Menu
Pilnā versija

Apsūdziet, lai viņi taisnojas...

Leonards Inkins · 07.08.2015. · Komentāri (37)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Portāls Pietiek plaši informÄ“ par Linarda Grantiņa aizturÄ“šanu un varas izturÄ“šanos pret viņu. Saņēmu uzaicinājumu uzrakstÄ«t par pret mani izvirzÄ«to apsÅ«dzÄ«bu, kas ir par to pašu, par ko L. Grantiņu aizturÄ“ja un apsÅ«dz.

LÄ«dz šim neviens par manu apsÅ«dzÄ«bu nerakstÄ«ja, kaut arÄ« informācijas bija daudz, izņemot:

www.tvnet.lv/zinas/viedokl...

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/pec...

Viss sākās, kad 2012. gadā pÄ“c IzraÄ“las vÄ“stniecÄ«bas pieprasÄ«juma slÄ“dza radio «Naba» raidÄ«jumu «TÄ“vijas laikmets».

Kad raidÄ«jumu slÄ“dza, 2012. gada 4. aprÄ«lÄ« 11.21 interneta portālā www.draugiem.lv publicÄ“ju IzraÄ“las vÄ“stnieces vÄ“stuli un citātu no «Padomju SavienÄ«bas žīdu katÄ·isma». Tas izskatÄ«jās šÄdi:

«RÄ«ga, 2012. gada 29. marts

Aināram Dimanta kungam

Valsts elektronisko masu mediju valdes priekšsÄ“dÄ“tājam

Smilšu iela 1/3 RÄ«ga, LV–1939, Latvija

Godātais Dimanta kungs!

Ar lielām bažām esam uzzinājuši par pÄ“dÄ“jo «TÄ“vijas laikmets» raidÄ«jumu, kuÅ—u vadÄ«ja Roberts Klimoviča kungs un Leonards Inkina kungs Latvijas Universitātes radio NABA 2012. gada 20. martā.

Tonis, propagandas atmosfaira pret jÅ«diem un musinoša terminoloÄ£ija, kas tika lietota raidÄ«jumā, neatbilst Eiropas tolerances vÄ“rtÄ«bām, cīņai pret antisemÄ«tismu un rasismu, ko Latvija ievÄ“ro kā Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalsts.

Tajā pašÄ laikā mÄ“s bijām pārsteigti, ka nacionālais radio dod platformu augstākminÄ“tajām personām, no kuŗām viens ir pazÄ«stams kā «naci» propagandas, piemÄ“ram, grāmatas «Mana cīņa» («Mein Kampf») izplatÄ«tājs, kamÄ“r otrs cenšas attaisnot Herbertu Cukuru, pazÄ«stamu ar viņa «naci» noziegumiem un jÅ«du kopienas slepkavÄ«bu.

ŠÄ« programma nav ieguvums ne radio stacijai, jo Ä«paši, ne arÄ« valstij kopumā, un raidÄ«jums nesekmÄ“ Latvijas tÄ“lu starptautiskajā arÄ“nā.

Dimanta kungs, es ticu, ka JÅ«s varÄ“siet izmeklÄ“t šo jautājumu un pieņemsiet adekvātus mÄ“rus, lai izvairÄ«tos, ka šÄda veida propaganda tiktu turpināta nākotnÄ“.

Ar sirsnīgu sveicienu

Vēstniece Hagita Ben Jākova

Arī Latvijas Universitātes rektoram prof. Mārcim Auziņam;

Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsÄ“dÄ“tājam Arkādijam Suharenko;

Latvijas Universitātes JÅ«daikas studiju centra priekšsÄ“dÄ“tājam prof. Ruvinam Ferberam;

Ä€rlietu ministrijas Speciālo uzdevumu  vÄ“stniekam Rolandam LappuÄ·em.

«SevišÄ·u uzmanÄ«bu veltÄ«jiet nepakļāvÄ«gajiem, ietiepÄ«gajiem, kuÅ—i negrib noliekt galvas mÅ«su priekšÄ un pretojas mÅ«su praksei un polÄ«tikai. No šÄdiem cilvÄ“kiem agri vai vÄ“lu veidojas antisemÄ«ti... »

Šeit fragmentu no «Padomju SavienÄ«bas žīdu katÄ·isma» saÄ«sinu, lai portālam nerastos sarežģījumi ar represÄ«vām iestādÄ“m, jo pÄ“dÄ“jā tiesā prokurore jau analizÄ“ja darbÄ«bas vārdus un iespÄ“jams, ka tagad pāries arÄ« pie lietvārdiem un teikuma priekšmetiem.

Nākamajā dienā pÄ“c publikācijas, 2012. gada 5. aprÄ«lÄ«, daļa mana raksta – fragments no «Padomju SavienÄ«bas žīdu katÄ·isma» tika ievietots Linarda Grantiņa veidotā mājaslapā www.tautastribunals.eu. Par šo publikāciju L. Grantiņš uzrakstÄ«ja e-pasta vÄ“stuli IzraÄ“las vÄ“stniecei, IzraÄ“las vÄ“stniece savukārt Latvijas Republikas Ä€rlietu ministrijai un Ä€rlietu ministrija DrošÄ«bas policijai. Tā savukārt ierosināja kriminālprocesu. Mani izsauca uz DrošÄ«bas policiju atbildÄ“t uz jautājumiem par manu publikāciju internetā par radioraidÄ«juma «TÄ“vijas laikmets» slÄ“gšanu.

PÄ“c gada, 2013. gada 1. martā, DrošÄ«bas policijai iesniedzu biedrÄ«bas «Latvietis» iesniegumu:

«BiedrÄ«ba «Latvietis» lÅ«dz uzsākt kriminālprocesu par internetvietnÄ“ www.latsocpartija.lv ievietoto Ingara Burlaka videofilmu «VÄ“sture liecina», kuŗā tiek noliegts un attaisnots totālitārā režīma imperijas – PSRS – noziegums: Latvijas okupācija. LÅ«dzu noskaidrot vainÄ«gās personas un saukt tās pie kriminālatbildÄ«bas.

BiedrÄ«bas «Latvietis» priekšsēža vietnieks

Leonards Inkins»

DrošÄ«bas policija rÄ«kojās zibenÄ«gi, un jau 2013. gada 14. martā mani pratināja par 2012. gada 4. aprīļa publikāciju www.tautastribunals.eu un apsÅ«dzÄ“ja par naida kurināšanu pÄ“c krimināllikuma 78. panta otrās daļas. ApsÅ«dzÄ«ba ir smaga un balstās tikai uz «Providus» ekspertes I. Kronbergas pausto.

Uz biedrÄ«bas «Latvietis» iesniegumu par Burlaka filmu DrošÄ«bas policija atbildÄ“ja, ka nav pamata neko rosināt, un turpināja mani tirdÄ«t par uzdrÄ«kstÄ“šanos vÄ“rsties pie pastāvošÄs varas, lai tā novÄ“rstu acÄ«mredzamu likuma pārkāpumu.

DrošÄ«bas policijas izmeklÄ“tājs pret mani izmantoja parasto un negodÄ«go papÄ«ru piedzÄ«šanu. Kā tas izpaužas? Kad cilvÄ“ks ir izsaukts un to kādu stundu vai vairāk pratina, pratināmais kļūst neuzmanÄ«gs. ArÄ« uztraukums dara savu. Tad viņam pasniedz it kā no viņa vārdiem pierakstÄ«tu tekstu, kuŗā ir grÅ«ti pamanÄ«t un saprast viltÄ«gi iepÄ«to. AprÄ“Ä·ins ir vienkāršs: ja nepamanÄ«s, tad bÅ«s tā, kā izmeklÄ“tājam vajag, bet, ja pamanÄ«s, tad teiks: nu, pieraksti tur apakšÄ, kā ir patiesÄ«bā. IzmeklÄ“tāji raksta slikti, bieži nejauši un, iespÄ“jams, arÄ« apzināti ieraksta nepareizas galotnes, uzbÅ«vÄ“ divdomÄ«gi saprotamu teikumu, un, kamÄ“r iedziļinies pareizrakstÄ«bā un literārās niansÄ“s, tikmÄ“r nepamani bÅ«tisko, kas var šÄ·ist sÄ«kums. Tie, kas ir tiesāti un tiesājušies, zina, cik nozÄ«mÄ«gs mÄ“dz kļūt viens darbÄ«bas vārds vai galotne.

ApsÅ«dzÄ«bā 1. un 82. lpp. izmeklÄ“tājs Augstikalns atsaucoties uz pratināšanas protokoliem (12-21. lpp.) maldina sakot, ka es uzskatu, ka «Padomju SavienÄ«bas žīdu katÄ·ismā» ir pilnÄ«gi pareizi atspoguļota attieksme pret ebrejiem. Tā es neesmu teicis un pat ar roku uzrakstÄ«jis kā es patiesÄ«bā domāju. Bet tas netraucÄ“ viņam turpmāk atsaukties it kā uz manis pausto un maldināt prokuratÅ«ru un tiesu.

2013. gada 17. septembrÄ« izmeklÄ“tājs M. Aukstikalnis atzina mani par aizdomās turÄ“to, un, runājot M. Gorbačova vārdiem, «process sāka iet».

Mani apsÅ«dz par fragmenta publicÄ“šanu no «Padomju SavienÄ«bas žīdu katÄ·isma». ApsÅ«dzÄ«ba balstās tikai uz «Providus» speciālistes atzinumu. «Providus» speciāliste ne reizi ar mani nav runājusi, viņa nav lasÄ«jusi nevienu manu grāmatu, nav skatÄ«jusies nevienu manu filmu, nav dzirdÄ“jusi nevienu manu dziesmu. Viņa vienkārši uzraksta savā atzinumā, jo runa jau nav par publikāciju. Runa ir par to, ar kādu nolÅ«ku es esmu to darÄ«jis. Ka es esmu šo publikāciju publicÄ“jis ar nolÅ«ku kurināt naidu. Viņa vienkārši no tāluma izzÄ«lÄ“, paskatās mākoņos un saka, tas cilvÄ“ks ir ļauns. Viņš staigā ar lāpu un meklÄ“, kur kaut ko aizdedzināt...

Lai labāk izprastu apsÅ«dzÄ«bas absurdumu, nedaudz aplÅ«kosim jÄ“dzienu «Padomju SavienÄ«ba». MÄ“s uz mirkli varam pārfrazÄ“t to – «Padomju SavienÄ«bas latvieša katÄ·isms», «Padomju SavienÄ«bas krieva katÄ·isms»… Paliksim pie «Padomju SavienÄ«bas latvieša katÄ·isma». Vai varam likt vienlÄ«dzÄ«bas zÄ«mi starp latvisku latvieti un padomju latvieti? DrÄ«zāk, ka ne. ValÄ“rija Novodvorska lieto pat jÄ“dzienu – совок, kas spilgti apzÄ«mÄ“ padomju pilsoni. Viņas izpratnÄ“ šis cilvÄ“ks nav dzÄ«vojis tikai Padomju SavienÄ«bā. Tas ir domāšanas un uzvedÄ«bas apzÄ«mÄ“jums. Tu varÄ“ji dzÄ«vot Padomju SavienÄ«bā un nebÅ«t šÄ«s ideoloÄ£ijas vergs, bet vari dzÄ«vot kaut kur Eiropas SavienÄ«bā un tur svinÄ“t Staļina dzimšanas dienu.

Kāds tad bija Ä«stens padomju latvietis? PiemÄ“ram, Vilis Lācis, tautā mÄ«lÄ“ts rakstnieks, kuÅ—a rokas ir lÄ«dz elkoņiem latviešu tautas asinÄ«s. Viņš parakstÄ«ja nāves spriedumu tÅ«kstošiem Ä«stenu latviešu, Ä«stenu krievu un izcilu žīdu. Vilis Lācis bija padomju pilsoņa paraugs. Tad vÄ“l ir tāds Mārtiņš Svike, kuÅ—a dēļ latviešus nÄ«st Krievijā. Viņš, lai saņemtu lielāku pensiju, rakstÄ«ja memuārus, kā nogalināja cara Ä£imeni. Viņam tā bija goda lieta – šaut sievietes un bÄ“rnus. Jaunais carÄ“vičs Aleksejs bija tikai 13 gadus vecs, māsas nedaudz vecākas. Mārtiņš Svike bija varonis padomju iekārtas acÄ«s. Ir virkne slavenu padomju latviešu, kas veidoja čeku, mācÄ“ja izcili šaut pakausÄ«, jo tā tiem nolādÄ“tajiem pretpadomju elementiem pienākas.

Kāds ir padomju bÄ“rna ideāls – Pavļiks Morozovs. Viņš savus vecākus nodod iznÄ«cināšanai.

Tātad, ja bÅ«tu kāds «Padomju latvieša katÄ·isms», tas nebÅ«tu uzrakstÄ«ts daudz maigākā formā. DrÄ«zāk šaujiet un nÄ«stiet. Tieši tāpat, kā nevaram likt vienlÄ«dzÄ«bas zÄ«mi starp  Ä«stenu latvieti un padomju latvieti, tieši tāpat neeksistÄ“tu vienlÄ«dzÄ«bas zÄ«me starp krievu un padomju krievu. Atskatāmies vÄ“sturÄ“. KristietÄ«bas pamatlicÄ“ji, svÄ“tākie no svÄ“tākajiem, bija žīdu tautÄ«bas. Starp šiem žīdiem un padomju žīdu ir aiza vai pat ōkeans.

Jāsaprot, ka padomju cilvÄ“kam nacionālā piederÄ«ba sāka zust. MÄ“rÄ·is – iznÄ«cÄ«ba, kas maskÄ“ta aiz cÄ“liem vārdiem. Padomju latvietis neglābs latviešu tautu.

Ir pat žēl, ka neviens nav uzrakstÄ«jis «Padomju latvieša katÄ·ismu». Tas varbÅ«t veicinātu latviešu pamošanās procesu. Ä»autu izprast savas tautas liktenÄ«gās kļūdas. Citādi mÄ“s eksistÄ“jam tādā kā veļu valstÄ«bā bez skaidras apziņas, kas mÅ«sos ļauns, kas labs. Jebkuŗā gadÄ«jumā padomju latvietis nebÅ«tu cÄ“lāks par padomju žīdu.

Ja kāds mÅ«sdienās Krievijas vadÄ«tājam Putinam piedÄ“vÄ“ hitlerismu, tad tas nenozÄ«mÄ“, ka Putins ir dzimis Bavārijā vai  Austrijā. Tas ir domāšanas un uzvedÄ«bas veids, kas viņam tiek piedÄ“vÄ“ts. Tieši tāpat arÄ« «Padomju SavienÄ«bas žīdu katÄ·isms» ir tikai apraksts par noteiktu domāšanu un rÄ«cÄ«bu.

PiemÄ“ram, Džordža Orvela darbs «1984» ir veltÄ«ts «EngSoc» (English Socialism). Tas ir, padomju anglim. Kaut mÄ“s nevaram aptaustÄ«t šo padomju angli, mÄ“s viņā redzam arÄ« visu to negatÄ«vo, kas ir padomju latvietÄ«, krievā un citos, kuÅ—us apzÄ«mÄ“jam ar vārdu «padomju».

Pirmās instances tiesa (foto - attēls no tiesas) mani atzina par nevainīgu, reportāžu no tiesas un spriedumu var apskatīt rakstam pievienotās norādēs.

https://www.youtube.com/watch?v=bQLaw8GeBnc

https://www.youtube.com/watch?v=OqpqTXc9CQc

https://www.youtube.com/watch?v=vN7myomAR-I

Prokuratūra pirmās instances lēmumu apstrīdēja, un Rīgas Apgabaltiesa manu lietu skatīs 3. septembrī 15.30 (148 zālē).

Novērtē šo rakstu:

0
0