Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu
Imants Liepiņš · 14.04.2019. · Komentāri (0)Beidzot kÄds to pateicis skaļi — Ventspils kriminÄlprocesu «arestÄ“tÄs mantas glabÄtÄjs» RÅ«dolfs Meroni atbilst visÄm trim klasiskajÄm oligarhijas pazÄ«mÄ“m: ietekme uz medijiem, politiskÄ «aizmugure» partijÄs un ievÄ“rojami finansiÄlie resursi. Tikpat klasiski — šie resursi iegÅ«ti, tos vienkÄrši pievÄcot savÄ rÄ«cÄ«bÄ ar valsts iestÄžu (šinÄ« gadÄ«jumÄ prokuratÅ«ras) atbalstu.
DokumentÄlÄ Ä«sfilma «IetekmÄ“tÄjs» tika izlaista Ä«si pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm, lai iezvanÄ«tu Anša PÅ«pola jauno videožurnÄlistikas resursu Nemelo.lv. TomÄ“r tagad, kad A. PÅ«pols pats paziņojis par kandidÄ“šanu Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanÄs, ir iemesls šo Ä«sfilmu noskatÄ«ties vÄ“lreiz un pavÄ“rtÄ“t to ar jaunÄm acÄ«m. Īsfilma «IetekmÄ“tÄjs» noskatÄma lapÄ Nemelo.lv, links atrodams arÄ« ej.uz/Ietekmetajs
PÅ«pols: «Meroni ir oligarhs!»
Jau pašÄ pirmajÄ «IetekmÄ“tÄja» teikumÄ A. PÅ«pols beidzot skaidri pasaka to, ka RÅ«dolfs Meroni ir kļuvis par oligarhu LatvijÄ — par oligarha pazÄ«mÄ“m tipiski uzskata kontroli pÄr milzu biznesiem (šinÄ« gadÄ«jumÄ tÄ ir visiem zinÄmÄ kontrole pÄr Ventbunkeru, KÄlija parku, Ventspils TirdzniecÄ«bas Ostu, jauno ogļu terminÄlu, Noord Natie Ventspils Terminalu utt., utt.), kam jÄpieskaita kontrole pÄr medijiem — šinÄ« gadÄ«jumÄ tas ir portÄls BNN.lv, mÄ“Ä£inÄjumi nopirkt Radio SWH un reklÄmas lÄ«gumi ar daudziem citiem medijiem, plus speciÄls statuss attiecÄ«bÄ uz Latvijas AvÄ«zi. TrešÄ oligarhijas pazÄ«me ir tieša ietekme uz politiskajiem spÄ“kiem, kÄ arÄ« tiesu sistÄ“mu, un tieši šo aspektu pÄ“ta Ä«sfilma «IetekmÄ“tÄjs».
AtgÄdinot, ka publiski jau plaši tikuši apspriesti R. Meroni kontrolÄ“to uzņēmumu maksÄjumi uz firmiņÄm, kuru Ä«pašnieki ir tÄdi politiÄ·i kÄ Artuss Kaimiņš un Ä¢irts Valdis Kristovskis, A. PÅ«pols turpina: «Nu mums kļuvis zinÄms par plašÄku ietekmÄ“šanu: [Šveices] advokÄts maksÄjis arÄ« Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«bas vadÄ«tÄja Daiņa Liepiņa firmÄm, kÄ arÄ« ar kÄdreizÄ“jÄs Zatlera Reformu partijas saistÄ«tajÄm personÄm, sadarbojies ar Saskaņu.»
KriminÄlprocess par mazgÄšanu
«Mums ir uzsÄkts [kriminÄl]process saistÄ«bÄ ar naudas piesavinÄšanos un piesavinÄtÄs naudas legalizÄciju,» filmÄ saka Raitis KalnaÄs, Valsts policijas OrganizÄ“tÄs noziedzÄ«bas apkarošanas 1. pÄrvaldes priekšnieks. Šis pieredzÄ“jušais virsnieks jau vairÄk kÄ 10 gadus apkarojis ekonomiskos noziegumus, tajÄ skaitÄ tieši VentspilÄ«, par ko viņu savulaik centušies izÄ“st no darba. Kad policijas priekšniecÄ«ba saprata, kas patiesÄ«bÄ notiek, R. KalnaÄu atlaišanas vietÄ paaugstinÄja. Tagad viņš kļuvis jau par pÄrvaldes priekšnieku un apstiprina, ka šobrÄ«d tajÄ uzņēmumÄ, kas nokļuvis zem kriminÄlprocesa mikroskopa, R. Meroni ir amatpersona.
«Nauda gÄjusi arÄ« uz aizdomÄ«gÄm SIA, kuru valdÄ“s atrodami Krievijas pilsoņi, kuri nekad nav rÄdÄ«jušies LatvijÄ,» ziņo Ä«sfilmas autors. FormÄlais pamats — it kÄ reklÄmas pakalpojumu pirkšana Ventbunkera vÄrdÄ, izvietojot reklÄmu Draugiem.lv un TVNetÄ. Valsts Ieņēmumu Dienests noskaidrojis, ka tur Ventbunkera reklÄma parÄdÄ«jusies neesot.
TÄlÄk filmÄ intervÄ“ts viens no bijušajiem Ventbunkera valdes locekļiem — Edgars Ciniņš, kurš apstiprina, ka savulaik redzÄ“jis aizdomÄ«gus maksÄjumus, un piebilst, ka viņš par tiem jau šobrÄ«d liecina KNAB.
MaksÄts pat Ozolnieku ledus hallei
Viens no interesantÄkajiem jaunumiem Ä«sfilmÄ «IetekmÄ“tÄjs» — konstatÄ“ti maksÄjumi no Ventbunkera uz Ozolnieku mazpilsÄ“tas ledus halli vismaz 37 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rÄ. Nauda skaitÄ«ta it kÄ par Ventbunkera reklÄmas izvietošanu ledus hallÄ“, taÄu — tÄpat kÄ gadÄ«jumÄ ar interneta portÄlu reklÄmu — nekÄda Ventbunkera reklÄma Ozolniekos parÄdÄ«jusies nav: «KÄ liecina VID izmeklÄ“šana, Liepiņš pat logo neizvietoja: saņēma naudu, un viss.»
Šeit bÅ«tu interesanti izdarÄ«t aptauju visu to PÄrventas uzņēmumos strÄdÄjošo cilvÄ“ku Ä£imenÄ“s (sevišÄ·i tajÄs, kuru apgÄdnieki R. Meroni «saimniekošanas» dēļ atlaisti no darba pÄ“dÄ“jos desmit gados vai kuriem samazinÄtas algas): vai šie cilvÄ“ki vispÄr zina, kurÄ Latvijas malÄ atrodas tÄda Ozolnieku mazpilsÄ“ta? Vai viņi stÄdÄs priekšÄ, kÄ varÄ“tu izskatÄ«ties turienes ledus halle?
Ozolnieku mÄ“rs un ledus halles bÅ«ves iniciators ir Dainis Liepiņš — pieredzÄ“jis politiÄ·is, kÄdreizÄ“jais Ainara Šlesera komandas cilvÄ“ks, bijis pat Saeimas deputÄts, taÄu pazaudÄ“jis amatu SaeimÄ pÄ“c tam, kad visÄs instancÄ“s ticis notiesÄts par mahinÄcijÄm ar valsts amatpersonas deklarÄciju. Tagad viņš spÄ“j tikai izdvest: «Es neesmu grÄmatvedis.»
D. Liepiņš divas reizes braucis uz VÄ«ni pie R. Meroni. PirmÄ tikšanÄs neesot bijusi veiksmÄ«ga: R. Meroni pie galda vienatnÄ“ strauji izdzÄ“ris veselu pudeli un «atlÅ«zis». Par otro nekas netiek paskaidrots.
TÄpat nekÄdas konkrÄ“tas atbildes A. PÅ«polam neizdodas saņemt no zatlerietÄ“m Sandras Sondores-Kukules un Ingas AntÄnes. PÄ“dÄ“jÄ toties apstiprina, ka R. Meroni «ir arÄ« Ä«pašnieks Ventspils uzņēmumos» un «protams, ka viņam interesÄ“ politiskie procesi!»
Šveicietis un suņubÅ«da
Papildus jau mÄ“nešiem ilgi presÄ“ analizÄ“tajiem pÄrskaitÄ«jumiem starp R. Meroni uzņēmumiem, ieskaitot SIA Airtech, un deputÄta A. Kaimiņa firmu SuņubÅ«da, Ä«sfilmÄ izskan jaunas aizdomas: vÄ“l viens KPV LV partijas lÄ«deris Atis Zakatistovs vedis pÄrrunas par 150 tÅ«kstošu eiro saņemšanu no R. Meroni pÄrvaldÄ«bÄ esošajiem arestÄ“tajiem uzņēmumiem. Uz A. PÅ«pola jautÄjumiem par to, vai ziņas par 150 tÅ«kstošiem ir patiesÄ«ba, A. Kaimiņš neatbild, atrunÄjoties ar... jautÄjuma «garlaicÄ«bu». Uz nÄkamo jautÄjumu «cik bieži esat ticies ar RÅ«dolfu Meroni?» Saeimas deputÄts atcÄ“rt: «89 436!»
Uz šÄdu tÄ«šuprÄtÄ«gi absurdu sarunas pavÄ“rsienu žurnÄlists neapmulst un mierÄ«gi jautÄ tÄlÄk: «Tad ko runÄjÄt pÄ“dÄ“jÄ no šÄ«m reizÄ“m?» Tagad A. Kaimiņš sÄk svÄ«st un putroties, atbildÄ“dams: «Ä’dÄm šÅ†abi un dzÄ“rÄm kotletes...»
Nav aizmirsts parÄdÄ«t arÄ« klusÄs saiknes starp R. Meroni un Saskaņu, intervÄ“ts saskaņiešu frakcijas lÄ«deris JÄnis UrbanoviÄs, savukÄrt E. Ciniņš kameras priekšÄ apstiprina: jÄ, R. Meroni izteicies par divvalodÄ«bu LatvijÄ, par otras oficiÄlÄs valodas statusa piešÄ·iršanu krievu valodai. Citos vÄrdos, bet saturiski to pašu apstiprina arÄ« I. AntÄne.
IntelektuÄlÄ mazspÄ“ja prokuratÅ«rÄ
«IetekmÄ“tÄjs» raksturo Latvijas prokuratÅ«ras darbÄ«bu ar vÄrdiem «intelektuÄlÄ mazspÄ“ja». Tam var piekrist: pÄ“dÄ“jo divu gadu laikÄ Latvijas mediji publicÄ“juši kaudzes ar dokumentiem un pierÄdÄ«jumiem, kas demonstrÄ“ — prokuroru mÄ“rÄ·is ir bijis nevis izmeklÄ“t kriminÄlprocesus VentspilÄ«, bet gan piesegt «arestÄ“tÄs mantas glabÄtÄja» R. Meroni izdarÄ«bas, mazpamazÄm pÄrliekot arestÄ“tos un mantas konfiskÄcijai pakļautos uzņēmumus savÄ kabatÄ.
Finansu izteiksmÄ“ lielÄkÄ pagaidÄm pierÄdÄ«tÄ afÄ“ra ir bÄ“dÄ«gi slavenÄ Ventspils naftas akciju pÄrdošana 2015. gada 17. septembrÄ«, kad tika paziņots: Kipras ofšors Euromin Holdings par nieka 79,98 miljoniem eiro iegÄdÄjÄs 43,25% Ventspils Naftas akciju paketi, kas lÄ«dz tam piederÄ“ja R. Meroni pÄrziÅ†Ä esošajai A/S Latvijas Naftas tranzÄ«ts. Viena Ventspils naftas akcija tika pÄrdota par 1,77 eiro, kamÄ“r faktiskÄ cena vÄ“lÄk izrÄdÄ«jÄs 4,56 eiro gabalÄ! TÄtad Latvijas Naftas TranzÄ«tam nepilnu 80 miljonu eiro vietÄ bija jÄsaņem ap 206 miljoniem — zaudÄ“jumi veidoja 126 miljonus!
IzrÄdÄ«jÄs, ka šo afÄ“ru prokurori veicinÄjuši un atbalstÄ«juši. R. Meroni intereses LatvijÄ kÅ«rÄ“jošÄ advokÄtu biroja Spilbridge jurists Andrejs EglÄ«tis bija ziņojis R. Meroni, ka viņa kolÄ“Ä£e «sarunÄja vakar tikšanos ar prokuroru Juri Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas TranzÄ«ta iesniegumu. TikšanÄs laikÄ J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runÄjis ar Ä£enerÄlprokuroru un [...] pÄrstÄvjiem, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t Latvijas Naftas TranzÄ«ta iesnieguma izskatÄ«šanÄ».
No šÄ«s vÄ“stules kopijas izrietÄ“ja, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arÄ« pats Ä£enerÄlprokurors Ä’. Kalnmeiers piedalÄ«jušies darÄ«juma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanÄ, jo par iesniegumiem saistÄ«bÄ ar arestÄ“to mantu Ä«stenÄ«bÄ bija jÄlemj procesa virzÄ«tÄjam, kas uz to brÄ«di jau sešus gadus bija RÄ«gas Apgabaltiesas tiesneši!
TikmÄ“r no Pietiek.com publicÄ“tajiem epastiem izrietÄ“ja, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galÄ«go ierosinÄjumu: «J. Juriss ieteica šobrÄ«d nesÅ«tÄ«t iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kÄdiem kanÄliem, bet tÄ vietÄ Latvijas Naftas TranzÄ«ts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras vÄrdÄ sniegs viedokli (kuru vÄ“lÄk varÄ“s izmantot, lai aizsargÄtu Latvijas Naftas TranzÄ«tu, ja kÄds gribÄ“s par kaut ko sÅ«dzÄ“ties).”
VÄ“lÄko notikumu hronoloÄ£iskÄ secÄ«ba liecina, ka tieši tÄ ir noticis: pÄ“c neformÄlajiem kontaktiem sekojusi oficiÄla R. Meroni vÄ“stule, kas bijusi adresÄ“ta tieši J. Jurisam, un pÄ“c vÄ“lamÄs atbildes saņemšanas Ventspils Naftas akcijas pÄrdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro — par 126 miljoniem eiro mazÄk, nekÄ tÄs faktiski bijušas vÄ“rtas.
KÄpÄ“c filmÄ šÄ« epizode izlaista?
ŠÄ« ir vieta, kur Ä«sfilmu «IetekmÄ“tÄjs» ir jÄsÄk kritizÄ“t. Ansis PÅ«pols šo kliedzošo afÄ“ru 206 miljonu apmÄ“rÄ, kas tikusi pastrÄdÄta ar Ä¢enerÄlprokuroras aktÄ«vu lÄ«dzdalÄ«bu un atbalstu tÄs organizÄ“šanÄ, nevis vienkÄrši izlaiž un noklusÄ“, bet griežas pie prokurora Jura Jurisa! Prokurors nevis tiek konfrontÄ“ts ar faktiem un afÄ“ru pierÄdošajiem dokumentiem, bet šim tiek dota iespÄ“ja novelt atbildÄ«bu uz VID!
Tas ir tas pats, kas prasÄ«t Ziemeļkorejas premjerministra Paka Pongju viedokli, ko viņš domÄ par sava lÄ«dera Kima totalitÄrismu, un cerÄ“t, ka premjerministrs atmaskos totalitÄrÄ režīma noziegumus.
TÄpÄ“c J. Jurisa atbilde par R. Meroni pÄrvaldÄ«tajiem uzņēmumiem ir pelnÄ«jusi, lai to nocitÄ“tu pilnÄ«bÄ: «Nuja, Ä“Ä“Ä“... tas pamatjautÄjums ir tÄds, ka sÄkumÄ ir jÄnoskaidro, kÄda ir šo te lÄ«dzekļu izcelsme, kÄda ir viņu virzÄ«ba, un lÄ«dz ar to, faktiski, mÄ“s runÄjam par vienas juridiskas personas, nodokļu maksÄtÄja... aktÄ«viem, (viltÄ«gi smaida) un lÄ«dz ar to Valsts ieņēmumu dienestam sÄkumÄ ir jÄtiek galÄ ar šiem te jautÄjumiem, jÄ, ar šiem jautÄjumiem tiks galÄ tÄdÄ veidÄ, ka saskatÄ«s kaut kÄdus likuma pÄrkÄpumus, kuri saturÄ“s iespÄ“jamÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma pazÄ«mes, tad, protams, var tikt lemts arÄ« jautÄjums par kriminÄlprocesa uzsÄkšanu...»
SapratÄt, ja?
Īsfilma «IetekmÄ“tÄjs» noskatÄma lapÄ Nemelo.lv, kÄ arÄ« ej.uz/Ietekmetajs