"LiepÄjas metalurga" iztirgotÄjs, RÄ«gai "iesmÄ“rÄ“tie" tramvaji un Maligina fenomens
PÄ“teris Apinis · 27.05.2021. · Komentāri (0)TelevÄ«zijas raidÄ«jumam Dr.Apinis izvÄ“lÄ“jos tÄ“mu – „Kas notiek “Olainfarm”?”. KÄpÄ“c – nu vienkÄrši: daži darboņi apcietinÄti, kaut uz laiku; dažiem uzrÄdÄ«tas kriminÄlapsÅ«dzÄ«bas; kaut kÄdus Äehu investorus Latvijas varas iestÄdes noņem no lidmašÄ«nas trapa, lÄ«dzÄ«gi kÄ Lukašenko noņem savu oponentu no valstij pÄri lidojošas lidmašÄ«nas.
Mana raidÄ«juma saturu un skatÄ«tÄju interesei nosaka tÄ dalÄ«bnieki. Galvenais uzstÄdÄ«jums – lai trÄ«s dalÄ«bnieki stÄstÄ«tu savu tÄ“mu raiti, bagÄtÄ un tÄ“lainÄ valodÄ. Protams, ir neliela atšÄ·irÄ«ba –, vai stÄstÄ«ts tiek par neiroÄ·irurÄ£isku operÄciju, Covid testiem vai lielas rÅ«pnÄ«cas pÄrņemšanu legÄliem un mazÄk legÄliem lÄ«dzekļiem.
SagadÄ«šanÄs pÄ“c – vienlaikus ar “Olainfarm” akciju afÄ“rÄm notika kÄrtÄ“jÄ tiesas prÄva, kurÄ valsts atņēma dažus miljonus “Grindex” Ä«pašniekam Kirovam Lipmanam. Atceros – pirms dažiem gadiem, kad kÄrtÄ“jo reizi tika tirgota LiepÄjas metalurÄ£ijas rÅ«pnÄ«ca, Kirovs man teica: „Tu redzÄ“si – tieši tÄpat tiks iznÄ«cinÄtas Latvijas farmÄcijas rÅ«pnÄ«cas, un pat personÄži bÅ«s tie paši.”
Toreiz nenoticÄ“ju. ArÄ« šoreiz nenoticÄ“ju tiem, kas teica – par “Olainfarm” neviens nerunÄs, ja vien atceras ValÄ“rija Maligina un PÄvela Rebenoka nÄves apstÄkļus.
ZvanÄ«ju daudziem – gan tiem, kas savulaik bijuši saistÄ«ti ar “Olainfarm”, gan ekonomistiem, gan zinÄtniekiem, gan kriminÄlzinÄ«bu ekspertiem, gan tiem, kas šobrÄ«d vadošos amatos. Visi priecÄ«gi atsaucÄs uz zvanu, bet kļuva gauži nevaļīgi, tiklÄ«dz pieteicu raidÄ«juma iespÄ“jamo tematiku.
GandrÄ«z katram bija kas ļoti svarÄ«gs darÄms tieši ieraksta brÄ«dÄ« – konference, vebinÄrs, slima radinieka apciemojums vai lasÄma lekcija. Un tomÄ“r – sarunÄs ar iespÄ“jamajiem un atteikušajiem raidÄ«juma dalÄ«bniekiem es sÄku likt kopÄ puzli – kas notiek “Olainfarm”.
InteresantÄko pastÄstÄ«ja Ivars Godmanis. IzrÄdÄ«jÄs, vienÄ«gÄ no Baltijas valstÄ«m, kas labi un salÄ«dzinoši ekonomiski veiksmÄ«gi aizvadÄ«jusi kovidgadu, ir Lietuva. LielÄkÄ Lietuvas eksportprece – reaÄ£enti vakcÄ«nÄm. Eksporta galamÄ“rÄ·is – gan Eiropa, gan Krievija. RÅ«pnÄ«cas Ä«pašnieks – IzraÄ“las kompÄnija TEVA. Nekad Lietuva pirms tam nav bijusi farmÄcijas valsts.
ZvanÄ«ju draugiem uz IzraÄ“lu. Ja mÄ“s atceramies – kur strÄdÄ visvairÄk RÄ«gas MedicÄ«nas institÅ«ta absolventu, tad pirmajÄ vietÄ ir Latvija, bet otrajÄ – IzraÄ“la. Daudzi mani kursabiedri strÄdÄ IzraÄ“lÄ, visi šobrÄ«d ir vakcinÄ“jušies, nenÄ“sÄ maskas, dzer krogos, iet uz trenažieru zÄli un pulcÄ“jas kursa vakaros un slimnÄ«cas ballÄ«tÄ“s.
Mans IzraÄ“las kolÄ“Ä£is, kurš strÄdÄ TEVA, apstiprinÄja manas aizdomas – rÅ«pnÄ«ca vÄ“lÄ“jusies izvietot savu reaÄ£entu rÅ«pnÄ«cu OlainÄ“, bet viņiem radies iespaids, ka rÅ«pnÄ«cas vadÄ«ba izlaupa rÅ«pnÄ«cu, tÄdēļ nolÄ“muši neriskÄ“t un ražotni gan Eiropas, gan Krievijas tirgum iekÄrtot LietuvÄ.
VÄ“l viens bÄ«stams signÄls nÄca no Briseles. Kaut pÄ“c jebkuras loÄ£ikas Austrumeiropas vakcÄ«nu rÅ«pnÄ«ca bÅ«tu jÄpalaiž OlainÄ“, tomÄ“r Briseles birokrÄtus bažīgus darot fakts, ka rÅ«pnÄ«cas vadÄ«ba esot ieinteresÄ“ta tikai un vienÄ«gi savÄs algÄs. Publiski pieejamÄ informÄcija liecina, ka “Olainfarm” padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja, Latvijas UniversitÄtes profesora Gundara BÄ“rziņa kopÄ“jais gada atalgojums rÅ«pnÄ«cÄ 2020. gadÄ bija 270 tÅ«kstoši eiro, valdes locekles Elenas Bušbergas – 254 tÅ«kstoši eiro, valdes locekles Milanas BeļeviÄas– 243 tÅ«kstoši eiro, uzņēmuma “Prudentia” pÄrstÄvja KÄrļa Krastiņa – 240 tÅ«kstoši eiro, bijušÄ „LiepÄjas metalurga” administratora Haralda Velmera (attÄ“lÄ) – 228 tÅ«kstoši eiro utt.
VÄ“l visiem “Olainfarm” vadÄ«tÄjiem esot citi veidi, kÄ saņemt naudu no uzņēmuma. VÄrdu sakot, Eiropas birokrÄti domÄ, ka ar šÄdu vadÄ«bas stratÄ“Ä£iju – maksÄt tikai pašiem sev, toties daudz – uzņēmums nav ilgtspÄ“jÄ«gs. Un vÄ“l kÄda norÄde – birÅ¾Ä kotÄ“tÄ akciju sabiedrÄ«ba “Olainfarm” esot 20. vietÄ Latvijas vÄ“rtÄ«gÄko uzņēmumu sarakstÄ. Ekspertu aprÄ“Ä·ini liecinot, ka uzņēmuma cena esot ap 220 miljoniem eiro.
Tas gan esot ievÄ“rojami mazÄk nekÄ ValÄ“rija Maligina laikÄ, kad “Olainfarm” bija 10. vietÄ, bet tÄ vÄ“rtÄ«ba – aptuveni 350 miljoni eiro. VÄ“rtÄ«bas kritums esot pašreizÄ“jÄs padomes un valdes apzinÄtas rÄ«cÄ«bas rezultÄts.
Tad nu liksim kopÄ tÄs puzles daļas, kas mums ir par “Olainfarm”, un visas šÄ«s puzles daļas ir no publiskas informÄcijas ņemtas.
Jau trÄ«s gadus notiek cīņa par kontroli “Olainfarm”, un regulÄri kÄds ÄŒehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielÄko kompÄnijas akcionÄru. IzskatÄs, ka kopÄ ar šo Äehu firmu pie akcijÄm plÄnojuši tikt arÄ« “Olainfarm” padomes locekļi Haralds Velmers un KÄrlis Krastiņš.
Katrai mantiniecei – divÄm ValÄ“rija Maligina meitÄm – Irinai Maliginai un Nikai Saveļjevai, kÄ arÄ« trešÄs meitas mÄtei Signei Balderei-Sildedzei tiešÄ veidÄ pieder nepilni 8% “Olainfarm” akciju. VÄ“l 42% Ä«pašnieks ir uzņēmums “Olmafarm”. “Olmafarm” pieder visÄm trim mantiniecÄ“m vienÄdÄs daļÄs, bet realitÄtÄ“ to kontrolÄ“ja Signes Balderes-Sildedzes izraudzÄ«tÄ valdes locekle Milena BeļeviÄa.
SaskaÅ†Ä ar tiesas lÄ“mumu BeļeviÄu nomainÄ«t varÄ“tu tikai tad, ja visas trÄ«s mantinieces par to vienotos, un visas mantinieces par to vienojÄs 26. aprÄ«lÄ«. TajÄ pašÄ dienÄ (vai varbÅ«t 27. aprÄ«lÄ« agri no rÄ«ta, pirms bija izdarÄ«tas izmaiņas Uzņēmumu reÄ£istrÄ) Milana BelÄ“viÄa pamanÄ«jusies “Olmafarm” akcijas pÄrdot Äehu investoriem un mÄ“Ä£inÄjusi “Olainfarm” akcijas pÄrvest uz kontu bankÄ “Blue Orange”.
30. aprÄ«lÄ« RÄ«gÄ ieradÄs divi Äehu investori un Signei Balderei-Sildedzei uzrÄdÄ«ja dokumentu, ka nu jau viņi esot “Olainfarm” 42% akciju Ä«pašnieka pÄrstÄvji – dokumentu no vienas puses bija parakstÄ«jusi Milana BelÄ“viÄa, no otras –ÄŒehijas firmas “Black Duck Invest” pÄrstÄvis Vojteks KaÄena. MantinieÄu pÄrstÄvji uzskata, ka lÄ«gums ir fiktÄ«vs.
KopÄ ar KaÄenu uz tikšanos bija ieradies kÄds Tibors Bokors. Kad pÄ“c dažÄm stundÄm Äehi sÄ“dušies lidmašÄ«nÄ uz Minheni, abus aizturÄ“jusi policija. Bet saskaÅ†Ä ar ÄŒehijas komercreÄ£istra datiem firma “Black Duck Invest” esot dibinÄta tikai šogad martÄ, un tÄs patiesais labuma guvÄ“js esot Tomašs Kršeks.
Interesanti, ka Milana BelÄ“viÄa savulaik esot saukusies Ludmila BreÄe, bet nelÄgi informÄcijas avoti liecina, ka savus Ä«pašumus norakstÄ«jusi – tÄtad gatavojusies kaut kÄdam darÄ«jumam.
IepriekšÄ“jÄs RÄ«gas vÄ“lÄ“šanÄs daudzkÄrt izskanÄ“ja viedoklis, ka patiesie tramvaju pÄrdošanas starpnieki esot “Saskaņai” vai “GKR” pietuvinÄti pašmÄju blēži, kas piesedzoties ar Äehu investoriem.
Protams, man nav ne mazÄkÄs daļas par tramvajiem un to, kÄ ÄŒehijas pilsonis kļuvis par dižinvestoru.
Toties interesants šÄ·iet fakts, ka “Black Duck Invest” reÄ£istrÄ“ts PrÄgas centrÄ un tieši tajÄ pašÄ adresÄ“ atrodas arÄ« kÄda firma “VH Latvia Invest”. TÄs Ä«pašnieks ir šis pats Kršeks, bet direktors – iepriekš jau minÄ“tais Haralds Velmers, savulaik LiepÄjas metalurga iztirgotÄjs, šodien “Olainfarm” iztirgotÄjs un padomes loceklis vienÄ personÄ.
TelevÄ«zijas raidÄ«juma “NekÄ personÄ«ga” rÄ«cÄ«bÄ bija nonÄkuši divi ar 15. martu datÄ“ti lÄ«gumu projekti. Tie liecinot par plÄnu nodot “Olainfarm” akcijas ÄŒehijÄ dibinÄtai firmai. SavukÄrt tÄs akcionÄri bÅ«tu “Black Duck Invest”, kÄ arÄ« Velmera un Krastiņa uzņēmums.
Nudien neesmu sazvÄ“restÄ«bas teoriju aizstÄvis, bet domÄju, ka pavisam nedaudz jÄatgriežas pie “Olainfarm” prezidenta ValÄ“rija Maligina. Maligins bija lielÄkais zÄļu ražotÄjas AS “Olainfarm” Ä«pašnieks un valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs kopš uzņēmuma privatizÄcijas 1997. gadÄ.
Nav šÄ« raksta temats diskutÄ“t par privatizÄcijas dÄ«vainÄ«bÄm, to – kÄ akcijas sÄkumÄ nonÄca Maligina Ä«pašumÄ, tad pÄ“kšÅ†i – atpakaļ valsts Ä«pašumÄ, bet pÄ“c tam atgriezÄs pie ValÄ“rija Maligina. NerunÄsim par to, ka šobrÄ«d no PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras arhÄ«va esot nozuduši šÄ«s privatizÄcijas dokumenti, par to – vai privatizÄcija un tÄlÄka uzņēmÄ“jdarbÄ«ba bija vai nebija saistÄ«ta ar bijušajiem KGB darbiniekiem vai bijušajiem bandÄ«tiem, mÅ«sdienÄs sauktiem par biznesmeņiem.
To, ko es zinu itin labi – 2017. gada rudenÄ« ValÄ“rijs bija labÄ formÄ, pÄrņemts jaunÄm idejÄm (mani stundu iztaujÄja par ortrozÄ“m un sporta korsetÄ“m, to lietošanu un ražošanas iespÄ“jÄm). Un tomÄ“r 2017. gada 9. decembrÄ« viņš nomira.
Tiesu medicÄ«nas ekspertÄ«ze atzina, ka nevardarbÄ«gÄ nÄvÄ“. Vai šajÄ nevardarbÄ«gÄ nÄvÄ“ piedalÄ«jÄs kÄda neidentificÄ“ta jauna inde, ko lieto specdienesti, palika neatbildÄ“ts jautÄjums. KatrÄ ziÅ†Ä ValÄ“rija Maligina nÄvÄ“ alkoholam un narkotikÄm nebija bÅ«tiskas nozÄ«mes, kaut publiskajÄ telpÄ tas tieši tÄ tika mÄ“Ä£inÄts parÄdÄ«t.
Otra nÄve, kura tieši vai netieši ir saistÄ«ta ar „Olainfarm”, ir PÄvela Rebenoka nÄve 2020. gada 20. septembrÄ«, un šo nÄvi Äakli turpina izzinÄt un izmeklÄ“t Latvijas policijas izmeklÄ“tÄji.
TÄtad – rÅ«pnÄ«ca ir ļoti interesanta un iekÄrojama, un atliek jautÄt – kam. Es noraidu visas spekulÄcijas ar un par amfetamÄ«nu – tas ir noiets etaps deviņdesmito gadu sÄkumÄ. Nav iespÄ“jams iegÅ«t Labas ražošanas prakses sertifikÄtu Eiropas savienÄ«bas farmÄcijas uzņēmumÄ, kurÄ notiek nelikumÄ«bas zÄļu ražošanÄ. Ja nu kÄds gribÄ“tu ražot amfetamÄ«nu, to viņš itin viegli varÄ“tu darÄ«t laboratorijÄ garÄÅ¾Ä vai pat kamerÄ CentrÄlcietumÄ, bet ne taÄu pelnošÄ un augstÄkos farmÄcijas standartus uzturošÄ rÅ«pnÄ«cÄ.
ŠÄ·iet, ka interese par šo rÅ«pnÄ«cu ir paliekošs Maligina fenomens – viņš mÄcÄ“ja apvienot izejvielu ieguvi no trešajÄm valstÄ«m, ražošanu Eiropas SavienÄ«bÄ un zÄļu tirdzniecÄ«bu atkal trešajÄs valstÄ«s, proti – bijušÄs PSRS ietekmes zonÄ. Un nav noslÄ“pums, ka viņam piemita spÄ“ja draudzÄ“ties ne tikai ar ietekmÄ«giem Latvijas politiÄ·iem, bet arÄ« ar ietekmÄ«gÄkajiem Krievijas farmÄcijas biznesa ļaudÄ«m.
Viņa biznesa virzÄ«ba bija nevis nelikumÄ«ga un negodÄ«ga spÄ“le, bet izpratne par vÄjajÄm vietÄm likumdošanÄ, proti – viņš precÄ«zi izmantoja spraugas eksporta – importa darÄ«jumu dokumentÄcijÄ. Un acÄ«mredzot, šis bizness bija labs, veiksmÄ«gs un citiem iekÄrojams, pie kam par daļu no tÄ mÄ“s varam nojaust, bet nevaram zinÄt.
FarmÄcijas rÅ«pniecÄ«ba ir valsts stratÄ“Ä£iskas nozÄ«mes uzņēmÄ“jdarbÄ«ba. FarmÄcijas rÅ«pniecÄ«ba ir valsts drošÄ«bas jautÄjums, un farmÄcijas rÅ«pniecÄ«ba vienmÄ“r ir svešu valstu interešu objekts. Latvijai bÅ«tu stratÄ“Ä£iski svarÄ«gi, lai “Olainfarm” netiktu izsaimniekots kÄ “LiepÄjas metalurgs”, lai paliktu Latvijas uzņēmÄ“ju Ä«pašumÄ. ŠÄ·iet, ka valdÄ«bas un ierÄ“dniecÄ«bas pÄrstÄvji dara visu, lai tas nenotiktu.
KÄpÄ“c šÄdi apgalvojumi? Tie pamatojas redzamajÄs publiskajÄs aktivitÄtÄ“s, nomelnojot Latvijas uzņēmumus, kas varÄ“tu iesaistÄ«ties “Olainfarm” akciju iegÄdÄ“ (cik zinu, ValÄ“rija Maligina testamentÄ noteikts, ka 5 gadus pÄ“c viņa nÄves viņa rÅ«pnÄ«cu akcijas nav pÄrdodamas – tÄtad lÄ«dz 2022. gada rudenim). Ir vÄ“rts izlasÄ«t Kirova Lipmana interviju, arÄ« ieklausÄ«ties viņa publiskajos izteikumos.
Viņš ir izrÄdÄ«jis interesi iegÄdÄties “Olainfarm”, proti, apvienot to ar “Grindex”, bet saņēmis nopietnus pretsitienus. PubliskajÄ telpÄ tiek nomelnota “Recpharm” un tÄs meitas kompÄnija “RÄ«gas FarmaceitiskÄ fabrika”, pie kam visi raksti ir papildinÄti ar puspatiesÄ«bÄm, piemÄ“ram – ar aprakstiem par akcionÄriem, viņu Ä«pašumiem utt.
NeapšaubÄmi pats interesantÄkais notikums bija mÄ“Ä£inÄjums ieriebt “Repharm”, grozot Ministru kabineta noteikumus. Lieta tÄda, ka starp veselÄ«bas ministriem Ilzi Viņķeli un Danielu Pavļutu veselÄ«bas ministra krÄ“slÄ aptuveni piecas stundas pabija aizsardzÄ«bas ministrs Artis Pabriks.
KÄds augsti stÄvošs VeselÄ«bas ministrijas ierÄ“dnis šajÄs stundÄs – 7. janvÄrÄ« aptuveni pussešos vakarÄ mÄ“Ä£inÄja panÄkt, lai Pabriks paraksta vietÄ“jos aptiekÄrus diskriminÄ“jošus Ministru kabineta noteikumus, kas paredzÄ“ja samazinÄt aptieku skaitu atkarÄ«bÄ no apdzÄ«votÄs vietas iedzÄ«votÄju skaita. RealitÄtÄ“ tas nozÄ«mÄ“tu priekšrocÄ«bas aptiekÄm, kas izvietotas lielveikalos. Tagad atkal šo noteikumu projektu veselÄ«bas ministrs izvilka no papÄ«rkurvja – tieši tajÄ laikÄ, kad notiek aktivitÄtes ap “Olainfarm”.
Interesanti, ka noteikumi, manuprÄt, ir radÄ«ti lai pavÄ“rtu plašÄk Latvijas tirgu Ärvalstu uzņēmumiem, bet ierobežotu individuÄlo aptieku Ä«pašniekus un Latvijas Ä«pašnieku kontrolÄ“tas aptieku Ä·Ä“des.