Aizliegumi tikai parÄda, cik tÄlu atrodas valdoÅ¡Ä elite no tautas
PÄ“teris Apinis · 11.01.2021. · Komentāri (0)Katram laikam ir savas anekdotes. Daļai no šÄ«m anekdotÄ“m ir vÄrdkopa, pÄ“c kuras šo anekdoti atceras gadiem. Padomju laikos tÄda anekdote bija par pÄ“rtiÄ·i un praporšÄiku.
PÄri tuksnesim iet izslÄpis pÄ“rtiÄ·is. Ierauga – palma, bet palmas zarÄ kokosrieksti. PienÄk pÄ“rtiÄ·is pie koka, pakrata, rieksti lejÄ nekrÄ«t. PÄ“rtiÄ·is sameklÄ“ akmeni, met ar to, trÄpa kokosriekstam, tas nokrÄ«t zemÄ“. PÄ“rtiÄ·is dzer kokosrieksta sulu palmas Ä“nÄ.
PÄ“c brīža pÄri tuksnesim nÄk izslÄpis praporšÄiks. Ierauga palmu ar kokosriekstiem. Pieiet pie palmas un sÄk kratÄ«t. Krata, krata, bet rieksti lejÄ nekrÄ«t. PÄ“rtiÄ·is saka: „PadomÄ!” Uz ko praporšÄiks, turpinÄdams palmu kratÄ«t, atsaka „huļi dumatj, trjasÄ·i nado”, kas tulkojumÄ bÅ«tu „kÄpÄ“c domÄt, vajag kratÄ«t”.
Tieši šÄdi šobrÄ«d izskatÄs Latvijas valdÄ«ba. Dienu no dienas uzliek ierobežojumus un rada jaunus lokdaunus, bet, pieaugot Kariņa uzliktajiem ierobežojumiem, pieaug saslimstÄ«ba (ar Covid–19) un mirstÄ«ba. LoÄ£iski bÅ«tu apstÄties un pÄrdomÄt – varbÅ«t kaut ko mÄ“s darÄm nepareizi, varbÅ«t ir kÄds cits risinÄjums, varbÅ«t ir laba citu valstu pieredze (nu kaut vai igauņu).
Bet praporšÄiks Kariņš rÄ«kojas atbilstoši hrestomÄtiskajam „huļi dumatj, trjasÄ·i nado” un visu valdÄ«bas resursu tÄ“rÄ“ „skrÅ«vju piegriešanai”. BÄ“rni nemÄcÄs skolÄ, sports ir praktiski aizliegts, valdÄ«bas sÄ“dÄ“s tiek lemts, vai zeÄ·ubikses, sniega lÄpstas, elektrÄ«bas spuldzÄ«tes un tualetes papÄ«ru drÄ«kst pirkt veikalÄ, vai visas šÄ«s preces turpmÄk jÄizplata tirgÅ« analogi, kÄ tiek tirgoti „spirÄ·ik, sigareti”. Jo nejÄ“dzÄ«gÄkus ierobežojumus rada Kariņš, jo ÄaklÄk cilvÄ“ki domÄ par ierobežojumu apiešanu, jo mazÄk uzticas valdÄ«bas solÄ«jumiem, ka tas tikai „uz trim nedēļÄm” vai „šoreiz pacietÄ«simies”.
KÄpÄ“c tas tÄ notiek? LatvijÄ nauda netiek izdalÄ«ta pÄ“tÄ«jumiem, kas varÄ“tu atklÄt valdÄ«bas kļūdaino rÄ«cÄ«bu. TÄdēļ nÄksies iztikt ar pasaules literatÅ«ras adaptÄciju. PasaulÄ“ šobrÄ«d ir ļoti daudz publikÄciju par sociÄlo determinanci un Covid–19. PÄrliecinoši pÄ“tÄ«jumu rezultÄti parÄda, ka smagai saslimstÄ«bai un mirstÄ«bai ar Covid–19 visvairÄk pakļauti vecÄka gadagÄjuma cilvÄ“ki ar blakusslimÄ«bÄm, mazkustÄ«gi, ar lieku svaru, smÄ“Ä·Ä“tÄji un alkohola pÄrmÄ“ra lietotÄji.
Toties, analizÄ“jot tieši no sociÄlo determinanšu skatpunkta, visvairÄk smagai saslimstÄ«bai un mirstÄ«bai pakļauti:
- cilvÄ“ki ar zemÄku izglÄ«tÄ«bu;
- mazturīgi cilvēki;
- cilvÄ“ki, kam vairÄkas paaudzes dzÄ«vo kopÄ;
- cilvēki, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos;
- cilvÄ“ki, kuri dzÄ«vo salÄ«dzinoši noslÄ“gtÄ informÄcijas telpÄ.
Katrs ir dzirdÄ“jis šausmu stÄstus par to, ka cilvÄ“ki ar tumšu Ädas krÄsu EiropÄ un AmerikÄ ar Covid–19 slimo smagÄk un mirst biežÄk. Par šo jautÄjumu ir daudz spekulÄciju. Itin droši pierÄdÄ«ts, ka platuma grÄdos, kas ir tÄlÄk uz ziemeļiem no ekvatora, cilvÄ“kiem ar melnu Ädas krÄsu mazÄk izstrÄdÄjas D vitamÄ«ns un tiem, kas nonÄk slimnÄ«cÄs, šÄ« D vitamÄ«na lÄ«menis ir zemÄks.
Otrs rÄdÄ«tÄjs diemžēl ir izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis, jo slimnÄ«cÄs ar smagÄkÄm formÄm vairÄk nonÄk cilvÄ“ki ar zemÄku izglÄ«tÄ«bu (tiesa, tieši mazÄk izglÄ«toti cilvÄ“ki parasti ir mazkustÄ«gÄki, viņiem biežÄk ir liekais svars, viņi lieto neracionÄlu uzturu un viņiem mÄ“dz bÅ«t pÄrmÄ“ru daudz kaitÄ«gu ieradumu). Un, kas ir ļoti bÅ«tiski – autoritÄšu (politiÄ·u, Ärstu) paziņojumi un skaidrojumi slikti sasniedz cilvÄ“kus ar zemÄku izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni. JebkurÄ gadÄ«jumÄ es pieslienos skatpunktam, ka bez relatÄ«va D vitamÄ«na trÅ«kuma no patofizioloÄ£ijas viedokļa citu atšÄ·irÄ«bu attiecÄ«bÄ uz Covid–19 saslimstÄ«bu cilvÄ“kiem ar dažÄdu Ädas krÄsu nav.
Mans skolotÄjs sociÄlajÄ determinancÄ“, Londonas profesors Maikls Marmots (Sir Michael Gideon Marmot) publicÄ“jis pÄrskatu par sociÄlo apstÄkļu ietekmi uz dažÄdu paaudžu iedzÄ«votÄju veselÄ«bas rÄdÄ«tÄjiem atšÄ·irÄ«gÄs dzÄ«vesvietÄs. Savos darbos autors nonÄcis pie secinÄjuma, ka nabadzÄ«gÄki cilvÄ“ki dzÄ«vo Ä«sÄku dzÄ«vi un slimo biežÄk nekÄ bagÄtie, tÄdÄ“jÄdi pievÄ“ršot uzmanÄ«bu sociÄlÄs vides ietekmei uz veselÄ«bu. Šogad viņa vadÄ«bÄ veikts pÄ“tÄ«jums – kÄpÄ“c Ziemeļeiropas valstu iedzÄ«votÄji dzÄ«vo garÄku mūžu nekÄ Baltijas un Austrumeiropas valstÄ«s dzÄ«vojošie. Un starp viņa secinÄjumiem es vÄ“los norÄdÄ«t uz dažiem.
No profesora pÄ“tÄ«jumiem var izdarÄ«t secinÄjumu, ka sievietÄ“m paredzamÄ mūža garums ZiemeļvalstÄ«s un Baltijas valstÄ«s atšÄ·iras nebÅ«tiski, bet vÄ«riešiem – ļoti. Un otrs – paredzamÄ mūža ilgums starp cilvÄ“kiem ar augstÄko izglÄ«tÄ«bu un zinÄtnisko grÄdu ZiemeļvalstÄ«s un Baltijas valstÄ«s atšÄ·iras nebÅ«tiski, bet mazizglÄ«totiem – par vairÄk nekÄ 10 gadiem.
Un lÄ«dzÄ«ga korelÄcija ir par turÄ«gajiem – arÄ« turÄ«go iedzÄ«votÄju paredzamais mūža ilgums ZiemeļvalstÄ«s un Baltijas valstÄ«s atšÄ·iras nebÅ«tiski, savukÄrt nabago – ļoti. Nelaime, protams, arÄ« apstÄklÄ«, ka turÄ«go iedzÄ«votÄju proporcionÄli ZiemeļvalstÄ«s ir daudz vairÄk.
Un profesors ir izdarÄ«jis arÄ« dažus piesardzÄ«gus secinÄjumus – Baltijas valstÄ«s valdÄ«bas nemÄk komunicÄ“t ar nabadzÄ«giem un sliktÄk izglÄ«totiem savas valsts iedzÄ«votÄjiem, cilvÄ“kiem ar zemÄku izglÄ«tÄ«bu Baltijas valstÄ«s ir ļoti slikta veselÄ«bas pratÄ«ba.
TÄlÄk rakstÄ«tais ir medusmaize reÄekistiem, jo tas ir mans pieņēmums, kaut arÄ« balstÄ«ts uz dažÄdu literatÅ«ras avotu analÄ«zi. LatvijÄ pieņēmumus publicÄ“t ir aizliegts, un reÄekisti pret to Äakli cÄ«nÄs.
Un tomÄ“r – mans pieņēmums ir, ka valdÄ«bas satraukums un ieteikumi Covid–19 mazinÄšanÄ nesasniedz zinÄmu daļu Latvijas krievvalodÄ«gÄs publikas un, iespÄ“jams, tÄ ir ceturtÄ daļa Latvijas iedzÄ«votÄju. CilvÄ“kus, kam latviešu valoda nav dzimtÄ valoda, aizliegumi sasniedz, bet skaidrojumi – ne. Tiesa, arÄ« latvietis, kas mÄ“Ä£inÄtu izlasÄ«t Ministru kabineta rÄ«kojumu paskaidrojošo daļu, lÄga nevarÄ“tu saprast, kÄpÄ“c grÄmatas pirkt aizliegts, kÄpÄ“c divi cilvÄ“ki katrs savÄ tÄ«kla pusÄ“ nedrÄ«kst spÄ“lÄ“t tenisu, kÄpÄ“c nekÄdi naktÄ« nedrÄ«kst piedalÄ«ties rogainingÄ (orientÄ“šanÄs sporta paveids, parasti ilgst 12 vai 24 stundas) mežÄ, kÄpÄ“c nedrÄ«kst pirkt tupeles vai kabatas lakatiņus. Un tomÄ“r – cilvÄ“ki ar mazÄkÄm latviešu valodas zinÄšanÄm dzÄ«vo informÄcijas badÄ.
Otra ceturtdaļa Latvijas iedzÄ«votÄju, spriežot pÄ“c sociÄlajiem tÄ«kliem, valdÄ«bas haotiskajÄ rosÄ«bÄ iegÅ«st tikai naidu un pretestÄ«bu. Ja kaut neliela daļa no valdÄ«bas lÄ“mumiem robežojas ar plÄnprÄtÄ«bu, tad arvien vairÄk ļaužu par nederÄ«giem uzskata visus valdÄ«bas pielÄ“mumus Covid–19 krÄ«zes mazinÄšanai. Jau iepriekš Kariņa valdÄ«ba ir izdevusi tik aplamus rÄ«kojumus, ka grÅ«ti noticÄ“t jaunajiem. ŠÄ« ceturtdaļa Kariņa rÄ«kojumus atklÄti kritizÄ“ un nereti ignorÄ“.
Diemžēl trešÄ ceturtdaļa nekad neklausÄs valdÄ«bas paziņojumus, jo ir aizņemti ar eksistenciÄlajÄm problÄ“mÄm. CilvÄ“ks, kam valdÄ«ba ir izpostÄ«jusi mazo biznesu, piemÄ“ram, aizliegusi ne tikai telpÄs, bet arÄ« uz terases vai Ärpus telpÄm barot (sniegt restorÄna pakalpojumus), frizÄ“t vai kopt skaistumu, savu laiku vada, meklÄ“dams izdzÄ«vošanas iespÄ“jas. Man šÄ·iet, ka friziera un pedikÄ«ra pakalpojumi dzÄ«voklÄ«, Rimi iegÄdÄto salÄtu Ä“šana automašÄ«nÄ, drÅ«zmÄ“šanÄs pastÄ pÄ“c Amazon pasÅ«tÄ«tÄm lietÄm, ko iepriekš varÄ“ja itin brÄ«vi nopirkt veikalÄ, ne ar ko neveicina distancÄ“šanos un izvairÄ«šanos no vÄ«rusa, salÄ«dzinot ar normÄlu friziera, kafejnÄ«cas vai veikala apmeklÄ“jumu, ja tur tiek ievÄ“roti dažÄdi distancÄ“šanÄs un higiÄ“nas noteikumi.
Diemžēl eksistenciÄlie jautÄjumi attiecas uz ļoti daudziem cilvÄ“kiem, kam šobrÄ«d vienkÄrši nav darba un reÄli sÄk trÅ«kt iztikas lÄ«dzekļu.
TÄtad mans pieņēmums ir, ka vismaz trÄ«s ceturtdaļas Latvijas iedzÄ«votÄju uz Kariņa liegumiem un lokdauniem reaģē ar slÄ“Ä£otiem vai biezi aizkarotiem logiem, ja istabÄ sanÄk plašÄks ļaužu loks, Ä«paši nesatraucas par distancÄ“šanos, atrod par labu tirdzniecÄ«bu un pakalpojumus bez Äeku automÄta.
ManuprÄt, vislielÄkÄ Kariņa valdÄ«bas problÄ“ma Covid–19 pandÄ“mijas apkarošanÄ ir mÄ“Ä£inÄjumi katru savu radÄ«to ierobežojumu un jaunievedumu pasniegt kÄ izšÄ·irošo.
Cik daudz lÄ«dzekļu un resursu tika ieguldÄ«ts, lai ļaudÄ«m samÄcÄ«tu, ka vienas telekompÄnijas reklÄmas kampaņa – aplikÄcija „Apturi Covid” glÄbs mÅ«s no slimÄ«bas. ŠÄ« aplikÄcija ir vienlÄ«dz efektÄ«ga kampaņa ar konkurÄ“jošÄs kompÄnijas pirms dažiem gadiem rakto meteora krÄteri pie Mazsalacas.
SarÄ«kojot valstisku masku balli, proti, nosakot, ka visiem un visur jÄnÄ“sÄ maska, tika panÄkts tas, ka cilvÄ“ki pÄrtrauca viens no otra attÄlinÄties
Laba telpu ventilÄcija un vÄ“dinÄšana ir simtkÄrt svarÄ«gÄka par masku nÄ“sÄšanu, Ä«paši jau skolÄs un bÄ“rnudÄrzos, bet maskas kļuva par alibi to nedarÄ«t.
ArÄ« aizliegums tirgot grÄmatas un zeÄ·ubikses nekÄdu uzvaru pÄr Covid–19 nenesÄ«s.
Šie aizliegumi tikai parÄda, cik tÄlu atrodas valdošÄ elite no tautas.
Kariņa valdÄ«ba, kur ministri dzÄ«vo lepnÄs savrupmÄjÄs ar dÄrzu, piemÄ“ram, ĶīpsalÄ pie Daugavas, nezina, kÄ jÅ«tas cilvÄ“ki, kam lokdauns nozÄ«mÄ“ ieslÄ“gšanos vienistabas dzÄ«voklÄ« daudzdzÄ«vokļu namÄ. Es pieļauju, ka ministriem ir savas pÄrtikas un alkohola rezerves, sava mÅ«zikas krÄtuve un jau pasÅ«tÄ«ta biļete uz Žagarkalnu.
Es biju šeit ierakstÄ«jis arÄ« „sava bibliotÄ“ka”, bet draugs, kam nosÅ«tÄ«ju šo rakstu darbu pÄrlasÄ«t, – izsvÄ«troja. Viņš tikai atgÄdinÄja kÄdu senu anekdoti par kÄdu ministru, kura mÄjÄ bija noticis ugunsgrÄ“ks un iznÄ«cinÄjis visu bibliotÄ“ku – abas grÄmatas, pie kam otro ministrs vÄ“l nebija paspÄ“jis izkrÄsot.
Bet atgriezÄ«šos pie galvenÄs šÄ« raksta tÄ“mas – muļķīgi un mazÄk muļķīgi jaunievedumi un ierobežojumi neļauj cilvÄ“kiem atšÄ·irt, kas tiešÄm ir bÅ«tisks. AtkÄrtošu savu piemÄ“ru no senÄs latviešu teikas par ganupuiku, kurš sauca „vilks aitÄs”. Divreiz sauca – saskrÄ“ja visi ļaudis, bet vilka nebija. Trešoreiz, kad vilks tiešÄm bija aitÄs, ļaudis nenoticÄ“ja un glÄbt aitas neskrÄ“ja.
TÄ arÄ« mÅ«su valdÄ«ba un viņu izdabÄjošie mediji – visu laiku gÄnÄ«ja tos, kas iebilda pret bÄ“rnu sportošanas ierobežošanu vai bezgalÄ«gi attÄlinÄtÄm mÄcÄ«bÄm, bet tagad, kad visiem vajadzÄ“tu koncentrÄ“ties uz vakcinÄciju, kad vajadzÄ“tu konsolidÄ“t tautu uz ticÄ«bu vakcÄ«nai, ļaudis to neuztver nopietni.
TÄdēļ es atkÄrtošu to, kas katram ir bÅ«tiski:
- distancÄ“šanÄs
- nekas nav svarÄ«gÄks kÄ rÅ«pes par savu veselÄ«bu. LÅ«dzu, katru dienu ejiet svaigÄ gaisÄ – meÅ¾Ä vai jÅ«ras krastÄ (pat, ja visi rÄ«dzinieki staigÄtu pa liedagu, vÄ«rusu nodot viens otram nevarÄ“tu);
- sports piecas reizes nedÄ“Ä¼Ä vismaz pusstundu, mans ieteikums – skriet, slÄ“pot, airÄ“šanas trenažieris mÄjÄs. VeselÄ«gs miegs. Uzturs ar zaļumiem (mans ieteikums – kastÄ«te ar dÄ«gstiem dienÄ) un zivÄ«m. D vitamÄ«ns un cinks – vislabÄk devÄ, ko jums iesaka jÅ«su Ä£imenes Ärsts;
- vakcÄ«na nav bÄ«stama, vakcinÄ“šanÄs mÅ«s izvedÄ«s no šÄ«s psihopandÄ“mijas.