Iesaki rakstu:

Kā mÄ“dz teikt gudri cilvÄ“ki: tas, ko politiÄ·i nepasaka, bieži vien ir svarÄ«gāks par to, ko viņi pasaka. Tieši šÄdā aspektā jāvÄ“rtÄ“ “ProgresÄ«vo” Saeimas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tāja Andra Šuvajeva ceturtdienas vakarā LTV raidÄ«jumā “Šodienas jautājums” pavÄ“stÄ«tais, ka koalÄ«cijā panākta vienošanās par izmaiņām nodokļu regulÄ“jumā, kas paredz mazāku iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa likmi algām lÄ«dz 3000 eiro.

Pavisam nesen, šÄ gada 28. augustā TV raidÄ«jumā “Kas notiek Latvijā?” Šuvajevs operÄ“ja ar citiem skaitļiem - nodokļu izmaiņas bÅ«šot izdevÄ«gas tiem, kuri saņemot lÄ«dz 2000 eiro mÄ“nesÄ«. Tās bÅ«šot izdevÄ«gas 80% strādājošo, un tas mazināšot ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bu. VÄ“l pirms tam slieksnis, lÄ«dz kuram nodokļu slogu vajadzÄ“tu samazināt, bija vÄ“l zemāks - 1800 eiro mÄ“nesÄ«. Ceturtdien, piesaucot šos 3000 eiro, Šuvajevs šÄ«s nodokļu likmju izmaiņas uzdeva kā “ProgresÄ«vo” panākumu cīņā pret ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bu.

Nākamajā rÄ«tā, piektdien, 6. septembrÄ« Finanšu ministrija oficiāli paziņoja par panākto vienošanos, kur melns uz balta rakstÄ«ts, ka tā “paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir lÄ«dz 4000 eiro mÄ“nesÄ«, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmÄ“jiem ar atalgojumu lÄ«dz 2500 eiro”.

Tātad jaunās likmes bÅ«s izdevÄ«gas visiem, kuru “bruto alga ir lÄ«dz 4000 eiro mÄ“nesÄ«”. Bet no kurienes Šuvajeva 3000 eiro? Vai ceturtdienas vakarā vÄ“l bija vienošanās par to, ka slieksnis bÅ«s 3000 eiro, bet pa nakti tas kaut kādās sarunās palielinājies lÄ«dz 4000 eiro? Protams, ka ne. Jau sēžot LTV studijā un atbildot uz žurnālistes Anetes BÄ“rtules jautājumiem, Šuvajevs lieliski zināja, ka vienošanās paredz tādus fiksÄ“tos procentus un neapliekamos minimumus, ka ieguvÄ“ji bÅ«s tie, kuri saņem lÄ«dz 4000 eiro. Tad kāpÄ“c Šuvajevs nosauca citu skaitli?

Šeit kāds var iebilst: nu ko tu piekasies? Galu galā kāda starpÄ«ba - trÄ«s vai četri tÅ«kstoši, galvenais, ka 95% strādājošo nodokļos bÅ«s jāmaksā mazāk. Tā tas izskatās no nodokļu maksātāju viedokļa, taču no politisko notikumu vÄ“rotāja viedokļa pats interesantākais ir tieši šie Šuvajeva trÄ«s tÅ«kstoši.

Mana versija ir tāda, ka Šuvajevam bija vienkārši kauns teikt, ka nodokļu samazinājums algām lÄ«dz 4000 eiro atbilst viņa partijas nostādnÄ“m par ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanu. Tas, kas jebkurai citai partijai skaitÄ«tos panākums (augšÄ“jais nodokļu minimuma maksātāju slieksnis), “ProgresÄ«vajiem” nozÄ«mÄ“ja zaudÄ“jumu politiskajā cīņā. Šuvajevam vienkārši nevÄ“rās mute teikt, ka panākums cīņā par nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanu ir nodokļu samazināšana visiem lÄ«dz 4000 eiro algai. TrÄ«s tÅ«kstošus mÄ“nesÄ« kā “trÅ«cÄ«gos”, kuriem nodokļi jāsamazina, viņš vÄ“l spÄ“ja izspiest, bet nodÄ“vÄ“t 4000 eiro algu par slieksni, zem kura jāmazina nodokļi, lai “mazinātu ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bu”, Šuvajevam nebija pa spÄ“kam pateikt.

Nodokļi - Latvijas politikas tabu tēma

Lai nerastos pārpratumi, nevÄ“los ielaisties diskusijās par to, kas ir trÅ«cÄ«gs un kas ne tik ļoti. Saskaņā ar CSP datiem šÄ gada 2. ceturksnÄ« vidÄ“jā alga valstÄ« bija 1647 eiro (bruto). Tas, ka strādājošiem ar atalgojumu lÄ«dz 4000 eiro mÄ“nesÄ« nodokļos bÅ«s jāmaksā mazāk, bez šaubām, ir apsveicami no iedzÄ«votāju ienākumu viedokļa. Tas bÅ«s apsveicami arÄ« no darbaspÄ“ka konkurences aspekta. Tas, ka tiks ieviesta plakana likme ar fiksÄ“tu neapliekamo minimumu, bÅ«tiski atvieglos šÄ« nodokļa aprÄ“Ä·ināšanu un, iespÄ“jams, arÄ« administrÄ“šanu. Taču, ja runājam par iedzÄ«votāju nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanu, tad šÄ«s nodokļu izmaiņas šo mÄ“rÄ·i sasniedz ļoti, ļoti nosacÄ«ti.

Par to vien, ka nodokļi tiek samazināti, varÄ“tu apmierināti aplaudÄ“t. Ko gan vÄ“l labāku var vÄ“lÄ“ties? Taču ja tā, tad var uzdot nākamo jautājumu: kāpÄ“c vispār nodokļu jautājums tika “vÄ“rts vaļā”? KāpÄ“c par to vispār jārunā?

Nodokļu sistÄ“ma ir viena no valsts ekonomiskās funkcionÄ“šanas svarÄ«gākajām sastāvdaļām. TeorÄ“tiski tai bÅ«tu jābÅ«t katras politiskās partijas idejiskajam stÅ«rakmenim. Vismaz programmas ekonomiskajā sadaļā. Latvijas politiskajā praksÄ“ tas tā Ä«sti nenotiek, jo pie mums partijas ārkārtÄ«gi baidās kādu praktiski aiztikt.

Stambulas konvencija nevienu praktiski (naudas vai citā taustāmā izteiksmÄ“) neaizskar, tāpÄ“c par to var runāt brÄ«vi un principiāli, bet jebkuras nodokļu izmaiņas vienmÄ“r kādus cilvÄ“kus skar praktiski (nav svarÄ«gi, ka šÄ«s izmaiņas ir pāris kafijas tašu vÄ“rtÄ«bā uz vairāku tÅ«kstošu atalgojuma fona), tāpÄ“c tur jādemonstrÄ“ ārkārtÄ«ga piesardzÄ«ba vai sliktākajā gadÄ«jumā nekonkrÄ“tÄ«ba.

VÄ“l nevienās Saeimas vÄ“lÄ“šanās kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas nodokļu jautājums nav bijis politisko diskusiju darba kartÄ«bā. Ja arÄ« kādreiz tas ticis pieminÄ“ts, tad tikai vispārÄ«gā kārtā ar norādi likmju samazināšanas virzienā. LÄ«dz ar to nodokļu jautājums ir viena no Latvijas politikas tabu tÄ“mām.

ArÄ« lÄ«dzšinÄ“jā prakse liecina, ka jebkuri mÄ“Ä£inājumi kādam politiÄ·iem vai politiskajam spÄ“kam Ä·erties pie šÄ« jautājuma risināšanas viņiem beidzas slikti. AtcerÄ“simies 2017. gada nodokļu “reformu” toreizÄ“jās ZZS finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vadÄ«bā un to, kā tas beidzās viņai pašai un viņas partijai 2018. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanās.

Nodokļus nesaista ar valsts izdevumiem

Taču atgriezÄ«simies pie pamata jautājuma: kāpÄ“c nodokļu jautājumu vÄ“rt vaļā? Galvenais iemesls ir viens. TāpÄ“c, ka valsts budžetā trÅ«kst naudas. GandrÄ«z visam. Nav pat jÄ“gas visas vajadzÄ«bas uzskaitÄ«t. Pietiks ar to, ka veselÄ«bas aprÅ«pei jāvāc nauda no iedzÄ«votājiem ziedojumu formā, jo valsts šo aprÅ«pi nevar visiem nodrošināt.

Ja lietojam formālāku (birokrātu) valodu, tad jāatzÄ«st, ka Latvijā caur valsts budžetu tiek pārdalÄ«ts salÄ«dzinoši neliels IKP apjoms. Ap 30%, un šis Ä«patsvars jau ilgus gadus nemainās. ES vidÄ“jais ir 40% un attÄ«stÄ«tākajās valstÄ«s pat vÄ“l lielāks. Ir absolÅ«ti neapstrÄ«dama korelācija starp valsts attÄ«stÄ«bas lÄ«meni un caur budžetu pārdalāmo IKP daļu. Jo mazāka šÄ« daļa, jo vājāk attÄ«stÄ«ta valsts infrastruktÅ«ra - sākot no izglÄ«tÄ«bas un veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas un beidzot ar vides infrastruktÅ«ru. Par ieguldÄ«jumiem zinātnÄ“ un pÄ“tniecÄ«bā nemaz nerunājot.

LÄ«dz ar to bÅ«tu tikai likumsakarÄ«gi, ja nodokļu reforma tiktu realizÄ“ta ar mÄ“rÄ·i palielināt budžeta ienākumus, lai cilvÄ“kiem nodrošinātu pienācÄ«gu veselÄ«bas aprÅ«pi budžeta ietvaros, nevis caur iedzÄ«votāju ziedojumiem. Taču šÄds uzdevums tikpat kā nekad nav ticis izvirzÄ«ts. Pat ja tiek piesaukts budžeta ieņēmumu palielināšanas mÄ“rÄ·is, tad nodokļu reformas apspriešanas gaitā fokuss nenovÄ“ršami pārvirzās uz konkurÄ“tspÄ“jas nodrošināšanas jautājumiem. IekasÄ“tās naudas kopapjoms kaut kur fonā pavÄ«d, bet priekšplānā obligāti izvirzās - kā izveidot tādu nodokļu sistÄ“mu, kas mums dotu konkurences priekšrocÄ«bas vai sliktākajā gadÄ«jumā nenostādÄ«tu Latvijas uzņēmÄ“jus sliktākā pozÄ«cijā nekā tuvāko kaimiņvalstu uzņēmÄ“jus.

Visām Latvijas politiskajām partijām nodokļu jautājumā prioritāte ir tieši šÄ« konkurÄ“tspÄ“ja. Galvenais, ka tikai kādam nepalielināt nodokļus. Izņēmums ir “ProgresÄ«vie”, kuru programmā prioritāte ir “sociālā taisnÄ«guma” nodrošināšana.

NevÄ“los ielaisties diskusijās par to, kas tas par zvÄ“ru un vai tieši šÄ« partija ir tā galvenā kopÄ“ja. Fakts ir tas, ka “ProgresÄ«vie” ir vienÄ«gie, kas atklāti sevi definÄ“ par kreisi orientÄ“tu partiju (par tādu cenšas uzdoties arÄ« “Saskaņa”, taču to nevar uztvert par reāli kreisu partiju) un cenšas kreisu politiku arÄ« realizÄ“t.

Šo nodokļu reformu ar plakano IIN likmi nekādi nevar uzskatÄ«t par kreisu. Partiju politiskajā cīņā “ProgresÄ«vie” ir acÄ«mredzami atkāpušies no saviem principiem un koalÄ«cijā uzvarÄ“jušas labÄ“ji orientÄ“tās partijas - “VienotÄ«ba” un ZZS. Tiesa, uz “ProgresÄ«vo” reitingiem tas neatstās nekādu iespaidu, jo tÄ«ri praktiski 95% strādājošo bÅ«s ieguvÄ“ji. Latvijā kreisa ekonomiskā politika nav Ä«paši populāra pat “ProgresÄ«vo” vidÄ“. Viņu kreisums vairāk izpaužas Stambulās un citās tamlÄ«dzÄ«gās abstrakcijās, kamÄ“r ekonomikā lai rullÄ“ citi.

Kā kompensēs, nav zināms

Interesanti, ka pat ar šÄdu nodokļu reformas variantu daudzi ir neapmierināti (tieši no tā aspekta, ka valsts atkal kaut ko atņēmusi). Mūžīgi neapmierinātie jau rÄ“Ä·ina, par cik samazināsies ieguldÄ«jumi valsts otrā lÄ«meņa pensiju fondos, bet uz to var atbildÄ“t labÄ“jo iecienÄ«tajā leksikā: veido pats savu pensiju fondu, kādu vien vÄ“lies. Liec samazināto nodokļu “uzdāvināto” naudu pensiju trešajā lÄ«menÄ« un nebubini par 1% pārnesi no pensiju otrā lÄ«meņa uz pirmo. Apzinos, ka tā ir drusku demagoÄ£ija, bet visi šie stāsti par “nākotnes pensionāru apzagšanu” ir tieši tāda pati demagoÄ£ija.

Diemžēl Finanšu ministrijas paziņojumā faktiski netiek atbildÄ“ts uz jautājumu: ja jau nodokļu izmaiņas 95% strādājošo bÅ«s izdevÄ«gas, tad cik tas konkrÄ“ti maksās valsts budžetam un kā šis iztrÅ«kums tiks kompensÄ“ts? Visiem taču skaidrs, ka ar akcÄ«zes palielināšanu alkoholam, saldinātajiem dzÄ“rieniem un azartspÄ“lÄ“m neko daudz nosegt neizdosies.

Bet varbÅ«t lielos lÄ“mÄ“jus RÄ«gā tas Ä«paši neuztrauc? IIN ir galvenais nodoklis, ko saņem pašvaldÄ«bas. Uz valsts budžetu tā ietekme ir krietni mazāka. Valsts budžetu daudz vairāk ietekmÄ“ PVN, kuru cer dabÅ«t atpakaļ ar lielākiem iedzÄ«votāju izdevumiem (iedzÄ«votājiem paliks vairāk naudas uz rokas, un tādÄ“jādi viņi vairāk tÄ“rÄ“s).

Gan jau bÅ«s paredzÄ“tas kompensācijas pašvaldÄ«bām, kas, protams, nesegs zaudÄ“jumus, bet ir pilnÄ«gi skaidrs, ka budžeta knapināšanās (kas Latvijā skaitās atzÄ«stama parādÄ«ba) turpināsies. Tas, protams, nenozÄ«mÄ“, ka samazināsies izdevumi “Volt un Bolt kurjeru labklājÄ«bas pÄ“tÄ«jumiem”, tas nozÄ«mÄ“ ko citu. Kā tajā anekdotÄ“: jÅ«s, bÄ“rni, vienkārši Ä“dÄ«siet mazāk (par veselÄ«bas aprÅ«pi maksāsiet vairāk no savas kabatas).