Iesaki rakstu:

Simboliski, ka tieši 17. jÅ«nijā – sÄ“ru dienā, kad tiek pieminÄ“ta Latvijas okupācija, – RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā tika nolasÄ«ta prokuratÅ«ras apsÅ«dzÄ«ba publicistam Lato Lapsam pÄ“c diviem Krimināllikuma pantiem – par neslavas celšanu un vajāšanu.

Lapsas noziegums prokuratÅ«ras ieskatā, pirmkārt, ir tajā, ka viņš dažādos interneta portālos, kā arÄ« grāmatā Kolaborants ir bijušo LPSR Augstākās tiesas tiesnesi, tagadÄ“jo advokātu un miljonāru Romualdu Vonsoviču, kurš savulaik bargi sodÄ«ja cilvÄ“kus pÄ“c tādiem pantiem kā "spekulācija", "parazÄ«tisks dzÄ«vesveids" u. tml., nodÄ“vÄ“jis par kolaborantu. Otrkārt, ka Lapsa esot vajājis Vonsoviču un viņa Ä£imeni, sÅ«tot daudzus e-pastus ar nepatÄ«kamiem jautājumiem, kā arÄ« agresÄ«vi reklamÄ“jot savu grāmatu, Vonsoviča seju ar reklāmas saukļiem uzlÄ«mÄ“jot uz busiņa, kuru tad novietojis dažādās vietās, arÄ« pie Vonsoviča mājas.

ŠÄ·iet dÄ«vaini, ka šÄ« pÄ“c Vonsoviča iesnieguma ierosinātā tiesvedÄ«ba lÄ«dz šim ir izraisÄ«jusi visai pieticÄ«gu mediju uzmanÄ«bu. Jo tā var kalpot par stimulu dažādām juridiskajām un politiskajām konsekvencÄ“m. Pirmkārt, Lapsas prāva parādÄ«s vārda brÄ«vÄ«bas robežas Latvijā, kas skar gan žurnālistus, gan vÄ“sturniekus, gan jebkuru sabiedriski aktÄ«vu pilsoni. Tā kā jÄ“dzieniem "kolaborācija" un "kolaborants" juridiski tiesiska skaidrojuma nav un arÄ« vÄ“sturnieku un politologu vidÅ« nav vienprātÄ«bas par tā piemÄ“rošanu, bÅ«tÄ«bā ikvienam ir tiesÄ«bas izteikt viedokli, ka Vonsovičs vai jebkurš cits no padomju nomenklatÅ«ras pārstāvjiem bija kolaborants. Turklāt Vonsoviča gadÄ«jumā Lapsa ar daudziem dokumentiem pierāda viņa Ä«paši aktÄ«vo lÄ«dzdalÄ«bu okupācijas režīma tiesiskajā un ideoloÄ£iskajā balstÄ«šanā.

Otrkārt, Lapsas uzstājÄ«gais jautājumu uzdošanas stils vai agresÄ«vā grāmatas reklāmas kampaņa kā otrs pamats krimināllietas ierosināšanai var likt aizdomāties gan žurnālistiem, kuri ar kamerām skraida pakaļ politiÄ·iem, gan politiskajiem aktÄ«vistiem, kuri savu vÄ“stÄ«jumu pauž aktÄ«vā, varbÅ«t šokÄ“jošÄ stilā. Ja šÄdas darbÄ«bas tiesa atzÄ«st par pielÄ«dzināmām vajāšanai (kur nepieciešami reāli draudi konkrÄ“tai personai!), tas var kalpot par precedentu žurnālistisko vai politisko aktivitāšu ierobežošanai. Treškārt, tiesai var nākties iedziļināties un sniegt savu vÄ“rtÄ“jumu par pašu kolaborācijas bÅ«tÄ«bu. Kas ir vai nav kolaborācija padomju režīma kontekstā? Kādas ir tās pakāpes, un kas bÅ«tu uzskatāma par Ä«paši ļaunprātÄ«gu, režīmu atbalstošu un tā pretiniekus vajājošu kolaborāciju (kolaboracionismu)? Un, lai gan no Ä“tiskā viedokļa šÄ« prāva uzskatāma par demokrātisku sabiedrÄ«bu apkaunojošu, tiesu sistÄ“ma tās gaitā var dot atbildes uz bÅ«tiskiem jautājumiem.

Pārpublicēts no laikraksta Diena un diena.lv