Iesaki rakstu:

Valsts prezidents Egils Levits, kurš visu mūžu saņēmis lieliskas algas, pagodinājumus un izglÄ«tÄ«bas iespÄ“jas no valsts, nosodÄ«jis cilvÄ“ku vÄ“lmi sagaidÄ«t atbalstu no valsts.

“ValdÄ«ba un Saeima, Saeimas vairākums, ir atbildÄ«gi par politisko situāciju valstÄ«, bet visiem ir jāzina un jāaptver arÄ« tas, ka valsts nevar visu regulÄ“t un visas problÄ“mas atrisināt. Tā ir senā padomju domāšana, ka valsts visu nokārtos. Te ir jautājums, ko valsts var un ko mÄ“s varam prasÄ«t no valsts, tas ir, valdÄ«bas?” — TV24 Ä“terā sacÄ«jis E. Levits.

Kā lasāms E. Levita biogrāfijā, viņš pÄ“c Ä£imenes došanās uz Rietumiem absolvÄ“jis Minsteres Latviešu Ä£imnāziju (Vācijas nodokļu maksātāju uzturÄ“ta mazākumtautÄ«bu skola), tālāk studÄ“jis Hamburgas UniversitātÄ“, atgriezies MinsterÄ“ jau kā skolotājs, pÄ“c otras augstākās izglÄ«tÄ«bas iegÅ«šanas strādājis Ķīles prokuratÅ«rā un Zemestiesas civillietu nodaļā, pÄ“c tam pildÄ«ja PlÄ“nes pilsÄ“tas juridiskā referenta pienākumus, strādāja advokātu birojā Bonnā, kādā rÅ«pniecÄ«bas lobijā ĶelnÄ“ un Bundestāga Zinātniskajā dienestā. PraktizÄ“jis kā zvÄ“rināts tulks pie ŠlÄ“svigas-Holšteinas federālās zemes apgabaltiesas. PraktizÄ“jis kā jurists un veicis zinātniskā referenta darbu Vācijas un Austrumeiropas pÄ“tniecÄ«bas institÅ«tā GetingenÄ“. Tātad gandrÄ«z pilnÄ«bā guvis ienākumus tikai un vienÄ«gi no valsts darba Vācijā.

Tālāk lasām WikipÄ“dijā: “PÄ“c Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas Levits bija LR AP padomnieks lÄ«dz 1992. gadam, tad Latvijas vÄ“stnieks Vācijā un ŠveicÄ“ no 1992. lÄ«dz 1993. gadam, kad 5. Saeimas vÄ“lÄ“šanās ievÄ“lÄ“ts Saeimā no "Latvijas Ceļa" saraksta; bija deputāts no 1993. lÄ«dz 1994. gadam. Vienlaikus Ministru prezidenta Valda Birkava biedrs no 1993. lÄ«dz 1994. gadam un tieslietu ministrs no 1993. lÄ«dz 1994. gadam. VÄ“lāk no 1994. lÄ«dz 1995. gadam bija Latvijas vÄ“stnieks Austrijā, Ungārijā un ŠveicÄ“.” Tātad algu deputātam, ministram un vÄ“stniekam E. Levitam maksāja valsts — tā pati Latvijas Republika, no kuras tagad prezidents E. Levits iesaka cilvÄ“kiem neko neprasÄ«t.

1995. gadā Latvija virzÄ«ja Levitu uz Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas tiesneša amatu, ko E. Levits ieņēma lÄ«dz 2004. gadam. Vienlaikus EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesas darbinieks, Starptautiskās Arbitrāžas tiesas tiesnesis. No 2004. gada — Eiropas Kopienu Tiesas, vÄ“lāk — Eiropas SavienÄ«bas Tiesas tiesnesis, par ko nostrādāja lÄ«dz ievÄ“lÄ“šanai pašreizÄ“jā amatā. Tātad atkal amati, kuros E. Levitam algu maksā nodokļu maksātāji, kurus E. Levits mudina negaidÄ«t palÄ«dzÄ«bu no valsts.

Pat E. Levita grāmatu “Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985-2018” izdeva valsts SIA “Latvijas VÄ“stnesis”, nevis kāda no neskaitāmajām Ä«stajām izdevniecÄ«bām, kas darbojas uz komerciāliem pamatiem.

RezumÄ“jot: valsts augstākā amatpersona, kas aicina cilvÄ“kus negaidÄ«t palÄ«dzÄ«bu no valsts un sauc to par “padomju palieku”, pati visu mūžu ir saņēmusi augstākās algas, naudu, dienesta dzÄ«vokļus un citus labumus no valsts.