Iesaki rakstu:

Katram laikam ir savas anekdotes. Daļai no šÄ«m anekdotÄ“m ir vārdkopa, pÄ“c kuras šo anekdoti atceras gadiem. Padomju laikos tāda anekdote bija par pÄ“rtiÄ·i un praporšÄiku.

Pāri tuksnesim iet izslāpis pÄ“rtiÄ·is. Ierauga – palma, bet palmas zarā kokosrieksti. Pienāk pÄ“rtiÄ·is pie koka, pakrata, rieksti lejā nekrÄ«t. PÄ“rtiÄ·is sameklÄ“ akmeni, met ar to, trāpa kokosriekstam, tas nokrÄ«t zemÄ“. PÄ“rtiÄ·is dzer kokosrieksta sulu palmas Ä“nā. 

PÄ“c brīža pāri tuksnesim nāk izslāpis praporšÄiks. Ierauga palmu ar kokosriekstiem. Pieiet pie palmas un sāk kratÄ«t. Krata, krata, bet rieksti lejā nekrÄ«t. PÄ“rtiÄ·is saka: „Padomā!” Uz ko praporšÄiks, turpinādams palmu kratÄ«t, atsaka „huļi dumatj, trjasÄ·i nado”, kas tulkojumā bÅ«tu „kāpÄ“c domāt, vajag kratÄ«t”.

Tieši šÄdi šobrÄ«d izskatās Latvijas valdÄ«ba. Dienu no dienas uzliek ierobežojumus un  rada jaunus lokdaunus, bet, pieaugot Kariņa uzliktajiem ierobežojumiem, pieaug saslimstÄ«ba (ar Covid–19) un mirstÄ«ba. LoÄ£iski bÅ«tu apstāties un pārdomāt – varbÅ«t kaut ko mÄ“s darām nepareizi,  varbÅ«t ir kāds cits risinājums, varbÅ«t ir laba citu valstu pieredze (nu kaut vai igauņu).

Bet praporšÄiks Kariņš rÄ«kojas atbilstoši hrestomātiskajam „huļi dumatj, trjasÄ·i nado” un visu valdÄ«bas resursu tÄ“rÄ“ „skrÅ«vju piegriešanai”. BÄ“rni nemācās skolā, sports ir praktiski aizliegts, valdÄ«bas sÄ“dÄ“s tiek lemts, vai zeÄ·ubikses, sniega lāpstas, elektrÄ«bas spuldzÄ«tes un tualetes papÄ«ru drÄ«kst pirkt veikalā, vai visas šÄ«s preces turpmāk jāizplata tirgÅ« analogi, kā tiek tirgoti „spirÄ·ik, sigareti”. Jo nejÄ“dzÄ«gākus ierobežojumus rada Kariņš, jo čaklāk cilvÄ“ki domā par ierobežojumu apiešanu, jo mazāk uzticas valdÄ«bas solÄ«jumiem, ka tas tikai „uz trim nedēļām” vai „šoreiz pacietÄ«simies”.

KāpÄ“c tas tā notiek? Latvijā nauda netiek izdalÄ«ta pÄ“tÄ«jumiem, kas varÄ“tu atklāt valdÄ«bas kļūdaino rÄ«cÄ«bu. Tādēļ nāksies iztikt ar pasaules literatÅ«ras adaptāciju. PasaulÄ“ šobrÄ«d ir ļoti daudz publikāciju par sociālo determinanci un Covid–19. Pārliecinoši pÄ“tÄ«jumu rezultāti parāda, ka smagai saslimstÄ«bai un mirstÄ«bai ar Covid–19 visvairāk pakļauti vecāka gadagājuma cilvÄ“ki ar blakusslimÄ«bām, mazkustÄ«gi, ar lieku svaru, smÄ“Ä·Ä“tāji un alkohola pārmÄ“ra lietotāji.

Toties, analizÄ“jot tieši no sociālo determinanšu skatpunkta, visvairāk smagai saslimstÄ«bai un mirstÄ«bai pakļauti:

- cilvēki ar zemāku izglītību;

- mazturīgi cilvēki;

- cilvÄ“ki, kam vairākas paaudzes dzÄ«vo kopā; 

- cilvēki, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos;

- cilvÄ“ki, kuri dzÄ«vo salÄ«dzinoši noslÄ“gtā informācijas telpā.

Katrs ir dzirdÄ“jis šausmu stāstus par to, ka cilvÄ“ki ar tumšu ādas krāsu Eiropā un Amerikā ar Covid–19 slimo smagāk un mirst biežāk. Par šo jautājumu ir daudz spekulāciju. Itin droši pierādÄ«ts, ka platuma grādos, kas ir tālāk uz ziemeļiem no ekvatora, cilvÄ“kiem ar melnu ādas krāsu mazāk izstrādājas D vitamÄ«ns un tiem, kas nonāk slimnÄ«cās, šÄ« D vitamÄ«na lÄ«menis ir zemāks.

Otrs rādÄ«tājs diemžēl ir izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis, jo slimnÄ«cās ar smagākām formām vairāk nonāk cilvÄ“ki ar zemāku izglÄ«tÄ«bu (tiesa, tieši mazāk izglÄ«toti cilvÄ“ki parasti ir mazkustÄ«gāki, viņiem biežāk ir liekais svars, viņi lieto neracionālu uzturu un viņiem mÄ“dz bÅ«t pārmÄ“ru daudz kaitÄ«gu ieradumu). Un, kas ir ļoti bÅ«tiski – autoritāšu (politiÄ·u, ārstu) paziņojumi un skaidrojumi slikti sasniedz cilvÄ“kus ar zemāku izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni. Jebkurā gadÄ«jumā es pieslienos skatpunktam, ka bez relatÄ«va D vitamÄ«na trÅ«kuma no patofizioloÄ£ijas viedokļa citu atšÄ·irÄ«bu attiecÄ«bā uz Covid–19 saslimstÄ«bu cilvÄ“kiem ar dažādu ādas krāsu nav. 

Mans skolotājs sociālajā determinancÄ“, Londonas profesors Maikls Marmots (Sir Michael Gideon Marmot) publicÄ“jis pārskatu par sociālo apstākļu ietekmi uz dažādu paaudžu iedzÄ«votāju veselÄ«bas rādÄ«tājiem atšÄ·irÄ«gās dzÄ«vesvietās. Savos darbos autors nonācis pie secinājuma, ka nabadzÄ«gāki cilvÄ“ki dzÄ«vo Ä«sāku dzÄ«vi un slimo biežāk nekā bagātie, tādÄ“jādi pievÄ“ršot uzmanÄ«bu sociālās vides ietekmei uz veselÄ«bu. Šogad viņa vadÄ«bā veikts pÄ“tÄ«jums – kāpÄ“c Ziemeļeiropas valstu iedzÄ«votāji dzÄ«vo garāku mūžu nekā Baltijas un Austrumeiropas valstÄ«s dzÄ«vojošie. Un starp viņa secinājumiem es vÄ“los norādÄ«t uz dažiem.

No profesora pÄ“tÄ«jumiem var izdarÄ«t secinājumu, ka sievietÄ“m paredzamā mūža garums ZiemeļvalstÄ«s un Baltijas valstÄ«s atšÄ·iras nebÅ«tiski, bet vÄ«riešiem – ļoti. Un otrs – paredzamā mūža ilgums starp cilvÄ“kiem ar augstāko izglÄ«tÄ«bu un zinātnisko grādu ZiemeļvalstÄ«s un Baltijas valstÄ«s atšÄ·iras nebÅ«tiski, bet mazizglÄ«totiem – par vairāk nekā 10 gadiem.

Un lÄ«dzÄ«ga korelācija ir par turÄ«gajiem – arÄ« turÄ«go iedzÄ«votāju paredzamais mūža ilgums ZiemeļvalstÄ«s un Baltijas valstÄ«s atšÄ·iras nebÅ«tiski, savukārt nabago – ļoti. Nelaime, protams, arÄ« apstāklÄ«, ka turÄ«go iedzÄ«votāju proporcionāli ZiemeļvalstÄ«s ir daudz vairāk.

Un profesors ir izdarÄ«jis arÄ« dažus piesardzÄ«gus secinājumus – Baltijas valstÄ«s valdÄ«bas nemāk komunicÄ“t ar nabadzÄ«giem un sliktāk izglÄ«totiem savas valsts iedzÄ«votājiem, cilvÄ“kiem ar zemāku izglÄ«tÄ«bu Baltijas valstÄ«s ir ļoti slikta veselÄ«bas pratÄ«ba. 

Tālāk rakstÄ«tais ir medusmaize rečekistiem, jo tas ir mans pieņēmums, kaut arÄ« balstÄ«ts uz dažādu literatÅ«ras avotu analÄ«zi. Latvijā pieņēmumus publicÄ“t ir aizliegts, un rečekisti pret to čakli cÄ«nās.

Un tomÄ“r – mans pieņēmums ir, ka valdÄ«bas satraukums un ieteikumi Covid–19 mazināšanā nesasniedz zināmu daļu Latvijas krievvalodÄ«gās publikas un, iespÄ“jams, tā ir ceturtā daļa Latvijas iedzÄ«votāju. CilvÄ“kus, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, aizliegumi sasniedz, bet skaidrojumi – ne. Tiesa, arÄ« latvietis, kas mÄ“Ä£inātu izlasÄ«t Ministru kabineta rÄ«kojumu paskaidrojošo daļu, lāga nevarÄ“tu saprast, kāpÄ“c grāmatas pirkt aizliegts, kāpÄ“c divi cilvÄ“ki katrs savā tÄ«kla pusÄ“ nedrÄ«kst spÄ“lÄ“t tenisu, kāpÄ“c nekādi naktÄ« nedrÄ«kst piedalÄ«ties rogainingā (orientÄ“šanās sporta paveids, parasti ilgst 12 vai 24 stundas) mežā, kāpÄ“c nedrÄ«kst pirkt tupeles vai kabatas lakatiņus. Un tomÄ“r – cilvÄ“ki ar mazākām latviešu valodas zināšanām dzÄ«vo informācijas badā. 

Otra ceturtdaļa Latvijas iedzÄ«votāju, spriežot pÄ“c sociālajiem tÄ«kliem, valdÄ«bas haotiskajā rosÄ«bā iegÅ«st tikai naidu un pretestÄ«bu. Ja kaut neliela daļa no valdÄ«bas lÄ“mumiem robežojas ar plānprātÄ«bu, tad arvien vairāk ļaužu par nederÄ«giem uzskata visus valdÄ«bas pielÄ“mumus Covid–19 krÄ«zes mazināšanai. Jau iepriekš Kariņa valdÄ«ba ir izdevusi tik aplamus rÄ«kojumus, ka grÅ«ti noticÄ“t jaunajiem. ŠÄ« ceturtdaļa Kariņa rÄ«kojumus atklāti kritizÄ“ un nereti ignorÄ“.

Diemžēl trešÄ ceturtdaļa nekad neklausās valdÄ«bas paziņojumus, jo ir aizņemti ar eksistenciālajām problÄ“mām. CilvÄ“ks, kam valdÄ«ba ir izpostÄ«jusi mazo biznesu, piemÄ“ram, aizliegusi ne tikai telpās, bet arÄ« uz terases vai ārpus telpām barot (sniegt restorāna pakalpojumus), frizÄ“t vai kopt skaistumu, savu laiku vada, meklÄ“dams izdzÄ«vošanas iespÄ“jas. Man šÄ·iet, ka friziera un pedikÄ«ra pakalpojumi dzÄ«voklÄ«, Rimi iegādāto salātu Ä“šana automašÄ«nā, drÅ«zmÄ“šanās pastā pÄ“c Amazon pasÅ«tÄ«tām lietām, ko iepriekš varÄ“ja itin brÄ«vi nopirkt veikalā, ne ar ko neveicina distancÄ“šanos un izvairÄ«šanos no vÄ«rusa, salÄ«dzinot ar normālu friziera, kafejnÄ«cas vai veikala apmeklÄ“jumu, ja tur tiek ievÄ“roti dažādi distancÄ“šanās un higiÄ“nas noteikumi. 

Diemžēl eksistenciālie jautājumi attiecas uz ļoti daudziem cilvÄ“kiem, kam šobrÄ«d vienkārši nav darba un reāli sāk trÅ«kt iztikas lÄ«dzekļu. 

Tātad mans pieņēmums ir, ka vismaz trÄ«s ceturtdaļas Latvijas iedzÄ«votāju uz Kariņa liegumiem un lokdauniem reaģē ar slÄ“Ä£otiem vai biezi aizkarotiem logiem, ja istabā sanāk plašÄks ļaužu loks, Ä«paši nesatraucas par distancÄ“šanos, atrod par labu tirdzniecÄ«bu un pakalpojumus bez čeku automāta. 

Manuprāt, vislielākā Kariņa valdÄ«bas problÄ“ma Covid–19 pandÄ“mijas apkarošanā ir mÄ“Ä£inājumi katru savu radÄ«to ierobežojumu un jaunievedumu pasniegt kā izšÄ·irošo. 

Cik daudz lÄ«dzekļu un resursu tika ieguldÄ«ts, lai ļaudÄ«m samācÄ«tu, ka vienas telekompānijas reklāmas kampaņa – aplikācija „Apturi Covid” glābs mÅ«s no slimÄ«bas. ŠÄ« aplikācija ir vienlÄ«dz efektÄ«ga kampaņa ar konkurÄ“jošÄs kompānijas pirms dažiem gadiem rakto meteora krāteri pie Mazsalacas.

SarÄ«kojot valstisku masku balli, proti, nosakot, ka visiem un visur jānÄ“sā maska, tika panākts tas, ka cilvÄ“ki pārtrauca viens no otra attālināties 2 metrus. Bet šie divi metri ir daudz svarÄ«gāki par maskām.

 Laba telpu ventilācija un vÄ“dināšana ir simtkārt svarÄ«gāka par masku nÄ“sāšanu, Ä«paši jau skolās un bÄ“rnudārzos, bet maskas kļuva par alibi to nedarÄ«t. 

ArÄ« aizliegums tirgot grāmatas un zeÄ·ubikses nekādu uzvaru pār Covid–19 nenesÄ«s.

Šie aizliegumi tikai parāda, cik tālu atrodas valdošÄ elite no tautas. 

Kariņa valdÄ«ba, kur ministri dzÄ«vo lepnās savrupmājās ar dārzu, piemÄ“ram, Ķīpsalā pie Daugavas, nezina, kā jÅ«tas cilvÄ“ki, kam lokdauns nozÄ«mÄ“ ieslÄ“gšanos vienistabas dzÄ«voklÄ« daudzdzÄ«vokļu namā. Es pieļauju, ka ministriem ir savas pārtikas un alkohola rezerves, sava mÅ«zikas krātuve un jau pasÅ«tÄ«ta biļete uz Žagarkalnu.

Es biju šeit ierakstÄ«jis arÄ« „sava bibliotÄ“ka”, bet draugs, kam nosÅ«tÄ«ju šo  rakstu darbu pārlasÄ«t, – izsvÄ«troja. Viņš tikai atgādināja kādu senu anekdoti par kādu ministru, kura mājā bija noticis ugunsgrÄ“ks un iznÄ«cinājis visu bibliotÄ“ku – abas grāmatas, pie kam otro ministrs vÄ“l nebija paspÄ“jis izkrāsot. 

Bet atgriezÄ«šos pie galvenās šÄ« raksta tÄ“mas – muļķīgi un mazāk muļķīgi jaunievedumi un ierobežojumi neļauj cilvÄ“kiem atšÄ·irt, kas tiešÄm ir bÅ«tisks. Atkārtošu savu piemÄ“ru no senās latviešu teikas par ganupuiku, kurš sauca „vilks aitās”. Divreiz sauca – saskrÄ“ja visi ļaudis, bet vilka nebija. Trešoreiz, kad vilks tiešÄm bija aitās, ļaudis nenoticÄ“ja un glābt aitas neskrÄ“ja. 

Tā arÄ« mÅ«su valdÄ«ba un viņu izdabājošie mediji – visu laiku gānÄ«ja tos, kas iebilda pret bÄ“rnu sportošanas ierobežošanu vai bezgalÄ«gi attālinātām mācÄ«bām, bet tagad, kad visiem vajadzÄ“tu koncentrÄ“ties uz vakcināciju, kad vajadzÄ“tu konsolidÄ“t tautu uz ticÄ«bu vakcÄ«nai, ļaudis to neuztver nopietni. 

Tādēļ es atkārtošu to, kas katram ir bÅ«tiski:

- distancÄ“šanās 2 metri un roku mazgāšana paliek spÄ“kā. Vissliktākais ir atrasties kopā ar citiem slikti ventilÄ“tās telpās tuvāk par 2 metriem, ilgāk par 15 minÅ«tÄ“m;

- nekas nav svarÄ«gāks kā rÅ«pes par savu veselÄ«bu. LÅ«dzu, katru dienu ejiet svaigā gaisā – mežā vai jÅ«ras krastā (pat, ja visi rÄ«dzinieki staigātu pa liedagu, vÄ«rusu nodot viens otram nevarÄ“tu);

- sports piecas reizes nedēļā vismaz pusstundu, mans ieteikums – skriet, slÄ“pot, airÄ“šanas trenažieris mājās. VeselÄ«gs miegs. Uzturs ar zaļumiem (mans ieteikums – kastÄ«te ar dÄ«gstiem dienā) un zivÄ«m. D vitamÄ«ns un cinks – vislabāk devā, ko jums iesaka jÅ«su Ä£imenes ārsts;

- vakcÄ«na nav bÄ«stama, vakcinÄ“šanās mÅ«s izvedÄ«s no šÄ«s psihopandÄ“mijas.