Iesaki rakstu:

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadÄ“miskās sabiedrÄ«bas atklāto vÄ“stuli premjerministram (vÄ“stules tekstu publicÄ“ja šajā portālā). To parakstÄ«juši augstskolu vadÄ«tāji, un vÄ“stule pamatā ir vÄ“lÄ“šanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvÄ“šanā. Taču reizÄ“ vÄ“stule raksturo akadÄ“miskās sabiedrÄ«bas drausmÄ«go stāvokli.

VÄ“stule ir amorāls solis un uzskatāmi atklāj akadÄ“miskās sabiedrÄ«bas kolosālo pagrimumu. VÄ“stulÄ“ lasāmās tirādes vedina pieņemt, ka mÅ«su akadÄ“miskā sabiedrÄ«ba ir nupat nokritusi no debesÄ«m. AkadÄ“miskās sabiedrÄ«bas teiktais vedina domāt par viņu lÄ«dzšinÄ“jo nepiedalÄ«šanos izglÄ«tÄ«bas darbā Latvijas Republikā. Sanāk, ka vÄ“stuli parakstÄ«juši cilvÄ“ki, kuri nav vainÄ«gi un atbildÄ«gi par to, kur tagad ir nonākusi LU ar savām mahinācijām, krimināllietām par korupciju utt.

VÄ“stulÄ“ teikts: “Latvijas augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes institÅ«cijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzÄ«to stratÄ“Ä£isko mÄ“rÄ·i – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurÄ“tspÄ“jas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespÄ“ju studÄ“t augstākā lÄ«menÄ« pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistÄ“mu un likumu par augstskolu darbÄ«bu. 

AtzÄ«stot, ka augstskolu misija ir sekmÄ“t Latvijas sabiedrÄ«bas un valsts izaugsmi, stratÄ“Ä£iskā mÄ“rÄ·a sasniegšanai akadÄ“miskā sabiedrÄ«ba aicina Ministru prezidentu uzsākt darbu pie jaunās sistÄ“mas izveides un rosina - ievÄ“rojot augstskolu autonomiju kā Eiropas vÄ“rtÄ«bu neatņemamu daļu, nepieļaut administratÄ«vi politisku iejaukšanos augstskolu demokrātiski pieņemtajos lÄ“mumos, respektÄ“jot tos un apstiprinot Latvijas Universitātes ievÄ“lÄ“to rektoru; - nekavÄ“joties sākt darbu pie laikmetÄ«ga augstākās izglÄ«tÄ«bas, zinātnes un inovāciju vides tiesiskā ietvara izveides, sadarbojoties politiskajiem spÄ“kiem ar akadÄ“miskajiem lietpratÄ“jiem un studentiem Valsts prezidenta institÅ«cijas paspārnÄ“.”

Saprotams, pÄ“c tādām tirādÄ“m seko jautājums: “Kas šiem kadriem neļāva visu to darÄ«t 30 gadus, bet nevis zagt, atbalstÄ«t šarlatānismu, iznÄ«cināt zinātni, augstāko izglÄ«tÄ«bu pārvÄ“rst par primitÄ«vu biznesu?”

Tāda vÄ“stule ir liecÄ«ba degradācijas un deÄ£enerācijas šausmÄ«gai pakāpei akadÄ“miskajās aprindās. VÄ“stule faktiski liecina par pilnÄ«gu prāta zudumu un kaut kāda odioza garÄ«gā procesa sākšanos augstskolu vadošajos kadros. Atsaukšanās uz "nācijas tÄ“vu" arÄ« liecina par bezprātu, jo labi ir zināma viņa intelektuālā un morālā nabadzÄ«ba sintÄ“zÄ“ ar Ä£enÄ“tiski nostiprinātu filigrānu konformismu. Droši var teikt - ar augstāko izglÄ«tÄ«bu ir beigas. Beigas bija jau reizÄ“ ar zinātnes iznÄ«cināšanu. Tagad redzam beigas cilvÄ“ciskuma ziņā. Tādu murgojumu var sacerÄ“t vienÄ«gi postcilvÄ“ki.

Ja akadÄ“miskie goda vÄ«ri prasa ievÄ“rot “augstskolu autonomiju kā Eiropas vÄ“rtÄ«bu neatņemamu daļu, nepieļaut administratÄ«vi politisku iejaukšanos augstskolu demokrātiski pieņemtajos lÄ“mumos, respektÄ“jot tos un apstiprinot Latvijas Universitātes ievÄ“lÄ“to rektoru”, tad viņi prasa neiejaukties viņu bezizmÄ“ra alkatÄ«bā un zādzÄ«bās.

AlkātÄ«bas un zādzÄ«bu apjoms ir šÄds: “ArÄ« aizvadÄ«tajā gadā [2018.g.] starp valsts augstskolu rektoriem lielākie ienākumi bijuši RÄ«gas Tehniskās universitātes (RTU) rektoram LeonÄ«dam Ribickim [..] Rektoru ienākumus gadā var veidot vairākas pozÄ«cijas – rektora alga un cita samaksa savā augstskolā un citās augstskolās, honorāri un cita samaksa par lÄ«gumdarbiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aÄ£entÅ«ras iemaksas, darÄ«jumi, piemÄ“ram, mantas pārdošana, un citi ienākumu veidi.

Starp valsts augstskolu rektoriem lielākos ienākumus guvušais Ribickis pÄ“rn saņēmis 204 928 eiro, kas ir par 26 788 eiro mazāk nekā iepriekšÄ“jā gadā. No visiem saviem gada ienākumiem vairāk nekā 80% jeb 167 731 eiro Ribickis saņēmis, strādājot RTU [..]

Otrie lielākie ienākumi pÄ“rn bijuši bija RÄ«gas Stradiņa universitātes rektoram Aigaram PÄ“tersonam. Viņš pagājušajā gadā nopelnÄ«jis 159 530 eiro, kas ir par 24 156 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. No visiem viņa ienākumiem tieši par RSU rektora pienākumu pildÄ«šanu viņš algā nopelnÄ«jis 129 404 eiro. PÄ“tersona uzkrājumi pÄ“rn pieauguši par teju 2000 eiro [..]

Savukārt trešie lielākie ienākumi pÄ“rn bijuši Latvijas Universitātes (LU) rektoram IndriÄ·im Muižniekam. Viņa ienākumi pÄ“rn bija 112 333 eiro, kas ir teju par 35 000 eiro mazāk nekā 2017.gadā. Rektora alga LU 2018.gadā bijusi 89 940 eiro, vairāk nekā 20 000 eiro viņš saņēmis pensijā, bet vÄ“l 2263 eiro gÅ«ti no citiem avotiem. [..]

Lielāko ienākumu kāpumu pÄ“rn piedzÄ«vojis Jāzepa VÄ«tola Latvijas MÅ«zikas akadÄ“mijas rektors Guntars Prānis, kurš 2018.gadā nopelnÄ«jis 75 295 eiro, kas ir par teju 20 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.[..] Latvijas Mākslas akadÄ“mijas rektors Kristaps Zariņš pÄ“rn nopelnÄ«jis 78 815 eiro, kas ir par gandrÄ«z 15 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Turpretim Latvijas KultÅ«ras akadÄ“mijas rektorei RÅ«tai Muktupāvelai gada laikā ienākumi samazinājušies par 2164 eiro lÄ«dz 49 082 eiro. Ventspils augstskolas rektors Kārlis KrÄ“sliņš pÄ“rn nopelnÄ«jis 83 056 eiro. TikmÄ“r Banku augstskolas rektors 2018.gadā nopelnÄ«jis par teju 9000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, sasniedzot 70 691 eiro lielus ienākumus. Vidzemes augstskolas rektora ienākumi pÄ“rn bijuši gandrÄ«z tādi paši kā gadu iepriekš – 61 965 eiro.”