Iesaki rakstu:

Jautājums: vai tādā humānā sfÄ“rā kā izglÄ«tÄ«ba ir iespÄ“jams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdÄ«bu un tÄ«ksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde: jā, ir iespÄ“jams! Rietumu civilizācijā no aizvadÄ«tā gadsimta 80.gadiem, bet Latvijā no 90.gadiem ir sastopams sadisms izglÄ«tÄ«bā. Sadisms skar vispārÄ“jo izglÄ«tÄ«bu un augstāko izglÄ«tÄ«bu.

Jautājums: kas notika aizvadītā gadsimta 80.gados?

Atbilde: šajā laikā turpinājās 70.gados aizsāktā Rietumu civilizācijas pārkārtošanās (transformācija) atbilstoši demogrāfiskās pārejas nosacÄ«jumiem, un 80.gados tas sāka strauji izpausties izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“. Tika veikti speciāli unikāli pasākumi. No 80.gadiem Rietumu civilizācijā izglÄ«tÄ«ba un zinātne pamatÄ«gi izmainÄ«jās. 90.gados, kad beidzot bijām laimÄ«gi „atgriezušies Eiropā” un sākām enerÄ£iski baudÄ«t Eiropas gardumus, Rietumos aprobÄ“tā izglÄ«tÄ«bas un zinātnes politika tika ievazāta arÄ« Latvijā. PÄ“c iestāšanās ES 2004.gadā šÄ« politika kļuva obligāta prasÄ«ba, kuru Vaļņu ielā un citās valdÄ«bas mājās paklausÄ«gi un bezdomÄ«gi ņēma vÄ“rā.

Lai turpinātu skaidrojumu par izmaiņām izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“, vispirms jāatgādina par galveno cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“. IkdienišÄ·Äs apziņas un zinātniskās apziņas risinājumos parasti netiek fiksÄ“ts galvenais; proti, tas, ka cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“ visu izšÄ·ir 1) demogrāfija, 2) kultÅ«ra un 3) mentalitāte.

Tie ir trÄ«s pÄ«lāri, uz kuriem balstās cilvÄ“ku esamÄ«ba. Homo sapiens dzÄ«vÄ“ tie ir galvenie pÄ«lāri, no kuriem ir atkarÄ«gs burtiski katrs cilvÄ“ku solis. Demogrāfija ir cilvÄ“ku skaits, kas ietekmÄ“ cilvÄ“ku dzÄ«vi. KultÅ«ra ir cilvÄ“ku dzÄ«ves vide – otrā daba. Tajā ietilpst izglÄ«tÄ«ba un zinātne, kas mÅ«s šajā esejā interesÄ“ visvairāk. Mentalitāte ir cilvÄ“ku prāta, gara un dvÄ“seles stāvoklis, kas atsaucas uz cilvÄ“ku jebkuru darbÄ«bu, uzvedÄ«bu un komunikāciju. CilvÄ“ku skaits nosaka kultÅ«ru, bet kultÅ«ra nosaka cilvÄ“ku mentalitāti. MinÄ“tie pilāri ir savstarpÄ“ji saistÄ«ti. Starp tiem pastāv mijiedarbÄ«ba.

70.gados par demogrāfisko pāreju (1960-2050) zināja ne tikai Romas kluba intelektuāļi – planÄ“tas globālo problÄ“mu fani. Tolaik vispārzināms fakts bija dzimstÄ«bas ļoti straujais kāpums Ä€frikā, Ä€zijā. Tāpat vispārzināms fakts bija „balto” cilvÄ“ku dzimstÄ«bas samazināšanās. Ja atceramies galvenos pilārus, tad nav grÅ«ti izprast nepieciešamÄ«bu pieskaņot kultÅ«ru (izglÄ«tÄ«bu un zinātni) jaunajām demogrāfiskajām tendencÄ“m. Savukārt izmaiņas kultÅ«rā stimulÄ“s izmaiņas mentalitātÄ“. Starp citu, Latvijā sistemātiski notiek pieskaņošanās iedzÄ«votāju skaita drausmÄ«gajam kritumam. Tā tas ir ne tikai izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“, bet arÄ« citos kultÅ«ras segmentos. PiemÄ“ram, paliek pāri nauda, kuru tÅ«lÄ«t piesavinās valdošÄ kliÄ·e savu algu, prÄ“miju, pabalstu palielināšanai.

„Balto” cilvÄ“ku novecošana un izmiršana Rietumu civilizācijā saasināja eksistenciālās intereses. Kapitālismā tādas intereses ir peļņas palielināšana. Demogrāfiskās pārejas specifika lika Rietumu elitei respektÄ“t drÅ«mas perspektÄ«vas. NākotnÄ“ nevarÄ“s cerÄ“t uz peļņas palielināšanu savās mājās un nāksies biznesu izvÄ“rst citās civilizācijās. Lai tas netraucÄ“ti notiktu, bija nepieciešams biznesu atbrÄ«vot no nacionālās valsts regulÄ“jošÄs varas. To izdarÄ«ja reiganomikas un tečerisma tirgus ekonomikas liberālā likumdošana. 80.gados sākās transnacionālo korporāciju un t.s. finanšu kapitālisma ziedu laiki. ElitÄ“ (inteliÄ£encÄ“) ieviesās kosmopolÄ«tisks skatÄ«jums (mentalitātes iezÄ«me) uz pasauli. Savas valsts intereses nonāca žogmalÄ“. Valstiskā suverenitāte un ekonomiskā neatkarÄ«ba vairs nebija vÄ“rtÄ«ba un patriotiskas aizstāvÄ“šanas objekts.

VajadzÄ“ja izmainÄ«t ne tikai kārtÄ«bu rÅ«pnieciskās ražošanas biznesā un finanšu biznesā. VajadzÄ“ja adekvāti izmainÄ«t kārtÄ«bu arÄ« izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“.

Agrāko kārtÄ«bu izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“ pirmie  grandiozi izmainÄ«ja amerikāņi. 1980.gadā ASV pieņēma neparastu likumu. Tas atļāva universitātÄ“m bÅ«t Ä«pašniekiem zinātniskajiem pÄ“tÄ«jumiem, kas veikti par valsts budžeta naudu. Agrāk tā nebija. Agrāk par valsts budžeta naudu veikto pÄ“tÄ«jumu Ä«pašnieks bija valsts. Jaunais likums atļāva universitātÄ“m tirgoties ar pÄ“tÄ«jumiem, gÅ«t peļņu un ar to rÄ«koties pÄ“c saviem ieskatiem. Universitātes kļuva tirgus sastāvdaļa, piegādājot tirgum dārgu produkciju. Tā bija vÄ“sturiski jauna pieeja izglÄ«tÄ«bai un zinātnei.

Gadu tÅ«kstošiem valdÄ«ja cita, pilnÄ«gi pretÄ“ja, pieeja; proti, izglÄ«tÄ«ba un zinātne sniedz cilvÄ“kiem labumu, izglÄ«tÄ«bai un zinātnei nevar bÅ«t komerciāla vÄ“rtÄ«ba, izglÄ«tÄ«ba un zinātne nevar bÅ«t bizness. Tāds uzskats bija ne tikai sociālisma zemÄ“s, bet arÄ« Rietumu zemÄ“s.

Neparastais likums pavÄ“ra fundamentāli jaunas iespÄ“jas universitātÄ“m un radikāli izmainÄ«ja zinātnes statusu. Lakoniski sakot, likums cementÄ“ja izglÄ«tÄ«bas un zinātnes komercializāciju. IzglÄ«tÄ«ba un zinātne ieguva komerciālu formu. IzglÄ«tÄ«ba un zinātne tika apzināti sašÄ·elta divās daļās – komerciāli izdevÄ«gā zinātnÄ“ un komerciāli neizdevÄ«gā zinātnÄ“.

Divās daļās tika sašÄ·elts arÄ« akadÄ“miskais personāls. Vienā daļā tagad ietilpst profesori, kuri pelna naudu. Otrā daļā ietilpst profesori, kuriem nav iespÄ“jams pelnÄ«t naudu. Naudu pelna lietišÄ·o pÄ“tÄ«jumu kadri. Naudu nepelna humanitāro, sociālo zinātņu kadri, kā arÄ« t.s. fundamentālo pÄ“tÄ«jumu kadri.

ASV paraugam operatīvi sekoja daudzas valstis, pieņemot analoģisku likumu. Uz Zemes sākās akadēmiskā kapitālisma ēra. Akadēmiskā kapitālisma pamatā ir komercializācija.

No akadÄ“miskā kapitālisma sekām vispirms jāmin morālās sekas. UniversitātÄ“s ieviesās nelabs kritÄ“rijs: lÅ«koties uz zinātnieku no viņa pÄ“tnieciskās darbÄ«bas komerciālā potenciāla viedokļa. Sākās nevÄ“rÄ«ga izturÄ“šanās pret zinātniekiem, kuru pÄ“tÄ«jumu rezultāti nevar kļūt intelektuālais Ä«pašums. Savā laikā viens no LU gaišajiem rektoriem (Ivars Lācis) pamatÄ«gi izgāzās, sadistiski vervelÄ“jot par humanitārajām zinātnÄ“m.

AkadÄ“miskais kapitālisms veicina sadismu – pelnošo profesoru (profesoru-miljonāru) vairāk vai mazāk atklātu cietsirdÄ«go tÄ«ksmināšanos par nepelnošo profesoru trÅ«cÄ«go materiālo stāvokli. Tāds sadisms ir arÄ« pie mums. Esmu to izjutis. Taču pie mums viskošÄk zaigo sadisma lokālā Ä«patnÄ«ba. LR ir nacionāli reakcionāra un krimināli oligarhiska valsts ar noziegumu brÄ«vÄ«bu. MÅ«su akadÄ“miskajā stallÄ« sadisti ir rektori ar savām milzÄ«gajām algām, pabalstiem, prÄ“mijām, grantiem. LR rektoru mafijas nelietÄ«gais morālais lÄ«menis ir vispārzināms fakts.

Jaunā kārtÄ«ba uzkurbulÄ“ja neveselÄ«gu stāvokli augstākajā izglÄ«tÄ«bā. Radās „pasaules lÄ«meņa” universitātes un 2.-3.-4.-5. šÄ·iras universitātes. „Pasaules lÄ«meņa” universitātes spÄ“j pelnÄ«t naudu, piesaistÄ«t naudu pelnošos zinātniekus – akadÄ“miskos kapitālistus. „Pasaules lÄ«meņa” universitātes diktÄ“ noteikumus publikāciju noformÄ“šanā un pārvalda publicÄ“šanās iespÄ“jas. Visi planÄ“tas jaunieši vÄ“las studÄ“t „pasaules lÄ«meņa” universitātÄ“s. Tādu māniju sekmÄ“ izmaiņas universitāšu finansÄ“šanā. Ja agrāk valsts nosacÄ«ja un finansÄ“ja studentu vietu skaitu, tad tagad naudu dod pašiem studentiem, kuri var izvÄ“lÄ“ties universitāti. Protams, viņi izvÄ“las „pasaules lÄ«meņa” universitāti.

Stāvoklis augstākajā izglÄ«tÄ«bā ir ne tikai neveselÄ«gs, bet arÄ« absurds. Par 2.-3.-4.-5. šÄ·iras universitātÄ“m ir kļuvušas mācÄ«bu iestādes, kuras balstās uz nacionālās kultÅ«ras tradÄ«cijām izglÄ«tÄ«bā, zinātnÄ“ un studijas notiek nevis angļu valodā, bet savas tautas valodā. Zemāko šÄ·iru grupā nonāk pasaules senākās universitātes Francijā, Itālijā, jo šajās zemÄ“s studijas ir dzimtajā valodā. Jo vairāk universitāte balstās uz nacionālajām tradÄ«cijām un nacionālo valodu, jo tā vairāk zaudÄ“ konkurencÄ“ ar anglosakšu angļu valodā strādājošajām augstskolām.

Latvijā 2018.gada 24.maijā internetā publicÄ“ja Latvijas Jauno zinātnieku apvienÄ«bas atklāto vÄ“stuli, citÄ“ju: „par prasÄ«bām akadÄ“miskā personāla valodu zināšanām”. CitÄ“ju tāpÄ“c, ka jaunie zinātnieki neprot latviešu valodu. VÄ“stules nosaukums ir gramatiski un stilistiski kropls. PÄ“c vÄ“stules izlasÄ«šanas jāsaka asāk: latviešu jaunajiem zinātniekiem (vÄ“stules autoriem) neinteresÄ“ latviešu valoda. Viņi nevÄ“las nostiprināt un saglabāt latviešu valodu augstākajā izglÄ«tÄ«bā. Viņus neapmierina politiskās varas atsacÄ«šanās Latvijas augstākajā izglÄ«tÄ«bā ielaist ārzemju kadrus bez latviešu valodas zināšanām. Latviešu jauno zinātnieku atklātā vÄ“stule ir nacionāli nodevÄ«gs akts un nekādi neatbilst latviešu tautas interesÄ“m izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“. Turklāt latviešu jaunie zinātnieki jocÄ«gi orientÄ“jas izglÄ«tÄ«bas un zinātnes metafizikā – bÅ«tiskākajos jautājumos.

Par akadÄ“misko personālu vÄ“stulÄ“ teikts: „Latvijas Augstākās izglÄ«tÄ«bas (AI) sistÄ“ma ir maza (!?), vietÄ“jo kandidātu skaits nekad nebÅ«s liels (!?), un vienÄ«gais ceļš (!?) konkurences paaugstināšanai ir konkursa atvÄ“ršana ārvalstu kandidātiem. No tā sagaidāmi acÄ«mredzami ieguvumi: konkurences pieaugums motivÄ“s vietÄ“jos kandidātus pilnveidoties (!?) un, pieaugot izglÄ«tÄ«bas kvalitātei (!?), arÄ« Latvijas iedzÄ«votāji vairāk izvÄ“lÄ“sies studÄ“t tepat, nevis dažādās ārvalstu augstskolās.”

MÅ«su augstākās izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma ir tāda, kāda ir vajadzÄ«ga Latvijas iedzÄ«votāju skaitam (1.pilāram – demogrāfijai). Dumji ir žēloties par tās mazo apjomu. Augstākās izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas apjoms nekad nav galvenais. Labi ir zināma universāla likumsakarÄ«ba: jo mazāks apjoms, jo augstāku kvalitāti var panākt. Tas attiecas arÄ« uz izglÄ«tÄ«bu un zinātni. Dumji ir žēloties par vietÄ“jo kandidātu skaita niecÄ«gumu. Žēloties ir jÄ“ga tikai par viņu kvalitātes niecÄ«gumu. Idiotija ir apgalvojums par ārvalstu kandidātu lomu kā „vienÄ«go ceļu” konkurences paaugstināšanā. Superidiotija ir apgalvojums par vietÄ“jo kandidātu pilnveidošanās motÄ«vu – it kā ārzemnieki liks vietÄ“jiem kolÄ“Ä£iem nopietnāk pievÄ“rsties zinātnei. Naivi ir cerÄ“t paaugstināt izglÄ«tÄ«bas kvalitāti, piesaistot ārzemju kadrus. Tāda rÄ«cÄ«ba bÅ«tu relatÄ«vi pozitÄ«va tikai tad, ja Latvijai bÅ«tu stabila un cienÄ«jama reputācija izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“. MÅ«sdienu pasaule lieliski zina, ko „perestroika” skaisti izdarÄ«ja ar izglÄ«tÄ«bu un zinātni Latvijā. Pie mums negribÄ“s kandidÄ“t uz akadÄ“miskajiem amatiem kāds akadÄ“miskais kapitālists un vispār nopietns zinātnieks. Vai tik tiešÄm to ir tik grÅ«ti saprast? Turklāt vÄ“stules autori ar tik kroplu skatÄ«jumu paši atbaida Ä«stus zinātniekus. Mums jau ir rÅ«gta pieredze ar ārzemju kadriem. PiemÄ“ram, RÄ«gā Visvalža ielā spāņu valodu māca savā zemÄ“ acÄ«mredzot nederÄ«gi kubieši bez elementāras zinātniskās kvalifikācijas un neprotot literāro spāņu valodu.

IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes kropļošana jau ilgst 30 gadus. Mums ir paaudze ar tipiski rietumniecisku idejisko attieksmi un mentalitāti. Tā ir norietošas civilizācijas idejiskā attieksme un mentalitāte. Tajā smird degradācija, deÄ£enerācija, nacionālā nodevÄ«ba.

Nacionāli nodevÄ«ga ir ne tikai Jauno zinātnieku apvienÄ«bas atklātā vÄ“stule. Tajā pašÄ dienā (2018.gada 24.maijā) nacionāli nodevÄ«gu atklāto vÄ“stuli izplatÄ«ja „33 Latvijas zinātnieki un pÄ“tnieki”, aicinot ratificÄ“t Stambulas konvenciju. Atkal tiekamies ar nekorektu valodu. Nav Ä«sti skaidrs, kāda atšÄ·irÄ«ba vÄ“stules autoru smadzenÄ“s ir starp „zinātnieku” un „pÄ“tnieku”. Noteikti vajadzÄ“ja teikt „33 Latvijas zinātnieki un šarlatāni”. VÄ“stules autoru vidÅ« ir tādi slaveni šarlatāni kā Kārlis VÄ“rdiņš, Ivars Neiders, Klāvs Sedlenieks. Katrā ziņā latviešu varas inteliÄ£ences degradācijas, deÄ£enerācijas un nacionālās nodevÄ«bas vietÄ“jie paraugi ir visi 33 hominÄ«di.

Latvijas izglÄ«tÄ«bu un zinātni pÄ“c PSRS sagraušanas sāka diriģēt rietumnieciskās idejiskās attieksmes un mentalitātes apdullinātie prātvÄ“deri. ŠÄ«s idejiskās attieksmes un mentalitātes simbolisko formu (valodu) ļoti amizanti atveido skolotājs A.Upenieks rakstā par Vaļņu ielas ākstÄ«bām „kompetenču izglÄ«tÄ«bā”: "Lasot “kompetenču” tekstus, pārņem nelāgas sajÅ«tas. Kompetenču pieeja aprakstÄ«ta pārgudrā, samežģītā un muļķīgā, latviešu mÄ“lei nesaprotamā hibrÄ«dvalodā, kur mudžēt mudž no patvarÄ«gi darinātiem vai slikti pārtulkotiem jÄ“dzieniem. PiemÄ“ram – cieņpilns, jÄ“gpilns, drošumspÄ“ja, iedevums, atdevums, lietpratÄ«ba, pratÄ«ba, izpratÄ«ba, caurvijas, modulis, summatÄ«vs, formatÄ«vs, kognitÄ«vs, meta kognitÄ«vs… LÄ“rumu vārdu veltÄ«gi meklÄ“t vārdnÄ«cās, to semantiskās nozÄ«mes tikai aptuveni jaušamas, dažādi tulkojamas un staipāmas kā košÄ¼Äjamā gumija. Izskatās un izklausās pÄ“c kaut kādas dziedniecÄ«bas ar apvārdotu Å«deni, pÅ«šÄ¼ošanas, šarlatānisma vai vienkārši muļķības.”

Ar izglÄ«tÄ«bu patiesi dziļi saistÄ«tiem un domājošiem cilvÄ“kiem (ne tikai Latvijā) jau sen ir alerÄ£ija pret „kompetencÄ“s balstÄ«to izglÄ«tÄ«bu”. Tikai garÄ«gi nepilnÄ«gas bÅ«tnes var uzskatÄ«t, ka cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ ir bijusi nekompetencÄ“ balstÄ«ta izglÄ«tÄ«ba. IzglÄ«tÄ«ba bez kompetences ir nonsenss. Jebkura izglÄ«tÄ«ba ir visdažādākās kompetences avots. Ja tas tā nav, tad tā nav izglÄ«tÄ«ba, bet tā ir antiizglÄ«tÄ«ba, par kuru cilvÄ“ces vÄ“sture klusÄ“. Uz planÄ“tas nav bijusi antiizglÄ«tÄ«ba kā kompetences noliedzÄ“ja un iznÄ«cinātāja. TāpÄ“c salikums „kompetencÄ“s balstÄ«ta izglÄ«tÄ«ba” ir dumja ākstÄ«ba. To izplata pedagoÄ£ijas un izglÄ«tÄ«bas pseidoteorÄ“tiÄ·i, par kuru trÅ«kumu neoliberālā un postmodernistiskā Eiropas SavienÄ«ba nevar žēloties. LR nav un nevÄ“las bÅ«t patstāvÄ«ga valsts. Pie mums izglÄ«tÄ«bas politiku nosaka Brisele. Konfederācijas kopÄ“jā smirdoņa ir jÅ«tama arÄ« Latvijā. VissmirdÄ«gākā vieta ir Vaļņu ielā Nr.2.

Ä€kstÄ«šanās ar „kompetenču izglÄ«tÄ«bu” ir sava veida sociālais sadisms. To samÄ“rā atklāti demonstrÄ“ Rietumu tehnokrātiskā liberālisma fani, nevÄ“loties tautas masām dot labu izglÄ«tÄ«bu; faktiski - tÄ“rÄ“t naudu izglÄ«tÄ«bai. Reiganomika un tečerisms maksimāli samazināja sociālās programmas. IzglÄ«tÄ«ba tika uzkrauta uz cilvÄ“ku finansiālajiem pleciem. SabiedrÄ«bai tika uzspiesta izglÄ«tÄ«bas jauna definÄ«cija.

Jaunā „kompetences” retorika akcentÄ“ nepieciešamÄ«bu iemācÄ«t cilvÄ“kam apgÅ«t jaunas zināšanas un paskaidrot cilvÄ“kam, kādā veidā viņš var nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā paplašināt savu profesionālo bagāžu. TādÄ“jādi par izglÄ«tÄ«bas galveno funkciju tiek pasludināts mÄ“rÄ·is cilvÄ“kos formÄ“t kreatÄ«vu pieeju izglÄ«tÄ«bai.

Jautājums: bet ko tas praktiski nozīmē?

Atbilde: praktiski tas nozÄ«mÄ“, ka cilvÄ“ki tiek psiholoÄ£iski pieradināti regulārai darba zaudÄ“šanai, nepieciešamÄ«bai regulāri meklÄ“t jaunu darbu un tāpÄ“c nemitÄ«gi mainÄ«t profesiju. MÅ«sdienu cilvÄ“kam ir zudusi iespÄ“ja visu mūžu nostrādāt vienā darba vietā un visu mūžu palikt speciālistam jaunÄ«bā izvÄ“lÄ“tajā un viņa prātam, un garam atbilstošajā profesijā.

Rietumu civilizācijā modÄ«gais plurālisms „piarÄ“” nevÄ“rÄ«gu izturÄ“šanos pret visiem cilvÄ“kiem kopÄ«giem zināšanu pamatiem. No plurālisma viedokļa katram cilvÄ“kam ir jābÅ«t atšÄ·irÄ«gai izglÄ«tÄ«bai. TamlÄ«dzÄ«gas normas sludinātāji acÄ«mredzot nav spÄ“jÄ«gi saprast, pie kā tas novedÄ«s. Un tas novedÄ«s pie tā, ka cilvÄ“kiem vairs nebÅ«s kopÄ«gas vÄ“rtÄ«bas, kopÄ«ga cieņa pret vÄ“sturi un garÄ«gās kultÅ«ras mantojumu. HomÄ“ru, Kantu, Raini, Tolstoju bÅ«s lasÄ«juši tikai sociuma viena daļa. PiemÄ“ram, tikai latviešu atsevišÄ·i indivÄ«di zinās, kad ir radusies latviešu tauta un ko tai ir devušas tādas personÄ«bas kā Krišjānis Valdemārs, Kārlis Zāle, Gustavs Klucis, Voldemārs Matvejs. Protams, ka tas ir viens no mÅ«su laikmeta paradoksiem: laikā, kad planÄ“tas iedzÄ«votāju skaits strauji palielinās, bet atsevišÄ·Äm rasÄ“m (Ä«paši „baltajai” rasei) vajadzÄ“tu maksimāli konsolidÄ“ties, Rietumu cilvÄ“ku apziņa ir nodarbināta ar plurālisma ideoloÄ£iju un šÄ«s bezjÄ“dzÄ«gās ideoloÄ£ijas realizÄ“šanu dzÄ«vÄ“.

Ja agrāk kapitālisma un sociālisma zemÄ“s izglÄ«tÄ«bā par galveno atzina uzdevumu sniegt cilvÄ“ka garÄ«gās pasaules attÄ«stÄ«bai nepieciešamas zināšanas un tādÄ“jādi dominÄ“ja antropoloÄ£iski humānistiskais izglÄ«tÄ«bas modelis (cilvÄ“ka garÄ«gā pilnveidošana), tad no 80.gadiem Rietumos ātri kļuva populārs cits modelis. Proti, izglÄ«tÄ«ba ir tikai lÄ«dzeklis karjerai un sevis piedāvāšanai darba tirgÅ«, garantija panākumiem amatu hierarhijā un augstāka sociālā statusa iegÅ«šanā. Rietumos pret izglÄ«tÄ«bu sāka vulgāri izturÄ“ties kā pret vienu no pakalpojumu veidiem. Tāpat kā pret veļas mazgātavu, apavu darbnÄ«cu, modes ateljÄ“, pirti, universālveikalu, tÅ«risma aÄ£entÅ«ru, naktsklubu, prieka māju. AcÄ«mredzot pašlaik tikai izglÄ«tÄ«bas filosofi un izglÄ«tÄ«bas vÄ“sturnieki atceras, ka izglÄ«tÄ«ba agrāk vienmÄ“r kalpoja cilvÄ“kam. Gan kapitālistiskās, gan sociālistiskās valsts izglÄ«tÄ«bas uzdevums bija cilvÄ“ka garÄ«gā pilnveidošana. Valsts galvenā rÅ«pe bija garÄ«gi bagāts un garÄ«gi pilnvÄ“rtÄ«gs pilsonis. Tātad agrāk izglÄ«tÄ«ba bija mÄ“rÄ·is. Tagad izglÄ«tÄ«ba vairs nav mÄ“rÄ·is. Tagad izglÄ«tÄ«ba ir lÄ«dzeklis citu mÄ“rÄ·u sasniegšanai. AtšÄ·irÄ«ba ir milzÄ«ga. Citi mÄ“rÄ·i visbiežāk nav cilvÄ“ciski cÄ“li un morāli pilnvÄ“rtÄ«gi.

*ŠÄ« eseja bija sagatavota pirms 2018.gada 31.maija, kad internetā publicÄ“ja 28 vecāku parakstÄ«tu paziņojumu „Par grozÄ«jumiem VispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas likumā un IzglÄ«tÄ«bas likumā”. Tajā teikts: „Kā vecāki vÄ“lamies izteikt atbalstu Valsts izglÄ«tÄ«bas satura centra Ä«stenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācÄ«bu saturā” jeb Skola2030 vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas mācÄ«bu satura un pieejas pilnveides projektam, kas paredz, ka Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas centrā jau no šÄ« gada 1. septembra beidzot bÅ«s Latvijas bÄ“rnu intereses.” Vaļņu ielā acÄ«mredzot ir zināma panika, ja atcerÄ“jās izmantot padomju laika tipisku paņēmienu – „darbaļaužu vÄ“stules”. „Kompetenču” murgojums tautā negÅ«st atbalstu. To nosoda skolotāji. CerÄ“sim, ka Latvijas jaunās paaudzes garÄ«gās kropļošanas centieni tiks likvidÄ“ti.