ApkaunojoÅ¡a prÄva
Rolands PÄ“tersons · 20.06.2021. · Komentāri (0)Simboliski, ka tieši 17. jÅ«nijÄ – sÄ“ru dienÄ, kad tiek pieminÄ“ta Latvijas okupÄcija, – RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesÄ tika nolasÄ«ta prokuratÅ«ras apsÅ«dzÄ«ba publicistam Lato Lapsam pÄ“c diviem KriminÄllikuma pantiem – par neslavas celšanu un vajÄšanu.
Lapsas noziegums prokuratÅ«ras ieskatÄ, pirmkÄrt, ir tajÄ, ka viņš dažÄdos interneta portÄlos, kÄ arÄ« grÄmatÄ Kolaborants ir bijušo LPSR AugstÄkÄs tiesas tiesnesi, tagadÄ“jo advokÄtu un miljonÄru Romualdu VonsoviÄu, kurš savulaik bargi sodÄ«ja cilvÄ“kus pÄ“c tÄdiem pantiem kÄ "spekulÄcija", "parazÄ«tisks dzÄ«vesveids" u. tml., nodÄ“vÄ“jis par kolaborantu. OtrkÄrt, ka Lapsa esot vajÄjis VonsoviÄu un viņa Ä£imeni, sÅ«tot daudzus e-pastus ar nepatÄ«kamiem jautÄjumiem, kÄ arÄ« agresÄ«vi reklamÄ“jot savu grÄmatu, VonsoviÄa seju ar reklÄmas saukļiem uzlÄ«mÄ“jot uz busiņa, kuru tad novietojis dažÄdÄs vietÄs, arÄ« pie VonsoviÄa mÄjas.
ŠÄ·iet dÄ«vaini, ka šÄ« pÄ“c VonsoviÄa iesnieguma ierosinÄtÄ tiesvedÄ«ba lÄ«dz šim ir izraisÄ«jusi visai pieticÄ«gu mediju uzmanÄ«bu. Jo tÄ var kalpot par stimulu dažÄdÄm juridiskajÄm un politiskajÄm konsekvencÄ“m. PirmkÄrt, Lapsas prÄva parÄdÄ«s vÄrda brÄ«vÄ«bas robežas LatvijÄ, kas skar gan žurnÄlistus, gan vÄ“sturniekus, gan jebkuru sabiedriski aktÄ«vu pilsoni. TÄ kÄ jÄ“dzieniem "kolaborÄcija" un "kolaborants" juridiski tiesiska skaidrojuma nav un arÄ« vÄ“sturnieku un politologu vidÅ« nav vienprÄtÄ«bas par tÄ piemÄ“rošanu, bÅ«tÄ«bÄ ikvienam ir tiesÄ«bas izteikt viedokli, ka VonsoviÄs vai jebkurš cits no padomju nomenklatÅ«ras pÄrstÄvjiem bija kolaborants. TurklÄt VonsoviÄa gadÄ«jumÄ Lapsa ar daudziem dokumentiem pierÄda viņa Ä«paši aktÄ«vo lÄ«dzdalÄ«bu okupÄcijas režīma tiesiskajÄ un ideoloÄ£iskajÄ balstÄ«šanÄ.
OtrkÄrt, Lapsas uzstÄjÄ«gais jautÄjumu uzdošanas stils vai agresÄ«vÄ grÄmatas reklÄmas kampaņa kÄ otrs pamats kriminÄllietas ierosinÄšanai var likt aizdomÄties gan žurnÄlistiem, kuri ar kamerÄm skraida pakaļ politiÄ·iem, gan politiskajiem aktÄ«vistiem, kuri savu vÄ“stÄ«jumu pauž aktÄ«vÄ, varbÅ«t šokÄ“jošÄ stilÄ. Ja šÄdas darbÄ«bas tiesa atzÄ«st par pielÄ«dzinÄmÄm vajÄšanai (kur nepieciešami reÄli draudi konkrÄ“tai personai!), tas var kalpot par precedentu žurnÄlistisko vai politisko aktivitÄšu ierobežošanai. TreškÄrt, tiesai var nÄkties iedziļinÄties un sniegt savu vÄ“rtÄ“jumu par pašu kolaborÄcijas bÅ«tÄ«bu. Kas ir vai nav kolaborÄcija padomju režīma kontekstÄ? KÄdas ir tÄs pakÄpes, un kas bÅ«tu uzskatÄma par Ä«paši ļaunprÄtÄ«gu, režīmu atbalstošu un tÄ pretiniekus vajÄjošu kolaborÄciju (kolaboracionismu)? Un, lai gan no Ä“tiskÄ viedokļa šÄ« prÄva uzskatÄma par demokrÄtisku sabiedrÄ«bu apkaunojošu, tiesu sistÄ“ma tÄs gaitÄ var dot atbildes uz bÅ«tiskiem jautÄjumiem.
PÄrpublicÄ“ts no laikraksta Diena un diena.lv