Iesaki rakstu:

Å…emot vÄ“rā tieslietu ministra Dzintara Rasnača paziņojumu, ka saistÄ«bā ar neslavas celšanu izdevumā LOSIS viņš vÄ“rsies tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s, Pietiek šodien pārpublicÄ“ vienu no interesantākajiem LOŠA rakstiem, - par Rasnača lomu "čekas maisu" satura slÄ“pšanā no sabiedrÄ«bas.

Dzintars Rasnačs pirmo reizi tika ievÄ“lÄ“ts Saeimā 1998. gadā un kopš šÄ« laika bijis pārstāvÄ“ts visās sekojošajās Saeimās, izņemot periodu no 2002. gada lÄ«dz 2004. gadam un kopš 2014. gada, kad kļuva par tieslietu ministru. TādÄ“jādi viņš nav piedalÄ«jies debatÄ“s 90. gadu pirmajā pusÄ“, bet bijis klāt svarÄ«gākajās debatÄ“s, kas notika Saeimā kopš 7. Saeimas ievÄ“lÄ“šanas.

1994. gadā tika pieņemts likums „Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu”. Tas radÄ«ja savdabÄ«gu desmit gadu ciklu, jo Saeima pie problÄ“mas atgriezās 2004. un 2014. gadā. Likums noteica uzglabāt VDK aÄ£entu kartotÄ“kas un pārbaudÄ«t politiÄ·u un ierÄ“dņu sadarbÄ«bu ar VDK.

2000. gada 17. martā pieci TB/LNNK deputāti iesniedza Saeimā likumprojektu “Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieku un ārvalstnieku, kuri strādājuši bijušÄs PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušies ar tiem, atzÄ«šanās, reÄ£istrācijas un uzskaites kārtÄ«bas likums”, kas paredzÄ“ja, ka padomju specdienestu darbiniekiem pusgada laikā pÄ“c Ä«paša paziņojuma publicÄ“šanas avÄ«zÄ“ Latvijas VÄ“stnesis tiktu dotu iespÄ“ja brÄ«vprātÄ«gi atzÄ«ties sadarbÄ«bā ar VDK. Tie, kuru atbildÄ«ba nebÅ«tu pārāk smaga, tiktu stimulÄ“ti atzÄ«ties ar solÄ«jumu viņu vārdus nepubliskot. Tiktu publiskoti arÄ« to aÄ£entu vārdi, kuri neizmantotu iespÄ“ju atzÄ«ties Visām publiskotajām personām desmit gadus bÅ«tu liegta iespÄ“ja “strādāt par amatpersonām un ierÄ“dņiem, pedagogiem, advokātiem, bankās un «stratÄ“Ä£iskos saimniecÄ«bas objektos», drošÄ«bas dienestos.

Taču… „nacionāli noskaņotais” Dz. Rasnačs nebija starp pieciem likumprojekta iesniedzÄ“jiem un arÄ« debatÄ“s izvÄ“lÄ“jās nepiedalÄ«ties.

8. Saeimā Dz. Rasnačs bija pārstāvÄ“ts no 2004. gada 21. jÅ«lija, nomainot Eiropas Parlamentā ievÄ“lÄ“to Robertu ZÄ«li. LÄ«dz ar to viņš nevarÄ“ja piedalÄ«ties 2004. gada 19. maija balsojumā, kad Saeima lÄ“ma publiskot VDK aÄ£entu kartotÄ“kas, pieņemot attiecÄ«gos grozÄ«jumus VDK dokumentu likumā. Kā zināms, Valsts prezidente V. VÄ«Ä·e – Freiberga izmantoja Satversmes 71. pantā paredzÄ“tās tiesÄ«bas un lielā steigā jau 21. maijā uzlika veto šim likumam. 27. maijā Saeima vÄ“l uz desmit gadiem pagarināja ierobežojumus bijušajiem VDK darbiniekiem un aÄ£entiem, tādÄ“jādi atliekot problÄ“mas risināšanu.

Atkārtoti likums tika izskatÄ«ts 2006. gada 7. jÅ«nijā. Dz. Rasnačs nepiedalÄ«jās debatÄ“s, bet balsoja kā viens no 59 deputātiem par likuma pieņemšanu. Taču pÄ“c prezidentes veto, kas tika uzlikts 16. jÅ«nijā, Saeima pie jautājuma trešo reizi atgriezās 2006. gada 26. oktobrÄ«. Kā rāda Saeimas stenogramma, „nacionālis” Dz. Rasnačs gan izpaudās ar starpsaucieniem no zāles, bet debatÄ“s nepiedalÄ«jās.

Dz. Rasnačs kā viens no 53 deputātiem balsoja par likumprojekta pieņemšanu, tomÄ“r tas tika pieņemts atšÄ·irÄ«gā redakcijā nekā 2006. gada. 6. jÅ«nijā, lÄ«dz ar to Valsts prezidentei radās iespÄ“ja atkal uzlikt veto, un to viņa arÄ« izdarÄ«ja 1.novembrÄ«. Bija diezgan skaidrs, ka aizejošÄs 8. Saeimas deputāti – tostarp arÄ« Dz. Rasnačs ar saviem „nacionālajiem” partijas biedriem – tÄ«šÄm radÄ«ja prezidentei šÄdu iespÄ“ju. TādÄ“jādi reizÄ“ ar 8. Saeimas pilnvaru beigām beidzās arÄ« paši nopietnākie mÄ“Ä£inājumi publiskot VDK aÄ£entu kartÄ«tes.

2014. gadā bija atkal pagājuši desmit gadi un Saeimai nācās atgriezties pie jautājuma vÄ“lreiz. 2014. gada 30. janvārÄ« Nacionālās apvienÄ«bas deputāti, tostarp Dz. Rasnačs, balsoja pret VDK dokumentu likuma grozÄ«jumu pieņemšanu pirmajā lasÄ«jumā. Tas, kā var spriest no Saeimas debatÄ“m, pÄ“c „nacionālu” uzskatiem varÄ“ja novest pie aÄ£entu kartotÄ“ku publiskošanas – un tika darÄ«ts viss, lai to nepieļautu.

Interesanti ir balsojumi 2014. gada 3. aprÄ«lÄ«, kad grozÄ«jumus VDK dokumentu likumā izskatÄ«ja otrajā lasÄ«jumā. TrÄ«s Saeimas deputāti ierosināja dot iespÄ“ju VDK aÄ£entiem atzÄ«ties lÄ«dz 2015. gadam, lÄ«dz ar ko viņu vārdi tiktu saglabāti noslÄ“pumā. Dz. Rasnačs bija viens no deputātiem, kas atbalstÄ«ja šo Saeimas noraidÄ«to priekšlikumu.

Savukārt 2014. gada 8.maijā deputāts Dz. Rasnačs ir balsojis par grozÄ«jumiem VDK dokumentu likumā, kas paredzÄ“ja izveidot VDK zinātniskās izpÄ“tes komisiju un lÄ«dz ar to atlikt VDK aÄ£entu kartotÄ“kas publiskošanu. Viņš nepiedalÄ«jās debatÄ“s un, pārstāvot savu Saeimas frakciju un informÄ“jot radioklausÄ«tājus, pat nepieminÄ“ja šo likumu

Faktiski 2014. gada grozÄ«jumi arÄ« ar Dz. Rasnača atbalstu "aizvÄ“ra ciet" informācijas pieejamÄ«bu jeb robu, kas bija no 2011. gada 25. augusta lÄ«dz 2014. gada 22. maijam, kad ikvienai zinātniskajai institÅ«cijai bija tiesÄ«bas pieprasÄ«t no SAB Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centra tā rÄ«cÄ«bā esošo VDK kartotÄ“ku izpÄ“tei.
VÄ“l labāk šo lietu raksturo 2015. gada likumprojekts, ko izstrādāja tā paša Dz. Rasnača vadÄ«tā Tieslietu ministrija un kas sarkastiski paredzÄ“ja, ka "VDK dokumentu zinātniskās izpÄ“tes rezultāti ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācija", tātad nedrÄ«kstÄ“tu publicÄ“t neko, ko jebkur atrod VDK dokumentu izpÄ“tes komisija.