Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms vairāk nekā pusotra gada bija pēdējā reize, kad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Latvijas sabiedrību sadzirdami brīdināja par Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatētu salmonellas baktēriju. Kamēr citviet Eiropā joprojām regulāri tiek ziņots par tur atklātu inficētu, cilvēku veselībai bīstamu Polijas izcelsmes gaļu, Latvijā valda klusums. Taču, kā atklāj Dienas pētījums, šis klusums ir mānīgs.

Pēdējais publiskais satraukums

Vajadzēja sākties bērnu masveida saslimšanai ar salmonelozi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, lai Pārtikas un veterinārā dienesta vadība 2019. gada oktobrī sarosītos un publiski paziņotu, ka virknē Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugu tiešām ir konstatēta Salmonella enteritidis baktērija, kas tad arī ir bijusi bērnu saslimšanas iemesls.

PVD publiski pavēstīja, ka saistībā ar konkrēto Polijas izcelsmes broileru gaļas partiju tas gan informējot Latvijas pašvaldības, gan turpinot izglītības iestāžu apziņošanu, gan aicinot „turpmāk rūpīgi izvērtēt piegādātās putnu gaļas produkcijas kvalitāti”.

Nedaudz īpatni šķita tas, ka, uzstājoties Latvijas radio, PVD ģenerāldirektors Māris Balodis pavēstīja – viņam esot nevis drošas ziņas, bet tikai „neoficiāla informācija”, ka Polijas uzņēmums Cedrob esot „pārtraucis piegādes Latvijai pa tiešo”, jo „pārāk mazs tirgus un pārāk liela brēka”.

Tiesa, vienlaikus M. Balodis atzina, ka, „iespējams, caur citām dalībvalstīm šī gaļa joprojām nonāk Latvijā, jo mums robežu nav - kaut vai caur Lietuvas vairumtirgotājiem”. PVD varot vienīgi veikt nepieciešamās pārbaudes „savu iespēju robežās”. Droši varot būt tikai par to, ka skolās un bērnudārzos šī konkrētā Polijas uzņēmuma gaļas produkcija vairs nenonāk.

PVD konstatē, ka visas salmonellas jau apēstas

Kā liecina publiskā informācija, šī tad arī bija pēdējā reize, kad Pārtikas un veterinārais dienests ir publiski brīdinājis Latvijas sabiedrību par kādu produktu pārbaudēs atklātu salmonelozes izraisītāju. Taču... tas nebūt nenozīmē, ka no Polijas ievērojamos apjomos ievedamā gaļa ir nevainojamas kvalitātes, - tieši pretēji.

Dienai šā gada aprīlī pēc nejaušības principa iegādātus importētas putnu gaļas iepakojumus nododot analīzēm institūtā BIOR, to rezultāti parādīja, ka  tītara gulašā Ikvienam (partijas numurs: 0304BO-TT), kas ražots Polijas uzņēmumā Animex Foods sp.zo.o., „laboratoriski konstatēts piesārņojums – Salmonella spp.”.

PVD šo gaļas partiju pārbaudījis nebija, un analīžu rezultāti tam bija jaunums. Tikai pēc šīs informācijas saņemšanas no Dienas iestāde sāka rīkoties. Dienesta ģenerāldirektors M. Balodis apraksta, kā, „lai apturētu aizdomīgās partijas realizāciju, PVD uzreiz pēc sūdzības [šādi PVD nodēvē Dienas nosūtīto informāciju un jautājumus] saņemšanas sazinājās ar lielveikalu tīklu Maxima Latvija, kurā ņemts laboratoriskajām analīzēm nosūtītais produkta paraugs”.

Kad noskaidrots  ka šī konkrētā produkta partija tirdzniecībā „nav pieejama” (kas nozīmē – izpirkta ar visām salmonellām) un tieši no tās oficiālos paraugus noņemt nav iespējams, PVD inspektori devušies uz attiecīgo lielveikalu un paņēmuši paraugus no citas šī paša produkta partijas. Inficēta izrādījusies arī tā, - 29. aprīlī saņemti laboratorisko izmeklējumu rezultāti, kas apstiprina salmonellu klātbūtni produktā.

Salmonellu atrod katrā astotajā pārbaudē

Uzsverot, ka produkcijas atbilstības nodrošināšana pirmām kārtām ir pašu ražotāju un izplatītāju atbildība, PVD ģenerāldirektora sniegtie dati rada priekšstatu, ka kopējais PVD veikto pārbaužu skaits it kā ir ievērojams.

Šā gada pirmajos četros mēnešos dienests Latvijas pārtikas apritē iesaistītajos uzņēmumos veicis 8 400 pārbaudes, tostarp dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumos veiktas 1 587 pārbaudes, augu izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumos – 868 pārbaudes, bet pārtikas izplatīšanas uzņēmumos 5 945 pārbaudes.

Pārbaudot to, vai uzņēmums veic paškontroli, pārliecinoties par saražotās produkcijas atbilstību paša noteiktajiem kvalitātes un normatīvajos aktos noteiktajiem nekaitīguma kritērijiem, PVD valsts uzraudzības ietvaros izlases veidā ņem arī paraugus laboratoriskajai kontrolei: šā gada janvārī veiktas 1 847 pārbaudes, februārī – 2 032, martā – 2 412, aprīlī – 2 109.

Laboratoriskajai izmeklēšanai izlases veidā šā gada janvārī ņemti 90 paraugi (79 – Latvijas izcelsmes pārtikas produktiem, 11 citu valstu izcelsmes), februārī - 308 paraugi (223 – Latvijas, 85 citu valstu izcelsmes), martā - 614 paraugi (442 – Latvijas, 172 citu valstu izcelsmes), aprīlī - 486 paraugi (342 – Latvijas izcelsmes pārtikas produktiem, 144 citu valstu izcelsmes).

Taču ir skaidrs, ka vismaz attiecībā uz Polijas izcelsmes putnu gaļu pārbaužu ir ļoti, ļoti maz, turklāt pat nedaudzajās šogad veiktajās pārbaudēs šis nebūt nav bijis vienīgais gadījums, kad PVD Polijas izcelsmes putnu gaļā ir atklājis salmonelozes izraisītājus.

Šā gada februārī Salmonella spp. konstatēta Polijas izcelsmes broileru gaļā un Lietuvas izcelsmes cūkgaļas kotlešu masā, martā - Polijas izcelsmes broileru gaļā, vistas un tītara šašlikā, aprīlī – Polijas izcelsmes tītara filejā un ES izcelsmes cāļa maltajā gaļā. Ne par vienu no šiem gadījumiem patērētāji nav informēti.

„PVD regulāri veic gaļas un gaļas produkcijas laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu salmonellu klātbūtni tajos. Šogad laboratorisko izmeklējumu plāna ietvaros noņemti vairāk nekā 30 mājputnu gaļas paraugi. Četros gadījumos Polijas izcelsmes mājputnu gaļā konstatētas salmonellas,” atklāj M. Balodis. Tas nozīmē – trijos desmitos pārbaudīto produktu biežāk nekā katrā astotajā putnu gaļas paraugā ir ticis atklāts salmonelozes izraisītājs.

PVD skaidro: ja viss jau apēsts, sabiedrība nav jābrīdina

Tas var šķist dīvaini, bet visos šajos gadījumos, izsakoties PVD profesionālajā žargonā, gan ir tikušas „veiktas korektīvās darbības”, bet ne patērētāju informēšana. Pārtikas un veterinārais dienests nav veicis nekādas darbības, lai par konkrētajā produktā konstatētajām baktērijām – bīstamas slimības izraisītājām informētu sabiedrību un patērētājus.

„2021. gada pirmajos četros mēnešos, veicot pārtikas aprites valsts uzraudzību, nav konstatēti tādi gadījumi, par kuriem būtu nepieciešams informēt patērētājus. Visos gadījumos veiktas korektīvās darbības un pārtika, kas potenciāli varētu apdraudēt patērētāju veselību, izņemta no apgrozības,” M. Balodis atbild uz jautājumu, cik gadījumos šogad viņa vadītā iestāde par pārbaudēs konstatētu nekvalitatīvu un/vai patērētāju veselībai bīstamu pārtiku ir publiski brīdinājusi. Tātad – ne par vienu.

PVD ģenerāldirektors šādu rīcību pamato ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, kas nosaka pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu. Šie normatīvie akti nosaka, ka iestāde kontroļu rezultātā iegūto informāciju publisko, ja tai ir pamatotas aizdomas, ka pārtika var radīt kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi.

PVD vadības ieskatā neviens no šogad konstatētajiem gadījumiem tāds neesot bijis. „Katrs gadījums tiek izvērtēts atsevišķi. Piemēram, ja PVD ir konstatējis pārkāpumus saistībā ar pārtikas produkta atbilstību nekaitīguma kritērijiem, taču produkts vairs nav pieejams tirdzniecībā, PVD veic visas rutīnas darbības attiecībā uz uzņēmumu, kas pieļāvis pārkāpumus, taču informāciju publiski nesniedz,” skaidro dienesta ģenerāldirektors.

Tikai tādos gadījumos, ja, izvērtējot informāciju, tiek secināts, ka joprojām pastāv risks, ka patērētāju veselību apdraudošie pārtikas produkti joprojām ir apgrozībā, PVD informējot sabiedrību. Tā kā šogad patērētāji visu inficēto gaļu paspējuši nopirkt un apēst, informēt viņus neesot bijis ne nepieciešami, ne lietderīgi.

PVD nepārpūlas ar savlaicīgām pārbaudēm un reaģēšanu

Atklāts gan paliek jautājums, kādu iemeslu dēļ, ņemot vērā no dažādām Eiropas valstīm pienākošās ziņas par jau kārtējās inficētās gaļas kravas konstatēšanu, Polijas izcelsmes putnu gaļas partijas netiek pārbaudītas vēl pirms nonākšanas veikalu plauktos.

Kāda pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmuma pārstāvis, kurš, norādot uz iespējamiem sarežģījumiem ar uzraugošo iestādi, lūdza viņu publikācijā neidentificēt, pašreiz iedibinājušos sistēmu kopumā raksturo īsi, - Pārtikas un veterinārais dienests, maigi izsakoties, nepārpūlas ar savu funkciju veikšanu attiecībā uz importētās pārtikas kvalitātes pārbaudēm.

Saskaņā ar viņa skaidrojumu katram uzņēmumam ir savi kvalitātes sertifikāti, ko pieprasa, pasūtot produkciju. Ja šie sertifikāti piegādātajam produktam ir, tātad nav bažu par kvalitāti un drošumu. Katram uzņēmumam ir savas kvalitātes vadības sistēmas ar atrunātu kārtību, kā veic iekšējās pārbaudes. Tas, cik cītīgi uzņēmums pieturas pie šīs sistēma un cik uzcītīgi veic papildu kontroles mehānismus, atkarīgs no viņa paša.

Teorētiski ražotājiem ir jāražo un izplatītājiem, proams, ir jātirgo tikai un vienīgi droša pārtika, kas nesatur slimības izraisošas baktērijas vai citus nepieļaujamus piemaisījumus, bet nav nekur konkrēti atrunāts, cik bieži un kādas analīzes ir obligāti veicamas, lai pārliecinātos par šo drošumu.

„PVD kvalitātes pārbaudes var veikt gan produktus ievedot valstī, gan izlases kārtībā no veikalu plauktiem. Reāli – pārsvarā tiek praktizēts otrais variants. Konkrēta pārbaužu kārtība nav zināma, tāpat arī atsevišķi rezultāti nav zināmi. Vienīgā informācija par veiktajām pārbaudēm tiek publiskota PVD gada pārskatos kopsavilkuma veidā,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Viņa skatīumā galvenā problēma ir tieši reaģēšana un sabiedrības informēšana. „Ja Eiropas Savienībā konstatēts kāds drošības apdraudējums, tas tiek reģistrēts starptautiskā ES ātrās reaģēšanas sistēmā. Kā katra valsts reaģē ir katras pašas atbildība. Mūsu valstī to vajadzētu regulēt PVD, bet pat pēc vairākkārtējiem reģistrētiem apdraudējumiem visā Eiropā saistībā ar Polijas izcelsmes putnu gaļu nav tikušas veiktas masveida pārbaudes. Tāpēc jautājums ir – kāpēc Latvija adekvāti nereaģē uz ES ātrās paziņošanas sistēmas paziņojumiem?”

Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze?

Tikmēr no Pārtikas un veterinārā dienesta skaidrojumiem izriet – šīs iestādes vadība uzskata, ka viss esot labākajā kārtībā.

„PVD veic pārtikas aprites kontroli visos tās posmos, sākot ar izejvielu ieguvi, ražošanu, pārstrādi un beidzot ar pārtikas izplatīšanu. Savukārt 12 Latvijas robežkontroles punktos uz ES ārējās robežas tiek veikta no trešajām valstīm vesto preču kravu kontrole. ES valstu kravas uz robežas kontrolētas netiek, jo starp dalībvalstīm netiek īstenota robežkontrole, taču, veicot uzraudzību pārtikas izplatīšanas uzņēmumos, tiek pārbaudīti arī citās valstīs ražotie pārtikas produkti – to marķējums, uzglabāšanas apstākļi, kā arī, izlases veidā, saskaņā ar laboratoriskās kontroles programmu, tiek ņemti paraugi laboratoriskajai izmeklēšanai,” stāsta M. Balodis.

PVD nepārtraukti sekojot līdzi informācijai ES Ātrās brīdināšanas sistēmā, un gadījumos, kad citas valstis ziņojušas, ka prasībām neatbilstoši pārtikas produkti, iespējams, nonākuši Latvijā, dienests „nekavējoties veic pārbaudes un neatbilstošie produkti tiek izņemti no apgrozības un nosūtīti iznīcināšanai”.

Šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijas nacionālais vienotais kontaktpunkts saņēmis 46 Ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojumus par tiešu vai netiešu pārtikas, pārtikas kontaktmateriāla vai barības radītu risku  un 17 Administratīvās palīdzības sistēmas  ziņojumus par neatbilstībām, kas nerada risku cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi (piemēram, marķējuma neatbilstības).

„Visos gadījumos veiktas pārbaudes, kuru ietvaros apturēta preču izplatīšana,” pavēsta M. Balodis. Taču jautājums, kāpēc Dienas eksperimenta un acīmredzami vēl daudzos citos gadījumos inficētā Polijas izcelsmes gaļa – tāpat kā citi inficēti vai nekvalitatīvi produkti – tiek izpirkta un apēsta, PVD reaģējot novēloti vai vispār to nepamanot, tā arī paliek neatbildēts.

PVD sarosījies, plāno pastiprinātu kontroli

To, ka Dienas interese par mazkontrolēto Polijas izcelsmes gaļas ieplūšanu Latvijā ir radījusi nemieru PVD vadībā, apliecina elektroniskā pasta vēstule, ko jūnijā izsūtījusi dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša.

Šajā vēstulē pieminēti pēdējā laikā ES ātrās brīdināšanas sistēmā RASSF saņemtie ziņojumi par to, ka „Polijas izcelsmes mājputnu gaļā ir konstatētas Salmonella spp, kā arī izvērtējot oficiālās kontroles ietvaros ņemtos paraugus Latvijas tirgū ir konstatēts, ka svaigā mājputnu gaļā un gaļas izstrādājumos, kas ražoti no mājputnu gaļas, kuras izcelsme ir Polija, ir konstatētas Salmonella spp”.

Reizē ar skarbu brīdinājumu uzņēmumiem pastiprināt paškontroles laboratorisko pārbaudi attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu un procesa higiēnas kritērijiem, lai nodrošinātu produkcijas atbilstību uzņēmumā deklarētajām un  normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, PVD arī informē par plāniem „veikt pastiprinātu svaigas mājputnu gaļas un gaļas izstrādājumu kontroli valsts uzraudzības programmu ietvaros,  gaļas sadales  un gaļas izstrādājumu ražošanas uzņēmumos un tirdzniecības vietās”.

Tiesa, arī šajā vēstulē nav nekādu norāžu, ka dienests plānotu mainīt savu līdzšinējo patērētāju informēšanas politiku, kas raksturojama ar vārdiem – mēs neinformēsim jūs ne par to, ko jūs jau esat apēduši, ne par to, kas paklusām aizvākts no veikalu plauktiem.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0