AkadÄ“miskais kapitÄlisms un izglÄ«tÄ«bas sadisms
Arturs PriedÄ«tis · 01.06.2018. · Komentāri (0)JautÄjums: vai tÄdÄ humÄnÄ sfÄ“rÄ kÄ izglÄ«tÄ«ba ir iespÄ“jams sadisms – nenormÄla tieksme uz cietsirdÄ«bu un tÄ«ksminÄšanÄs par citu ciešanÄm? Atbilde: jÄ, ir iespÄ“jams! Rietumu civilizÄcijÄ no aizvadÄ«tÄ gadsimta 80.gadiem, bet LatvijÄ no 90.gadiem ir sastopams sadisms izglÄ«tÄ«bÄ. Sadisms skar vispÄrÄ“jo izglÄ«tÄ«bu un augstÄko izglÄ«tÄ«bu.
JautÄjums: kas notika aizvadÄ«tÄ gadsimta 80.gados?
Atbilde: šajÄ laikÄ turpinÄjÄs 70.gados aizsÄktÄ Rietumu civilizÄcijas pÄrkÄrtošanÄs (transformÄcija) atbilstoši demogrÄfiskÄs pÄrejas nosacÄ«jumiem, un 80.gados tas sÄka strauji izpausties izglÄ«tÄ«bÄ un zinÄtnÄ“. Tika veikti speciÄli unikÄli pasÄkumi. No 80.gadiem Rietumu civilizÄcijÄ izglÄ«tÄ«ba un zinÄtne pamatÄ«gi izmainÄ«jÄs. 90.gados, kad beidzot bijÄm laimÄ«gi „atgriezušies EiropÄ” un sÄkÄm enerÄ£iski baudÄ«t Eiropas gardumus, Rietumos aprobÄ“tÄ izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes politika tika ievazÄta arÄ« LatvijÄ. PÄ“c iestÄšanÄs ES 2004.gadÄ šÄ« politika kļuva obligÄta prasÄ«ba, kuru Vaļņu ielÄ un citÄs valdÄ«bas mÄjÄs paklausÄ«gi un bezdomÄ«gi ņēma vÄ“rÄ.
Lai turpinÄtu skaidrojumu par izmaiņÄm izglÄ«tÄ«bÄ un zinÄtnÄ“, vispirms jÄatgÄdina par galveno cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“. IkdienišÄ·Äs apziņas un zinÄtniskÄs apziņas risinÄjumos parasti netiek fiksÄ“ts galvenais; proti, tas, ka cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“ visu izšÄ·ir 1) demogrÄfija, 2) kultÅ«ra un 3) mentalitÄte.
Tie ir trÄ«s pÄ«lÄri, uz kuriem balstÄs cilvÄ“ku esamÄ«ba. Homo sapiens dzÄ«vÄ“ tie ir galvenie pÄ«lÄri, no kuriem ir atkarÄ«gs burtiski katrs cilvÄ“ku solis. DemogrÄfija ir cilvÄ“ku skaits, kas ietekmÄ“ cilvÄ“ku dzÄ«vi. KultÅ«ra ir cilvÄ“ku dzÄ«ves vide – otrÄ daba. TajÄ ietilpst izglÄ«tÄ«ba un zinÄtne, kas mÅ«s šajÄ esejÄ interesÄ“ visvairÄk. MentalitÄte ir cilvÄ“ku prÄta, gara un dvÄ“seles stÄvoklis, kas atsaucas uz cilvÄ“ku jebkuru darbÄ«bu, uzvedÄ«bu un komunikÄciju. CilvÄ“ku skaits nosaka kultÅ«ru, bet kultÅ«ra nosaka cilvÄ“ku mentalitÄti. MinÄ“tie pilÄri ir savstarpÄ“ji saistÄ«ti. Starp tiem pastÄv mijiedarbÄ«ba.
70.gados par demogrÄfisko pÄreju (1960-2050) zinÄja ne tikai Romas kluba intelektuÄļi – planÄ“tas globÄlo problÄ“mu fani. Tolaik vispÄrzinÄms fakts bija dzimstÄ«bas ļoti straujais kÄpums Ä€frikÄ, Ä€zijÄ. TÄpat vispÄrzinÄms fakts bija „balto” cilvÄ“ku dzimstÄ«bas samazinÄšanÄs. Ja atceramies galvenos pilÄrus, tad nav grÅ«ti izprast nepieciešamÄ«bu pieskaņot kultÅ«ru (izglÄ«tÄ«bu un zinÄtni) jaunajÄm demogrÄfiskajÄm tendencÄ“m. SavukÄrt izmaiņas kultÅ«rÄ stimulÄ“s izmaiņas mentalitÄtÄ“. Starp citu, LatvijÄ sistemÄtiski notiek pieskaņošanÄs iedzÄ«votÄju skaita drausmÄ«gajam kritumam. TÄ tas ir ne tikai izglÄ«tÄ«bÄ un zinÄtnÄ“, bet arÄ« citos kultÅ«ras segmentos. PiemÄ“ram, paliek pÄri nauda, kuru tÅ«lÄ«t piesavinÄs valdošÄ kliÄ·e savu algu, prÄ“miju, pabalstu palielinÄšanai.
„Balto” cilvÄ“ku novecošana un izmiršana Rietumu civilizÄcijÄ saasinÄja eksistenciÄlÄs intereses. KapitÄlismÄ tÄdas intereses ir peļņas palielinÄšana. DemogrÄfiskÄs pÄrejas specifika lika Rietumu elitei respektÄ“t drÅ«mas perspektÄ«vas. NÄkotnÄ“ nevarÄ“s cerÄ“t uz peļņas palielinÄšanu savÄs mÄjÄs un nÄksies biznesu izvÄ“rst citÄs civilizÄcijÄs. Lai tas netraucÄ“ti notiktu, bija nepieciešams biznesu atbrÄ«vot no nacionÄlÄs valsts regulÄ“jošÄs varas. To izdarÄ«ja reiganomikas un teÄerisma tirgus ekonomikas liberÄlÄ likumdošana. 80.gados sÄkÄs transnacionÄlo korporÄciju un t.s. finanšu kapitÄlisma ziedu laiki. ElitÄ“ (inteliÄ£encÄ“) ieviesÄs kosmopolÄ«tisks skatÄ«jums (mentalitÄtes iezÄ«me) uz pasauli. Savas valsts intereses nonÄca žogmalÄ“. ValstiskÄ suverenitÄte un ekonomiskÄ neatkarÄ«ba vairs nebija vÄ“rtÄ«ba un patriotiskas aizstÄvÄ“šanas objekts.
VajadzÄ“ja izmainÄ«t ne tikai kÄrtÄ«bu rÅ«pnieciskÄs ražošanas biznesÄ un finanšu biznesÄ. VajadzÄ“ja adekvÄti izmainÄ«t kÄrtÄ«bu arÄ« izglÄ«tÄ«bÄ un zinÄtnÄ“.
AgrÄko kÄrtÄ«bu izglÄ«tÄ«bÄ un zinÄtnÄ“ pirmie grandiozi izmainÄ«ja amerikÄņi. 1980.gadÄ ASV pieņēma neparastu likumu. Tas atļÄva universitÄtÄ“m bÅ«t Ä«pašniekiem zinÄtniskajiem pÄ“tÄ«jumiem, kas veikti par valsts budžeta naudu. AgrÄk tÄ nebija. AgrÄk par valsts budžeta naudu veikto pÄ“tÄ«jumu Ä«pašnieks bija valsts. Jaunais likums atļÄva universitÄtÄ“m tirgoties ar pÄ“tÄ«jumiem, gÅ«t peļņu un ar to rÄ«koties pÄ“c saviem ieskatiem. UniversitÄtes kļuva tirgus sastÄvdaļa, piegÄdÄjot tirgum dÄrgu produkciju. TÄ bija vÄ“sturiski jauna pieeja izglÄ«tÄ«bai un zinÄtnei.
Gadu tÅ«kstošiem valdÄ«ja cita, pilnÄ«gi pretÄ“ja, pieeja; proti, izglÄ«tÄ«ba un zinÄtne sniedz cilvÄ“kiem labumu, izglÄ«tÄ«bai un zinÄtnei nevar bÅ«t komerciÄla vÄ“rtÄ«ba, izglÄ«tÄ«ba un zinÄtne nevar bÅ«t bizness. TÄds uzskats bija ne tikai sociÄlisma zemÄ“s, bet arÄ« Rietumu zemÄ“s.
Neparastais likums pavÄ“ra fundamentÄli jaunas iespÄ“jas universitÄtÄ“m un radikÄli izmainÄ«ja zinÄtnes statusu. Lakoniski sakot, likums cementÄ“ja izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes komercializÄciju. IzglÄ«tÄ«ba un zinÄtne ieguva komerciÄlu formu. IzglÄ«tÄ«ba un zinÄtne tika apzinÄti sašÄ·elta divÄs daļÄs – komerciÄli izdevÄ«gÄ zinÄtnÄ“ un komerciÄli neizdevÄ«gÄ zinÄtnÄ“.
DivÄs daļÄs tika sašÄ·elts arÄ« akadÄ“miskais personÄls. VienÄ daÄ¼Ä tagad ietilpst profesori, kuri pelna naudu. OtrÄ daÄ¼Ä ietilpst profesori, kuriem nav iespÄ“jams pelnÄ«t naudu. Naudu pelna lietišÄ·o pÄ“tÄ«jumu kadri. Naudu nepelna humanitÄro, sociÄlo zinÄtņu kadri, kÄ arÄ« t.s. fundamentÄlo pÄ“tÄ«jumu kadri.
ASV paraugam operatÄ«vi sekoja daudzas valstis, pieņemot analoÄ£isku likumu. Uz Zemes sÄkÄs akadÄ“miskÄ kapitÄlisma Ä“ra. AkadÄ“miskÄ kapitÄlisma pamatÄ ir komercializÄcija.
No akadÄ“miskÄ kapitÄlisma sekÄm vispirms jÄmin morÄlÄs sekas. UniversitÄtÄ“s ieviesÄs nelabs kritÄ“rijs: lÅ«koties uz zinÄtnieku no viņa pÄ“tnieciskÄs darbÄ«bas komerciÄlÄ potenciÄla viedokļa. SÄkÄs nevÄ“rÄ«ga izturÄ“šanÄs pret zinÄtniekiem, kuru pÄ“tÄ«jumu rezultÄti nevar kļūt intelektuÄlais Ä«pašums. SavÄ laikÄ viens no LU gaišajiem rektoriem (Ivars LÄcis) pamatÄ«gi izgÄzÄs, sadistiski vervelÄ“jot par humanitÄrajÄm zinÄtnÄ“m.
AkadÄ“miskais kapitÄlisms veicina sadismu – pelnošo profesoru (profesoru-miljonÄru) vairÄk vai mazÄk atklÄtu cietsirdÄ«go tÄ«ksminÄšanos par nepelnošo profesoru trÅ«cÄ«go materiÄlo stÄvokli. TÄds sadisms ir arÄ« pie mums. Esmu to izjutis. TaÄu pie mums viskošÄk zaigo sadisma lokÄlÄ Ä«patnÄ«ba. LR ir nacionÄli reakcionÄra un kriminÄli oligarhiska valsts ar noziegumu brÄ«vÄ«bu. MÅ«su akadÄ“miskajÄ stallÄ« sadisti ir rektori ar savÄm milzÄ«gajÄm algÄm, pabalstiem, prÄ“mijÄm, grantiem. LR rektoru mafijas nelietÄ«gais morÄlais lÄ«menis ir vispÄrzinÄms fakts.
JaunÄ kÄrtÄ«ba uzkurbulÄ“ja neveselÄ«gu stÄvokli augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ. RadÄs „pasaules lÄ«meņa” universitÄtes un 2.-3.-4.-5. šÄ·iras universitÄtes. „Pasaules lÄ«meņa” universitÄtes spÄ“j pelnÄ«t naudu, piesaistÄ«t naudu pelnošos zinÄtniekus – akadÄ“miskos kapitÄlistus. „Pasaules lÄ«meņa” universitÄtes diktÄ“ noteikumus publikÄciju noformÄ“šanÄ un pÄrvalda publicÄ“šanÄs iespÄ“jas. Visi planÄ“tas jaunieši vÄ“las studÄ“t „pasaules lÄ«meņa” universitÄtÄ“s. TÄdu mÄniju sekmÄ“ izmaiņas universitÄšu finansÄ“šanÄ. Ja agrÄk valsts nosacÄ«ja un finansÄ“ja studentu vietu skaitu, tad tagad naudu dod pašiem studentiem, kuri var izvÄ“lÄ“ties universitÄti. Protams, viņi izvÄ“las „pasaules lÄ«meņa” universitÄti.
StÄvoklis augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ ir ne tikai neveselÄ«gs, bet arÄ« absurds. Par 2.-3.-4.-5. šÄ·iras universitÄtÄ“m ir kļuvušas mÄcÄ«bu iestÄdes, kuras balstÄs uz nacionÄlÄs kultÅ«ras tradÄ«cijÄm izglÄ«tÄ«bÄ, zinÄtnÄ“ un studijas notiek nevis angļu valodÄ, bet savas tautas valodÄ. ZemÄko šÄ·iru grupÄ nonÄk pasaules senÄkÄs universitÄtes FrancijÄ, ItÄlijÄ, jo šajÄs zemÄ“s studijas ir dzimtajÄ valodÄ. Jo vairÄk universitÄte balstÄs uz nacionÄlajÄm tradÄ«cijÄm un nacionÄlo valodu, jo tÄ vairÄk zaudÄ“ konkurencÄ“ ar anglosakšu angļu valodÄ strÄdÄjošajÄm augstskolÄm.
LatvijÄ 2018.gada 24.maijÄ internetÄ publicÄ“ja Latvijas Jauno zinÄtnieku apvienÄ«bas atklÄto vÄ“stuli, citÄ“ju: „par prasÄ«bÄm akadÄ“miskÄ personÄla valodu zinÄšanÄm”. CitÄ“ju tÄpÄ“c, ka jaunie zinÄtnieki neprot latviešu valodu. VÄ“stules nosaukums ir gramatiski un stilistiski kropls. PÄ“c vÄ“stules izlasÄ«šanas jÄsaka asÄk: latviešu jaunajiem zinÄtniekiem (vÄ“stules autoriem) neinteresÄ“ latviešu valoda. Viņi nevÄ“las nostiprinÄt un saglabÄt latviešu valodu augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ. Viņus neapmierina politiskÄs varas atsacÄ«šanÄs Latvijas augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ ielaist Ärzemju kadrus bez latviešu valodas zinÄšanÄm. Latviešu jauno zinÄtnieku atklÄtÄ vÄ“stule ir nacionÄli nodevÄ«gs akts un nekÄdi neatbilst latviešu tautas interesÄ“m izglÄ«tÄ«bÄ un zinÄtnÄ“. TurklÄt latviešu jaunie zinÄtnieki jocÄ«gi orientÄ“jas izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes metafizikÄ – bÅ«tiskÄkajos jautÄjumos.
Par akadÄ“misko personÄlu vÄ“stulÄ“ teikts: „Latvijas AugstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas (AI) sistÄ“ma ir maza (!?), vietÄ“jo kandidÄtu skaits nekad nebÅ«s liels (!?), un vienÄ«gais ceļš (!?) konkurences paaugstinÄšanai ir konkursa atvÄ“ršana Ärvalstu kandidÄtiem. No tÄ sagaidÄmi acÄ«mredzami ieguvumi: konkurences pieaugums motivÄ“s vietÄ“jos kandidÄtus pilnveidoties (!?) un, pieaugot izglÄ«tÄ«bas kvalitÄtei (!?), arÄ« Latvijas iedzÄ«votÄji vairÄk izvÄ“lÄ“sies studÄ“t tepat, nevis dažÄdÄs Ärvalstu augstskolÄs.”
MÅ«su augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma ir tÄda, kÄda ir vajadzÄ«ga Latvijas iedzÄ«votÄju skaitam (1.pilÄram – demogrÄfijai). Dumji ir žēloties par tÄs mazo apjomu. AugstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas apjoms nekad nav galvenais. Labi ir zinÄma universÄla likumsakarÄ«ba: jo mazÄks apjoms, jo augstÄku kvalitÄti var panÄkt. Tas attiecas arÄ« uz izglÄ«tÄ«bu un zinÄtni. Dumji ir žēloties par vietÄ“jo kandidÄtu skaita niecÄ«gumu. Žēloties ir jÄ“ga tikai par viņu kvalitÄtes niecÄ«gumu. Idiotija ir apgalvojums par Ärvalstu kandidÄtu lomu kÄ „vienÄ«go ceļu” konkurences paaugstinÄšanÄ. Superidiotija ir apgalvojums par vietÄ“jo kandidÄtu pilnveidošanÄs motÄ«vu – it kÄ Ärzemnieki liks vietÄ“jiem kolÄ“Ä£iem nopietnÄk pievÄ“rsties zinÄtnei. Naivi ir cerÄ“t paaugstinÄt izglÄ«tÄ«bas kvalitÄti, piesaistot Ärzemju kadrus. TÄda rÄ«cÄ«ba bÅ«tu relatÄ«vi pozitÄ«va tikai tad, ja Latvijai bÅ«tu stabila un cienÄ«jama reputÄcija izglÄ«tÄ«bÄ un zinÄtnÄ“. MÅ«sdienu pasaule lieliski zina, ko „perestroika” skaisti izdarÄ«ja ar izglÄ«tÄ«bu un zinÄtni LatvijÄ. Pie mums negribÄ“s kandidÄ“t uz akadÄ“miskajiem amatiem kÄds akadÄ“miskais kapitÄlists un vispÄr nopietns zinÄtnieks. Vai tik tiešÄm to ir tik grÅ«ti saprast? TurklÄt vÄ“stules autori ar tik kroplu skatÄ«jumu paši atbaida Ä«stus zinÄtniekus. Mums jau ir rÅ«gta pieredze ar Ärzemju kadriem. PiemÄ“ram, RÄ«gÄ Visvalža ielÄ spÄņu valodu mÄca savÄ zemÄ“ acÄ«mredzot nederÄ«gi kubieši bez elementÄras zinÄtniskÄs kvalifikÄcijas un neprotot literÄro spÄņu valodu.
IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes kropļošana jau ilgst 30 gadus. Mums ir paaudze ar tipiski rietumniecisku idejisko attieksmi un mentalitÄti. TÄ ir norietošas civilizÄcijas idejiskÄ attieksme un mentalitÄte. TajÄ smird degradÄcija, deÄ£enerÄcija, nacionÄlÄ nodevÄ«ba.
NacionÄli nodevÄ«ga ir ne tikai Jauno zinÄtnieku apvienÄ«bas atklÄtÄ vÄ“stule. TajÄ pašÄ dienÄ (2018.gada 24.maijÄ) nacionÄli nodevÄ«gu atklÄto vÄ“stuli izplatÄ«ja „33 Latvijas zinÄtnieki un pÄ“tnieki”, aicinot ratificÄ“t Stambulas konvenciju. Atkal tiekamies ar nekorektu valodu. Nav Ä«sti skaidrs, kÄda atšÄ·irÄ«ba vÄ“stules autoru smadzenÄ“s ir starp „zinÄtnieku” un „pÄ“tnieku”. Noteikti vajadzÄ“ja teikt „33 Latvijas zinÄtnieki un šarlatÄni”. VÄ“stules autoru vidÅ« ir tÄdi slaveni šarlatÄni kÄ KÄrlis VÄ“rdiņš, Ivars Neiders, KlÄvs Sedlenieks. KatrÄ ziÅ†Ä latviešu varas inteliÄ£ences degradÄcijas, deÄ£enerÄcijas un nacionÄlÄs nodevÄ«bas vietÄ“jie paraugi ir visi 33 hominÄ«di.
Latvijas izglÄ«tÄ«bu un zinÄtni pÄ“c PSRS sagraušanas sÄka diriģēt rietumnieciskÄs idejiskÄs attieksmes un mentalitÄtes apdullinÄtie prÄtvÄ“deri. ŠÄ«s idejiskÄs attieksmes un mentalitÄtes simbolisko formu (valodu) ļoti amizanti atveido skolotÄjs A.Upenieks rakstÄ par Vaļņu ielas ÄkstÄ«bÄm „kompetenÄu izglÄ«tÄ«bÄ”: "Lasot “kompetenÄu” tekstus, pÄrņem nelÄgas sajÅ«tas. KompetenÄu pieeja aprakstÄ«ta pÄrgudrÄ, samežģītÄ un muļķīgÄ, latviešu mÄ“lei nesaprotamÄ hibrÄ«dvalodÄ, kur mudžēt mudž no patvarÄ«gi darinÄtiem vai slikti pÄrtulkotiem jÄ“dzieniem. PiemÄ“ram – cieņpilns, jÄ“gpilns, drošumspÄ“ja, iedevums, atdevums, lietpratÄ«ba, pratÄ«ba, izpratÄ«ba, caurvijas, modulis, summatÄ«vs, formatÄ«vs, kognitÄ«vs, meta kognitÄ«vs… LÄ“rumu vÄrdu veltÄ«gi meklÄ“t vÄrdnÄ«cÄs, to semantiskÄs nozÄ«mes tikai aptuveni jaušamas, dažÄdi tulkojamas un staipÄmas kÄ košÄ¼ÄjamÄ gumija. IzskatÄs un izklausÄs pÄ“c kaut kÄdas dziedniecÄ«bas ar apvÄrdotu Å«deni, pÅ«šÄ¼ošanas, šarlatÄnisma vai vienkÄrši muļķības.”
Ar izglÄ«tÄ«bu patiesi dziļi saistÄ«tiem un domÄjošiem cilvÄ“kiem (ne tikai LatvijÄ) jau sen ir alerÄ£ija pret „kompetencÄ“s balstÄ«to izglÄ«tÄ«bu”. Tikai garÄ«gi nepilnÄ«gas bÅ«tnes var uzskatÄ«t, ka cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ ir bijusi nekompetencÄ“ balstÄ«ta izglÄ«tÄ«ba. IzglÄ«tÄ«ba bez kompetences ir nonsenss. Jebkura izglÄ«tÄ«ba ir visdažÄdÄkÄs kompetences avots. Ja tas tÄ nav, tad tÄ nav izglÄ«tÄ«ba, bet tÄ ir antiizglÄ«tÄ«ba, par kuru cilvÄ“ces vÄ“sture klusÄ“. Uz planÄ“tas nav bijusi antiizglÄ«tÄ«ba kÄ kompetences noliedzÄ“ja un iznÄ«cinÄtÄja. TÄpÄ“c salikums „kompetencÄ“s balstÄ«ta izglÄ«tÄ«ba” ir dumja ÄkstÄ«ba. To izplata pedagoÄ£ijas un izglÄ«tÄ«bas pseidoteorÄ“tiÄ·i, par kuru trÅ«kumu neoliberÄlÄ un postmodernistiskÄ Eiropas SavienÄ«ba nevar žēloties. LR nav un nevÄ“las bÅ«t patstÄvÄ«ga valsts. Pie mums izglÄ«tÄ«bas politiku nosaka Brisele. KonfederÄcijas kopÄ“jÄ smirdoņa ir jÅ«tama arÄ« LatvijÄ. VissmirdÄ«gÄkÄ vieta ir Vaļņu ielÄ Nr.2.
Ä€kstÄ«šanÄs ar „kompetenÄu izglÄ«tÄ«bu” ir sava veida sociÄlais sadisms. To samÄ“rÄ atklÄti demonstrÄ“ Rietumu tehnokrÄtiskÄ liberÄlisma fani, nevÄ“loties tautas masÄm dot labu izglÄ«tÄ«bu; faktiski - tÄ“rÄ“t naudu izglÄ«tÄ«bai. Reiganomika un teÄerisms maksimÄli samazinÄja sociÄlÄs programmas. IzglÄ«tÄ«ba tika uzkrauta uz cilvÄ“ku finansiÄlajiem pleciem. SabiedrÄ«bai tika uzspiesta izglÄ«tÄ«bas jauna definÄ«cija.
JaunÄ „kompetences” retorika akcentÄ“ nepieciešamÄ«bu iemÄcÄ«t cilvÄ“kam apgÅ«t jaunas zinÄšanas un paskaidrot cilvÄ“kam, kÄdÄ veidÄ viņš var nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ paplašinÄt savu profesionÄlo bagÄžu. TÄdÄ“jÄdi par izglÄ«tÄ«bas galveno funkciju tiek pasludinÄts mÄ“rÄ·is cilvÄ“kos formÄ“t kreatÄ«vu pieeju izglÄ«tÄ«bai.
JautÄjums: bet ko tas praktiski nozÄ«mÄ“?
Atbilde: praktiski tas nozÄ«mÄ“, ka cilvÄ“ki tiek psiholoÄ£iski pieradinÄti regulÄrai darba zaudÄ“šanai, nepieciešamÄ«bai regulÄri meklÄ“t jaunu darbu un tÄpÄ“c nemitÄ«gi mainÄ«t profesiju. MÅ«sdienu cilvÄ“kam ir zudusi iespÄ“ja visu mūžu nostrÄdÄt vienÄ darba vietÄ un visu mūžu palikt speciÄlistam jaunÄ«bÄ izvÄ“lÄ“tajÄ un viņa prÄtam, un garam atbilstošajÄ profesijÄ.
Rietumu civilizÄcijÄ modÄ«gais plurÄlisms „piarÄ“” nevÄ“rÄ«gu izturÄ“šanos pret visiem cilvÄ“kiem kopÄ«giem zinÄšanu pamatiem. No plurÄlisma viedokļa katram cilvÄ“kam ir jÄbÅ«t atšÄ·irÄ«gai izglÄ«tÄ«bai. TamlÄ«dzÄ«gas normas sludinÄtÄji acÄ«mredzot nav spÄ“jÄ«gi saprast, pie kÄ tas novedÄ«s. Un tas novedÄ«s pie tÄ, ka cilvÄ“kiem vairs nebÅ«s kopÄ«gas vÄ“rtÄ«bas, kopÄ«ga cieņa pret vÄ“sturi un garÄ«gÄs kultÅ«ras mantojumu. HomÄ“ru, Kantu, Raini, Tolstoju bÅ«s lasÄ«juši tikai sociuma viena daļa. PiemÄ“ram, tikai latviešu atsevišÄ·i indivÄ«di zinÄs, kad ir radusies latviešu tauta un ko tai ir devušas tÄdas personÄ«bas kÄ KrišjÄnis ValdemÄrs, KÄrlis ZÄle, Gustavs Klucis, VoldemÄrs Matvejs. Protams, ka tas ir viens no mÅ«su laikmeta paradoksiem: laikÄ, kad planÄ“tas iedzÄ«votÄju skaits strauji palielinÄs, bet atsevišÄ·Äm rasÄ“m (Ä«paši „baltajai” rasei) vajadzÄ“tu maksimÄli konsolidÄ“ties, Rietumu cilvÄ“ku apziņa ir nodarbinÄta ar plurÄlisma ideoloÄ£iju un šÄ«s bezjÄ“dzÄ«gÄs ideoloÄ£ijas realizÄ“šanu dzÄ«vÄ“.
Ja agrÄk kapitÄlisma un sociÄlisma zemÄ“s izglÄ«tÄ«bÄ par galveno atzina uzdevumu sniegt cilvÄ“ka garÄ«gÄs pasaules attÄ«stÄ«bai nepieciešamas zinÄšanas un tÄdÄ“jÄdi dominÄ“ja antropoloÄ£iski humÄnistiskais izglÄ«tÄ«bas modelis (cilvÄ“ka garÄ«gÄ pilnveidošana), tad no 80.gadiem Rietumos Ätri kļuva populÄrs cits modelis. Proti, izglÄ«tÄ«ba ir tikai lÄ«dzeklis karjerai un sevis piedÄvÄšanai darba tirgÅ«, garantija panÄkumiem amatu hierarhijÄ un augstÄka sociÄlÄ statusa iegÅ«šanÄ. Rietumos pret izglÄ«tÄ«bu sÄka vulgÄri izturÄ“ties kÄ pret vienu no pakalpojumu veidiem. TÄpat kÄ pret veļas mazgÄtavu, apavu darbnÄ«cu, modes ateljÄ“, pirti, universÄlveikalu, tÅ«risma aÄ£entÅ«ru, naktsklubu, prieka mÄju. AcÄ«mredzot pašlaik tikai izglÄ«tÄ«bas filosofi un izglÄ«tÄ«bas vÄ“sturnieki atceras, ka izglÄ«tÄ«ba agrÄk vienmÄ“r kalpoja cilvÄ“kam. Gan kapitÄlistiskÄs, gan sociÄlistiskÄs valsts izglÄ«tÄ«bas uzdevums bija cilvÄ“ka garÄ«gÄ pilnveidošana. Valsts galvenÄ rÅ«pe bija garÄ«gi bagÄts un garÄ«gi pilnvÄ“rtÄ«gs pilsonis. TÄtad agrÄk izglÄ«tÄ«ba bija mÄ“rÄ·is. Tagad izglÄ«tÄ«ba vairs nav mÄ“rÄ·is. Tagad izglÄ«tÄ«ba ir lÄ«dzeklis citu mÄ“rÄ·u sasniegšanai. AtšÄ·irÄ«ba ir milzÄ«ga. Citi mÄ“rÄ·i visbiežÄk nav cilvÄ“ciski cÄ“li un morÄli pilnvÄ“rtÄ«gi.
*ŠÄ« eseja bija sagatavota pirms 2018.gada 31.maija, kad internetÄ publicÄ“ja 28 vecÄku parakstÄ«tu paziņojumu „Par grozÄ«jumiem VispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas likumÄ un IzglÄ«tÄ«bas likumÄ”. TajÄ teikts: „KÄ vecÄki vÄ“lamies izteikt atbalstu Valsts izglÄ«tÄ«bas satura centra Ä«stenotÄ ESF projekta “KompetenÄu pieeja mÄcÄ«bu saturÄ” jeb Skola2030 vispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas mÄcÄ«bu satura un pieejas pilnveides projektam, kas paredz, ka Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas centrÄ jau no šÄ« gada 1. septembra beidzot bÅ«s Latvijas bÄ“rnu intereses.” Vaļņu ielÄ acÄ«mredzot ir zinÄma panika, ja atcerÄ“jÄs izmantot padomju laika tipisku paņēmienu – „darbaļaužu vÄ“stules”. „KompetenÄu” murgojums tautÄ negÅ«st atbalstu. To nosoda skolotÄji. CerÄ“sim, ka Latvijas jaunÄs paaudzes garÄ«gÄs kropļošanas centieni tiks likvidÄ“ti.