Iesaki rakstu:

Aneksija (<lat. Annexio pievienošana)-kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupÄ“šana un vardarbÄ«ga pievienošana citai valstij.

16.03.2014 notika Krimas referendums par pievienošanos Krievijai. Tā bija klasiska citas valsts – Ukrainas teritorijas 1) okupācija - tika izvests karaspÄ“ks no Krievijas militārajām bāzÄ“m un pārņemta kontrole pār Krimas pussalu, 2) aneksija – referendums un iekļaušana Krievijas sastāvā.

Pagāja daži gadi, kamÄ“r citi, kuriem arÄ« bija okupÄ“tas svešas teritorijas, saprata... Lieta! KāpÄ“c tikai Krievija drÄ«kst, kāpÄ“c ne viņi? Par ko es runāju? Par Trampa Tuvo Austrumu miera plānu, kas paredzÄ“ja, ka IzraÄ“la anektÄ“ Jordānas rietumkrastu un Gazas joslu, ko okupÄ“ja 1967. gadā (Sešu dienu karš).

OkupÄ“to teritoriju oficiāla iekļaušana IzraÄ“las sastāvā bija paredzÄ“ta jau 2020.gada vasarā, bet arābu valstis sāka atzÄ«t ebreju valsti un nodibināt diplomātiskos sakarus, Tramps zaudÄ“ja vÄ“lÄ“šanas. TomÄ“r Telaviva aneksijas plānus ir tikai atlikusi, nevis atcÄ“lusi, visa tiesiski normatÄ«vā bāze ir spÄ“kā.

RespektÄ«vi, tagad aneksija ir starptautiski legalizÄ“ta kā Ä£eopolitisko problÄ“mu risināšanas instruments. Tas rada spriedzi reÄ£ionos, kur šÄdas okupÄ“tas zonas pastāv, notiek iesaldÄ“tu konfliktu ekskalācija.

17.03.1991 notika referendums par PSRS saglabāšanu, tajā nepiedalÄ«jās Latvija, Igaunija, Lietuva, ArmÄ“nija un Moldova. IzlÄ“ma PSRS saglabāt, bet viss aizgāja pilnÄ«gi citu ceļu... Belovežas gāršÄ Krievija (B.Jeļcins), Ukraina un Baltkrievija noslÄ“dza vienošanos par NVS izveidi, pārÄ“jās padomju republikas aizgāja neatkarÄ«gu valstu ceļu. Dažas vairāk, dažas mazāk... Teritoriālie strÄ«di netika noregulÄ“ti. Visas šodienas problÄ“mas sakņojas PSRS

Bieži var dzirdÄ“t apgalvojumu, ka PSRS sabrukumu organizÄ“ja un vadÄ«ja pati komunistiskā partija un KGB (perestroika). Tālāk šÄ« tÄ“ze parasti netiek paskaidrota. Kā esmu atradis avotos, tad tā tiešÄm bija. Tikai rezultāts gan bija paredzÄ“ts cits - PSRS vadÄ«ba, lai izvestu valsti no stagnācijas, mÄ“Ä£ināja iet Ķīnas ekonomisko reformu ceļu.

Ķīnā 1979.gadā (pÄ“c Mao nāves) valsts vadÄ«bā nostājās Dens Sjaopins, kurš uzsāka ekonomikas liberalizāciju. Viņš jaunÄ«bā bija pieredzÄ“jis NEPa laikus PSRS, tāpÄ“c mÄ“Ä£ināja to atkārtot arÄ« Ķīnā - valsts kontrolÄ“ta ekonomika (plāna un tirgus ekonomikas hibrÄ«ds) dzelžainā komunistiskās partijas politiskajā vadÄ«bā. Nu par Ķīnas ekonomisko brÄ«numu un ierobežotajām cilvÄ“ktiesÄ«bām nestāstÄ«šu, visi zina.

PSRS viss aizgāja ne tur un ne tā... Lielā mÄ“rā iemesls bija starpnacionālajās attiecÄ«bās. PSRS tika aktÄ«vi Ä«stenota Tautu draudzÄ«bas doktrÄ«na, kur naida runa konkrÄ“ti un vārda brÄ«viba kopumā bija likvidÄ“ta kā šÄ·ira – ideāls, uz ko tiecas mÅ«su politkorektie cancel kultÅ«ras aktÄ«visti. Protams, tas beidzās ar asiņainiem starpetniskajiem konfliktiem. Pirmais uzsprāga Kaukāzs.

Kalnu Karabaha

Teritoriāls un etnisks konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu par apstrīdēto Kalnu Karabahas jeb Arcahas reģionu. Teritoriju apdzīvo armēņi, bet juridiski tā ir Azerbaidžanas teritorija. Tur ir smaga un gara vēsture, ar ko visi var iepazīties internetā.

LÄ«dz 2020 gada rudenim armēņi kontrolÄ“ja Kalnu Karabahu (Arcaha - neatzÄ«ta republika) un 8 blakus esošos okupÄ“tos Azerbaidžānas rajonus. Arcahas juridisko statusu nebija atzinusi pat pati ArmÄ“nija, lai gan to var traktÄ“t arÄ« kā nākotnes nodomu Karabahu iekļaut ArmÄ“nijas sastāvā.

LÄ«dz tam neoficiāli, bet reāli ArmÄ“nijai militāri palÄ«dzÄ“ja Krievija. Tā tas bija 2016. gadā, kad Azerbaidžāna neveiksmÄ«gi mÄ“Ä£ināja atgÅ«t kontroli par savu teritoriju, bet 2020.gadā viss bija citādāk, jo Azerbaidžanas pusÄ“ bija spÄ“cÄ«gs un uzticams, kas svarÄ«gi, sabiedrotais - Turcija. Principā azerbaidžāņi ir tie paši turki, tikai šiÄ«ti (kā Irāna), kamÄ“r Turcijas turki ir sunÄ«ti.

Azerbaidžāna, plaši pielietojot dronus, apbrÄ«nojami viegli pārvarÄ“ja armēņu klasisko vairāku aizsardzÄ«bas lÄ«niju (ešelonu) sistÄ“mu, kas bija nostiprinātas ar krievu artilÄ“rijas un raÄ·ešu kompleksiem.

Esmu pilnÄ«gi pārliecināts, ka Azerbaidžāna sasniedza visus izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us, jo Stepanakertu jau sākotnÄ“ji neviens pat netaisÄ«jās ieņemt. Nocietinātu pilsÄ“tu ieņemšana ir ārkārtÄ«gi sarežģīts process, kas prasa lielus upurus, vispirms jau uzbrÅ«košajai pusei. Ja atsaucas uz 2. pasaules kara pieredzi, tad pÄ“c Kijevas Hitlers aizliedza pilsÄ“tas ieņemt tiešÄ uzbrukumā, tāpÄ“c Ä»eņingradu turÄ“ja aplenkumā-blokādÄ“, bet Staļingrada kļuva par leÄ£endu.

MÅ«sdienās nekas nav mainÄ«jies, ko apliecināja SÄ«rijas konflikts, cik smagi, ar kādiem zaudÄ“jumiem tika ieņemta PalmÄ«ra, Alepo. PilsÄ“tas kaujās dronu pielietojums ir ierobežots, jo pārāk tuvu karojošo pušu karavÄ«ri lÄ«dzÄ«gās formās-neatšÄ·irsi, bet artilÄ“rijas apšaudes un aviācijas triecieni nozÄ«mÄ“ lielus zaudÄ“jumus gan civiliedzÄ«votājiem, gan militārpersonām. Azerbaidžānai nevajadzÄ“ja ne nosodÄ«jumu pasaulÄ“ par humanitāro katastrofu, ne pašu mājās sÄ“ras par kritušajiem karavÄ«riem .

Bet būtu izskatījies dīvaini, ja Azerbaidžāna izietu uz Stepanakertas robežām un teiktu - viss, mēs beidzam! Tāpēc ļoti savlaicīgi gadījās notriektais Krievijas helihopters kā iegansts pieklājīgi pārtraukt konfliktu. Apbrīnojami savlaicīgi...

Es izmantoju dažādus interneta avotus, tai skaitā ar Doņeckas separatistiem saistÄ«tus, kas parasti ir labi informÄ“ti par Krievijas algotņu aprindās notiekošo. Tur izskanÄ“ja versija, ka Kalnu Karabahas konflikta noregulÄ“jums ir tikai daļa no kopÄ“jā darÄ«juma, ka pamatā runa ir par ietekmes sfÄ“ru sadalÄ«jumu SÄ«rijā, kur Turcija un Krievija ir izveidojušas klusu aliansi, lai draudzÄ“tos pret Irānu. Tas izskaidrotu arÄ« IzraÄ“las dalÄ«bu Karabahas konfliktā Azerbaidžānas pusÄ“ - dronu operatori, elektroniskais nodrošinājums. 2020.gada novembrÄ« tika nogalināts viens no Irānas pazÄ«stamākajiem kodolzinātniekiem Mošeds FahrizadÄ“. Pastāv versija, ka aiz atentāta stāv IzraÄ“la (kurš gan cits?) un uzbrukums tika sagatavots - kas nenozÄ«mÄ“, ka veikts, - no Azerbaidžānas teritorijas.

RespektÄ«vi, iespÄ“jams, ka jau sākotnÄ“ji bija vienošanās, ka Stepanakerta paliks kā Krievijas militārā bāze Dienvidkaukāzā, bet Turcija dabÅ«s koridoru lÄ«dz Kaspijas jÅ«rai, kur pāri ir Kazahstāna, kur pÄ“c pāris gadiem vÄ“lÄ“šanas.

Krieviju manāmi uztrauc Erdogana Pantjurkisma pasaules plāni, bet, lai varÄ“tu apgādāt savu militāro kontingentu SÄ«rijā un tālāk Ä€frikas kontinentā, Maskavai nepietiek ar militārajām bāzÄ“m Krimā, flotei ir jāiet caur Bosforu un Dardaneļu šaurumu, ko kontrolÄ“ Turcija. TāpÄ“c Erdoganam tiek piedoti gan nošauti sÅ«tņi, gan notriektas lidmašÄ«nas. Bet vai Krievija tikpat mierÄ«gi reaģēs uz Turcijas ietekmes palielināšanos bijušajās padomju Vidusāzijas republikās, kas ir tjurku tautas...Nezinu. Šaubos. Ka tikai nebeidzas kā Molotova-Ribentropa pakts – ar kārtÄ«gu blici.

Azerbaidžāna ir atguvusi teritorijas un dabÅ«jusi mazu, uzvarÄ“tu karu, Turcija ir palielinājusi savu ietekmi Dienvidkaukāzā un Vidusāzijā, Krievija ir ieguvusi konstantu militāro bāzi Dienvidkaukāzā un droši vien kaut kādas preferences SÄ«rijā.

Ä»oti smagi zaudÄ“jumu pārdzÄ«vo ArmÄ“nijā, jo ilgus gadus tieši Karabahas noturÄ“šana tika definÄ“ta kā nacionālā ideja. OpozÄ«cija ir panākusi premjera Pašiņjana atkāpšanos un ārkārtas vÄ“lÄ“šanas, bet cilvÄ“kus savākt masu protestiem lāgā neizdodas nevienai pusei. OpozÄ«cija brÄ“c pÄ“c revanša, bet tas ArmÄ“nijas pašreizÄ“jā ekonomikas stāvoklÄ« ir tÄ«ra pašnāvÄ«ba. DrÄ«zāk šie revanšisma apoloģēti cer uz patriotisma vilņa tikt pie varas, lai atkal iepirktu no Krievijas ieročus par fantastiskām summām, jo korupcijas lÄ«menis ir grandiozs - kому война, а кому - мать родная. Bet arÄ« Pašiņjanam var daudz ko pārmest.

Uz šÄ« fona ļoti aktÄ«vi strādā propaganda, ka ArmÄ“nijai jāpievienojas Krievijai, lai vispār garantÄ“tu tautas izdzÄ«vošanu. Ja revanšistiem tiešÄm izdosies uzkÅ«dÄ«t tautu uz mÄ“Ä£inājumu atgÅ«t kontroli par Karabahu, tad tas tiešÄm var izrādÄ«ties armēņiem vienÄ«gais variants.

Par situāciju ArmÄ“nijā ir jāraksta atsevišÄ·i, - traÄ£iski tur viss. Ja kādu interesÄ“, tad ir Youtube kanāls (1), ko vada azerbaidžāņu opozÄ«cijas žurnālists, kurš strādā ASV, tur tiek intervÄ“ti ArmÄ“nijas, Azerbaidžānas, Gruzijas žurnālisti, universitāšu mācÄ«bu spÄ“ki, politiskie aktÄ«visti. Tā kā tas nav oficiāls medijs, tad cilvÄ“ki runā daudz atklātāk un var just reÄ£iona sabiedrÄ«bas reālo noskaņojumu.

Baltkrievija

PÄ“rn visai vÄ“traini notikumi izvÄ“rsās Baltkrievijā. Kremlis pÄ“dÄ“jos gadus izdarÄ«ja nopietnu spiedienu uz Lukašenko par valstu ciešu integrāciju. Tas atrisinātu Putinam visas problÄ“mas ar ierobežojumiem prezidentu termiņos - jauna valstu savienÄ«ba, jauna konstitÅ«cija, jauni prezidenta termiņi. Viss eleganti. Bet Lukašenko ietiepās, jo bija pilnÄ«gi skaidrs, ka ne viņš bÅ«s šÄ«s savienÄ«bas prezidents. TāpÄ“c nācās iet uz Krievijas konstitÅ«cijas grozÄ«jumiem, kas neguva atsaucÄ«bu sabiedrÄ«bā, bet Putins par saviem reitingiem rÅ«pÄ“jas. TāpÄ“c valstu savienÄ«ba joprojām ir ļoti aktuāls un vÄ“lams mÄ“rÄ·is.

Jau pirms vÄ“lÄ“šanām parādÄ«jās informācija par Baltkrievijā aizturÄ“tiem Krievijas algotņiem. Pirmās nemieru naktis izvÄ“rtās visai vardarbÄ«gas, tai skaitā no protestÄ“tāju puses. Kad es skatÄ«jos video - spÄ“cÄ«gi, trenÄ“ti vÄ«rieši, kuri lieliski sadarbojas pāros, nelielās grupās, ar palÄ«glÄ«dzekļiem, kas aizstāj ieročus, bet pÄ“c likuma tādi nav...

Man kaut kā šÄ·ita, ka esmu jau to redzÄ“jis... Eiropas čempionāts futbolā Francijā (2016), kad Marseļā pāris simti krievu lÄ«dzjutÄ“ju piekāva pāris tÅ«kstošus britu (Skripaļu skandāla Ä“na) un franču policiju, kura norādÄ«ja, ka starp krievu lÄ«dzjutÄ“jiem ir iefiltrÄ“ti speciāli sagatavoti kaujinieki, kas tai skaitā profesionāli prot izvairÄ«ties no policijas aizturÄ“šanas. Domāju, ka Baltkrievijas notikumos arÄ« bija karsÄ“jmeitenes, kas speciāli rovocÄ“ja policiju, uzkÅ«dot to pret mierÄ«gajiem demonstrantiem.

Lai nu uz ko cerÄ“ja mÅ«su liberālsorosisti, bet Krievijai viss ir izdevies - baltkrievi ir nostājušies pret Lukašenko, bet nebÅ«t ne pret Krieviju. Agrāk vai vÄ“lāk Lukašenko piespiedÄ«s gan uz integrāciju, gan uz prezidenta vÄ“lÄ“šanām, un baltkrievi nobalsos par jebkuru Kremļa kandidātu, ka tikai pret Lukašenko.

Tas, ka Krievija varÄ“tu atļaut Baltkrievijā attÄ«stÄ«ties Ukrainas scenārijam, man šÄ·iet nereāli. Tās gadsimtiem ir bijušas vienotas teritorijas. Caur Baltkrieviju un Smoļensku uz Maskavu ir gājuši visas iekarotāju armijas – no Viltus Dmitrija un Napoleona lÄ«dz Hitleram. Tas ir Ä«sākais ceļš. Pie Smoļenskas Hitlers (1941) lauza blickrÄ«ga koncepciju - apturÄ“ja armiju grupas Centrs virzÄ«bu uz priekšu - Maskavu, pagriežot Guderiana tanku grupu uz Kijevu, bet Gota uz Ä»eņingradu. Pie Maskavas vācieši nonāca vÄ“lā rudenÄ«/ziemas sākumā. ArÄ« padomju stratÄ“Ä£iskā uzbrukuma operācija (Bagrations, 1944) uz rietumiem gāja caur Batkrievijas teritoriju.

No nacionālās drošÄ«bas aspekta krievi nekad neatdos ietekmi pār šo zemi. Kaut vai Suvalku koridors, kura kontrole dod Krievijai iespÄ“ju bloÄ·Ä“t Baltijas valstis no sauzemes, kamÄ“r flote bloÄ·Ä“ Baltijas jÅ«rā (Kaļiņingrada).

Starp citu... Krievija aktuālo trendu - aneksija - nokomunicÄ“ja arÄ« attiecÄ«bā uz Latviju. 2020.gada vasarā Krievijas vÄ“stniecÄ«ba sociālajos tÄ«klos uzrÄ«koja propagandisku kampaņu par 1940.gada jÅ«lijā notikušajām vÄ“lÄ“šanām, kur tika ievÄ“lÄ“ta valdÄ«ba, kas lÅ«dza Latviju iekļaut PSRS. Kampaņas uzsvars un vÄ“stÄ«jums bija, ka vÄ“lÄ“šanas bija atklātas, demokrātiskas un godÄ«gas, tāpÄ“c Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā likumÄ«ga. Tā teikt, okupÄ“jām kā okupÄ“jām - kā visi okupÄ“... Bet anektÄ“jām taču likumÄ«gi!

Šajā kampaņā aktÄ«vi iesaistÄ«jās progresÄ«vo jaunatnes organizāciju biedri - tika pat publicÄ“ti vÄ“lÄ“šanu biļetÄ“nu attÄ“li ar tekstiem - redziet, cilvÄ“ki ir svÄ«trojuši, viņi darÄ«ja, ko varÄ“ja, viņi aktÄ«vi pretojās. RespektÄ«vi tika raidÄ«ta ziņa, ka vÄ“lÄ“šanās cilvÄ“ki ir brÄ«vi pauduši savu gribu, nu ko lai dara, ka to, kuri gribÄ“ja iestāties PSRS, izrādÄ«jās vairāk...

Tagad progresÄ«vās jaunatnes pārstāve plaši aÄ£itÄ“ par balstiesÄ«bām nepilsoņiem un statusu krievu valodai. Jaunās, uzlecošÄs Latvijas politikas zvaigznes vecāks, cik var spriest pÄ“c publiskajiem avotiem (intervija Dienā), laikam ir Latvijas diplomātiskajā dienestā Gruzijā, kas ar Krieviju ir faktiskā kara stāvoklÄ«...

Starp citu... Man kaut radās interese - ar ko pašlaik nodarbojas Tā neesmu es. Internetā latīņu alfabÄ“tā neko neatradu, bet, kad parakņājos kiriļicā, noskaidroju, ka Inguna Sudraba ir eksperte - konsultante Valsts kontrolÄ“ Ukrainā (2), kas ar Krieviju ir faktiskā kara stāvoklÄ«...

https://www.youtube.com/watch?v=hHkm_TGUofo

https://rp.gov.ua/PressCenter/News/?id=1044