Iesaki rakstu:

Alkohola problÄ“ma Latvijā galvenokārt tiek risināta, apsaukājoties no Saeimas tribÄ«nes, medijos un sociālajos tÄ«klos (dzÄ“rājs, alkoholiÄ·is, pats tāds, piesaucot dažādu tautu dzeršanas tradÄ«cijas) un Ä«sā kodolÄ«gā (par, pret ar tiem pašiem iepriekšminÄ“tajiem argumentiem) diskusijā par to – ir vai nav jāpalielina vai jāsamazina alkohola akcÄ«ze, jāpalielina vai jāsaÄ«sina tirdzniecÄ«bas laiks veikalos, jāpārdod vai nav jāpārdod alkohols skolās vai pašvaldÄ«bu iestādÄ“s, jādzer vai nav jādzer Saeimā un Ministru kabinetā, jāpārdod alkohols no 14, 18, 21 gada vecuma.

Pie kam zinoši ir gandrÄ«z visi diskutanti, un viņiem noteikti nav nepieciešamas papildu zināšanas. Droši vien arÄ« es bÅ«tu palicis Twitter formas diskusijās, ja ne Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar kariņa pieteikumu igauņiem alkohola akcÄ«zes nodokļa samazināšanas jomā.

Jādomā, ka Krišjānis Kariņš, kurš ir Latvijā ieradies no Amerikas un šeit galvenokārt tirgojis Lāču ledu, nav sastapies ar alkohola radÄ«to postu Latvijā. Savukārt BriselÄ“ pavadÄ«tajā laikā viņš vairāk ir priecājies par akcÄ«zes nodokļa skaitļiem, alkoholu tirgojot. Viņš nekad nav dzirdÄ“jis par to, ka Latvijā augstais pašnāvÄ«bu skaits ir tieši alkohola indicÄ“ts, un to, ka Latvijas pirmā vieta pasaulÄ“ ar slÄ«kušo skaitu pret iedzÄ«votāju skaitu ir tieši saistÄ«ta ar alkohola patÄ“riņu, jo 4/5 no slÄ«kušajiem (un arÄ« izglābtajiem) ir konstatÄ“ts visai liels alkohola promiļu lÄ«menis asinÄ«s.

Alkohola lobijs ir Ä«paši ieinteresÄ“ts apstāklÄ«, lai Latvijā, Igaunijā un Lietuvā nebÅ«tu vienāda akcÄ«zes nodokļu politika, jo tad visām svārstÄ«bām var izmantot argumentu – „pacelsiet nodokļus – sāksies kontrabanda” vai „pacelsiet nodokļus – brauks pirkt šÅ†abi kaimiņvalstÄ«”. Tā vietā, lai savāktu visus trÄ«s kaimiņus pie viena galda, Kariņš dejo alkohola lobija stabulÄ“ un grasās nodokļus samazināt, dot iespÄ“jas bÄ“rniem vairāk dzert, cilvÄ“kiem vairāk slimot ar alkoholisma izraisÄ«tām slimÄ«bām. PatiesÄ«bā alkohola veikali Igaunijas pierobežā izskatās pÄ“c lielām „točkām”, un Latvijas vÄ“lme nopelnÄ«t, tirgojot igauņiem lÄ“tāku šÅ†abi, izskatās nožēlojama vismaz, salÄ«dzinot Latvijas un Igaunijas mediÄ·u algas, valsts finansÄ“jumu zinātnei un izglÄ«tÄ«bai, valsts ārpolitiskās aktivitātes un daudzas citas igauņu veiksmÄ«gāk risinātas lietas, par ko vajadzÄ“tu čaklāk domāt Krišjānim Kariņam un viņa vadÄ«tajam Ministru kabinetam.

Es, protams, izmantošu savas tiesÄ«bas publiski vÄ“rsties pie Pasaules VeselÄ«bas organizācijas par šo Ministru kabineta rÄ«cÄ«bu – aktÄ«vi darboties nācijas nodzirdināšanas politikā.

Pasaules VeselÄ«bas organizācijas ieteikums – akcÄ«zes nodokli un alkohola cenu paaugstināt, lai samazinātu pieejamÄ«bu bÄ“rniem un jauniešiem

Pasaules VeselÄ«bas organizācija ir atbildÄ«ga par globālajiem virzieniem un norādÄ«jumiem veselÄ«bas jautājumos, veselÄ«bas tendenču uzraudzÄ«bu un novÄ“rtÄ“šanu, kā arÄ« par standartu noteikšanu veselÄ«bas aprÅ«pes sniegšanai. PVO ir noteikusi alkoholu kā piekto vadošo priekšlaicÄ«gas nāves un invaliditātes riska faktoru pasaulÄ“ un trešo vadošo slimÄ«bas sloga radÄ«tāju attÄ«stÄ«tajās valstÄ«s. PVO ir aicinājusi veikt visaptverošus politikas pasākumus, lai samazinātu alkohola radÄ«to kaitÄ“jumu ne tikai dzÄ“rājiem, bet arÄ« tiem indivÄ«diem un grupām, kuras var negatÄ«vi ietekmÄ“t citu cilvÄ“ku dzeršana.

Lielākās problÄ“mas alkohola lietošana rada Eiropas reÄ£ionā, kur alkohola patÄ“riņš ir visaugstākais – divreiz augstāks par vidÄ“jo lÄ«meni pasaulÄ“. Pasaules VeselÄ«bas organizācija saskaitÄ«jusi, ka alkohola pārmÄ“ra lietošana tiešÄ veidā katru gadu uz zemeslodes izraisa 3.3 miljonus nāves gadÄ«jumu, kas nozÄ«mÄ“ – alkohols tiešÄ veidā izraisa katru divdesmito nāves gadÄ«jumu

Alkohola pārmÄ“ra lietošana veido 5,3% no vispārÄ“jā slimÄ«bas sloga un ir galvenais priekšlaicÄ«gas nāves cÄ“lonis. PVO nesen publicÄ“jusi pasaules mÄ“roga ziņojumu par alkohola lietošanu un veselÄ«bas analÄ«zÄ“m, alkohola lietošanas paradumiem, ietekmi uz veselÄ«bu un politikas pasākumiem, lai mazinātu alkohola radÄ«to kaitÄ“jumu vairāk nekā 100 valstÄ«s visā pasaulÄ“. Ziņojumā secināts, ka valstis neizmanto efektÄ«vus politikas risinājumus, lai novÄ“rstu alkohola lietošanas izraisÄ«to nāvi, slimÄ«bas un traumas. PVO par efektÄ«vākajām stratÄ“Ä£ijām, lai samazinātu kaitÄ«go dzÄ“rienu lietošanu, uzskata nodokļu palielināšanu, lÄ«dz ar to cenas paaugstināšanu, pieejamÄ«bas samazināšanu, Ä«paši samazinot alkohola tirgus pieejamÄ«bu un laika pieejamÄ«bu, pieļautā vecuma paaugstināšanu alkohola pircÄ“jiem un efektÄ«vu pasākumu realizāciju attiecÄ«bā uz braukšanu alkohola reibumā.

Īsumā – Pasaules VeselÄ«bas organizācijas un Eiropas komisijas ieteiktie četri virzieni lai samazinātu alkohola lietošanu jaunu cilvÄ“ku, Ä«paši bÄ“rnu un pusaudžu vecumā, ko Latvijai vajag pārņemt un lokalizÄ“t, pārvarot tiešu un netiešu alkohola lobiju pretestÄ«bu, ir:

(i) paaugstināt vecumu, no kura bÄ“rni var iegādāties alkoholu. CilvÄ“ka nervu sistÄ“ma (iegarenās smadzenes, smadzeņu puslodes, smadzenÄ«tes) nobriest lÄ«dz 21 – 24 gadiem. Ja jaunietis nav sācis lietot alkoholu lÄ«dz 24 gadam, viņa iespÄ“jas kļūt par alkoholiÄ·i ir mazākas par 0.5%;

(ii) paaugstināt alkohola cenu, ceļot akcÄ«zes nodokli. IzlÄ«dzināt alkohola cenas, izmantojot akcÄ«zes nodokli. Jaunietis rÄ“Ä·ina pÄ“c formulas: litrs reiz grādi, dalÄ«ts ar pārdošanas cenu. BÄ“rni un jaunieši dzer alum lÄ«dzÄ«gu dzÄ“rienu plastmasas pudelÄ“s vai skārdenÄ“s vai arÄ« mistiskus kokteiļus, kas izmaksā vislÄ“tāk pÄ“c iepriekšminÄ“tās formulas;

(iii) bargi sodÄ«t tos, kas bÄ“rniem palÄ«dz iegādāties alkoholu. Lai varÄ“tu izkontrolÄ“t – vai pārdevÄ“js nav tirgojis alkoholu bÄ“rniem lielveikalos un pašapkalpošanās veikalos, nodalÄ«t alkohola tirdzniecÄ«bu no pārÄ“jām precÄ“m, bet alkohola tirdzniecÄ«bas kasei paredzÄ“t novÄ“rošanas kameru;

(iv) aizliegt jebkādu alkohola reklāmu.

VidÄ“jais latvietis dzer, sāk dzert agrā bÄ“rnÄ«bā, bet lÄ«dz sirmam vecumam izdzer autocisternu šÅ†abja

Alkohols mazās devās nav nekas neparasts. Savainotiem kokiem tek sulas, sarÅ«gst, un tās kāru muti nolaiza lācis un alnis. Alu cilvÄ“ce pazÄ«st vismaz 6 gadu tÅ«kstošus, vismaz četrus gadu tÅ«kstošus alus tiek reklamÄ“ts (atrasta kāda māla plāksnÄ«te ar iegrebtu sievietes attÄ“lu, kas piedāvā alu).

Cilvēka organismā darbojas alkohola dehidrogenāze, kas alkoholu sadala un tas tiek izvadīts no cilvēka organisma.

ToksikoloÄ£ijas tÄ“vs Paracelzs ir teicis, ka viss ir toksisks, bÅ«tiska ir tikai deva. TÄ“jkarote konjaka trÄ«s reizes dienā vecāka gadagājuma cilvÄ“kam nekādu ļaunumu nenodara. Uz šo fenomenu balstās Bittnera balzāma un lÄ«dzÄ«gu dzÄ“rienu uzvaras gājiens.

Latvieši parasti dzer šÅ†abi. ŠÅ†abi var nopirkt visur— veikalā, kafejnÄ«cā, benzÄ«ntankā, tirgÅ« vai vienkārši aiz stÅ«ra. ŠÅ†abis mums ir dažāds, ražots rÅ«pnÄ«cā vai privāti mežmalā. PÄ“c etiÄ·etes vienu no otra neatšÄ·irt, vieglākā atšÄ·irÄ«bas zÄ«me— cik ļoti nākošÄ rÄ«tā sāp galva. To šÅ†abi, kas ražots mežmalā, visbiežāk ražo, atšÄ·aidot ārvalstu spirtu no mucas ar krāna Å«deni, bet nereti spirtu ražo ar pašmāju mūžvecām receptÄ“m, raudzÄ“jot un tvaicÄ“jot graudus, cukurbietes, konfektes vai vienkārši dēļus.

Pirkšanas izvÄ“li nosaka pudeles ietilpÄ«ba, etiÄ·etes krāsainÄ«ba un cena.

Latviešu nacionālā Ä«patnÄ«ba ir dot alkoholu dzert saviem bÄ“rniem. Statistika rāda, ka par alkoholiÄ·iem mÄ“s varam uzskatÄ«t vismaz trešo daļa no puišiem vecumā no 15 lÄ«dz 18 gadiem un vismaz 40% meiteņu. Meitenes alkoholu panes sliktāk, vieglāk kļūst atkarÄ«gas, ar psihozi vai saindÄ“šanos tiek stacionÄ“tas. VÄ“l biežāk viņas šÄdā reibumā uzsāk dzimumdzÄ«vi, tiek pie pirmā aborta vai bÄ“rna ar veselÄ«bas problÄ“mām.

Neviens latviešu bÄ“rns alkoholu neražo pats. Viņi vienmÄ“r alkoholu iegÅ«st no pieaugušajiem. Dažkārt tie ir vecāki, kas vienkārši savu krājumu neslÄ“pj. Biežāk – vienkārši iegādājas veikalā. 90% jauniešu ir aptaujā godÄ«gi atzinuši, ka viņiem nav bijušas nekādas problÄ“mas iegādāties alkoholu veikalā. Un tie, kam šÄdas problÄ“mas ir bijušas, tur pat veikalā palÅ«guši palÄ«dzÄ«gu roku pieaugušajiem.

Kas ir sliktākais bÄ“rna dzeršanā un iepriekš aprakstÄ«tajā latviskajā tieksmÄ“ pÄ“c šÅ†abja? Vissliktākais ir olšÅ«nas apaugļošanās alkohola ietekmÄ“ un dzeršana grÅ«tniecÄ«bas laikā. Vairāk nekā puse latviešu meiteņu atzÄ«st, ka pirmais dzimumakts viņām bijis dzÄ“rumā. OlšÅ«na ir dzÄ«vÄ«bas sākums, tātad – vārga un saudzÄ“jama. Alkohols viņā rada tādu pašu tÅ«sku kā smadzeņu šÅ«nās – pat neliela dzeršana olšÅ«nai nozÄ«mÄ“ paÄ£iras, lÄ«dzÄ«gas galvassāpÄ“m ar slapju dvieli, kāpostu sulu un nokavÄ“tu darbu vai skolu.

Ja mÄ“s iztÄ“lotos vÄ«rieša spermatozoÄ«du 1 cm diametrā, tad proporcionāli olšÅ«na bÅ«tu 3 km diametrā. Nu un viss šis labums pilns ar alkoholu un tā sadales produktiem.

Pieņēmums, ka cilvÄ“ks aug lÄ«dz 18 gadiem, ir radÄ«ts politiÄ·u smadzenÄ“s. Ja jau armijā drÄ«kst iet un cilvÄ“kus šaut, ja jau mašÄ«nu drÄ«kst vadÄ«t un pat Saeimu vÄ“lÄ“t – tātad pieaudzis. PatiesÄ«bā dažādas cilvÄ“ku orgānu sistÄ“mas nobriest un attÄ«stās dažādi – dzimumorgāni vairāk vai mazāk labi savu funkciju var veikt jau 15 gadu vecumā, muskulatÅ«ra 18 gados ļauj piedalÄ«ties Olimpiskajās spÄ“lÄ“s, bet daļa smadzeņu veidojas lÄ«dz 24 gadiem. Īpaši tās daļas, kas atbild par intelektu un emocijām, varÄ“tu teikt, ka smadzeņu datoram cietais disks jau uzlikts ap 20 gadiem, bet programmatÅ«ra tiek pilnveidota lÄ«dz 24. CilvÄ“ks gandrÄ«z nevar kļūt atkarÄ«gs no alkohola, ja nav sācis regulāru dzeršanu lÄ«dz 24 gadiem.

Nav ne mazāko iespÄ“ju rÄ«t uz pusdienas laiku samazināt dzeršanas postu Latvijā. Īpaši jau tādēļ, ka lÄ«dzpilsoņu kārtÄ«gu iedzeršanu ministru prezidents un finanšu ministrs, kā arÄ« tirgotāji uzskata par savas ekonomiskās labklājÄ«bas stÅ«rakmeni. Šo tirgotāju mums ir ļoti plašs loks – sākot no lielveikalu Ä·Ä“des ārvalstu akcionāra, beidzot ar „točkas” Ä«pašnieku vienistabas dzÄ«voklÄ«, par ko nav nomaksāta Ä«re.

TomÄ“r „točka” ir Ä«pašs latviešu ekonomiski valstiskās domāšanas atzars. Latvijā uz 500 cilvÄ“kiem ir viena „točka”. Katrā ciemā „točka”, par kuras esamÄ«bu zina 100% visi, izņemot vienÄ«gais ciema policists.

Unikāli ekonomiskās vides radÄ«tāji ir pilsoņi, kas izveidojuši iepriekšminÄ“tās dzertuves ar nosaukumu – „diennakts veikals – kafejnÄ«ca” un sÄ«kkrogi, kas tirgo tikai kontrabandas produkciju. RÄ«gas klubs ar piena produkta nosaukumu, kurā ik nakti dzerstÄ«jās simtiem jauniešu, legāli mÄ“nesÄ« iegādājies tikai divas pudeles stiprā alkohola, tātad visu pārÄ“jo šÄ·aidÄ«ja paši vai iegādājās no robežpārvedÄ“jiem.

Jebkuru cīņu pret alkoholu tirgotāji padara par farsu. Kā savulaik Andropova kampaņas laikā tika izcirsti vÄ«nogulāji, šÄ«s izcirtuma vietas tika filmÄ“tas un publiski apņirgāta pretalkoholisma kampaņa, tā arÄ« tagad Latvijā parādās aktÄ«visti, kas traucÄ“ jebkādas aktivitātes alkoholisma ierobežošanai.

Nelegālā alkohola tirgus Latvijā patlaban ir ceturtā vai piektā daļa visa alkohola un ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs pieciem miljoniem litru gadā. 40% Latvijas iedzÄ«votāju atzÄ«st, ka ir iegādājušies bezakcÄ«zes alkoholu. Aptuveni puse Latvijas iedzÄ«votāju zina, kur to var iegādāties. Šis nelegālais alkohols galvenokārt tiek šÄ·aidÄ«ts uz vietas vai nāk pāri Krievijas vai Baltkrievijas robežām veselām fÅ«rÄ“m. Tas, kas tiek šÄ·aidÄ«ts no nezināmas izcelsmes spirta, kā likums satur denaturÄ“ta spirta sastāvdaļas, metanolu un dietilftalātu, acetaldehÄ«du, gaistošos spirtus, bioloÄ£iski aktÄ«vas smaržvielas, smagos metālus un tiek ražots no piesārņota Å«dens. Jādomā, ka augstā mirstÄ«ba Latvijas alkoholiÄ·iem no aknu slimÄ«bām un sirds slimÄ«bām galvenokārt saistās ar šÄ šÄ·aidÄ«tā alkohola lietošanu. Pie kam šis šÄ·aidÄ«tais alkohols sastopams ne tikai „točkās”, bet arÄ« visai cienÄ«jamos krogos un tiek tirgots kā „kaimiņienes iznests no Latvijas balzāma” lielās plastmasas pudelÄ“s.

Protams, šie šÄ·aidÄ«tie dzÄ“rieni nav tik kaitÄ«gi kā metanols, etilÄ“na glikols, izopropanols vai glikola Ä“teri, ko mÅ«su lÄ«dzcilvÄ“ki pamanās iedzert garāžās, ražotnÄ“s vai vienkārši kompānijā, bet šo dzÄ“rienu lietotāji neparasti ātri nonāk tiešÄ patologanatoma aprÅ«pÄ“ un citiem mediÄ·iem galvassāpes vairs nerada.

Jauniešu alkoholisms ir vairāk saistÄ«ts ar legālo alkohola tirdzniecÄ«bu. Visvairāk jaunieši nodzeras ar veikalā pÄ“rkamiem dzÄ“rieniem.

BÅ«tiskā metode, kā ierobežot bÄ“rnu dzeršanu, ir alkohola cenas celšana ar akcÄ«zes nodokļa palÄ«dzÄ«bu. Ja mÄ“s salÄ«dzinām alkohola un piena cenu salÄ«dzinošu celšanos, tad proporcionāli pÄ“dÄ“jos 10 gados piens ir trÄ«skārt sadārdzinājies, salÄ«dzinot ar alkoholu.

Jaunatnes alkoholisma apkarošana ir visu valsts iedzÄ«votāju uzdevums, t.sk. ministru prezidenta, iekšlietu ministra, izglÄ«tÄ«bas ministres, veselÄ«bas ministres, Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas, kā arÄ« Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju uzdevums. IespÄ“jams, ka visi nosauktie to saprot. MÅ«su uzdevums ir panākt, lai mÅ«su bÄ“rni sākotnÄ“ji dzertu mazāk, bet ar laiku Latvijā bÄ“rni nelietotu alkoholu. Tas nav panākams tikai ar aizliegumiem – liela nozÄ«me bÅ«tu arÄ« veselÄ«bas mācÄ«bai. Vecāko klašu skolÄ“ni 18 – 19 gadu vecumā ir mÅ«su vienÄ«gā demogrāfiskā cerÄ«ba – meitenÄ“m visai drÄ«z ir jākļūst par māmiņām, bet puišiem – par tÄ“viem, viņu izglÄ«tošana ir arÄ« Krišjāņa Kariņa pienākums.

Alkohola pārmÄ“ra lietošana Latvijā ir valsts drošÄ«bas jautājums

Viens Latvijas iedzÄ«votājs, kas vecāks par 15 gadiem, gada laikā vidÄ“ji izdzer 10,2 litrus absolÅ«tā alkohola. ŠÄds alkohola daudzums atbilst aptuveni 25,5 litriem degvÄ«na, 204 litriem alus vai 85 litriem vÄ«na. Sievietes patÄ“rÄ“ aptuveni 17% no kopÄ“jā alkohola daudzuma, bet vÄ«rieši – 83%.

Alkohola lietošana ir Latvijas valsts nacionālās drošÄ«bas politikas jautājums, jo alkohola pārmÄ“rÄ«ga jeb riskanta lietošana ir galvenais riska faktors mirstÄ«bai no ārÄ“jās iedarbÄ«bas – transporta negadÄ«jumiem, tÄ«šiem paškaitÄ“jumiem, vardarbÄ«bai, noslÄ«kšanai, nosalšanai, ugunsgrÄ“kiem, kā arÄ« saindÄ“šanās gadÄ«jumiem.

Alkohola nelegāla ražošana, tirdzniecÄ«ba un kontrabanda ir Latvijas valsts ekonomikas problÄ“ma. Aptuveni piektā daļa Latvijā patÄ“rÄ“tā alkohola ir nelegāls alkohols, par kuru nav maksāti nodokļi.

Ar alkohola lietošanu saistÄ«tās slimÄ«bas izraisa 16% iedzÄ«votāju nāves gadÄ«jumu Latvijā. Alkohola izraisÄ«tu veselÄ«bas traucÄ“jumu ārstÄ“šanas izdevumi 90 miljonu eiro apmÄ“rā grauj Latvijas iedzÄ«votāju ekonomiku.

Aptuveni puse Latvijas jauniešu alkoholu lieto riskantā veidā. DzÄ«ves laikā vismaz vienu reizi alkoholu lietojuši gandrÄ«z visi (96%) 15 –16 gadus vecie jaunieši, bet vairāk nekā trešdaļa Latvijas bÄ“rnu un jauniešu alkoholu lieto regulāri. Alkohola lietošanai bÄ“rnu un jauniešu vecumā ir graujoša iedarbÄ«ba uz bÄ“rna attÄ«stÄ«bu un veselÄ«bu visa mūža garumā.

Alkohola akcÄ«zes samazināšana ir centieni pievÄ“rst bÄ“rnus un jauniešus alkoholismam. To dara Ministru prezidents un Finanšu ministrs, kam Ä«stermiņa finanšu skaitļi šÄ·iet nozÄ«mÄ«gāki nekā Latvijas iedzÄ«votāju veselÄ«ba. Lielākā daļa Latvijas iedzÄ«votāju nevÄ“las redzÄ“t savus bÄ“rnus un mazbÄ“rnus piedzÄ“rušus, slimus, dzÄ“rumā braucot pie stÅ«res vai peldoties, cietumā, slimnÄ«cā vai morgā.

Visus labos centienus samazināt alkohola patÄ“riņu Latvijā ar dažiem standartjautājumiem, kas pat neparedz atbildi, iznÄ«cina politiÄ·i un žurnālisti, tieši vai netieši lobÄ“jot alkohola tirgotājus.

KāpÄ“c mÄ“s paši sev un citiem melojam par alkohola pārmÄ“ra lietošanu? Kad jādomā par alkohola pārmÄ“ra lietošanu

MÅ«sdienās nav pieņemts lietas saukt Ä«stajos vārdos. Tā vietā, lai teiktu – piektā daļa Latvijas iedzÄ«votāju ir dzÄ“rāji vai alkoholiÄ·i, politkorekti tiek lietoti izteikumi, ka šiem cilvÄ“kiem ir problÄ“mas ar alkoholu, alkohola lietošanas netradicionāli paradumi vai alkohola lietošanas traucÄ“jumi. Tiesa, alkohola lietošanas traucÄ“jumiem ir konkrÄ“ta definÄ«cija, kuras galvenā atziņa ir: smaga problÄ“mu dzeršana. Par alkoholismu mÄ“s dÄ“vÄ“jam stāvokli, kad cilvÄ“kam ir vÄ“lme vai fiziska nepieciešamÄ«ba lietot alkoholu, kaut arÄ« šÄ« lietošana negatÄ«vi ietekmÄ“ viņa dzÄ«vi. CilvÄ“ks ar alkohola lietošanas traucÄ“jumiem nezina, kad un kā pārtraukt dzert. Viņš daudz laika pavada, domājot par alkoholu, un nespÄ“j alkohola patÄ“riņu kontrolÄ“t, pat, ja tas viņam rada nopietnas darba, sadzÄ«ves, veselÄ«bas un finansiālas problÄ“mas.

Alkohola problÄ“ma ne vienmÄ“r ir atkarÄ«ba, bet arÄ« pārmÄ“ra vai neatbilstoša lietošana. MÄ“rena alkohola lietošana parasti nerada psiholoÄ£isku vai fizisku kaitÄ“jumu. To mÄ“s dÄ“vÄ“jam par sociālo dzeršanu, taču šÄ« sociālā dzeršana agri vai vÄ“lu palielina dzeršanas apjomu un biežumu.

Parasti cilvÄ“ks, kas pārmÄ“ru lieto alkoholu, pats nepamana savu problÄ“mu – to vispirms pamana apkārtÄ“jie. Alkohola pārmÄ“ra lietošana var ietekmÄ“t ikvienu Ä·ermeņa sistÄ“mu. PÄ“tÄ«jumi konsekventi liecina, ka kopumā palielināts alkohola patÄ“riņš kaitÄ“ veselÄ«bai un ir galvenais novÄ“ršamais nāves cÄ“lonis. Pat viena vienÄ«ga iedzeršanas epizode var radÄ«t ievÄ“rojamus fiziskus un garÄ«gus bojājumus vai pat nāvi. PÄ“c definÄ«cijas, sievietÄ“m pārmÄ“rÄ«ga alkohola lietošana ir tad, ja viņa nedēļā lieto astoņus vai vairāk dzÄ“rienus, bet vÄ«riešiem piecpadsmit vai vairāk dzÄ“rienus.

Par alkohola problēmu jādomā, ja alkohola lietotājam novērojama:

(i) dzeršana vienatnÄ“;

(ii) tendence stāstos un sarunās (arÄ« sociālajos tÄ«klos) izpušÄ·ot un pārspÄ«lÄ“t dzeršanas apjomus gan vairumā, gan mazumā;

(iii) nespÄ“ja atcerÄ“ties un fiksÄ“t laika sprīžus starp dzeršanas rituāliem (piemÄ“ram, starp tostiem) un aizkaitināmÄ«ba, tiklÄ«dz kāds cits komentÄ“ dzeršanas rituālus (piemÄ“ram, ko un kā dzert pirms Ä“šanas, Ä“šanas laikā, pÄ“c Ä“šanas);

(iv) intereses zudums par iepriekš baudÄ«tiem vaļaspriekiem;

(v) sajÅ«ta, ka gribas dzert, kā arÄ« dzÄ“rienu malkošana, lai justos labi;

(vi) aizkaitināmÄ«ba, iedzeršanas laikam tuvojoties, Ä«paši, ja alkohols var nebÅ«t pieejams;

(vii) alkohola uzglabāšana maz ticamās vietās;

(viii) problÄ“mas ar cilvÄ“ciskajām attiecÄ«bām, likumdošanu, finansÄ“m un darbu, kas iespÄ“jams uzreiz tiešÄ veidā nav saistÄ«ts ar alkohola lietošanu;

(ix) nepieciešamÄ«ba lietot vairāk alkohola, lai izjustu tā efektu;

(x) sliktas dÅ«šas, svÄ«šanas, trÄ«ces, vājuma epizodes ilgākos dzeršanas pārtraukumos.

ŠÄ«s pazÄ«mes, iespÄ“jams, nav saistÄ«tas ar alkohola pārmÄ“ra lietošanu. Taču, ja vienam cilvÄ“kam vienlaikus var novÄ“rot 3 –5 no šÄ«m pazÄ«mÄ“m, itin droši var runāt par alkohola lietošanas problÄ“mām un diagnosticÄ“t alkoholismu.

Alkohola pārmÄ“ra lietošana kļūst par problÄ“mu, kad ņem virsroku pār visām citām aktivitātÄ“m. AtkarÄ«bas attÄ«stÄ«ba ilgst gadiem skaitāmā laika nogrieznÄ« (sociāli un fiziski mazaizsargātiem indivÄ«diem alkoholisms var attÄ«stÄ«ties 4 –10 mÄ“nešu laikā). Alkoholisms izraisa fiziskas, psiholoÄ£iskas un sociālas sekas.

Regulāra alkohola lietošana izjauc lÄ«dzsvaru starp gammaaminosviestskābes (GABA) un glutamāta lÄ«meni smadzenÄ“s. GABA kontrolÄ“ impulsivitāti, bet glutamāts stimulÄ“ nervu sistÄ“mu. Turklāt pÄ“c alkohola lietošanas paaugstinās dopamÄ«na lÄ«menis smadzenÄ“s, kas padara dzeršanu tÄ«kamu. Ilgākā laika posmā pārmÄ“rÄ«ga dzeršana bÅ«tiski maina šo Ä·Ä«misko vielu lÄ«meni smadzenÄ“s. Organisms alkst pÄ“c alkohola, lai justos labi un nejustos slikti. Alkohola ietekme uz serotonÄ«na un GABA receptoriem samazina cilvÄ“ka dabisko baiļu reakciju no sekām attiecÄ«bā uz paša rÄ«cÄ«bu, tādēļ alkohola ietekmÄ“ cilvÄ“ks uzņemas riskus attiecÄ«bā uz nepareizu, agresÄ«vu vai pat vardarbÄ«gu uzvedÄ«bu.

Alkohola lietošana jebkurā daudzumā ir saistÄ«ta ar autoavārijām, vardarbÄ«bu Ä£imenÄ“, kritieniem, slÄ«kšanu, nelaimes gadÄ«jumiem darbā, pašnāvÄ«bu un slepkavÄ«bām. TransportlÄ«dzekļa vadÄ«šanas spÄ“jas alkohola lietošana pasliktina, sākot no pirmā dzÄ“riena.

Kādi riska faktori rada alkoholismu

Ir visai daudz riska faktoru, kas ir saistÄ«ti ar dzeršanas posta sākumu un/vai izraisa pārmÄ“rÄ«gu dzeršanu:

(i) pārmantojamÄ«ba, sauksim to par genotipu. Daži specifiski Ä£enÄ“tiskie faktori konkrÄ“tiem cilvÄ“kiem rada lielāku atkarÄ«bu no alkohola un citām atkarÄ«bu izraisošÄm vielām. Visbiežāk pārmantojamÄ«bai var izsekot, analizÄ“jot alkoholiÄ·a Ä£imenes vÄ“sturi;

(ii) vecums, kurā sākts dzert alkoholu. IevÄ“rojami lielākas problÄ“mas ar alkoholu dzÄ«vÄ“ ir cilvÄ“kiem, kas sākuši lietot alkoholu pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas;

(iii) vienkārša piekļuve. Globāli pÄ“tÄ«jumi pierāda, ka pastāv korelācija starp alkohola izraisÄ«tiem nāves gadÄ«jumiem un vieglu piekļuvi alkoholam – zemām alkohola cenām, diennakts alkohola veikaliem tuvu mājām. Ir vairākos pÄ“tÄ«jumos pierādÄ«ts alkohola izraisÄ«to nāves gadÄ«jumu skaita samazinājums, valsts vai pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ« padarot stingrāku pretalkohola likumdošanu un paaugstinot cenas ar nodokļu politiku. Alkohola nodokļu paaugstināšanai ir četras vai pat piecas reizes lielāka ietekme nekā citām profilakses stratÄ“Ä£ijām, piemÄ“ram, skolu programmām vai kampaņām plašsaziņas lÄ«dzekļos;

(iv) paaugstināts stresa līmenis. Ja stresa līmenis ir augsts, cilvēks nereti lieto alkoholu, mēģinot apslāpēt trauksmi;

(v) vienaudžu iespaids. Cilvēkiem, kura draugi dzer regulāri vai pārmērīgi, ir lielākas izredzes sākt dzert pārmēru;

(vi) zems pašnovÄ“rtÄ“jums. CilvÄ“kiem, kam ir samazināts pašnovÄ“rtÄ“jums (un tai pašÄ laikā viegli pieejams alkohols) ir tendence dzert vienatnÄ“, kas parasti ātrāk rada problÄ“mas ar alkoholu;

(vii) depresija. CilvÄ“ki ar depresiju apzināti vai neapzināti lieto alkoholu kā antidepresantu. Agri vai vÄ“lu alkohola lietošana kā antidepresantu palielina depresiju un vienlaikus rada nepieciešamÄ«bu pÄ“c lielākām alkohola devām. Alkohols nereti ir depresijas Ä«stais iemesls;

(viii) reklāma un informatÄ«vā telpa. Alkohola reklāma un alkohola lietošanas atspoguļojums sociālajos tÄ«klos un mÄ“dijos parāda alkohola lietošanu kā jauku, dzÄ«vespriecÄ«gu, turÄ«bu veicinošu, fizisku un garÄ«gu labsajÅ«tu radošu nodarbi. Netieša alkohola reklāma palielina risku uztvert alkohola lietošanu kā pieņemamu un pašsaprotamu nodarbi;

(ix) organisma metabolisma Ä«patnÄ«bas. CilvÄ“kiem organisms atšÄ·irÄ«gi metabolizÄ“ alkoholu. Tiem, kam organisms strauji noārda alkoholu, nereti ir nepieciešamas lielākas devas, lai sasniegtu efektu. PÄ“tÄ«jumi rāda, ka tieši cilvÄ“ki ar paaugstinātu alkohola metabolizāciju ir vairāk pakļauti iespÄ“jama alkoholisma riskam.

Lielākoties dzÄ“rāji, kas patÄ“rÄ“ neveselÄ«gus alkohola daudzumus, noliedz, ka alkohols viņiem rada problÄ“mas. Toties parasti šo alkohola lietoto daudzumu un komplikācijas pamana radi un Ä£imenes locekļi. MÅ«sdienās arvien plašÄk novÄ“rojamā dzÄ«vošana vienatnÄ“ rada vientulÄ«bas alkoholismu kā depresijai lÄ«dzÄ«gs stāvoklis, par ko ilgu laiku nav informÄ“ts neviens – ne radi, ne draugi, ne medicÄ«nas darbinieki. ŠÄds individuāls, citiem neredzams pārmÄ“ra alkohola patÄ“riņš kā problÄ“ma arvien biežāk novÄ“rojams sievietÄ“m.

Par alkoholismu var runāt un uzstādīt primāru diagnozi, ja gada laikā slimniekam novēroti vismaz trīs no tālāk aprakstītajiem simptomiem:

(i) lielāka alkohola panesamÄ«ba. Lai cilvÄ“ks justos apreibis, viņam nepieciešams vairāk vai mazāk ievÄ“rojami lielāks alkohola daudzums nekā agrāk. Šis simptoms mainās tiklÄ«dz tiek „nodzertas aknas”. Ja aknas ir bojātas un nespÄ“j pietiekamā apjomā metabolizÄ“t alkoholu, tolerance krÄ«tas un cilvÄ“kam vajag mazāku alkohola devu reibumam. Turklāt tolerances lÄ«meni var samazināt centrālās nervu sistÄ“mas bojājumi – gan pÄ“c traumas, gan vÄ«rusu vai bakteriālas infekcijas, gan pÄ“c ilgstošas dažādu eksogÄ“nu un endogÄ“nu inžu, t.sk., alkohola lietošanas;

(ii) abstinence. Ja pacients atturas no alkohola lietošanas vai lietošanas apjomu samazina, viņam rodas trÄ«ce, bezmiegs, slikta dÅ«ša, depresijas epizodes un/vai trauksme. Pacients sāk vairāk dzer, lai izvairÄ«tos no šiem simptomiem;

(iii) kontroles zudums. Cilvēks dzer vairāk alkohola un ilgāk, nekā plānojis vai paredzējis;

(iv) neveiksmÄ«gi mÄ“Ä£inājumi dzeršanu piebremzÄ“t. CilvÄ“ks nepārtraukti cenšas samazināt alkohola patÄ“riņu, bet šajos centienos viņam neveicas;

(v) alkohola lietošanā un pÄ“cdzeršanas pašrehabilitācijā patÄ“rÄ“tā laika pieaugums. Pacients daudz laika pavada, alkoholu iegādājoties, iegÅ«stot vai pat mājražojot, lietojot to vai atgÅ«stoties no alkohola patÄ“riņa. Rodas nespÄ“ja strādāt nākamajā dienā pÄ“c dzeršanas, kam tiek atrasti dažādi attaisnojumi, visbiežāk – ar alkohola lietošanu nesaistÄ«tas slimÄ«bas determinÄ“ta darba nespÄ“jas lapa;

(vi) norobežošanās no saistošÄm nodarbÄ“m. Pacients pārstāj piedalÄ«ties atpÅ«tas, sociālajā vai profesionālajā darbÄ«bā, kurā iepriekš aktÄ«vi piedalÄ«jies;

(vii) neatlaidÄ«ga un pārliecinoša tieksme lietot alkoholu. Pacients turpina lietot alkoholu, kaut pats labi zina, ka tas viņiem fiziski un psiholoÄ£iski kaitÄ“.

Tiesa, daļa no šiem simptomiem var bÅ«t citu iemeslu izraisÄ«ti, piemÄ“ram, novecošana ar atmiņas problÄ“mām. Turklāt pacients pie ārsta parasti vÄ“ršas ar cita rakstura problÄ“mām, piemÄ“ram, galvas sāpÄ“m vai gremošanas traucÄ“jumiem, neminot alkohola lietošanas intensitāti.

Asins analÄ«zÄ“s ārsts var ieraudzÄ«t alkohola lietošanas faktu tikai tad, ja analÄ«zes nodotas neilgi pÄ“c alkohola lietošanas. Ir daži citi laboratoriski parametri, kas ārstam rada aizdomas par alkoholismu, piemÄ“ram, eritrocÄ«tu izmÄ“rs palielinās ilgstošas dzeršanas ietekmÄ“. Ar ogļhidrātu deficÄ«tu nesaistÄ«ts transferÄ«na lÄ«menis ir asins laboratorisks rādÄ«tājs, kas palÄ«dz noteikt ilgstošu pārmÄ“ra alkohola lietošanu. Par alkohola pārmÄ“ra un hronisku lietošanu nereti norāda vÄ“lÄ«nas komplikācijas – aknu bojājums un samazināts testosterona lÄ«menis vÄ«riešiem.

Alkohola pārmÄ“ra lietošanas izraisÄ«tas komplikācijas

Alkoholisma zināmākās komplikācijas ir atmiņas zudums, depresija/trauksme, apjukuma brīži, problÄ“mas darbā un Ä£imenÄ“. Parasti sākumā alkohola lietošana stimulÄ“ cilvÄ“ka možumu un garastāvokli. Ar laiku neveselÄ«gs alkohola daudzums rada sedatÄ«vu (galvas smadzeņu darbÄ«bu nomācošu) efektu. Nomācot nervu sistÄ“mas impulsu pārvadi atšÄ·irÄ«gi dažādās smadzeņu daļās alkohols liek strauji mainÄ«t spriedumus un viedokļus, domas, emocijas un vispārÄ“jo uzvedÄ«bu. Bieža regulāra dzeršana nopietni ietekmÄ“ cilvÄ“ka spÄ“ju koordinÄ“t muskulatÅ«ru. Smaga iedzeršana var novest pie komas un nāves.

Regulāra pārmÄ“ra iedzeršana izraisa šÄdas problÄ“mas:

(i) atmiņas zudums, pie kam alkohols Ä«paši ietekmÄ“ Ä«stermiņa atmiņu;

(ii) redzes problēmas. Alkohols nomāc acu muskuļu inervāciju, un dzērājam acu muskuļu darbība kļūst vājāka;

(iii) aknu slimÄ«bas. Alkohols galvenokārt metabolizÄ“jas aknās, tāpÄ“c aknu bojājumu risks ir Ä«paši augsts. Organisms metabolizÄ“ alkoholu acetaldehÄ«dā, kas ir gan toksiska, gan kancerogÄ“na viela. Hroniska dzeršana izmaina aknu tauku vielmaiņu, un liekie tauki uzkrājas aknās. DzÄ“rājam ir visas iespÄ“jas tikt pie hepatÄ«ta. Alkohola hepatÄ«ts komplicÄ“jas ar rÄ“taudiem, kas vÄ“lāk kļūst par cirozi, proti, pie neatgriezeniskas un progresÄ“jošas slimÄ«bas. Cirozi var ārstÄ“t, pārstādot aknas, bet šÄda iespÄ“ja ir ļoti niecÄ«ga;

(iv) aizkuņģa dziedzera iekaisums. PankreatÄ«ts saistÄ«ts ar priekšlaicÄ«gu aizkuņģa dziedzera enzÄ«mu aktivāciju un hronisku acetaldehÄ«da iedarbÄ«bu, kā arÄ« citām Ä·Ä«miskām reakcijām aizkuņģa dziedzerÄ«, ko izraisa alkohola bojājums. AkÅ«tu pankreatÄ«tu raksturo ļoti stipru sāpju sindroms, smagas komplikācijas un nāve;

(v) alkohols traucÄ“ kuņģa skābes sekrÄ“ciju, kavÄ“ kuņģa iztukšošanos, un pasliktina zarnu motoriku. Rezultātā pacientu moka gastrÄ«ts un kuņģa zarnu trakta asiņošana, Ä«paši no barÄ«bas vada vÄ“nām aknu permanenta bojājuma gadÄ«jumā. Kuņģa un zarnu trakta bojājumi samazina organisma spÄ“ju sagremot pārtiku, uzsÅ«kt barÄ«bas vielas, Ä«paši proteÄ«nus, minerālvielas, vitamÄ«nus, ražot fermentus un hormonus. Vernikes – Korsakova sindroma gadÄ«jumā zems B1 vitamÄ«na (tiamÄ«na) lÄ«menis izraisa virkni vielmaiņas problÄ“mu;

(vi) hipertensija. PārmÄ“ra alkohola lietošana var izraisÄ«t augstu asinsspiedienu, jo izraisa tādu hormonu izdalÄ«šanos, kas sašaurina asinsvadus. Tas var negatÄ«vi ietekmÄ“t sirdi. Alkohola pārmÄ“ra lietotājiem vÄ“rojama arÄ« trombocÄ«tu aktivācijas pastiprināšanās, kas kopā ar augsto asinsspiedienu rada ishÄ“miska insulta risku;

(vii) sirds un asinsvadu slimÄ«bas. Alkohola pārmÄ“ra lietošana bojā sirds muskuli (kardiomiopātija), rada sirds mazspÄ“ju, paaugstina insulta risku. Nav pārliecinošu pierādÄ«jumu apgalvojumam, ka glāze vÄ«na (mazas alkohola devas) dienā palÄ«dz aizsargāt sirdi un pagarina dzÄ«vi, šÄdus apgalvojumus sniedz tikai alkohola industrijas apmaksāti pseidopÄ“tÄ«jumi;

(viii) 2. tipa diabÄ“ts. CilvÄ“kiem ar cukura diabÄ“tu alkohola lietošana rada ļoti nozÄ«mÄ«gus komplikāciju riskus. Alkohols novÄ“rš glikozes izdalÄ«šanos no aknām, kā rezultātā rodas hipoglikÄ“mija. Alkohols un insulÄ«ns ir nesavietojamas Ä·Ä«miskas vielas, kas nekādā gadÄ«jumā nav lietojamas vienlaikus;

(ix) novājināta imÅ«nsistÄ“ma, kas padara organismu uzņēmÄ«gu pret infekcijas slimÄ«bām. Alkoholisma dēļ samazinās leikocÄ«tu skaits. Katra smagas dzeršanas epizode samazina organisma spÄ“ju novÄ“rst infekcijas. Lielāks pneimonijas, tuberkulozes un citu slimÄ«bu risks;

(x) dzimumdziedzeru slimÄ«bas un dzimumfunkciju traucÄ“jumi. SievietÄ“m – menopauze un menstruālā cikla traucÄ“jumi. PārmÄ“rÄ«ga alkohola lietošana var apturÄ“t vai izjaukt menstruācijas. VÄ«riešiem – erektilā disfunkcija. AlkoholiÄ·iem agri vai vÄ“lu rodas problÄ“mas ar erekciju;

(xi) augļa alkoholisma sindroms. Alkohola lietošana grÅ«tniecÄ«bas laikā palielina iedzimtu defektu risku bÄ“rnam. Jaundzimušajam var bÅ«t smadzeņu, sirds problÄ“mas, kā arÄ« attÄ«stÄ«bas un kognitÄ«vas problÄ“mas;

(xii) osteoporoze un kaulu lÅ«zumu risks. Alkohols ietekmÄ“ kalcija lÄ«dzsvaru, D vitamÄ«na veidošanos un kortizola lÄ«meni, kopā vājinot kaulu struktÅ«ru un traucÄ“jot kaulaudu veidošanos. Kauli kļūst plānāki un palielinās kaulu lÅ«zumu risks, Ä«paši gūžas locÄ«tavā. CilvÄ“kiem, kuri pārmÄ“rÄ«gi dzer, ir lielāka iespÄ“ja salauzt muguras skriemeļus nekā tiem, kas nedzer;

(xiii) perifÄ“rās nervu sistÄ“mas traucÄ“jumi. Alkoholisms nereti rada jušanas traucÄ“jumus ekstremitātÄ“s, Ä«paši kājās. Alkohols ir galvenais polineiropātijas iemesls;

(xiv) CNS bojājumi un garÄ«gas slimÄ«bas. Alkohola lietošana itin bieži izraisa redzes miglošanos, slābanu un nesakarÄ«gu runu, koordinācijas problÄ“mas un lÄ“nÄ«gu reakciju, visas šÄ«s reakcijas izraisa alkohola toksiskā iedarbe uz smadzenÄ“m. Alkohols rada grÅ«tÄ«bas ar informācijas apstrādi un sarežģī vienkāršu problÄ“mu risināšanu. PārmÄ“rÄ«ga dzeršana var izraisÄ«t pārrāvumus atmiņā. SākotnÄ“jās alkoholisma pazÄ«mes ir apjukums vai nevÄ“lÄ“šanās domāt. Ilgstoša smaga dzeršana paātrina smadzeņu novecošanas procesu, kā rezultātā rodas agrÄ«na un pastāvÄ«ga demence, vÄ“lāk –plānprātÄ«ba

Ä»aunprātÄ«ga alkohola lietošana ievÄ“rojami palielina psihisku slimÄ«bu risku, un tā padara esošÄs garÄ«gās slimÄ«bas daudz smagākas;

(xv) vēzis. Alkohols paaugstina mutes, barības vada, aknu, resnās zarnas, taisnās zarnas, krūts, prostatas un rīkles vēža incidenci;

(xvi) nelaimes gadÄ«jumi. Alkohols rada lielāku iespÄ“ju gÅ«t traumas no kritieniem, ceļu satiksmes negadÄ«jumiem, bet Ä«paši bieži – slÄ«kšanas epizodes;

(xvii) vardarbÄ«ba Ä£imenÄ“. Alkohola pārmÄ“ra lietošana ir galvenais iemesls laulāto piekaušanā, bÄ“rnu ļaunprātÄ«gā izmantošanā un konfliktos ar kaimiņiem;

(xviii) problÄ“mas darbā vai mācÄ«bās. IzglÄ«tÄ«bas problÄ“mas un bezdarbs bieži vien korelÄ“ ar alkohola lietošanu;

(xix) pašnāvÄ«bas. SuicÄ«du lÄ«menis pārmÄ“ra alkohola lietotāju vidÅ« četras reizes pārsniedz suicÄ«du lÄ«meni alkohola nelietotāju vidÅ«;

(xx) problēmas ar likumu: Cilvēkiem, kuri lieto alkoholu, ievērojami vairāk nākas pavadīt laiku tiesās vai cietumā, salīdzinot ar pārējiem iedzīvotājiem.

No alkohola pārmÄ“ra lietošanas un alkoholisma var izārstÄ“ties un ir jāārstÄ“jas

Pirmais solis ceļā uz atveseļošanos ir atzÄ«t, ka pastāv alkohola atkarÄ«bas problÄ“ma. Nākamais solis ir saņemt palÄ«dzÄ«bu. Tā ir pieejama dažādās slimnÄ«cās, medicÄ«nas iestādÄ“s un atbalsta grupās. Kā ārstÄ“ties no alkoholisma:

(i) atturÄ“ties no alkohola un cÄ«nÄ«ties ar alkoholismu pašam. Zināmai daļai pacientu izdodas samazināt dzeršanas apjomus vai pat sākt atturÄ“ties no dzeršanas bez profesionālas palÄ«dzÄ«bas. Interneta vietnÄ“s ir pieejama bezmaksas informācija, ir iegādājamas pašpalÄ«dzÄ«bas grāmatas;

(ii) labākais risinājums ir kvalificÄ“ta konsultācija, kad speciālists ļauj cilvÄ“kam dalÄ«ties ar savām problÄ“mām un izstrādāt dzeršanas problÄ“mas risināšanas plānu;

(iii) kognitÄ«vas uzvedÄ«bas terapija ļauj ārstÄ“t alkohola atkarÄ«bu. Pacientam, kā likums, ir problÄ“mas ar pašvÄ“rtÄ“jumu, stresu, trauksmi, depresiju un citām garÄ«gās veselÄ«bas jomām. ŠÄ«s problÄ“mas palielināt alkohola pārmÄ“ra lietošanas radÄ«tos riskus, un tās ir jāārstÄ“;

(iv) jāārstÄ“ alkohola lietošanas komplikācijas – hipertensiju, aknu slimÄ«bas, sirds slimÄ«bas;

(v) narkologa ārstÄ“šana gan ar individuālu, gan grupu terapiju, aktivitāšu terapiju, zālÄ“m;

(vi) detoksikācija, kas var novērst abstinences simptomus;

(vii) anonīmo alkoholiķu kustība un citas līdzīgas atbalsta formas.

Speciāli ieteikumi Krišjānim Kariņam, Jānim Reiram un visiem citiem latviešiem, lai saglabātu veselÄ«bu un neciestu no alkohola posta

(i) nedzer alkoholu tik daudz, cik vari! Nekad nedod alkoholu bērniem! Nekad nepērc alkoholu nelegālajās tirdzniecības vietās!;

(ii) nedzer alkoholu tik daudz, cik vari. Labāk nelieto to nemaz vai lieto maz. Nelieto alkoholu bÄ“rnu un Ä£imenes svÄ“tkos, nelieto alkoholu sporta un kultÅ«ras pasākumos! Nekad nedzer alkoholu pirms sÄ“šanās pie stÅ«res! Nekad nedzer alkoholu, ja esi nolÄ“mis iet peldÄ“ties! Katra reize, kad neesi lietojis alkoholu, ir ieguvums tavai veselÄ«bai. Aizdomājies, vai alkohola lietošana nesāk ietekmÄ“t tavu ikdienu! Padomā, ko tu izvÄ“lies – iedzert ar draugiem vai pabÅ«t ar bÄ“rniem vai Ä£imeni?;

(iii) nekad nedod, nepārdod, nepalÄ«dzi iegādāties alkoholu bÄ“rniem un jauniešiem, tas ir noziegums!;

(iv) nekad nelieto alkoholu, ja esi nolÄ“mis radÄ«t bÄ“rnu! IespÄ“jamie Ä£enÄ“tiskie un iedzimtas patoloÄ£ijas riski bÄ“rnam daudzkārt palielinās, ja sieviete lietojusi alkoholu bÄ“rna ieņemšanas vai grÅ«tniecÄ«bas laikā;

(v) nekad neiegādājies alkoholu nelegālajās tirdzniecÄ«bas vietās – šis alkohols ir viltojums, kas var saturÄ“t dzÄ«vÄ«bu apdraudošus savienojumus! Sadarbojies ar policiju, lai novÄ“rstu nelegālā alkohola tirdzniecÄ«bu! Sadarbojies ar policiju, lai novÄ“rstu alkohola tirdzniecÄ«bu bÄ“rniem, kā arÄ« alkohola nodošanu bÄ“rniem! Neizliecies, ka tā nav „tava darÄ«šana”, jo tad tu esi lÄ«dzdalÄ«bnieks;

(vi) pārstāj plosÄ«ties par igauņu parlamenta Ä«patnÄ«bām, ceļot un/vai samazinot nodokļus! Latvijai ir mÄ“rÄ·is samazināt bÄ“rnu un jauniešu alkoholismu, un to var panākt tikai samazinot alkohola pieejamÄ«bu, kas nozÄ«mÄ“ akcÄ«zes nodokļa celšanu alkoholam.

Nedaudz par tradÄ«cijām bagātu piedzeršanos, pierÄ«šanos un citādi latvisku lÄ«gošanu ar iespÄ“jamām sekām veselÄ«bai

Ja nu kāds šo rakstu ir izlasÄ«jis lÄ«dz šai vietai, tad mans uzdevums ir ļaut viņam nedaudz ieskatÄ«ties jāņošanas alkoholisma tradÄ«cijās. AtšÄ·irÄ«bā no tādiem svÄ“tkiem kā 4. maijs vai 9. maijs, Jāņi Latvijā ir nacionāli integrÄ“ti svÄ“tki – krievi Latvijā Jāņus svin labprāt, galvenokārt Dzegužkalnā, JÅ«rmalā vai Daugavas krastmalā, bet latvieši Jāņos dzer vodku un Ä“d šašliku. Par latvisku Jāņu svinÄ“šanu ir vairākas neapgāžamas aksiomas:

(i) Jāņos dzer alu, bet tad, kad ielikts pamatiņš, virsÅ« lej konjaku, viskiju, šÅ†abi vai kandžu – ko nu rocÄ«ba atļauj;

(ii) jo vairāk Jāņos dzer, jo ātrāk brauc. Agrāk brauca tik ātri, lai taisni nonāktu debesÄ«s, pÄ“dÄ“jos gados – lai iebrauktu policijas patruļas nagos. Policijas finansiālā mazspÄ“ja rada vÄ“lmi kontrolÄ“t braucÄ“jus tikai uz lielajām šosejām, bet vislabāk uz RÄ«gas JÅ«rmalas šosejas, ļauj ātrajiem dzÄ“rājiem izpausties pa Latvijas lauku ceļiem. BÄ«stami Jāņu naktÄ« ir braukt pat skaidrā, jo nekad nevar zināt – cik piedzÄ“ries ir pretimbraucÄ“js. Jāņos piesprādzÄ“šanās mašÄ«nā ir obligāta prasÄ«ba visiem – gan priekšÄ, gan aizmugurÄ“ sÄ“došajiem;

(iii) kad Jāņos piedzeras, tad meklÄ“ papardes ziedu. Lielākā dzimstÄ«ba ir pavasara saulgriežos – tieši deviņus mÄ“nešus pÄ“c vasaras saulgriežiem. Šajā laikā dzimst arÄ« visvairāk bÄ“rnu ar iedzimtām slimÄ«bām, ko daži mani kolÄ“Ä£i saista ar papardes zieda meklÄ“šanu ne tikai alkohola, bet arÄ« narkotisko un Ä·Ä«misko vielu iespaidā;

(iv) ugunskuram pāri lec atbilstoši dzÄ“ruma pakāpei. Tuvojoties pusnaktij, vÄ«ra dÅ«šÄ pāri ugunskuram lec arÄ« opis un oma, kuriem dzÄ«vÄ“ grÅ«ti uz otro stāvu uzkāpt. Ja procesā aizsvilstas bikses vai svārki, dzÄ“šanai virsÅ« lej to, kas pagadās – Å«deni, limonādi, alu vai benzÄ«nu. AtšÄ·irÄ«bā no ZiemassvÄ“tkiem Jāņos apdeg vairāk pieaugušie, nevis bÄ“rni. LÄ«dzÄ«gi kā ZiemassvÄ“tkos arÄ« Jāņos latvieši itin bieži savainojas, šaujot gaisā raÄ·etes un petardes;

(v) neatkarÄ«gi no tā, cik daudz alu vai šÅ†abi lÄ«gotāji dzer, visi pierijas ar tādiem latviski nacionāliem Ä“dieniem kā apdegušu šašliku ar kečupu, siera produktu, majonÄ“zi kā galveno rasola sastāvdaļu, visa veida sāļām un saldām tortÄ“m, čipšiem, sāļiem frÄ« kartupeļiem, dažādos veidojumos saceptiem miltu produktiem. Neticamā veidā visi ir iegādājušies Mezim, lai vÄ“ders raizes nezin un citus bezrecepšu medikamentus, kurus tad arÄ« sastÅ«Ä·Ä“ pārbāztajā kuņģī. Es nezinu nevienu metodi, kā publiski veiksmÄ«gāk samazināt dzÄ«ves laiku veselai nācijai kā fatālu pierÄ«šanos un piedzeršanos svÄ“tkos – tikpat efektÄ«gi bÅ«tu visiem pÄ“c kārtas spert pa vÄ“deru, lai sabendÄ“tu aizkuņģa dziedzeri un aknas;

(vi) tradÄ«ciju nogurdināti lÄ«gotāji meklÄ“ jaunus risinājumus. Ja izdzerts gana daudz, iet peldÄ“ties. Ja svinÄ“šanai tuvumā ir peldvieta, kurā nekad nav bÅ«ts, parasti lec Å«denÄ« uz galvas ar ieskrÄ“jienu. Sprandu lauž pirmais vai otrais peldÄ“tājs;

(vii) tā kā sentÄ“vu tradÄ«cijas nesaista 21. gadsimta latvieti, viņš action rada pats uz vietas. SlimnÄ«cu ārsti parasti brÄ«nās – cik radoši traumas guvuši lÄ«gotāji – gan saskarsmÄ“ ar bulli, gan ar traktoru, gan ar nepazÄ«stamu lÄ«gotāju. Vecāki lÄ«gotāji atceras jaunÄ«bu, paceļ bluÄ·i un dabÅ« bruku. Jaunāki lÄ«gotāji parasti pamanās tikt pie pirmās Ä«stās dzÄ«ves ligas, neapgrÅ«tinot Ä£imenes ārstu, jo no avārijas vai nelaimes gadÄ«juma viņus gandrÄ«z uzreiz ved uz reanimācijas nodaļu vai morgu;

(viii) vairums lÄ«go Bauskā, Valmierā vai Daugavas krastmalā, kur nu kādam JāņutÄ“vam bijis biznesa pieskāriens un viņš uzaicinājis Raimondu Paulu, Aigaru Graubu, Nikolaju Puzikovu vai „LabvÄ“lÄ«go tipu”, paziņojis, ka Jāņiem un LÄ«gām ieeja pa brÄ«vu, sarÅ«pÄ“jis Aldara vai CÄ“su alus tirgotājus, desu cepÄ“jus un zemessargus. Šajā pasākumā visi garlaikojas lÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r alus uzveic garlaicÄ«bu;

(ix) Daži sagaida saullÄ“ktu, paši lāga nesaprazdami – kāpÄ“c tas bija jāgaida, jo tāpat saule mākoņos. PārÄ“jie iet gulÄ“t teltÄ«s, siena gubā, klÄ“tsaugšÄ, saimnieces gultā vai tur, kur pabeidz lÄ«gošanu. SmÄ“Ä·Ä“ un atbilstoši dzÄ“ruma pakāpei cenšas nosvilināt šo telti, siena gubu, klÄ“ti vai viesu namu, vienÄ«gi tas, kas aizmidzis uz taciņas nevar nosvilināt neko. Katru gadu Latvijā smÄ“Ä·Ä“tāji nodedzina 150 Ä“ku, no tām lielāko daļu – svÄ“tkos. Īpaša nacionāla spÄ“ja ir nosmakt tvana gāzÄ“. Atceros gadÄ«jumu, ka kādu apdegušo iesvieda dÄ«Ä·Ä«, lai apdzÄ“stu liesmas – cietušais noslÄ«ka.

Ieteikumi visiem līgotājiem un visiem tiem, kas nevēlas alkohola dēļ mirt:

(i) neatliekamās palīdzības telefons ir 113;

(ii) cietušais jāiznes no ugunsgrÄ“ka, jāaptur degšanas process, nevajag ļaut cietušajam skriet, bet jācenšas liesmas apdzÄ“st, virsÅ« uzmetot segu, drÄ“bes. Apdeguma virsmu atvÄ“sina ar aukstu Å«deni 15 –20 minÅ«tes. AtvÄ“sina tikai apdeguma virsmu, nevis visu Ä·ermeni. Apdeguma virsmu pārklāj ar sterilu vai tÄ«ru palagu. Lai cietušajam neradÄ«tu stipras sāpes, nekādā gadÄ«juma nedrÄ«kst raut nost apdegušo apģērbu. Jācenšas pÄ“c iespÄ“jas ātrāk cietušo nogādāt slimnÄ«cā, neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas telefons ir 113;

(iii) izvelkot no Å«dens cilvÄ“ku, kas vairs neelpo un kam nav izpalpÄ“jams pulss, nekavÄ“joties jāuzsāk kardiopulmonāla reanimācija. MeklÄ“jiet ārstu lÄ«gotāju vidÅ«, viņš šo procesu veiks daudz veiksmÄ«gāk nekā vislabākajos kursos zinÄ«bas apguvušais šoferis. Zvaniet tÅ«lÄ«t: neatliekamās palÄ«dzÄ«bas telefons ir 113;

(iv) ja lÄ«gotājs, kurš ir apdedzinājies, pārdzÄ“ris, sadzÄ“ris nezināmu šÄ·idrumu, pārkarsis, saulÄ“ guļot vai imitÄ“jot sportu, – dodiet viņam dzert vÄ“su Å«deni. Nav neviena iegansta cietušo barot, dzirdÄ«t ar jebkādu alkoholu;

(v) jebkuru cietušo vislabāk noguldÄ«t uz sausas, relatÄ«vi cietas virsmas, sasegt. BÅ«tu labi viņu neraustÄ«t, nepārnÄ“sāt, nespiest viņu veikt liekas kustÄ«bas. Ar visām pārÄ“jām problÄ“mām ļaujiet tikt galā ārstam, kurš atradÄ«sies tuvumā vai atbrauks 10 –15 minÅ«šu laikā, ja vien lÄ«gotājiem pietiks saprašanas izsaukt ātro palÄ«dzÄ«bu. VÄ“lreiz – neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas telefons ir 113.