Iesaki rakstu:

Katrām vÄ“lÄ“šanām ir sava morālā specifika. VÄ“lÄ“šanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmÄ“r ir politiÄ·u morāles apliecinājums. TāpÄ“c katru vÄ“lÄ“šanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arÄ« sakarā ar gaidāmajām pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām 2017.gada 3.jÅ«nijā. AizvadÄ«tajos mÄ“nešos pirmsvÄ“lÄ“šanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – bÅ«tisku un neatņemamu Ä«patnÄ«bu.

2017.gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu morālā specifika izsakāma divos vārdos – agresÄ«vā nelietÄ«ba. Tā tas ir RÄ«gas pilsÄ“tas domes priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņās. DominÄ“ agresÄ«vi nelietÄ«ga rÄ«cÄ«ba, izaicinoši un nicinoši izturoties pret vÄ“lÄ“tāju politiskajiem ideāliem, politisko labestÄ«bu, politisko uzticÄ«bu, politiskajām nākotnes cerÄ«bām. NelietÄ«ba izpaužas rupjā vaļsirdÄ«bā un nekaunÄ«bā, ciniski melojot acÄ«s skatoties. NelietÄ«ba ir negaidÄ«ti agresÄ«va.

NelietÄ«bai tāpat kā jebkurai morālajai izpausmei ir zināma gradācija – pakāpeniskums un pāreja no zemākām pakāpÄ“m uz augstākām vai otrādi. Gradāciju nosaka nelietÄ«bas motÄ«vi – iekšÄ“jie dzenuļi, kuri rosina un mudina nelietÄ«bu.

NelietÄ«ba vienmÄ“r ir apzināta rÄ«cÄ«ba. NelietÄ«bu netraucÄ“ sirdsapziņa. Neliešiem parasti ir milzÄ«gas problÄ“mas ar sirdsapziņu.

NelietÄ«bai var bÅ«t individuāls raksturs, nelietÄ«gi izturoties pret atsevišÄ·u cilvÄ“ku. Taču nelietÄ«bai var bÅ«t arÄ« sociāls raksturs, nelietÄ«gi izturoties pret sabiedrÄ«bu.

Politiskajām nelietÄ«bām, saprotams, ir sociāls raksturs. AgresÄ«vā nelietÄ«ba skar ne tikai RÄ«gas iedzÄ«votājus, bet visu latviešu tautu un Latvijas nāciju. Notikumiem galvaspilsÄ“tā vienmÄ“r ir nacionāla rezonanse. Tos analizÄ“ un pārdzÄ«vo valsts visi iedzÄ«votāji.

RÄ«gas pilsÄ“tas domes priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņās nelietÄ«bas iemesls ir valdošÄs kliÄ·es un varas inteliÄ£ences atsevišÄ·u eksemplāru (deputātu kandidātu) naids un atriebÄ«ba, sekmÄ“jot lielu nelietÄ«bu. Naids un atriebÄ«ba ir iemesls lielām nelietÄ«bām. Mazās nelietÄ«bas izraisa bailes. Par bailÄ“m kā deputātu kandidātu nelietÄ«bas motÄ«vu šoreiz nevaram runāt.

AgresÄ«vā nelietÄ«ba pārsteidza. Ar nelietÄ«bām esam apraduši. Esam izmanÄ«gi adaptÄ“jušies nelietÄ«bu vidÄ“. To pieprasa dzÄ«ve, ja gribam dzÄ«vot Latvijas teritorijā. NelietÄ«bas ir mÅ«su ikdiena.

Nav grÅ«ti saprast, ka dzÄ«ve Latvijā norit saskaņā ar stingriem spÄ“les noteikumiem jeb, zinātniskā valodā izsakoties, saskaņā ar pastāvošÄs valsts iekārtas sistÄ“miski strukturālajiem nosacÄ«jumiem. SpÄ“les noteikumi diktÄ“ vispārÄ“jo procesu un atsevišÄ·o parādÄ«bu loÄ£iku. Šo loÄ£iku nav iespÄ“jams ignorÄ“t. LoÄ£ikas vara ir totāla. Nevienam nav pa spÄ“kam apzināti neievÄ“rot Latvijā pastāvošos spÄ“les noteikumus, ja viņš vÄ“las lÄ«dzdarboties politikā vai vÄ“las strādāt valsts iestādÄ“ atbildÄ«gā amatā.

Pirmkārt un galvenokārt spÄ“les noteikumi attiecās uz valdošo kliÄ·i un tās apkalpojošo varas inteliÄ£enci – valsts iestāžu atbildÄ«gajiem darbiniekiem. Un, lÅ«k, tieši tāpÄ“c nelietÄ«ba negaidÄ«ti pārsteidza ar savu agresivitāti. Proti, bijušie valsts augsta lÄ«meņa un ļoti augsta lÄ«meņa darbinieki (deputātu kandidāti) sāka agresÄ«vi izlikties neko nezinām par spÄ“les noteikumiem. Viņi sāka agresÄ«vi tÄ“lot spÄ“les noteikumu drosmÄ«gus kritiÄ·us un ignorÄ“tājus. ŠÄ« izlikšanās pati par sevi ir nelietÄ«ba. Tā kļuva liela nelietÄ«ba un garÄ«gais sadisms, jo sabiedrÄ«bas nelietÄ«gajai maldināšanai ir savtÄ«gs nolÅ«ks. Rupji izsakoties, agresÄ«vie nelieši vÄ“las piekļūt RÄ«gas treknajai silei, jo kaut kādu kriminālo untumu rezultātā viņi tika padzÄ«ti no valsts supertreknās siles.

PÄ“cpadomju Latvija ir krimināla teritorija. LR sten kā krimināla valsts. StenÄ“t efektÄ«vi palÄ«dz noziegumu brÄ«vÄ«ba. Tādos necilvÄ“ciskos apstākļos visi politiskie, sociālie, administratÄ«vie procesi var stenÄ“t vienÄ«gi atbilstoši kriminālās valsts spÄ“les noteikumiem. Citādāk nevar bÅ«t. Tie, kuri mÄ“Ä£ina pārliecināt par iespÄ“ju apzināti neievÄ“rot valsts iekārtas diktÄ“to kārtÄ«bu, ir muļķi vai nekaunÄ«gi meļi. Visvairāk tajā gadÄ«jumā, ja viņi sola kaut ko tādu, kas pilnÄ«gi nesaskan ar politiskajām, sociālajām, administratÄ«vajām reālijām mÅ«sdienu Latvijā. PriekšvÄ“lÄ“šanu laikā to Ä«paši svarÄ«gi ņemt vÄ“rā vÄ“lÄ“tājiem, ja viņi nevÄ“las ļaut sevi apmuļķot.

Faktiski pie mums stāvoklis ir odiozs – pretÄ«gs un atbaidošs. Stāvoklis ir arÄ« jautrs. Tā varÄ“tu teikt, ja šai jautrÄ«bai nebÅ«tu tik drÅ«ms zemteksts.

Stāvoklis ir tāds, ka priekšvÄ“lÄ“šanu cīņā neviens politiskais spÄ“ks nedrÄ«kst tautai solÄ«t kaut ko labu un gaišu, jo nekad nevarÄ“s savus labos un gaišos solÄ«jumus izpildÄ«t. Kriminālā valstÄ« katrs politiskais spÄ“ks var solÄ«t vienÄ«gi kaut ko tādu, kas nāk par labu noziegumu brÄ«vÄ«bai, valdošajai kliÄ·ei, Lielajai Bandai, Astoņkājim, masveida zagšanai. TāpÄ“c katrs it kā labais un gaišais solÄ«jums reāli ir sabiedrÄ«bas maldināšana un demagoÄ£iska muldÄ“šana. Kriminālā valsts ir politiskais strupceļš. Kriminālā valstÄ« ir iespÄ“jamas tikai kriminālas inovācijas. TāpÄ“c par kriminālo inovāciju trÅ«kumu nedrÄ«kstam žēloties.

Taču pats galvenais ir kaut kas cits. PriekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumus nosaka ne tik daudz kriminālās valsts faktors kā nosaka Ä£eopolitiskais faktors. Latvija ir gards Ä£eopolitisks subjekts. Latvijas Ä£eopolitiskajā okupācijā visos laikos ir bijušas ieinteresÄ“tas daudzas valstis. XX gs. beigās LR atjaunoja Ä£eopolitiskās vienošanās rezultātā. LR pārzina Ä£eopolitiskais okupants. LR Ä£eopolitisko okupantu lÄ«dz šim apmierināja mÅ«su kriminālā iekārta un apmierināja noziegumu brÄ«vÄ«ba. Tas obligāti ir jāņem vÄ“rā LR elektorātam. Deputātu kandidātu katrs labais un gaišais solÄ«jums bez Ä£eopolitiskā faktora ir politiski nevÄ“rtÄ«ga sabiedrÄ«bas maldināšana. LikvidÄ“t kriminālo valsti un noziegumu brÄ«vÄ«bu var tikai Ä£eopolitiskās vienošanās rezultātā.

RÄ«gas pilsÄ“tas domes priekšvÄ“lÄ“šanu norisÄ“s agresÄ«vo neliešu solÄ«jumos neietilpst Ä£eopolitiskais faktors. AgresÄ«vie nelieši sola RÄ«gā ieviest kārtÄ«bu. Taču stulbi, nekaunÄ«gi, nelietÄ«gi ir solÄ«t radikāli izmainÄ«t dzÄ«vi valsts galvaspilsÄ“tā bez radikālām izmaiņām visā valstÄ«.

2017.gada priekšvÄ“lÄ“šanu laikā RÄ«gā agresÄ«vo nelietÄ«bu apliecina publiski identificÄ“tu (medijos plaši izskaidrotu) noziedznieku banda – bordāniešu triumvirāts (Bordāns, StrÄ«Ä·e, Jurašs). Tik tikko lietotajā leksikā nav nekas pārspÄ«lÄ“ts. RÄ«gā vÄ“lÄ“šanām patiešÄm sevi pieteica noziedznieku banda.

Lai pareizi novÄ“rtÄ“tu doto leksiku, nepieciešams vismaz ar vienu piemÄ“ru atgādināt vÄ“sturiski tradicionālo pieeju noziedznieku „gratulācijā”. VÄ“sturiski tradicionāli noziedznieki ir ne tikai noziegumu veicÄ“ji, bet arÄ« amatpersonas, kuru pienākums ir apkarot noziedzÄ«bu, bet, kuras to nedara, sadarbojās ar noziedzniekiem un ir noziegumu lÄ«dzdalÄ«bnieki. Pret tādām noziedzÄ«gām amatpersonām vÄ“sturiski tradicionāli likumu bardzÄ«ba ir lielāka nekā pret „ierindas” noziedzniekiem. ArÄ« sabiedrÄ«bas morālais nosodÄ«jums ir ievÄ“rojami striktāks. CilvÄ“ki pret amatpersonām-noziedzniekiem parasti izturas ļoti nikni.

Katrā ziņā piemÄ“rā vislabāk iederās tāds noziegums kā korupcija. Bordāniešu triumvirāts ir vitāli saistÄ«ts ar korupciju. Bordāns bija tieslietu ministrs 2012.-2014.g.; StrÄ«Ä·e bija KNAB priekšnieka vietniece 2004.-2014.g.; Jurašs bija KNAB OperatÄ«vo izstrāžu nodaļas vadÄ«tājs 2003.-2016.g.

Turklāt ļoti svarÄ«gs vÄ“l ir viens fakts. StrÄ«Ä·e un Jurašs pirms darba KNAB strādāja DP. Tātad strādāja specializÄ“tā drošÄ«bas iestādÄ“, kura par kriminālo valsti un noziegumu brÄ«vÄ«bu ir viskompetentākā un Ä«stenÄ«bā ir kriminālās valsts spÄ“les noteikumu autore un kuratore. Abi kadri ir rÅ«pÄ«gi pārbaidÄ«ti saskaņā ar drošÄ«bas dienesta kritÄ“rijiem. Abi kadri atbilst šiem kritÄ“rijiem, no kuriem izšÄ·irošais kritÄ“rijs pÄ“cpadomju Latvijā ir piemÄ“rotÄ«ba darbam kriminālā vidÄ“ saskaņā ar kriminālām normām. Praktiski tas nozÄ«mÄ“ morāli psiholoÄ£isko gatavÄ«bu lÄ«dzdarboties kriminālos noziegumos. Katrs šo kadru mÄ“Ä£inājums apgalvot pretÄ“jo ir nelietÄ«gi meli un ņirgāšanās par sabiedrÄ«bu, RÄ«gas domes vÄ“lÄ“tājiem.

Korupcijā nebÅ«t lielākie noziedznieki ir piekukuļotāji (koruptanti) un kukuļu ņēmÄ“ji (korumpÄ“tas amatpersonas). Korupcijā vislielākie noziedznieki ir tās amatpersonas, kuru darba profesionālais pienākums ir cÄ«nÄ«ties pret korupciju un koruptÄ«vās darbÄ«bas cÄ“loņiem. TāpÄ“c bez vismazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem drÄ«kstu apgalvot, ka LR ļoti plaši izplatÄ«tajā korupcijā vislielākie noziedznieki ir KNAB atbildÄ«gie darbinieki. Viņi ir galvenie vaininieki korupcijas milzÄ«gajā smirdÄ“šanā. Korupcijas smirdoņa gadu desmitiem var netraucÄ“ti gāzÄ“t tikai tajā gadÄ«jumā, ja tās apkarotāji paši ir kukuļu ņēmÄ“ji, koruptantu stimulÄ“tāji, koruptÄ«vo noziegumu organizatori. AgresÄ«va nelietÄ«ba ir KNAB bijušajiem priekšniekiem tÄ“lot svÄ“tās govis, atkratÄ«ties no noziedzÄ«gās pagātnes un par Latvijas galveno korumpÄ“tÄ«bas centru pasludināt RÄ«gas pilsÄ“tas domi ar krievu smuko muļķīti priekšgalā, pie reizes acÄ«mredzot apzināti noklusÄ“jot RÄ«gas pašvaldÄ«bas lielāko blÄ“di latviešu tÄ«rasiņu rafinÄ“to „20%”, kuram ar KNAB noteikti ir intÄ«mas, savstarpÄ“jā uzticÄ«bā un sirsnÄ«bā sakņotas, attiecÄ«bas.

Uz ko cer publiski identificÄ“tā noziedznieku banda? Protams, cer uz to pašu, uz ko cer jebkurš neleÄ£itÄ«ms politiskais spÄ“ks, tiecoties iegÅ«t nepelnÄ«tu varu. Cer uz savu sociāli politisko simulakru zombÄ“jošo iedarbÄ«bu vÄ“lÄ“tāju masās. Klusu cer uz latviešu klasisko nespÄ“ju sociāli politiskajos risinājumos izprast galveno un bÅ«tiskāko. Noteikti vÄ“l cer uz atbalstu vÄ“lÄ“šanās tāpÄ“c, ka pie mums ir pārāk daudz noziegumu brÄ«vÄ«bas fanu. Zagšana ir masveidÄ«ga. VÄ“lÄ“šanās latvieši nekad nav centušies ievÄ“lÄ“t gudrus un godÄ«gus cilvÄ“kus. To agresÄ«vie nelieši nevar nezināt. Tas viņus spārno izredzÄ“m godÄ«gi kalpot RÄ«gas dÄ“mosam.

PašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas neko neizmainÄ«s. Izņēmuma nebÅ«s. Ja bÅ«tu prognozÄ“jams izņēmums, tad ziņkārÄ«gā publika bÅ«tu lietas kursā par kāda latviešu politiskā spÄ“ka Ä£eopolitisko gribu Ä£eopolitisko procedÅ«ru formā panākt savā zemÄ“ pozitÄ«vus valstiskos pārkārtojumus. Nav manÄ«ta kāda politiskā spÄ“ka v’elme misteru Trampu pierunāt atļaut Latvijā beidzot likvidÄ“t kriminālo iekārtu un noziegumu brÄ«vÄ«bu, atbilstoši Rietumu civilizācijā vispārpieņemtajai praksei nošaujot nacionālos politiskos nodevÄ“jus, ieslogot cietumā uz prāvu laiku ar mantas konfiskāciju nacionālā mÄ“roga zagļus, sodot varas inteliÄ£ences noziedzniekus. Bez tā latviešu tautai nav ko sapņot par cienÄ«gu reputāciju un bez tā Latvijā latviešiem brÄ«vÄ«ba vienmÄ“r bÅ«s brÄ«vÄ«ba no attÄ«stÄ«bas, bet nevis brÄ«vÄ«ba attÄ«stÄ«bai.

Tas ir mans „viedoklis”. Par tā idejiskajām perspektÄ«vām viens patentÄ“ts nejÄ“ga no RÄ«gas „žurnālistu” aizgalda nesen pamācoši rakstÄ«ja: „Viedokļi nav verificÄ“jami [..]. Viedoklis nevar bÅ«t patiess vai nepatiess.”

Esmu ar to samierinājies! Sanāk, ka arÄ« pats nevaru verificÄ“t savu viedokli, pierādÄ«t vai konstatÄ“t sava sprieduma patiesÄ«bu vai nepatiesÄ«bu. ArÄ« Dievs to nevar izdarÄ«t. ArÄ« Juris Paiders – pamācÄ«bas autors.

LÅ«dzu, godājamie lasÄ«tāji, pārtrauciet smiešanos! Smiekliem nav vietas! NejÄ“gas nejÄ“dzÄ«bai visā nopietnÄ«bā tic latviešu jaunās paaudzes tā daļa, kas paliek mÄ«cÄ«ties tÄ“vzemÄ“. Tic daudzi latvieši labākajos gados, pie kuriem pieder patentÄ“tais nejÄ“ga. Tādā intelektuālajā gaisotnÄ“ agresÄ«vajiem neliešiem ir ļoti lielas politiskās karjeras izredzes. TāpÄ“c smiekliem nav vietas! CilvÄ“ki, kuri ciena Dzimteni, bet neciena valsti, kāda pašlaik viņus apkauno DzimtenÄ“, nemaz nesmejas. Par to esmu svÄ“ti pārliecināts. Viņiem nenāk smiekli par agresÄ«vo neliešu invāziju un dažādu nejÄ“gu nejÄ“dzÄ«bām, kas viss attālina patriotisko vÄ“lÄ“šanos cienÄ«t arÄ« valsti, bet ne tikai Dzimteni.