄ“.
Ar sirsnīgu sveicienu
VÄ“stniece Hagita Ben JÄkova
ArÄ« Latvijas UniversitÄtes rektoram prof. MÄrcim Auziņam;
Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjam ArkÄdijam Suharenko;
Latvijas UniversitÄtes JÅ«daikas studiju centra priekšsÄ“dÄ“tÄjam prof. Ruvinam Ferberam;
Ä€rlietu ministrijas SpeciÄlo uzdevumu vÄ“stniekam Rolandam LappuÄ·em.
«SevišÄ·u uzmanÄ«bu veltÄ«jiet nepakļÄvÄ«gajiem, ietiepÄ«gajiem, kuÅ—i negrib noliekt galvas mÅ«su priekšÄ un pretojas mÅ«su praksei un polÄ«tikai. No šÄdiem cilvÄ“kiem agri vai vÄ“lu veidojas antisemÄ«ti... »
Šeit fragmentu no «Padomju SavienÄ«bas žīdu katÄ·isma» saÄ«sinu, lai portÄlam nerastos sarežģījumi ar represÄ«vÄm iestÄdÄ“m, jo pÄ“dÄ“jÄ tiesÄ prokurore jau analizÄ“ja darbÄ«bas vÄrdus un iespÄ“jams, ka tagad pÄries arÄ« pie lietvÄrdiem un teikuma priekšmetiem.
NÄkamajÄ dienÄ pÄ“c publikÄcijas, 2012. gada 5. aprÄ«lÄ«, daļa mana raksta – fragments no «Padomju SavienÄ«bas žīdu katÄ·isma» tika ievietots Linarda Grantiņa veidotÄ mÄjaslapÄ www.tautastribunals.eu. Par šo publikÄciju L. Grantiņš uzrakstÄ«ja e-pasta vÄ“stuli IzraÄ“las vÄ“stniecei, IzraÄ“las vÄ“stniece savukÄrt Latvijas Republikas Ä€rlietu ministrijai un Ä€rlietu ministrija DrošÄ«bas policijai. TÄ savukÄrt ierosinÄja kriminÄlprocesu. Mani izsauca uz DrošÄ«bas policiju atbildÄ“t uz jautÄjumiem par manu publikÄciju internetÄ par radioraidÄ«juma «TÄ“vijas laikmets» slÄ“gšanu.
PÄ“c gada, 2013. gada 1. martÄ, DrošÄ«bas policijai iesniedzu biedrÄ«bas «Latvietis» iesniegumu:
«BiedrÄ«ba «Latvietis» lÅ«dz uzsÄkt kriminÄlprocesu par internetvietnÄ“ www.latsocpartija.lv ievietoto Ingara Burlaka videofilmu «VÄ“sture liecina», kuÅ—Ä tiek noliegts un attaisnots totÄlitÄrÄ režīma imperijas – PSRS – noziegums: Latvijas okupÄcija. LÅ«dzu noskaidrot vainÄ«gÄs personas un saukt tÄs pie kriminÄlatbildÄ«bas.
BiedrÄ«bas «Latvietis» priekšsēža vietnieks
Leonards Inkins»
DrošÄ«bas policija rÄ«kojÄs zibenÄ«gi, un jau 2013. gada 14. martÄ mani pratinÄja par 2012. gada 4. aprīļa publikÄciju www.tautastribunals.eu un apsÅ«dzÄ“ja par naida kurinÄšanu pÄ“c kriminÄllikuma 78. panta otrÄs daļas. ApsÅ«dzÄ«ba ir smaga un balstÄs tikai uz «Providus» ekspertes I. Kronbergas pausto.
Uz biedrÄ«bas «Latvietis» iesniegumu par Burlaka filmu DrošÄ«bas policija atbildÄ“ja, ka nav pamata neko rosinÄt, un turpinÄja mani tirdÄ«t par uzdrÄ«kstÄ“šanos vÄ“rsties pie pastÄvošÄs varas, lai tÄ novÄ“rstu acÄ«mredzamu likuma pÄrkÄpumu.
DrošÄ«bas policijas izmeklÄ“tÄjs pret mani izmantoja parasto un negodÄ«go papÄ«ru piedzÄ«šanu. KÄ tas izpaužas? Kad cilvÄ“ks ir izsaukts un to kÄdu stundu vai vairÄk pratina, pratinÄmais kļūst neuzmanÄ«gs. ArÄ« uztraukums dara savu. Tad viņam pasniedz it kÄ no viņa vÄrdiem pierakstÄ«tu tekstu, kuÅ—Ä ir grÅ«ti pamanÄ«t un saprast viltÄ«gi iepÄ«to. AprÄ“Ä·ins ir vienkÄršs: ja nepamanÄ«s, tad bÅ«s tÄ, kÄ izmeklÄ“tÄjam vajag, bet, ja pamanÄ«s, tad teiks: nu, pieraksti tur apakšÄ, kÄ ir patiesÄ«bÄ. IzmeklÄ“tÄji raksta slikti, bieži nejauši un, iespÄ“jams, arÄ« apzinÄti ieraksta nepareizas galotnes, uzbÅ«vÄ“ divdomÄ«gi saprotamu teikumu, un, kamÄ“r iedziļinies pareizrakstÄ«bÄ un literÄrÄs niansÄ“s, tikmÄ“r nepamani bÅ«tisko, kas var šÄ·ist sÄ«kums. Tie, kas ir tiesÄti un tiesÄjušies, zina, cik nozÄ«mÄ«gs mÄ“dz kļūt viens darbÄ«bas vÄrds vai galotne.
ApsÅ«dzÄ«bÄ 1. un 82. lpp. izmeklÄ“tÄjs Augstikalns atsaucoties uz pratinÄšanas protokoliem (12-21. lpp.) maldina sakot, ka es uzskatu, ka «Padomju SavienÄ«bas žīdu katÄ·ismÄ» ir pilnÄ«gi pareizi atspoguļota attieksme pret ebrejiem. TÄ es neesmu teicis un pat ar roku uzrakstÄ«jis kÄ es patiesÄ«bÄ domÄju. Bet tas netraucÄ“ viņam turpmÄk atsaukties it kÄ uz manis pausto un maldinÄt prokuratÅ«ru un tiesu.
2013. gada 17. septembrÄ« izmeklÄ“tÄjs M. Aukstikalnis atzina mani par aizdomÄs turÄ“to, un, runÄjot M. GorbaÄova vÄrdiem, «process sÄka iet».
Mani apsÅ«dz par fragmenta publicÄ“šanu no «Padomju SavienÄ«bas žīdu katÄ·isma». ApsÅ«dzÄ«ba balstÄs tikai uz «Providus» speciÄlistes atzinumu. «Providus» speciÄliste ne reizi ar mani nav runÄjusi, viņa nav lasÄ«jusi nevienu manu grÄmatu, nav skatÄ«jusies nevienu manu filmu, nav dzirdÄ“jusi nevienu manu dziesmu. Viņa vienkÄrši uzraksta savÄ atzinumÄ, jo runa jau nav par publikÄciju. Runa ir par to, ar kÄdu nolÅ«ku es esmu to darÄ«jis. Ka es esmu šo publikÄciju publicÄ“jis ar nolÅ«ku kurinÄt naidu. Viņa vienkÄrši no tÄluma izzÄ«lÄ“, paskatÄs mÄkoņos un saka, tas cilvÄ“ks ir ļauns. Viņš staigÄ ar lÄpu un meklÄ“, kur kaut ko aizdedzinÄt...
Lai labÄk izprastu apsÅ«dzÄ«bas absurdumu, nedaudz aplÅ«kosim jÄ“dzienu «Padomju SavienÄ«ba». MÄ“s uz mirkli varam pÄrfrazÄ“t to – «Padomju SavienÄ«bas latvieša katÄ·isms», «Padomju SavienÄ«bas krieva katÄ·isms»… Paliksim pie «Padomju SavienÄ«bas latvieša katÄ·isma». Vai varam likt vienlÄ«dzÄ«bas zÄ«mi starp latvisku latvieti un padomju latvieti? DrÄ«zÄk, ka ne. ValÄ“rija Novodvorska lieto pat jÄ“dzienu – Ñовок, kas spilgti apzÄ«mÄ“ padomju pilsoni. Viņas izpratnÄ“ šis cilvÄ“ks nav dzÄ«vojis tikai Padomju SavienÄ«bÄ. Tas ir domÄšanas un uzvedÄ«bas apzÄ«mÄ“jums. Tu varÄ“ji dzÄ«vot Padomju SavienÄ«bÄ un nebÅ«t šÄ«s ideoloÄ£ijas vergs, bet vari dzÄ«vot kaut kur Eiropas SavienÄ«bÄ un tur svinÄ“t Staļina dzimšanas dienu.
KÄds tad bija Ä«stens padomju latvietis? PiemÄ“ram, Vilis LÄcis, tautÄ mÄ«lÄ“ts rakstnieks, kuÅ—a rokas ir lÄ«dz elkoņiem latviešu tautas asinÄ«s. Viņš parakstÄ«ja nÄves spriedumu tÅ«kstošiem Ä«stenu latviešu, Ä«stenu krievu un izcilu žīdu. Vilis LÄcis bija padomju pilsoņa paraugs. Tad vÄ“l ir tÄds MÄrtiņš Svike, kuÅ—a dēļ latviešus nÄ«st KrievijÄ. Viņš, lai saņemtu lielÄku pensiju, rakstÄ«ja memuÄrus, kÄ nogalinÄja cara Ä£imeni. Viņam tÄ bija goda lieta – šaut sievietes un bÄ“rnus. Jaunais carÄ“viÄs Aleksejs bija tikai 13 gadus vecs, mÄsas nedaudz vecÄkas. MÄrtiņš Svike bija varonis padomju iekÄrtas acÄ«s. Ir virkne slavenu padomju latviešu, kas veidoja Äeku, mÄcÄ“ja izcili šaut pakausÄ«, jo tÄ tiem nolÄdÄ“tajiem pretpadomju elementiem pienÄkas.
KÄds ir padomju bÄ“rna ideÄls – Pavļiks Morozovs. Viņš savus vecÄkus nodod iznÄ«cinÄšanai.
TÄtad, ja bÅ«tu kÄds «Padomju latvieša katÄ·isms», tas nebÅ«tu uzrakstÄ«ts daudz maigÄkÄ formÄ. DrÄ«zÄk šaujiet un nÄ«stiet. Tieši tÄpat, kÄ nevaram likt vienlÄ«dzÄ«bas zÄ«mi starp Ä«stenu latvieti un padomju latvieti, tieši tÄpat neeksistÄ“tu vienlÄ«dzÄ«bas zÄ«me starp krievu un padomju krievu. AtskatÄmies vÄ“sturÄ“. KristietÄ«bas pamatlicÄ“ji, svÄ“tÄkie no svÄ“tÄkajiem, bija žīdu tautÄ«bas. Starp šiem žīdiem un padomju žīdu ir aiza vai pat Åkeans.
JÄsaprot, ka padomju cilvÄ“kam nacionÄlÄ piederÄ«ba sÄka zust. MÄ“rÄ·is – iznÄ«cÄ«ba, kas maskÄ“ta aiz cÄ“liem vÄrdiem. Padomju latvietis neglÄbs latviešu tautu.
Ir pat žēl, ka neviens nav uzrakstÄ«jis «Padomju latvieša katÄ·ismu». Tas varbÅ«t veicinÄtu latviešu pamošanÄs procesu. Ä»autu izprast savas tautas liktenÄ«gÄs kļūdas. CitÄdi mÄ“s eksistÄ“jam tÄdÄ kÄ veļu valstÄ«bÄ bez skaidras apziņas, kas mÅ«sos ļauns, kas labs. JebkuÅ—Ä gadÄ«jumÄ padomju latvietis nebÅ«tu cÄ“lÄks par padomju žīdu.
Ja kÄds mÅ«sdienÄs Krievijas vadÄ«tÄjam Putinam piedÄ“vÄ“ hitlerismu, tad tas nenozÄ«mÄ“, ka Putins ir dzimis BavÄrijÄ vai AustrijÄ. Tas ir domÄšanas un uzvedÄ«bas veids, kas viņam tiek piedÄ“vÄ“ts. Tieši tÄpat arÄ« «Padomju SavienÄ«bas žīdu katÄ·isms» ir tikai apraksts par noteiktu domÄšanu un rÄ«cÄ«bu.
PiemÄ“ram, Džordža Orvela darbs «1984» ir veltÄ«ts «EngSoc» (English Socialism). Tas ir, padomju anglim. Kaut mÄ“s nevaram aptaustÄ«t šo padomju angli, mÄ“s viÅ†Ä redzam arÄ« visu to negatÄ«vo, kas ir padomju latvietÄ«, krievÄ un citos, kuÅ—us apzÄ«mÄ“jam ar vÄrdu «padomju».
PirmÄs instances tiesa (foto - attÄ“ls no tiesas) mani atzina par nevainÄ«gu, reportÄžu no tiesas un spriedumu var apskatÄ«t rakstam pievienotÄs norÄdÄ“s.
https://www.youtube.com/watch?v=bQLaw8GeBnc
https://www.youtube.com/watch?v=OqpqTXc9CQc
https://www.youtube.com/watch?v=vN7myomAR-I
ProkuratÅ«ra pirmÄs instances lÄ“mumu apstrÄ«dÄ“ja, un RÄ«gas Apgabaltiesa manu lietu skatÄ«s 3. septembrÄ« 15.30 (148 zÄlÄ“).