Iesaki rakstu:

2016. gada 30. novembrÄ« konferencÄ“ "Projekta Rail Baltica/Rail Baltic progress 2016" bija paredzÄ“ta AtzinÄ«bas rakstu pasniegšana 15 Latvijas pašvaldÄ«bām, bet piepeši šo dienas kārtÄ«bas punktu 29. novembra vakarā vairs nebija iespÄ“jams tiešsaistes konferences programmā izlasÄ«t. DÄ«vaini gan! Vai tiešÄm pašvaldÄ«bas nav pelnÄ«jušas saņemt šos goda apliecinājumus? It Ä«paši SalacgrÄ«vas novada.

GlÄ«ti bija uzrakstÄ«ts: "Konferences dalÄ«bnieku vidÅ« bÅ«s Latvijas 15 pašvaldÄ«bu vadÄ«tāji un pārstāvji, kas aktÄ«vi piedalÄ«jās Rail Baltica trases novietojuma plānošanā. Ar Ministru kabineta AtzinÄ«bas rakstu tiks apbalvotas pašvaldÄ«bas, kas devušas ieguldÄ«jumu Latvijas attÄ«stÄ«bas veicināšanā, sekmÄ“jot Eiropas transporta tÄ«klu prioritārā projekta Rail Baltica Ä«stenošanu Latvijā."*

Iespējams, tagad iecerēts, ka Atzinības rakstam ir jābūt negaidītam pārsteigumam, tāpēc tas vairs netiek uzsvērts kā konferences programmas sastāvdaļa?

Jā, lÄ«dz šim SalacgrÄ«vas vārds Rail Baltica (RB) projekta sakarā tika daudzināts visai regulāri. Vai atceraties - bieži pieminÄ“tie atslÄ“gvārdi bija c5 un b2-2? Tie ir RB trases 2. posma maršrutu alternatÄ«vu apzÄ«mÄ“jumi SalacgrÄ«vas un Limbažu novados. C5 kā ieteicamais un nedaudz tālāk no jÅ«ras esošais tika izvÄ“lÄ“ts pusotru gadu ilgajā Ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“šanas procesā un Gala ziņojumā tika atzÄ«ts par realizācijai rekomendÄ“jamo.

Vai tas viss bija ekspertu godaprāts un profesionalitāte vai patiesÄ«bā -tikai teātris, vai tomÄ“r ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“juma (IVN) veicÄ“ju nekompetence, kas to tagad pateiks. Šis maršruts gan 60 m platā joslā šÄ·Ä“rsoja Vitrupes ieleju (Natura 2000 teritoriju), to (pÄ“c Ziņojumā lasāmā) nebÅ«tiski ietekmÄ“jot, toties saudzÄ“ja iedzÄ«votāju mājvietas biezi apdzÄ«votā lauku teritorijā un citas dabas vÄ“rtÄ«bas, kas šajā Ziemeļvidzemes biosfÄ“ras rezervātā ir bez sava gala, - lai pieminam kaut vai Vitrupi kā aizsargājamu Eiropas nozÄ«mes lašupi un 3260. Eiropas nozÄ«mes biotopu.

TomÄ“r 3. maijā tika sniegts Vides pārraudzÄ«bas valsts biroja atzinums Nr. 5, kurā atzina visu IVN procesa rezultātā izvÄ“lÄ“to maršrutu, izņemot minÄ“to 2. posmu, jo maršruta C5 alternatÄ«va neesot juridiski korekta!

IespÄ“jams, ka atzinuma pamatā varÄ“tu bÅ«t gan iepriekš minÄ“tiem iemesliem lÄ«dzÄ«gie vai arÄ« politisko ietekmju maiņas izraisÄ«tas svārstÄ«bas, vai vienkārši ierÄ“dņu vÄ“lÄ“šanās ar mazāku darbu ātrāk apgÅ«t finanšu lÄ«dzekļus.

Nesakiet, ka iemesls ir tikai tas, ko norādÄ«ja jau AECOM ziņojumā 2011. gadā, ka Natura 2000 teritorijām jātuvojas ļoti uzmanÄ«gi. ArÄ« Salacas ieleja ir Natura 2000, to šÄ·Ä“rsos jaunais dzelzceļš, turklāt ietekmÄ“jot daudz plašÄku platÄ«bu, nekā Vitrupi šÄ·Ä“rsojot, tomÄ“r pret iejaukšanos Natura 2000 šeit nevienam Latvijā iebildumu nav, jo šis esot tiesiski nevainojami atrisināts.

Tātad jautājums ir nevis par to - drÄ«kst vai nedrÄ«kst šÄ·Ä“rsot Natura 2000 teritorijas, bet par to, kā pareizi to juridiski noformÄ“t un sabiedrÄ«bai Latvijā un citur Eiropā pasniegt. Ja ir gribÄ“šana, ir arÄ« varÄ“šana. To pierāda veiksmÄ«gi Rail Baltica IVN procesa laikā izmainÄ«tais Dzelzceļa likums (stājies spÄ“kā:  10.03.2016), it sevišÄ·i tā 22. pants, no kura tagad izriet, ka pašvaldÄ«bas vairs nevarÄ“ja lemt šÄda dzelzceļa gadÄ«jumā par savu teritoriju, jo IVN noslÄ“gumā paredzÄ“to darbÄ«bu (ja objekts ir iekļauts Eiropas transporta tÄ«klā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā), var akceptÄ“t tikai Ministru kabinets. Lieki piebilst, ka neviena pašvaldÄ«ba un arÄ« PašvaldÄ«bu savienÄ«ba šo likuma izmaiņu pat netika apstrÄ«dÄ“jusi. Protams - par to vien var valdÄ«ba AtzinÄ«bas rakstu piešÄ·irt.

TomÄ“r SalacgrÄ«vas novadam AtzinÄ«bas raksts patiesi pienāktos arÄ« par ilgstošo pretošanos atbildÄ«go ministriju spiedienam un spÄ“ju nepieņemt novada un iedzÄ«votāju interesÄ“m pretÄ“jo trases variantu B2-2. Pat pÄ“c konsultācijām BriselÄ“ 18. oktobra 1. programmas radioraidÄ«jumā PÄ“cpusdiena Dagnis Straubergs, SalacgrÄ«vas novada domes priekšsÄ“dÄ“tājs, stāstÄ«ja, ka Briseles ierÄ“dņi ieteikuši šo jautājumu atrisināt Latvijā, ka tā esot nacionālā izšÄ·iršanās, kur likt sliedes, tomÄ“r mÅ«su ierÄ“dņiem labpatika to traktÄ“t kā Briseles aizliegumu šÄ·Ä“rsot Vitrupes ieleju.

Jaunākie notikumi vÄ“sta, ka joprojām tieši Latvijas Satiksmes un Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas nepiekrÄ«t iespÄ“jai pÄ“c bÅ«tÄ«bas korekti atrisināt Vitrupes ielejas šÄ·Ä“rsošanas jautājumu, minot pārlieku lielās izmaksas un ilgā laika nepieciešamÄ«bu, kaut tiesÄ«bas to risināt piešÄ·Ä«ra MK 9. augusta sÄ“des protokolā Nr.39 minÄ“tais un BriselÄ“ dzirdÄ“tais. Nav viņiem gribÄ“šanas.

Tad kādas politikas pÄ“c bija šÄdi nerealizÄ“jami trases varianti jāpiedāvā vispār, jātÄ“rÄ“ lÄ«dzekļi to izpÄ“tei, ekspertus algojot, jāiesaista iedzÄ«votāji, lai demokrātiju tÄ“lotu un jāimitÄ“ caurspÄ«dÄ«ga un atvÄ“rta darbÄ«ba, lai konferencÄ“ varÄ“tu sabiedrÄ«bai lepni apgalvot, ka ideālais dzelzceļa novietojums Latvijā tika panākts, iedzÄ«votājiem un pašvaldÄ«bām kopÄ«gi atrodot visoptimālāko risinājumu?

Tad vismaz nemānieties, biedri! Sakiet droši, kā bija, ka likums prasÄ«ja katrā posmā vairākas alternatÄ«vas, tāpÄ“c piedāvājāt arÄ« juridiski nekorektās, bet lÄ«dz pašÄm beigām paturÄ“jāt šo nekorektumu noslÄ“pumā, lai tauta neprotestÄ“tu un kā aitu bars samierinātos ar visu. PatiesÄ«bā mÅ«su novadā nav bijušas nekādas izvÄ“les iespÄ“jas. Ir bijis viens, tikai viens iepriekš nolemtais maršruts SalacgrÄ«vas novada 2. sektorā, un tādÄ“jādi likums tomÄ“r no ierosinātāja puses šeit nav ticis ievÄ“rots.

Bet, neraudi, SalacgrÄ«va! KonferencÄ“ par Rail Baltica projekta progresu šie nesmukumi netiks cilāti. IedzÄ«votāji, arÄ« SalacgrÄ«vas novada iedzÄ«votāji, kas piedalÄ«jās konsultatÄ«vās darba grupas regulārajā un pamatÄ«gajā darbā, "labāko maršrutu plānojot", to varÄ“s skatÄ«t tikai pasākuma mājaslapas video tiešraidÄ“ - http://edzl.lv/lv/aktualitates/konference-2016/konference-2016, jo viņi sev atvÄ“lÄ“to lomu jau ir nospÄ“lÄ“juši un 29 361 eiro vÄ“rtajā konferencÄ“ vairs netiks gaidÄ«ti.

 Kad SalacgrÄ«vas novada iedzÄ«votāju darba grupas vadÄ«tāja iesniedza pieteikumu reÄ£istrÄ“ties konferences dalÄ«bnieku skaitā, viņai laipni atbildÄ“ja, ka reÄ£istrācija ir beigusies, vietu vairs neesot, piedalÄ«ties varÄ“šot nākamgad. Tagad atliek tikai, ekrānā veroties, klausÄ«ties daudzajos skaistajos vārdos, kam maz saistÄ«bas ar reālo Ä«stenÄ«bu, un cerÄ“t, ka 15 novadiem domātie AtzinÄ«bas raksti par progresa veicināšanu tomÄ“r tiks pasniegti. Bet varbÅ«t tomÄ“r tādus notikumus ir labāk tiešÄm vÄ“rot tikai no attāluma, jo pārāk tuvu esot, var palikt nelaba dÅ«ša?

Vēl tikai par Aizsargjoslu likuma iespējamo turpmāko interpretāciju...

Likuma 13. pantā ir teikts: "(3)... lauku apvidÅ« ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratÄ“Ä£iskās (valsts) nozÄ«mes un reÄ£ionālās nozÄ«mes dzelzceļa infrastruktÅ«rā ietilpstošajiem sliežu ceļiem... ir 100 metri katrā pusÄ“ no malÄ“jās sliedes...

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija."

Tātad, iespÄ“jams, netālā nākotnÄ“, kad beidzot atklātÄ«bā parādÄ«sies SM izstrādātā metodika, tajā RB trasei šis aizsargjoslas platums varÄ“tu tikt noteikts 100 metui, kā to pieļauj likums, neskatoties uz to, ka RB pārstāvji ir visu laiku runājuši par 25 m platu aizsargjoslu. LÄ«dz ar to dzelzceļa trase varÄ“tu nest vÄ“l daudzus lÄ«dz šim neapzinātus apgrÅ«tinājumus Latvijas lauku iedzÄ«votāju mājvietām, tai skaitā - mÅ«su novadā. Bet arÄ« šÄ« tÄ“ma nav RB Progresa konferences darba kārtÄ«bā. TāpÄ“c to tikai paturam prātā gaidāmo runu laikā. DarÄ«t jau vairs nevarÄ“s nekā?

 * - avots -https://www.registration.lv/progress-of-rail-baltica/lv

** Salacgrīvas novada iedzīvotāju RB konsultatīvās darba grupas vadītāja