Menu
Pilnā versija

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Imants Liepiņš · 14.04.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestÄ“tās mantas glabātājs» RÅ«dolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazÄ«mÄ“m: ietekme uz medijiem, politiskā «aizmugure» partijās un ievÄ“rojami finansiālie resursi. Tikpat klasiski — šie resursi iegÅ«ti, tos vienkārši pievācot savā rÄ«cÄ«bā ar valsts iestāžu (šinÄ« gadÄ«jumā prokuratÅ«ras) atbalstu.

Dokumentālā Ä«sfilma «IetekmÄ“tājs» tika izlaista Ä«si pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām, lai iezvanÄ«tu Anša PÅ«pola jauno videožurnālistikas resursu Nemelo.lv. TomÄ“r tagad, kad A. PÅ«pols pats paziņojis par kandidÄ“šanu Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās, ir iemesls šo Ä«sfilmu noskatÄ«ties vÄ“lreiz un pavÄ“rtÄ“t to ar jaunām acÄ«m. Īsfilma «IetekmÄ“tājs» noskatāma lapā Nemelo.lv, links atrodams arÄ« ej.uz/Ietekmetajs

PÅ«pols: «Meroni ir oligarhs!»

Jau pašÄ pirmajā «IetekmÄ“tāja» teikumā A. PÅ«pols beidzot skaidri pasaka to, ka RÅ«dolfs Meroni ir kļuvis par oligarhu Latvijā — par oligarha pazÄ«mÄ“m tipiski uzskata kontroli pār milzu biznesiem (šinÄ« gadÄ«jumā tā ir visiem zināmā kontrole pār Ventbunkeru, Kālija parku, Ventspils TirdzniecÄ«bas Ostu, jauno ogļu terminālu, Noord Natie Ventspils Terminalu utt., utt.), kam jāpieskaita kontrole pār medijiem — šinÄ« gadÄ«jumā tas ir portāls BNN.lv, mÄ“Ä£inājumi nopirkt Radio SWH un reklāmas lÄ«gumi ar daudziem citiem medijiem, plus speciāls statuss attiecÄ«bā uz Latvijas AvÄ«zi. TrešÄ oligarhijas pazÄ«me ir tieša ietekme uz politiskajiem spÄ“kiem, kā arÄ« tiesu sistÄ“mu, un tieši šo aspektu pÄ“ta Ä«sfilma «IetekmÄ“tājs».

Atgādinot, ka publiski jau plaši tikuši apspriesti R. Meroni kontrolÄ“to uzņēmumu maksājumi uz firmiņām, kuru Ä«pašnieki ir tādi politiÄ·i kā Artuss Kaimiņš un Ä¢irts Valdis Kristovskis, A. PÅ«pols turpina: «Nu mums kļuvis zināms par plašÄku ietekmÄ“šanu: [Šveices] advokāts maksājis arÄ« Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«bas vadÄ«tāja Daiņa Liepiņa firmām, kā arÄ« ar kādreizÄ“jās Zatlera Reformu partijas saistÄ«tajām personām, sadarbojies ar Saskaņu.»

Kriminālprocess par mazgāšanu

«Mums ir uzsākts [krimināl]process saistÄ«bā ar naudas piesavināšanos un piesavinātās naudas legalizāciju,» filmā saka Raitis Kalnačs, Valsts policijas OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas 1. pārvaldes priekšnieks. Šis pieredzÄ“jušais virsnieks jau vairāk kā 10 gadus apkarojis ekonomiskos noziegumus, tajā skaitā tieši VentspilÄ«, par ko viņu savulaik centušies izÄ“st no darba. Kad policijas priekšniecÄ«ba saprata, kas patiesÄ«bā notiek, R. Kalnaču atlaišanas vietā paaugstināja. Tagad viņš kļuvis jau par pārvaldes priekšnieku un apstiprina, ka šobrÄ«d tajā uzņēmumā, kas nokļuvis zem kriminālprocesa mikroskopa, R. Meroni ir amatpersona.

«Nauda gājusi arÄ« uz aizdomÄ«gām SIA, kuru valdÄ“s atrodami Krievijas pilsoņi, kuri nekad nav rādÄ«jušies Latvijā,» ziņo Ä«sfilmas autors. Formālais pamats — it kā reklāmas pakalpojumu pirkšana Ventbunkera vārdā, izvietojot reklāmu Draugiem.lv un TVNetā. Valsts Ieņēmumu Dienests noskaidrojis, ka tur Ventbunkera reklāma parādÄ«jusies neesot.

Tālāk filmā intervÄ“ts viens no bijušajiem Ventbunkera valdes locekļiem — Edgars Ciniņš, kurš apstiprina, ka savulaik redzÄ“jis aizdomÄ«gus maksājumus, un piebilst, ka viņš par tiem jau šobrÄ«d liecina KNAB.

Maksāts pat Ozolnieku ledus hallei

Viens no interesantākajiem jaunumiem Ä«sfilmā «IetekmÄ“tājs» — konstatÄ“ti maksājumi no Ventbunkera uz Ozolnieku mazpilsÄ“tas ledus halli vismaz 37 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā. Nauda skaitÄ«ta it kā par Ventbunkera reklāmas izvietošanu ledus hallÄ“, taču — tāpat kā gadÄ«jumā ar interneta portālu reklāmu — nekāda Ventbunkera reklāma Ozolniekos parādÄ«jusies nav: «Kā liecina VID izmeklÄ“šana, Liepiņš pat logo neizvietoja: saņēma naudu, un viss.»

Šeit bÅ«tu interesanti izdarÄ«t aptauju visu to Pārventas uzņēmumos strādājošo cilvÄ“ku Ä£imenÄ“s (sevišÄ·i tajās, kuru apgādnieki R. Meroni «saimniekošanas» dēļ atlaisti no darba pÄ“dÄ“jos desmit gados vai kuriem samazinātas algas): vai šie cilvÄ“ki vispār zina, kurā Latvijas malā atrodas tāda Ozolnieku mazpilsÄ“ta? Vai viņi stādās priekšÄ, kā varÄ“tu izskatÄ«ties turienes ledus halle?

Ozolnieku mÄ“rs un ledus halles bÅ«ves iniciators ir Dainis Liepiņš — pieredzÄ“jis politiÄ·is, kādreizÄ“jais Ainara Šlesera komandas cilvÄ“ks, bijis pat Saeimas deputāts, taču pazaudÄ“jis amatu Saeimā pÄ“c tam, kad visās instancÄ“s ticis notiesāts par mahinācijām ar valsts amatpersonas deklarāciju. Tagad viņš spÄ“j tikai izdvest: «Es neesmu grāmatvedis.»

D. Liepiņš divas reizes braucis uz VÄ«ni pie R. Meroni. Pirmā tikšanās neesot bijusi veiksmÄ«ga: R. Meroni pie galda vienatnÄ“ strauji izdzÄ“ris veselu pudeli un «atlÅ«zis». Par otro nekas netiek paskaidrots.

Tāpat nekādas konkrÄ“tas atbildes A. PÅ«polam neizdodas saņemt no zatlerietÄ“m Sandras Sondores-Kukules un Ingas Antānes. PÄ“dÄ“jā toties apstiprina, ka R. Meroni «ir arÄ« Ä«pašnieks Ventspils uzņēmumos» un «protams, ka viņam interesÄ“ politiskie procesi!»

Šveicietis un suņubÅ«da

Papildus jau mÄ“nešiem ilgi presÄ“ analizÄ“tajiem pārskaitÄ«jumiem starp R. Meroni uzņēmumiem, ieskaitot SIA Airtech, un deputāta A. Kaimiņa firmu SuņubÅ«da, Ä«sfilmā izskan jaunas aizdomas: vÄ“l viens KPV LV partijas lÄ«deris Atis Zakatistovs vedis pārrunas par 150 tÅ«kstošu eiro saņemšanu no R. Meroni pārvaldÄ«bā esošajiem arestÄ“tajiem uzņēmumiem. Uz A. PÅ«pola jautājumiem par to, vai ziņas par 150 tÅ«kstošiem ir patiesÄ«ba, A. Kaimiņš neatbild, atrunājoties ar... jautājuma «garlaicÄ«bu». Uz nākamo jautājumu «cik bieži esat ticies ar RÅ«dolfu Meroni?» Saeimas deputāts atcÄ“rt: «89 436!»

Uz šÄdu tÄ«šuprātÄ«gi absurdu sarunas pavÄ“rsienu žurnālists neapmulst un mierÄ«gi jautā tālāk: «Tad ko runājāt pÄ“dÄ“jā no šÄ«m reizÄ“m?» Tagad A. Kaimiņš sāk svÄ«st un putroties, atbildÄ“dams: «Ä’dām šÅ†abi un dzÄ“rām kotletes...»

Nav aizmirsts parādÄ«t arÄ« klusās saiknes starp R. Meroni un Saskaņu, intervÄ“ts saskaņiešu frakcijas lÄ«deris Jānis Urbanovičs, savukārt E. Ciniņš kameras priekšÄ apstiprina: jā, R. Meroni izteicies par divvalodÄ«bu Latvijā, par otras oficiālās valodas statusa piešÄ·iršanu krievu valodai. Citos vārdos, bet saturiski to pašu apstiprina arÄ« I. Antāne.

Intelektuālā mazspēja prokuratūrā

«IetekmÄ“tājs» raksturo Latvijas prokuratÅ«ras darbÄ«bu ar vārdiem «intelektuālā mazspÄ“ja». Tam var piekrist: pÄ“dÄ“jo divu gadu laikā Latvijas mediji publicÄ“juši kaudzes ar dokumentiem un pierādÄ«jumiem, kas demonstrÄ“ — prokuroru mÄ“rÄ·is ir bijis nevis izmeklÄ“t kriminālprocesus VentspilÄ«, bet gan piesegt «arestÄ“tās mantas glabātāja» R. Meroni izdarÄ«bas, mazpamazām pārliekot arestÄ“tos un mantas konfiskācijai pakļautos uzņēmumus savā kabatā.

Finansu izteiksmÄ“ lielākā pagaidām pierādÄ«tā afÄ“ra ir bÄ“dÄ«gi slavenā Ventspils naftas akciju pārdošana 2015. gada 17. septembrÄ«, kad tika paziņots: Kipras ofšors Euromin Holdings par nieka 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% Ventspils Naftas akciju paketi, kas lÄ«dz tam piederÄ“ja R. Meroni pārziņā esošajai A/S Latvijas Naftas tranzÄ«ts. Viena Ventspils naftas akcija tika pārdota par 1,77 eiro, kamÄ“r faktiskā cena vÄ“lāk izrādÄ«jās 4,56 eiro gabalā! Tātad Latvijas Naftas TranzÄ«tam nepilnu 80 miljonu eiro vietā bija jāsaņem ap 206 miljoniem — zaudÄ“jumi veidoja 126 miljonus!

IzrādÄ«jās, ka šo afÄ“ru prokurori veicinājuši un atbalstÄ«juši. R. Meroni intereses Latvijā kÅ«rÄ“jošÄ advokātu biroja Spilbridge jurists Andrejs EglÄ«tis bija ziņojis R. Meroni, ka viņa kolÄ“Ä£e «sarunāja vakar tikšanos ar prokuroru Juri Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas TranzÄ«ta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar Ä£enerālprokuroru un [...] pārstāvjiem, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t Latvijas Naftas TranzÄ«ta iesnieguma izskatÄ«šanā».

No šÄ«s vÄ“stules kopijas izrietÄ“ja, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arÄ« pats Ä£enerālprokurors Ä’. Kalnmeiers piedalÄ«jušies darÄ«juma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā, jo par iesniegumiem saistÄ«bā ar arestÄ“to mantu Ä«stenÄ«bā bija jālemj procesa virzÄ«tājam, kas uz to brÄ«di jau sešus gadus bija RÄ«gas Apgabaltiesas tiesneši!

TikmÄ“r no Pietiek.com publicÄ“tajiem epastiem izrietÄ“ja, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galÄ«go ierosinājumu: «J. Juriss ieteica šobrÄ«d nesÅ«tÄ«t iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas TranzÄ«ts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ä¢enerālprokuratÅ«ras vārdā sniegs viedokli (kuru vÄ“lāk varÄ“s izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas TranzÄ«tu, ja kāds gribÄ“s par kaut ko sÅ«dzÄ“ties).”

VÄ“lāko notikumu hronoloÄ£iskā secÄ«ba liecina, ka tieši tā ir noticis: pÄ“c neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vÄ“stule, kas bijusi adresÄ“ta tieši J. Jurisam, un pÄ“c vÄ“lamās atbildes saņemšanas Ventspils Naftas akcijas pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro — par 126 miljoniem eiro mazāk, nekā tās faktiski bijušas vÄ“rtas.

KāpÄ“c filmā šÄ« epizode izlaista?

ŠÄ« ir vieta, kur Ä«sfilmu «IetekmÄ“tājs» ir jāsāk kritizÄ“t. Ansis PÅ«pols šo kliedzošo afÄ“ru 206 miljonu apmÄ“rā, kas tikusi pastrādāta ar Ä¢enerālprokuroras aktÄ«vu lÄ«dzdalÄ«bu un atbalstu tās organizÄ“šanā, nevis vienkārši izlaiž un noklusÄ“, bet griežas pie prokurora Jura Jurisa! Prokurors nevis tiek konfrontÄ“ts ar faktiem un afÄ“ru pierādošajiem dokumentiem, bet šim tiek dota iespÄ“ja novelt atbildÄ«bu uz VID!

Tas ir tas pats, kas prasÄ«t Ziemeļkorejas premjerministra Paka Pongju viedokli, ko viņš domā par sava lÄ«dera Kima totalitārismu, un cerÄ“t, ka premjerministrs atmaskos totalitārā režīma noziegumus.

TāpÄ“c J. Jurisa atbilde par R. Meroni pārvaldÄ«tajiem uzņēmumiem ir pelnÄ«jusi, lai to nocitÄ“tu pilnÄ«bā: «Nuja, Ä“Ä“Ä“... tas pamatjautājums ir tāds, ka sākumā ir jānoskaidro, kāda ir šo te lÄ«dzekļu izcelsme, kāda ir viņu virzÄ«ba, un lÄ«dz ar to, faktiski, mÄ“s runājam par vienas juridiskas personas, nodokļu maksātāja... aktÄ«viem, (viltÄ«gi smaida) un lÄ«dz ar to Valsts ieņēmumu dienestam sākumā ir jātiek galā ar šiem te jautājumiem, jā, ar šiem jautājumiem tiks galā tādā veidā, ka saskatÄ«s kaut kādus likuma pārkāpumus, kuri saturÄ“s iespÄ“jamā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma pazÄ«mes, tad, protams, var tikt lemts arÄ« jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu...»

Sapratāt, ja?

Īsfilma «IetekmÄ“tājs» noskatāma lapā Nemelo.lv, kā arÄ« ej.uz/Ietekmetajs

Novērtē šo rakstu:

0
0