AkadÄ“miskÄs sabiedrÄ«bas atbaidoÅ¡Äs tirÄdes
Arturs PriedÄ«tis · 19.08.2019. · Komentāri (0)2019.gada 17.augustÄ medijos bija lasÄma informÄcija par t.s. akadÄ“miskÄs sabiedrÄ«bas atklÄto vÄ“stuli premjerministram (vÄ“stules tekstu publicÄ“ja šajÄ portÄlÄ). To parakstÄ«juši augstskolu vadÄ«tÄji, un vÄ“stule pamatÄ ir vÄ“lÄ“šanÄs dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahinÄciju aizstÄvÄ“šanÄ. TaÄu reizÄ“ vÄ“stule raksturo akadÄ“miskÄs sabiedrÄ«bas drausmÄ«go stÄvokli.
VÄ“stule ir amorÄls solis un uzskatÄmi atklÄj akadÄ“miskÄs sabiedrÄ«bas kolosÄlo pagrimumu. VÄ“stulÄ“ lasÄmÄs tirÄdes vedina pieņemt, ka mÅ«su akadÄ“miskÄ sabiedrÄ«ba ir nupat nokritusi no debesÄ«m. AkadÄ“miskÄs sabiedrÄ«bas teiktais vedina domÄt par viņu lÄ«dzšinÄ“jo nepiedalÄ«šanos izglÄ«tÄ«bas darbÄ Latvijas RepublikÄ. SanÄk, ka vÄ“stuli parakstÄ«juši cilvÄ“ki, kuri nav vainÄ«gi un atbildÄ«gi par to, kur tagad ir nonÄkusi LU ar savÄm mahinÄcijÄm, kriminÄllietÄm par korupciju utt.
VÄ“stulÄ“ teikts: “Latvijas augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes institÅ«cijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzÄ«to stratÄ“Ä£isko mÄ“rÄ·i – Latvijas augstskolu starptautiskÄs konkurÄ“tspÄ“jas stiprinÄšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespÄ“ju studÄ“t augstÄkÄ lÄ«menÄ« pašu mÄjÄs, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistÄ“mu un likumu par augstskolu darbÄ«bu.
AtzÄ«stot, ka augstskolu misija ir sekmÄ“t Latvijas sabiedrÄ«bas un valsts izaugsmi, stratÄ“Ä£iskÄ mÄ“rÄ·a sasniegšanai akadÄ“miskÄ sabiedrÄ«ba aicina Ministru prezidentu uzsÄkt darbu pie jaunÄs sistÄ“mas izveides un rosina - ievÄ“rojot augstskolu autonomiju kÄ Eiropas vÄ“rtÄ«bu neatņemamu daļu, nepieļaut administratÄ«vi politisku iejaukšanos augstskolu demokrÄtiski pieņemtajos lÄ“mumos, respektÄ“jot tos un apstiprinot Latvijas UniversitÄtes ievÄ“lÄ“to rektoru; - nekavÄ“joties sÄkt darbu pie laikmetÄ«ga augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas, zinÄtnes un inovÄciju vides tiesiskÄ ietvara izveides, sadarbojoties politiskajiem spÄ“kiem ar akadÄ“miskajiem lietpratÄ“jiem un studentiem Valsts prezidenta institÅ«cijas paspÄrnÄ“.”
Saprotams, pÄ“c tÄdÄm tirÄdÄ“m seko jautÄjums: “Kas šiem kadriem neļÄva visu to darÄ«t 30 gadus, bet nevis zagt, atbalstÄ«t šarlatÄnismu, iznÄ«cinÄt zinÄtni, augstÄko izglÄ«tÄ«bu pÄrvÄ“rst par primitÄ«vu biznesu?”
TÄda vÄ“stule ir liecÄ«ba degradÄcijas un deÄ£enerÄcijas šausmÄ«gai pakÄpei akadÄ“miskajÄs aprindÄs. VÄ“stule faktiski liecina par pilnÄ«gu prÄta zudumu un kaut kÄda odioza garÄ«gÄ procesa sÄkšanos augstskolu vadošajos kadros. AtsaukšanÄs uz "nÄcijas tÄ“vu" arÄ« liecina par bezprÄtu, jo labi ir zinÄma viņa intelektuÄlÄ un morÄlÄ nabadzÄ«ba sintÄ“zÄ“ ar Ä£enÄ“tiski nostiprinÄtu filigrÄnu konformismu. Droši var teikt - ar augstÄko izglÄ«tÄ«bu ir beigas. Beigas bija jau reizÄ“ ar zinÄtnes iznÄ«cinÄšanu. Tagad redzam beigas cilvÄ“ciskuma ziņÄ. TÄdu murgojumu var sacerÄ“t vienÄ«gi postcilvÄ“ki.
Ja akadÄ“miskie goda vÄ«ri prasa ievÄ“rot “augstskolu autonomiju kÄ Eiropas vÄ“rtÄ«bu neatņemamu daļu, nepieļaut administratÄ«vi politisku iejaukšanos augstskolu demokrÄtiski pieņemtajos lÄ“mumos, respektÄ“jot tos un apstiprinot Latvijas UniversitÄtes ievÄ“lÄ“to rektoru”, tad viņi prasa neiejaukties viņu bezizmÄ“ra alkatÄ«bÄ un zÄdzÄ«bÄs.
AlkÄtÄ«bas un zÄdzÄ«bu apjoms ir šÄds: “ArÄ« aizvadÄ«tajÄ gadÄ [2018.g.] starp valsts augstskolu rektoriem lielÄkie ienÄkumi bijuši RÄ«gas TehniskÄs universitÄtes (RTU) rektoram LeonÄ«dam Ribickim [..] Rektoru ienÄkumus gadÄ var veidot vairÄkas pozÄ«cijas – rektora alga un cita samaksa savÄ augstskolÄ un citÄs augstskolÄs, honorÄri un cita samaksa par lÄ«gumdarbiem, Valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas aÄ£entÅ«ras iemaksas, darÄ«jumi, piemÄ“ram, mantas pÄrdošana, un citi ienÄkumu veidi.
Starp valsts augstskolu rektoriem lielÄkos ienÄkumus guvušais Ribickis pÄ“rn saņēmis 204 928 eiro, kas ir par 26 788 eiro mazÄk nekÄ iepriekšÄ“jÄ gadÄ. No visiem saviem gada ienÄkumiem vairÄk nekÄ 80% jeb 167 731 eiro Ribickis saņēmis, strÄdÄjot RTU [..]
Otrie lielÄkie ienÄkumi pÄ“rn bijuši bija RÄ«gas Stradiņa universitÄtes rektoram Aigaram PÄ“tersonam. Viņš pagÄjušajÄ gadÄ nopelnÄ«jis 159 530 eiro, kas ir par 24 156 eiro vairÄk nekÄ gadu iepriekš. No visiem viņa ienÄkumiem tieši par RSU rektora pienÄkumu pildÄ«šanu viņš algÄ nopelnÄ«jis 129 404 eiro. PÄ“tersona uzkrÄjumi pÄ“rn pieauguši par teju 2000 eiro [..]
SavukÄrt trešie lielÄkie ienÄkumi pÄ“rn bijuši Latvijas UniversitÄtes (LU) rektoram IndriÄ·im Muižniekam. Viņa ienÄkumi pÄ“rn bija 112 333 eiro, kas ir teju par 35 000 eiro mazÄk nekÄ 2017.gadÄ. Rektora alga LU 2018.gadÄ bijusi 89 940 eiro, vairÄk nekÄ 20 000 eiro viņš saņēmis pensijÄ, bet vÄ“l 2263 eiro gÅ«ti no citiem avotiem. [..]
LielÄko ienÄkumu kÄpumu pÄ“rn piedzÄ«vojis JÄzepa VÄ«tola Latvijas MÅ«zikas akadÄ“mijas rektors Guntars PrÄnis, kurš 2018.gadÄ nopelnÄ«jis 75 295 eiro, kas ir par teju 20 000 eiro vairÄk nekÄ gadu iepriekš.[..] Latvijas MÄkslas akadÄ“mijas rektors Kristaps Zariņš pÄ“rn nopelnÄ«jis 78 815 eiro, kas ir par gandrÄ«z 15 000 eiro vairÄk nekÄ gadu iepriekš.
Turpretim Latvijas KultÅ«ras akadÄ“mijas rektorei RÅ«tai MuktupÄvelai gada laikÄ ienÄkumi samazinÄjušies par 2164 eiro lÄ«dz 49 082 eiro. Ventspils augstskolas rektors KÄrlis KrÄ“sliņš pÄ“rn nopelnÄ«jis 83 056 eiro. TikmÄ“r Banku augstskolas rektors 2018.gadÄ nopelnÄ«jis par teju 9000 eiro vairÄk nekÄ gadu iepriekš, sasniedzot 70 691 eiro lielus ienÄkumus. Vidzemes augstskolas rektora ienÄkumi pÄ“rn bijuši gandrÄ«z tÄdi paši kÄ gadu iepriekš – 61 965 eiro.”